"Neprivatizēšana — tā ir katastrofa!"

Informējot par preses konferenci Privatizācijas aģentūrā

Kārtējā preses konferencē 18. februārī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, informējot par lielo uzņēmumu privatizāciju, īpaši uzsvēra: "Neprivatizēšana — tā ir katastrofa!" Vairāk gan tas bija adresēts "Latvenergo" sakarā. Patlaban Privatizācijas aģentūra izstrādājusi "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnes. Jaunajā redakcijā izklāstīti uzņēmuma pārstrukturēšanas principi, tā reorganizācijas gaita, investoru piesaiste meitas uzņēmumiem utt. Privatizācijas aģentūras 1998. gada 30. janvāra valdes sēdē pieņemts lēmums par "Latvenergo" prezidenta amata kandidāta izvēli un konkursu reglamentējošu dokumentu apstiprināšanu.

Jautājums par "Latvenergo" privatizāciju ir īpaši aktuāls, kā zināms, 40 – 45 miljonu latu ārējā deficīta parādu veido enerģijas iepirkums. Privatizācijas aģentūra uzskata, ka lietderīgi būtu piesaistīt ārējos investorus meitas uzņēmumiem, jābūt arī izvirzītiem vienādiem nosacījumiem gan vietējiem, gan ārzemju investoriem. Kopš 1996. gada "Latvenergo" potenciālo investoru skaits ir palielinājies līdz 16. Diemžēl nav veikts "Latvenergo" reālais novērtējums, jo statūtkapitāla summa — 92 miljoni latu — neatbilst patiesībai. Šī procesa sakarā paredzēta tikšanās ar "Deutsche Bank" speciālistiem.

Apkopoti "Ventspils naftas" "tautas kārtas" izsoles rezultāti. Kopumā izsolē piedalījušies 18 204 dalībnieki, kuriem pārdotas 732 744 akcijas par iepriekš noteiktu cenu — 35 latiem. Sākot ar 31. martu, "Ventspils naftas" akcijas paredzēts kotēt Rīgas Fondu biržā. Patlaban notiek sagatavošanās, dokumentu kārtošana iesniegšanai Vērtspapīru komisijai. "Ventspils naftas" publiskā piedāvājuma trešajā kārtā plānots piedāvāt akcijas 5 miljonu latu vērtībā. Netiek izslēgta iespēja, ka būs arī ceturtā kārta. Līdz ar to tas būs visplašāk pārstāvētais uzņēmums, jo 15,5 procenti akciju tiks realizētas publiskajā piedāvājumā.

Lai izskatītu "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitu, 20.februārī notiks PA padomes sēde. Tie sagatavota papildu informācija — uzņēmuma bilance, kuģu saraksts u.c, tiek gatavoti priekšlikumi Ministru kabinetam par parādu piedziņu.

Īpaši aktuāls pašlaik ir Rīgas Vagonu rūpnīcas liktenis. Iesniegta prasība tiesā atzīt uzņēmumu par maksātnespējīgu. Tas ir viens no pirmajiem publiskā piedāvājuma uzņēmumiem, pret kuru izvirzīta šāda Valsts ieņēmumu dienesta prasība. Pašlaik pieņemts lēmums atdot ieguldītos sertifikātus akcionāriem.

Kā uzsvēra J.Naglis, ne mazāk svarīgi ir dzēst kompensācijas sertifikātus 11 miljonu latu vērtībā. Jādod iespēja no privatizācijas ceļā gūtajiem līdzekļiem kompensēt šo summu. Patlaban tā ir viena no pozīcijām pārējo līdzekļu sadalījumā: 50,7 miljoni latu – Privatizācijas fondā, 46 miljoni latu — Pašvaldību fondā un 15 miljoni latu — darba algu un pabalstu izmaksām darbiniekiem uzņēmumu maksātnespējas vai bankrota gadījumā.

Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs informēja, ka Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa uzņēmumu maksātnespējas procesa paātrināšanai, tiek gatavoti grozījumi vairākos likumdošanas aktos, lai turpmāk tiesas izskatītu tikai strīdus gadījumus. Tad uzņēmumu bilances, peļņas un zaudējuma izvērtēšana vairs nebūtu tiesas lietvedībā.

Žurnālisti tika iepazīstināti arī ar jaunajiem publiskā piedāvājuma dalībniekiem — valsts akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija" un "Liepājas autobusu parks".

Ingrīda Rumbēna, "LV"