Kad dzīvojamā māja ir saimnieka rokās

Stāstot par privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošanu

Daudz bija dzirdēts par pirmo dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrību veidošanas, taču reālu pieredzi pirmo reizi izdevās uzklausīt 16. februārī, kad Centrālā dzīvojamo māju komisija (CDzMPK) bija uzaicinājusi uz tikšanos ar žurnālistiem šo sabiedrību vadītājus no Aizkraukles, Bauskas un Rīgas.

Tikšanos ievadot, komisijas priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča informēja, ka līdz privatizācijas procesa trešajai, noslēguma posma beigu daļai, kad tiek izveidota apsaimniekošanas sabiedrība un notiek māju pārņemšana no pašvaldības, Latvijā nonākuši apmēram 30 namu. Kopumā valstī saskaņā ar likumu savu māju apsaimniekošanu tagad var uzsākt vairāk nekā 800 māju dzīvokļu īpašnieku. Privatizācijai kopumā ir piedāvāts 2700 māju, no tām 774 viendzīvokļa mājas, 198 divdzīvokļu mājas, 82 mājas ar 3, 116 — ar 4, 35 — ar 5, 98 — ar 6, bet 104 mājas — ar 8 dzīvokļiem. Ļoti iespējams, ka namu patstāvīgo apsaimniekotāju ir vairāk, nekā par to zināms, jo mazdzīvokļu māju īpašnieki varbūt vienkārši savstarpēji vienojušies par kopīgu apsaimniekošanu un šādas vienošanās nekur netiek deklarētas un uzskaitītas, konstatēja Ī. Simanoviča.

CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze uzsvēra, ka šī tikšanās rīkota ar nolūku uzskatāmi parādīt, kas māju apsaimniekošanas jomā jau izdarīts, un mudināt pārējos īpašniekus uzsākt šādu darbību. Šobrīd daudzi iedzīvotāji atturas no patstāvīgas saimniekošanas, jo nezina, kādas priekšrocības vai sarežģījumi viņus sagaida. I.Krauze arī informēja par situāciju privatizēto daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā:

— Pašlaik Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 15 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, un ir ziņas, ka noslēgts apmēram tikpat daudz dzīvokļu īpašnieku koplīgumu. Tātad varam uzskatīt, ka ir uzsākta ap 30 daudzdzīvokļu māju reāla apsaimniekošana. Tas, protams, nav daudz. Taču pērnā gada vasarā varējām runāt tikai par divām dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, un tā redzams, ka apsaimniekošanas process ir diezgan strauji attīstījies. Mums ir ziņas par vairākiem desmitiem daudzdzīvokļu māju, kur pašlaik tiek dibinātas šādas struktūras.

Vēl I. Krauze pastāstīja, ka vairāk nekā pusi no apsaimniekošanas struktūrām izveidojuši paātrināti privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Viņš arī atzina, ka apsaimniekošanas sabiedrību veidošanās vislabāk sokas tur, kur ir labvēlīga pašvaldību attieksme pret privatizācijas procesu kopumā. Piemēram, Balvos jau pirms vairākiem gadiem tika izvēlēti māju vecākie, kuri uzņēmās apsaimniekošanas lietu pārzināšanu. Privatizācijas apstākļos tas ir ļoti noderīgi, jo mājās jau ir zinīgi pārvaldnieki, kas spēj uzņemties vadību. Arī Talsu rajona Lībagu pagastā mērķtiecīgi norit privatizācijas process un ir liela iedzīvotāju atsaucība. Jau privatizētas vairākas 18 dzīvokļu mājas, kurās visi īrnieki kļuvuši par īpašniekiem un noslēguši apsaimniekošanas koplīgumus. Arī Ogrē pašvaldības attieksme pret privatizāciju ir pretimnākoša, un šeit uzsākta apsaimniekošanas struktūru veidošana. Kāda Mālkalnes prospekta piecstāvu nama dzīvokļu īpašnieki ir izvēlējušies pilnīgi jaunu mājas apsaimniekošanas formu: izveidojuši apsaimniekošanas struktūru — sabiedrisku organizāciju. Atšķirībā no kooperatīvās sabiedrības šī organizācija atvērta visiem mājas iedzīvotājiem un dibinātāji — 13 dzīvokļu īpašnieki — šajā sabiedrībā uzņem arī īrniekus. Viņi paši gan to atzīstot par pagaidu darba formu un pēc pāris gadiem, kad būs uzkrāts pietiekami daudz līdzekļu, tomēr dibināšot uzņēmējsabiedrību.

