Biržā — pirmais privātais pārtikas uzņēmums no Latgales

Pētot privatizēto uzņēmumu attīstību

Aizvadītajā gadā Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā sāka kotēt akciju sabiedrības "Rēzeknes piena konservu kombināts" akcijas. Biržas prezidents Uldis Cērps to vērtēja kā svarīgu notikumu Latvijas vērtspapīru tirgū vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka Rēzeknes piena konservu kombināts ir pirmais uzņēmums no Latgales privātā sektora, kas ienācis biržā. Un uzreiz — oficiālajā sarakstā. Un otrais no privātā sektora (aiz "Baltas"), kas kļuvis par publisku akciju sabiedrību, lai tā akcijas varētu tirgot biržā, taču pirmais no privātajiem ražošanas uzņēmumiem, pirmais no piena pārstrādes uzņēmumiem. Šo uzskaitījumu droši vien varētu turpināt. U.Cērps uzskata, ka ir svarīgi, lai biržā būtu pārstāvētas ne tikai finansu nozares, bet arī ražojošie uzņēmumi. Un, otrkārt, viņš saka, nozīmīgi ir arī tas, ka uzņēmumi, kas pārstāvēti biržā, ir ne tikai no Rīgas, bet arī no reģioniem.

Akciju sabiedrība "Rēzeknes piena konservu kombināts" ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem un vienīgais piena konservu ražotājs Latvijā. Šis piena pārstrādes uzņēmums Rēzeknē darbību sācis 1957. gadā un savas darbības laikā daudzkārt cildināts. Par darbu. Par produkcijas veidiem un kvalitāti. 1994. gadā, kad privatizācijas rezultātā izveidojās akciju sabiedrība, uzņēmuma finansiālais stāvoklis nebija spožs. Akciju sabiedrības prezidents un valdes priekšsēdētājs Anatolijs Tučs atceras, ka tolaik, pirmajos mēnešos, kredītsaistības par 700 000 latu vai pat par miljonu bija parasta lieta. Tagad, ienākot biržā, var runāt tikai par 200 000 latu, kas šajās dienās dzēšami.

Uzņēmumam daudz palīdzējusi Latvijas Unibanka. Tās viceprezidents Ivars Ķirsons stāsta, ka banka ar kombinātu sadarbojas jau ilgāk nekā 4 gadus un, kad šī sadarbība sākusies, situācija bijusi smaga. Toreiz Rēzeknes piena konservu kombināts bija slaveno slikto kredītu sarakstā, un šie parādi radušies vēl ekonomikas pārejas procesā. Uzņēmumam tobrīd tā bijusi diezgan nepanesama nasta, tāpēc pēdējos četros gados Unibanka kopā ar Rēzeknes piena produkcijas ražotājiem gājusi cauri tādiem procesiem, ko varētu saukt par restrukturēšanu. I.Ķirsons saka, ka tolaik bankai bija jāizšķiras, ko darīt. Un bankas darbinieki noticējuši uzņēmuma vadībai, ka tai ir pareizā stratēģija. Daļa toreizējā parāda tika kapitalizēta, otrai daļai sastādīja atmaksas grafiku. Tomēr uzņēmumam tajā brīdī bija vajadzīgi arī papildu līdzekļi, lai nodrošinātu sekmīgu ražošanu. Unibanka devusi kredītu, un Rēzeknes piena konservu kombināts ir strādājis sekmīgi, lietojot šos kredītus, un arī vienmēr sekmīgi tos atmaksājis.

A.Tučs nenoliedz, ka arī pašlaik darba sezonas raksturs ietekmē ražošanas rezultātus un apgrozāmo līdzekļu sezonalitāte, protams, saglabājas, bet situācija ar apgrozāmajiem līdzekļiem ir daudz labāka nekā vēl pirms pāris gadiem. 1997. gada peļņa pēc nodokļiem — 826 107 lati. Uzņēmuma valde plāno, ka ceturto daļu no šīs summas varētu izmaksāt akcionāriem dividendēs, pārējo — ieguldīt ražošanas attīstībā, tā dividenžu izmaksai atvēlot vairāk naudas nekā par 1996. gada rezultātiem.

Rēzeknes piena konservu kombināts tika privatizēts, pamatojoties uz likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls bijis 1 800 000 latu. Pagājušā gada 11. aprīlī akcionāru pilnvaroto pārstāvju pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par tā palielināšanu līdz 1 997 900 latiem, bet 19. septembrī tas jau palielināts līdz 3 196 640 latiem. Tik daudz ir parasto vārda akciju ar nominālvērtību viens lats. 1997. gada 11. aprīlī arī pieņemts lēmums akciju sabiedrību "Rēzeknes piena konservu kombināts" pārveidot par publisku akciju sabiedrību.

