Liepāja — lielu uzņēmējdarbības iespēju pilsēta

Stāstot par speciālajām ekonomiskajām zonām

Gundars Bojārs, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"

Gundars Bojārs

Liepāja, skats no Trīsvienības baznīcas torņa Foto: Marika Vanaga

Šomēnes Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) atzīmēja savu pirmo dzimšanas dienu. Kā teikts "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", tā izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību un gaisa satiksmi. Pirmais SEZ darbības gads liecina, ka ir panākts lūzums pilsētas — apturēta lejupslīde un uzlaboti ekonomiskie rādītāji.

— Par pašu galveno es uzskatu likumdošanas un normatīvo dokumentu bāzes sakārtošanu. Saeima ir pieņēmusi likumu par Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), pieņemti arī divi nolikumi par muitas procedūrām un nolikums par celtniecību zonas teritorijā.

To var uzskatīt par pamatu, lai zona uzsāktu darbu. Papildus ir apstiprināti likumdošanā noteiktie dokumenti — tipveida līgums ar investoru par investīcijām Liepājas SEZ, sadarbībā ar muitu ir izstrādāts muitas darbības nolikums Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Mēs esam apzinājuši prioritāros virzienus, lai sakārtotu zonas infrastruktūru.

— Kādi būs speciālās ekonomiskās zonas galvenie darba virzieni?

— Liepājas speciālā ekonomiskā zona aizņem 65 procentus pilsētas teritorijas, kopumā — 3000 hektāru platību. SEZ ir ietverta Liepājas osta, rūpnieciskās teritorijas, Liepājas starptautiskā lidosta un rezerves teritorijas, kuras būs nepieciešamas tālākai attīstībai.

Liepājas SEZ ir izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Šeit es domāju arī kravu plūsmu Austrumu–Rietumu virzienā.

Vispirms es gribētu runāt par SEZ sirdi — Liepājas ostu. Te jāpiebilst, ka pērnā gada oktobrī tā atzīmēja savu 300. gadskārtu. Kā zināms, agrāk tā bija kara osta un par tirdzniecības ostu pārveidota nesen. Šeit var pārkraut faktiski visu veidu kravas. Pērn kravu apgrozījuma tehniskās iespējas sasniedza septiņus miljonus tonnu, bet tuvākā nākotnē esam iecerējuši to palielināt divas reizes. Tāpēc par prioritāriem virzieniem mēs uzskatām kuģu ceļu un akvatorija padziļināšanu, kā arī kara ostas kanāla piesārņojuma likvidēšanu. Bijusī Karosta ir jāattīra no naftas produktiem un svina. Šo projektu mēs īstenojam NATO programmas ietvaros, kura paredz dabas atveseļošanu bijušo kara bāzu teritorijā. Ostas kuģu ceļu un akvatorija padziļināšana izmaksās apmēram 5,3 miljonus latu. Tas nepieciešams, lai uzlabotu kuģošanas drošību un nodrošinātu arī nepārtrauktu kuģošanu, novēršot pēkšņu dziļuma samazināšanos pēc vētrām. Pagājušā gada augustā tika pabeigts svarīgs posms kopējā Liepājas ostas rekonstrukcijas projektā — Dienvidu mola rekonstrukcija. Šis atjaunotais mols neļauj sanešiem iekļūt ostas akvatorijā no dienvidu puses un kalpo kā garants turpmākā projekta — kuģu ceļu padziļināšanas efektivitātei. Kuģu kanālu padziļināšanas projektu izstrādā SIA "Jūras projekts", un pēc tā īstenošanas nepieciešamais dziļums tiktu palielināts vismaz par 2 metriem, kas dotu iespēju palielināt kravas apstrādes apjomus un apkalpot lielākas tonnāžas kuģus. Lai nodrošinātu infrastruktūru atbilstoši ostas attīstības plāniem, paredzēts realizēt divus projektus: dzelzceļa pievadceļu izbūvi gar Karostas kanālu un dzelzceļa vagonu šķirotavas "Ziemeļu parks" būvniecību, kas atslogos Liepājas staciju. Tas nepieciešams tādēļ, ka, jau sākot ar šo gadu, paredzēts ievērojami palielināt pa dzelzceļu ievedamo un izvedamo kravu apjomu. Pērn tas bija 44 procenti no kopējā kravu apstrādes apjoma ostā, bet šogad to paredzēts palielināt vairāk nekā divas reizes.