"Pēc gada mums būs skaistākā māja Aizkrauklē!"

Aizkraukles dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība oficiāli reģistrēta pagājušā gada 4. februārī. Taču, kā atzina tās priekšsēdētājs Nikolajs Grīnvalds , pagāja gandrīz pusgads, līdz deviņstāvu māja, kurā ir 45 dzīvokļi, no kuriem 29 privatizēti, reāli tika nodota apsaimniekošanai. Iestāšanās sabiedrībā dzīvokļu īpašniekiem maksā 2 latus; īrnieki un dzīvokļu īpašnieki, kuri nav sabiedrības dalībnieki, mēnesī par īri maksā 10 santīmu par kvadrātmetru, bet sabiedrības dalībnieki — 9,5 santīmus.

Pensionāriem ir atlaides, viņi maksā 9 santīmus. Septiņos mēnešos, kā pastāstīja N. Grīnvalds, veikta drenāža pagrabā, un pirmo reizi kopš 26 gadiem tas nu ir sauss; saremontēts jumts un lodžiju betona pārsegumi, kāpņu telpās pirmajā stāvā ieklātas granīta flīzes un veikts kosmētiskais remonts, ieliktas arī jaunas ārējās dubultdurvis un šifra atslēgas.

— Vai kāda namu pārvalde to visu būtu veikusi? — jautāja N.Grīnvalds. Un bilda, kas tas viss paveicams, saprātīgi organizējot darbu un apvienojot mājas iemītnieku intereses. Sākotnējās domstarpības, redzot paveikto, nogludinājušās, un neticība izvērtusies sadarbībā un izpalīdzībā. 24. janvārī mājas iedzīvotāju kopsapulcē dzirdēti tikai atzinīgi vārdi. Turklāt gada beigās nav bijis neviena īres maksas parādnieka. Vairāki iedzīvotāji maksājumus jau nokārtojuši gan par visu turpmāko gadu, gan par vairākiem mēnešiem uz priekšu.Taču sabiedrības vadītājs arī atcerējās atsevišķu deputātu neapmierinātību ar sabiedrības dibināšanu un arī zināmu pretdarbību no līdzšinējā apsaimniekošanas uzņēmuma puses. Taču ar pilsētas domes priekšsēdētāja un privatizācijas komisijas juristes svētību apsaimniekošanas sabiedrībai uzticēta arī īres maksājumu iekasēšana no neprivatizēto dzīvokļu iemītniekiem. Līdz šim ņemts aizdevums tikai 185 latu vērtībā, un šis parāds jau nokārtots. Kā tiek sadalīti līdzekļi? No tiem 29 procentus izlieto darba algām pārvaldniekam, sētniekam un grāmatvedim, 40 procentu — kārtējiem izdevumiem un atlikušo 31 procentu pēc aizdevuma nomaksas uzkrāj turpmākajiem remontiem. Būvniecības materiāli tiek pirkti bāzēs ar cenu atlaidēm, līgumstrādniekiem likumīgi samaksāti arī nodokļi.

Turpmākie nodomi mājas uzturēšanā ir atjaunināt lifta kabīnes un nokrāsot lodžijas. N. Grīnvalds aicināja ciemos vasarā un apgalvoja, ka tad vairs pēc mājas adreses taujāt nevajadzēšot — viņu māja būšot skaistākā visā Aizkrauklē un tālab jau pa gabalu pamanāma.

