Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

Stāstot par privatizācijas procesa aktualitātēm

Aizvadītajā piektdienā, 13. februārī, notika kārtējā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde.

Padome akceptēja un ieteica PA valsts pilnvarniekam Atim Sausnītim apstiprināt Nolikumu par maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību. Šis nolikums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998. gada 27. janvārī apstiprinātajiem noteikumiem nr.34 "Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība", un apraksta kārtību, PA izskata jautājumu par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, kā PA iegūst šos līdzekļus un kā tie tiek izmaksāti maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem. Saskaņā ar šo nolikumu pēc PA valdes priekšlikuma jautājumu par līdzekļu piešķiršanu konkrētā maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku prasījumiem izskata PA padome. Lai šos jautājumus izskatītu operatīvi, padome izveidoja darba grupu, kas izskatīs PA valdes iesniegtos materiālus un sniegs savu atzinumu par tiem. Šī darba grupa kārtējā padomes sēdē sniegs pārskatu par pieņemtajiem lēmumiem. Darba grupā tika iekļauti padomes locekļi G.Bērziņš, L.Kuprijanova, A.Poča, E.Zelgalvis, kā arī PA juridiskais direktors V.Šadinovs un PA Maksātnespējas un likvidācijas sektora vadītāja I.Skadiņa. Nolikuma apspriešanā piedalījās arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Apdrošināšanas uzraudzības daļas vadītāja M.Groduma un Finansu vadības daļas vadītāja G.Šica.

Lai neradītu zaudējumus a/s "Rīgas vagonu rūpnīca" (RVR) akcionāriem pēc tam kad Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes priekšpilsētas nodaļa ir iesniegusi tiesā prasību par RVR atzīšanu par maksātnespējīgu, padome piekrita PA valdes ierosinājumam atzīt par nenotikušu valsts a/s "Rīgas vagonu rūpnīca" akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā un akciju pārdošanu darbiniekiem un pensionāriem, vienlaikus atskaitot RVR akcionāriem PA uzkrāšanas kontā ieskaitītos privatizācijas sertifikātus, un atļāva PA segt izdevumus, kas saistīti ar sertifikātu atdošanu to īpašniekiem. Konkrētu kārtību, kādā iedzīvotāji saņems atpakaļ ieskaitītos sertifikātus, PA valde pieņems tuvākajā laikā. Par pieņemto lēmumu un tā izpildes termiņiem iedzīvotāji tiks informēti ar preses starpniecību.

Lai izvairītos no ekonomiski nepamatotu maksātnespējas procesu uzsākšanas privatizējamos uzņēmumos, kuros nav aktīvu, padome atļāva PA valdei lemt par šo uzņēmumu nesegto kreditoru prasījumu segšanu apjomā līdz 1000 latiem no PA līdzekļiem, nepieņemot lēmumu par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā. Minimālās likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju" noteiktās administrācijas izmaksas vienam uzņēmumam ir vismaz 1020 latu.

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja padomi par iespējām uzņēmumu privatizācijas procesā iegūt papildu līdzekļus īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai. Pavisam būtu nepieciešami 11 miljoni latu. Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kas gatavo grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un citos likumos, lai uzņēmumu privatizācijā varētu paredzēt atsevišķas akciju kvotas pārdošanu kompensācijas sertifikātu īpašniekiem vai arī lai līdzekļus no atsevišķu akciju kvotu pārdošanas varētu novirzīt īpašuma kompensācijas sertifikātu segšanai. J.Naglis pauda bažas, vai būs iespējams izpildīt Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu daļu, ja tiks aizkavēta lielo uzņēmumu privatizācija. Ja tiks pieņemti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kas pašlaik tiek izskatīti Saeimā, privatizācijas process tiks pagarināts vismaz par 120 dienām, rezultātā kopējie privatizācijas ieņēmumi šogad varētu būt tikai 24 miljoni latu, bet, pēc PA aplēsēm, no privatizācijas šogad jāiegūst 50,7 miljoni latu ieskaitīšanai Valsts privatizācijas fondā, 4–6 miljoni latu ieskaitīšanai pašvaldību privatizācijas fondā, 15 miljoni latu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku neizmaksāto darba algu, nodarīto kaitējumu un sociālo nodokļu parādu segšanai, kā arī pavisam nesen pavīdējusi ideja par vēl apmēram 11 miljoniem latu, kas nepieciešami kompensācijas sertifikātu segšanai.

Pēc padomes locekļu lūguma PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs informēja par grozījumiem likumdošanas aktos, kas būtu veicami atbilstoši atsevišķu partiju ieteiktajam valsts īpašuma privatizācijas modelim.

Padome iepazinās ar privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" prezidenta kandidāta konkursa dokumentiem. Paredzēts, ka konkursa komisijā ietilps trīs "Latvenergo" valsts pilnvarnieki, divi PA padomes locekļi, divi Ekonomikas ministrijas pārstāvji, divas PA valdes ieceltas personas un viens enerģētiķu sabiedrisko organizāciju pārstāvis. Padome no sava vidus konkursa komisijā ieteica U.Cielēnu un A.Lambergu.

Padome iepazinās ar Konkurences padomes atbildi uz PA pieprasījumu izvērtēt valsts a/s "Latvijas balzams" 25% akciju paketes izsoles rezultātus. Kā sēdē paskaidroja padomes priekšsēdētājs P.Vilks, Konkurences padome ir konstatējusi, ka šī privatizācija ir kvalificējama kā uzņēmumu apvienošanās, tomēr tas neizslēdz iespēju, ka ierosinātā lieta varētu tikt izbeigta, jo vēl nav konstatēts uzņēmuma dominējošais stāvoklis konkrētajā preču tirgū. P.Vilks uzsvēra, ka pašlaik vēl pāragri runāt par kādiem Konkurences likuma pārkāpumiem. Ja tiks konstatēts uzņēmumu dominējošais stāvoklis, tad Konkurences padome izstrādās norādījumus, kas būs jāievēro uzņēmumam.

Padome nolēma 20. februārī sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā tiks izskatīts jautājums par valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas gaitu. Padome pieprasīja valdei papildu materiālus par valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas pretendentiem, norādot to kuģu sastāvu pēc kuģu veidiem (tankkuģi, sauskravu pārvadātāji, utt.), kā arī "Latvijas kuģniecības" auditēto bilanci par 1996. gadu.

Padome noklausījās valdes atskaiti par paveikto padomes sēžu starplaikā.

LPA informācija