Palielinoties kravu apgrozījumam, pieaug arī autopārvadājumu apjomi. Jūs redzējāt, kā šodien lielajām mašīnām nākas līkumot pa šaurajām ieliņām, līdz tās nokļūst ostā. Tāpēc kopā ar pašvaldību ir izstrādāts projekts, kas paredz Liepājā izveidot jaunu satiksmes ievedceļu. Tā būs viena no automaģistrāles Liepāja-Rīga-Maskava sastāvdaļām. Nesen Briselē tika apstiprināts Eiropas tranzīta maģistrāļu tīkls, kura daļa būs jau minētais autoceļš. Tātad šis ostas autoceļa posms būs atzars tranzīta maģistrālei gan kā "VIA Baltica", gan kā patstāvīgam Rietumu–Austrumu tranzīta koridoram. Atsevišķu posmu rekonstrukcija un ostas teritorijas jaunā ceļa izbūve paredz izeju uz galveno maģistrāli Liepāja–Rīga, apejot dzīvojamos rajonus. Tas ievērojami ļaus ieekonomēt arī laiku. Šis ievedceļš SEZ ir ļoti svarīgs, jo, strauji palielinoties ro-ro kravām, palielinās arī to piegādātāju — automobiļu skaits. Tie šobrīd atved un aizved apmēram trešdaļu visu kravu.

Mūsu ieceres saistās arī ar Karostas un Tosmares zemes izmantošanu. Šā rajona dzīvojamos masīvus esam iecerējuši pārvietot uz citām vietām, lai teritoriju izmantotu rūpniecības vajadzībām.

— Pasaulē darbojas daudzas brīvās ekonomiskās zonas. Kas piesaistītu investorus un uzņēmējus tieši Liepājas SEZ?

— Jā, ir brīvās ekonomiskās zonas, taču mūsējo sauc par speciālo ekonomisko zonu. Ko tas nozīmē? Mēs vēlamies piesaistīt atsevišķus biznesa veidus. Viens no interesantākajiem ir eksporta produkcijas ražošana, kā arī tranzīta pakalpojumi. Kā jau teicu, galvenā SEZ sastāvdaļa ir neaizsalstošā Liepājas osta, bez tam zonā ietilpst arī rūpniecības rajoni un starptautiskā lidosta. Šis komplekss ir ar lielām manevra iespējām, potenciālie investori apbūvei var izmantot rūpniecības un šobrīd vēl brīvās zonas. Tie būtu galvenie akcenti, kuri varētu ieinteresēt uzņēmējus.

— Kāda profila ražotnēm SEZ būtu lielākā perspektīva?

— Mums ir daži perspektīvi projekti. Kamēr nav parakstīti konkrēti līgumi, par tiem es negribētu runāt sīkāk. Tikai piebildīšu, ka tās varētu būt ļoti nozīmīgas investīcijas. Viens no galvenajiem SEZ biznesa virzieniem ir saistīts ar ostas pakalpojumiem. Turklāt mums ir divi "vaļi", uz kuriem turas mūsu pilsēta — veiksmīgi darbojošās ražotnes "Liepājas metalurgs" un "Lauma". Šie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Piesaistot uzņēmējus, mēs neakcentējam kādus īpašus, prioritārus ražošanas veidus. Tā varētu būt gan vieglā, gan smagā, gan pārtikas rūpniecība vai arī kāda cita nozare. Vienīgais nosacījums — tai jābūt ekoloģiski tīrai un jāizmanto modernas tehnoloģijas. Tāpat kā citur pasaulē, arī mūsu zonas galvenais uzdevums ir nevis tūlītēji ienākumi, bet gan jaunu zināšanu un pieredzes iegūšana, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana. Kā liecina pasaules prakse, šādas zināšanas no speciālajām zonām tālāk viļņveidīgi izplatās uz citiem valsts reģioniem.

— Vai iepriekš minētās investīcijas nāk no Latvijas vai ārvalstīm?