Pirmie darbi — jumta un kāpņu telpu remonts

Bauskā apsaimniekošanas biedrība izveidota 62 dzīvokļu mājā, kuru šajā pilsētā pirmo nodeva vispārējai privatizācijai; tajā privatizēti 53 dzīvokļi. Pagājušā gada decembrī apsaimniekošanas sabiedrība tika oficiāli reģistrēta, un jau janvārī tā pārņēma māju savā valdījumā. Kā pastāstīja priekšsēdētājs Jānis Mičulis , kooperatīvajā sabiedrībā iestājušies 37 dzīvokļu īpašnieki, darbojas valde, kurā 5 cilvēki, ir arī revidents. Iestāšanās maksa sabiedrībā dzīvokļa īpašniekam ir 10 latu, bet apsaimniekošanas izdevumi sabiedrības biedriem noteikti 12 santīmu par kvadrātmetru mēnesī. Pārējie maksā pilsētā noteikto "īres griestu" apmērā— 13, 5 santīmus. J. Mičulis paredz, ka pēc sākumkapitāla uzkrāšanas sabiedrības biedriem šī maksa varētu arī būt mazāka. Mājas iedzīvotāju interese ir ļoti liela, un domājams, ka tuvākajā laikā viņi kļūs par apsaimniekošanas sabiedrības locekļiem. Sabiedrība tikusi izveidota tādēļ, ka pēdējos gados pašvaldība mājas uzturēšanu pilnīgi atstājusi novārtā un iedzīvotāji, protams, ar to bijusi neapmierināti. Tagad sabiedrībai ir savs rēķins bankā, nauda sākot krāties, un valde jebkurā laikā varēs iedzīvotājiem atskaitīties, kur līdzekļi iztērēti. Tuvākajā nākotnē paredzamie darbi: jumta remonts un kāpņu telpu sakārtošana.

Rīgā viss ir sarežģītāk

"Nams 1938" — šāds nosaukums ( atbilstoši mājas uzbūvēšanas gadam) dots sabiedrībai, kura šā gada 16. janvārī nodibināta Rīgas pirmā vispārējā kārtībā privatizētā Brīvības ielas 90. nama apsaimniekošanai. Sabiedrības vadītājs Vitauts Lācītis pastāstīja, ka iedzīvotājus aktīvi piedalīties privatizācijā un mājas apsaimniekošanā mudinājuši divi apstākļi: nedrošība par palikšanu šajā skaistajā 1938. gadā būvētajā namā pilsētas centrā un namu pārvaldes nevērība — kopš diviem gadiem, kad māja nonāca privatizācijas procesā, tā šo objektu pilnīgi ignorējusi. Piecu mēnešu laikā iedzīvotāji nav varējuši namu pārvaldi pierunāt saremontēt pusotru metru garu ūdenstekni. Iedzīvotājiem radies likumsakarīgs jautājums — kur paliek apmēram pusotrs tūkstotis latu, ko ik mēnesi iedzīvotāji samaksā īres maksās?

Šajā namā ir 116 dzīvokļu, no kuriem privatizēti vairāk nekā puse; gandrīz ceturto daļu aizņem neapdzīvojamais fonds, kas arī gandrīz pilnībā privatizēts. Centra rajona izpilddirekcijā iesniegti dokumenti par mājas pārņemšanu apsaimniekošanā. Taču pašvaldības nostāja pret to esot visai svārstīga. Tādēļ visas apsaimniekošanas lietas vēl tikai gaidāmas.

Nobeigumā, šķiet, pagaidām tikai viens secinājums — mazpilsētās un nelielajās mājās saimniekot ir vienkāršāk un vieglāk. Jo tuvāk centram un apjomi vērienīgāki, jo viss ir sarežģītāk.

Mudīte Luksa, "LV"