Rēzeknes piena konservu kombināta privatizācijā, kā to paredzēja likums par šās nozares uzņēmumu privatizāciju, piedalījās gan atsevišķi piena piegādātāji, gan piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības. Akciju sabiedrības dibinātāju skaitā ir piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību priekšsēdētāji gan no Balvu, Gulbenes un Ludzas rajona, gan daudzu Rēzeknes rajona pagastu pārstāvji. Arī liels skaits uzņēmuma darbinieku. Akciju sabiedrības "Rēzeknes PKK" padomes priekšsēdētājs ir Madonas rajona SIA apvienības "Latgale" priekšsēdētājs Jānis Pīgoznis, padomes locekļi — Rēzeknes rajona Viļānu pagasta piensaimnieku sabiedrības "Viļāni" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Ulnicāns, Balvu rajona Rugāju pagasta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Linda" valdes priekšsēdētājs Staņislavs Karelis, Rēzeknes rajona Feimaņu pagasta zemnieku saimniecības "Ozoli" īpašnieks Arnolds Taranda un citi. Taču lielākie akcionāri ir Gunārs Klindžāns, kam pieder 23 810 akcijas jeb 29,8 procenti akciju, Anatolijs Tučs, akciju sabiedrības "Rēzeknes PKK" prezidents, — 6814 jeb 8,5 procenti akciju, un Staņislavs Kaupers, akciju sabiedrības viceprezidents, — 6223 jeb 7,8 procenti akciju. Pārējiem akcionāriem ir mazāk nekā pieci procenti akciju. Taču, akcijām esot fondu tirgū, to īpatsvars var mainīties ik dienu. Pašlaik Rēzeknes PKK ir ap 800 akcionāru.

Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps uzskata, ka lielā akcionāru skaita dēļ uzņēmums ir interesants fondu tirgum, taču potenciālos investorus var ieinteresēt tā izvietojums Rēzeknes brīvajā ekonomiskajā zonā. Ja tiks apstiprināti MK noteikumi par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu, tas ievērojami ietekmēs arī akcionāru interesei. Šāda lēmuma pieņemšana varētu veicināt arī uzņēmuma lielāku rentabilitāti. Un lielāku peļņas daļu, ko varētu vai nu investēt uzņēmumā, vai arī izmaksāt dividendēs. Tā vērtē Uldis Cērps. Viņš arī uzskata, ka Rēzeknes PKK ir ļoti pozitīva apgrozījuma attīstības dinamika — no 4,4 miljoniem latu 1994. gadā uz 14,3 miljoniem latu aizvadītajā gadā. Tā ir ievērojama dinamika, kas rāda, ka uzņēmums spējis četros gados palielināt aprozījumu vairāk nekā 3 reizes.

Uzņēmumā vērojama arī ļoti pozitīva peļņas dinamika, un Rēzeknes PKK pašlaik varētu būt viens no rentablākajiem biržas sarakstos. Rīgas Fondu biržā noteiktā Rēzeknes PKK akcijas cena pirmajā kotēšanā bija Ls 1,65 par vienu akciju, taču nākamajā dienā jau sasniedza Ls 1,82.

Akciju sabiedrības "Rēzeknes PKK" prezidents un valdes priekšsēdētājs A.Tučs uz jautājumu, kāpēc viņi iegājuši šajā finansu apritē un biržā un kāpēc lēmuši tirgot savas akcijas atklāti un publiski, atbild: "Es domāju, tas ir liels gods — būt biržas apritē, un tas, protams, arī nav viegls pienākums. Bet noteikti uz to patlaban jāiet, jo, pilnveidojoties un attīstoties finansu tirgum un modernizējot ražošanu, ir nepieciešami lieli līdzekļi, bet lielu līdzekļu piesaistīšana nav iespējama, ja mēs savus rādītājus neparādām atklāti un publiski visai pasaulei. Un tas šodien notiek caur biržu." "Unibankas" viceprezidents I.Ķirsons pauda gandarījumu par to, ka banka ir palīdzējusi uzņēmumam ieiet biržas apritē (bankas darbinieki līdzējuši arī sagatavot "Emisijas prospektu"), un pārliecību, ka atrašanās oficiālajā sarakstā jau pati par sevi ir nosacīta kvalitātes zīme uzņēmuma darbībai un uzņēmuma vadības pareizai stratēģijai, ko tā realizējusi pēdējo četru gadu laikā. "Tas ir labs piemērs," uzskata I.Ķirsons, "kādā veidā uzņēmums, saprātīgi saimniekojot, var izkļūt no grūtībām un nonākt ļoti labā situācijā ar cerīgām nākotnes izredzēm."

Tagad akciju sabiedrība "Rēzeknes PKK" ražo piecu veidu piena konservus: saldējumu, piena konfektes "Latgales gotiņa", sieru, sviestu, pilnpiena produkciju, sauso tehnisko kazeīnu un siltumenerģiju. Apmēram 80 procentus produkcijas eksportē. Rēzekniešu izstrādājumi ir pazīstami 15 valstīs. Tomēr visplašākais ir Krievijas tirgus. Un tas ir stabils. Uz NVS valstīm tiek eksportēti galvenokārt piena konservi, taču arī 83 procentus "Latgales gotiņu" sūta uz Krieviju. Rietumeiropas valstīs pieprasīts ir Rēzeknes sviests un kazeīns. Sauso kazeīnu eksportē uz Vāciju, Franciju, Dāniju un Holandi.

A.Tučs uzskata, ka pagājušā gada peļņas ražošanā ieguldāmā daļa galvenokārt jāizmanto termoelektrocentrāles rekonstrukcijai (ģeneratora un turbīnas uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai), un cer, ka jau vasarā paši ražos elektroenerģiju. Tas dos papildu peļņas daļu un papildu līdzekļus izaugsmei. Plānots arī, ka jaunā Krievijas siera ražotne Maltā palielinās ieņēmumus līdz 100 000 latiem gadā. Bez izaugsmes nav attīstības.

Mudīte Paegle