— Mūsu valstī investīciju apjomi ir visai ierobežoti, taču pirmie uzņēmumi, kas ieguva SEZ statusu, ir tepat no Latvijas. Viens no tiem ir kopuzņēmums ar Zviedriju. Zviedri šeit investējuši jau kopš ostas darbības sākuma, kad vēl nebija SEZ, toreiz infrastruktūra bija pilnīgi neattīstīta. Pašreiz viņiem ir iespējas to veikt efektīvāk. Tagad, SEZ ietvaros, šī firma ir uzbūvējusi jaunu, modernu saldētavu tranzīta zivju produkcijas glabāšanai. Bet perspektīvie projekti, kurus tagad izskatām, ir saistīti ar ārvalstu investīcijām.

— Daudzi mūsu uzņēmēji bieži vien uzskata, ka šīs speciālās ekonomiskās zonas galvenokārt ir orientētas uz lielām ārvalstu firmām. Vai Liepājas SEZ savu vietu var atrast arī Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi? Vai jūs tos gaidāt?

— Protams, jo jebkuras valsts ekonomika pamatos balstās uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lieli uzņēmumi ir tāda kā garda torte, bet ar to vien nevari būt paēdis. Tātad — mēs gaidām arī mazos un vidējos uzņēmumus.

Latvijas uzņēmējiem, kuri gribētu uzsākt darbu Liepājas SEZ, vajadzētu saistīties ar SEZ pārvaldi, kas atrodas Liepājā, Fēniksa ielā 4 ( tālr.: 34 26074, fakss: 34 80252). Pirms tam šai firmai ir jāsagatavo biznesa plāns, kas jāiesniedz speciālai SEZ darba grupai, kura savukārt to pilnveido, līdz šis plāns ir pieņemams SEZ valdei. Šajā grupā darbojas pārstāvji no dažādām zonas pārvaldes struktūrām — tehniskie darbinieki, tirgzinību un citi speciālisti.

— Vai uzņēmējiem par to ir jāmaksā?

— Līdz šim tas notiek bez maksas, jo mūsu uzdevums ir piesaistīt zonai jaunus uzņēmumus, investīcijas. Mums ir svarīgi, lai šeit parādītos jaunas tehnoloģijas, jaunas darbavietas un sāktos eksportpreču ražošana. Šo galveno kritēriju attiecības varētu būt dažādas. Bieži vien ar mazām investīcijām var panākt lielu efektu.

— Cik ilgā laikā uzņēmējs var sakārtot dokumentus atbilstoši SEZ prasībām?

— Pirmie uzņēmumi, kas sāka darboties zonā, visus dokumentus sakārtoja trīs mēnešu laikā. Tagad, lai sagatavotu kvalitatīvu dokumentu paketi, ir nepieciešami apmēram divi mēneši.

— Ko uzņēmējs iegūst, sākot darbu SEZ?

— Pirmām kārtām ir nodokļu atvieglojumi. Uzņēmējs tiek atbrīvots no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un PVN. Viņš saņem 80 procentu atlaidi no īpašuma nodokļa un zemes nodokļa, ko pēc pašvaldības lēmuma var papildināt ar 20 procentu atlaidi, tiek piemērota 80 procentu atlaide no aprēķinātā uzņēmuma ienākuma nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanai var piemērot divkāršo amortizācijas likmi līdz 100 procentu apmērā.

— Kādi ir produkcijas izvešanas noteikumi no SEZ?

— Lai uzņēmums saņemtu šīs nodokļu atlaides, Latvijā tas var realizēt ne vairāk par 20 procentiem no savas SEZ saražotās produkcijas. Pārējais ir jāeksportē. Ja izvedamās produkcijas daudzums uz Latviju ir lielāks nekā šie 20 procenti, firma zaudēs nodokļu atlaides (šajā gadījumā tiek apturēta atlaižu apliecības darbība), bet saglabās SEZ statusu.

— Šajā sakarā rodas jautājums — vai Liepājas SEZ apsargā?

— Nē, mums nav sētas, kas ieskautu SEZ. Uzņēmumiem, kuri ražo produkciju ar atlaidēm, jāatrodas apsargājamā muitas zonā. Tajā tiek kontrolētas ievedamās un izvedamās kravas.

— Kā SEZ attīstās noliktavu saimniecība?

— Diemžēl stāvoklis šajā jomā mūs neapmierina. Kā jau teicu, ir uzbūvēta saldētava, dažām firmām ir savas noliktavas. Kopumā šo noliktavu apjoms nav pietiekams, un nākotnē paredzēts tās izvietot ostai pieguļošajās teritorijās.

— Paldies par sarunu. Veiksmi turpmākajā darbā!

Jānis Lukss

Autora foto