Privātskolu veido tradīcijas

Rūpējoties par izglītības prestižu Latvijā

Jānis Fomins

Arī Katoļu ģimnāzijā sācies jauns mācību cēliens Foto: Atis Ieviņš

Rīgas Katoļu ģimnāzija ir viena no pirmajām un lielākajām privātajām mācību iestādēm Latvijā. Tā darbojas kopš 1992. gada 1. oktobra un 1994. gada maijā ir akreditēta, iegūstot tiesības izsniegt oficiālu dokumentu par pamatskolas vai vidusskolas beigšanu.

Ģimnāzijas ēka nav jauna, toties gaumīgi un mājīgi iekārtota. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tajā atradies Katoļu garīgais seminārs, bet pēc kara — tuberkulozes dispansers. Vēlāk, Katoļu baznīcai atgūstot īpašumu, tika izveidota privāta ģimnāzija. Tās pirmā direktore bija Ieva Ozola–Ozoliņa, pēc tam skolu vadīja Tekla Balode. Tagad skolas direktors ir Jānis Fomins. Bez tam 10. un 11. klasē viņš māca matemātiku.

Salīdzinājumā ar valsts vispārizglītojošajām skolām privātajām mācību iestādēm lielākas grūtības rada finansiālais nodrošinājums. Mācību maksa ģimnāzijā ir divdesmit latu mēnesī. Taču, ja no vienas ģimenes šajā skolā mācās divi vai vairāk bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki, iespējamas mācību maksas atlaides. Ģimnāzija saņem valsts dotāciju. Ja palielinās mācību iestāžu skaits, katrai no tām līdzekļu tiek piešķirts mazāk. Katoļu ģimnāzija aizpagājušajā mācību gadā saņēma 20 000 latu, bet pērn — tikai 13 600. No šīs summas varēja nomaksāt vienīgi nodokļus. Ģimnāzijai finansiāli palīdz baznīca, īpaši Rīgas Arhidiecēzes kūrija. Mācību iestādei taupīt naudu iespējams pateicoties vietējai centrālapkurei. Tiek meklēti sponsori, piemēram, Katoļu fonds Vācijā un Holandē. Ģimnāzija izstrādā projektus, kuros paredzēts skolas remonts, mācību līdzekļu un tehnikas iegāde. Citiem nolūkiem šo naudu izlietot nedrīkst.

No 1. līdz 12. klasei mācās aptuveni divi simti piecdesmit audzēkņu. Katrā klasē 12–14 skolēnu. Pārsvarā ir rīdzinieki, bet brauc arī no Jūrmalas, Ogres, Salaspils, Bauskas un pat no Kolkas. Pirmajā klasē tiek uzņemti visi, kas piesakās, nākamajā klasē jākārto pārbaudījums matemātikā un latviešu valodā, kā arī svešvalodā. Vērtējumam jābūt ne mazākam par sešām ballēm. Priekšroka tiek dota katoļticīgajiem, jo šāda ģimnāzija ir vienīgā Latvijā. Lai gan skola ir neliela, uzņemot audzēkņus, īpašas atlases nav. Audzēkņi veiksmīgi piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. Pagājušā gada nogalē Katoļu ģimnāzijas komanda uzvarēja kultūras vēstures olimpiādē Zemgales priekšpilsētā. Skolā ir iekārtota datoru klase.

Mācību process tāpat kā citās vispārizglītojošajās skolās, noris atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem mācību plāniem, programmām un standartiem, stāsta ģimnāzijas direktors Jānis Fomins. "Taču audzēkņi no 1. līdz 12. klasei papildus, kā profilkursu, trīs stundas nedēļā apgūst ticības mācību. Jauninājums ir tas, ka mūsu kapelāns Edgars Cakuls vada mazo semināru, kas notiek skolai blakus esošajā divstāvu mājā".

Daudzveidīgs ir ārpusklases darbs. Jaunāko klašu audzēkņi var piedalīties zīmēšanas, tautas deju, ritmikas un datorpulciņā, korī, ansamblī... Vecāko klašu audzēkņi izrādījuši interesi par teātra studiju, ko vada Latvijas televīzijas redaktore Antonija Apele. Viņa izstrādājusi arī runas mācības programmu.

"Trīsdesmit skolotājiem ģimnāzijā ir pamatdarbs, seši ir stundu pasniedzēji," stāsta Jānis Fomins. "Daudzi ģimnāzijā strādā kopš tās dibināšanas. No vienas puses, pedagogiem pie mums ir vieglāk, jo audzēkņu skaits klasēs nav liels, no otras — grūtāk, jo katram skolēnam, lai kāds arī būtu viņa attīstības līmenis, ir jānodrošina labas zināšanas. Mums ir sadarbība ar Zemgales priekšpilsētas Skolu valdi, kas aicina mūsu skolotājus piedalīties visos tās rīkotajos pasākumos. Ģimnāzijas pedagogi iesaistās mācību metodiskajās apvienībās."

Vai Katoļu ģimnāzijā strādājošiem skolotājiem jābūt katoļticīgiem?

"Protams, tas būtu vēlams, taču šī prasība nav obligāta," saka ģimnāzijas direktors. "Galvenais ir skolotāju profesionālā sagatavotība un pedagoģiskā pieredze."

Skolai ir sadarbība ar katoļu baznīcu. Arhibīskaps Jānis Pujats allaž interesējas par ģimnāziju, par audzēkņu mācībām. Direktors ik mēnesi sniedz viņam pārskatu par savu darbu un uzklausa arhibīskapa ieteikumus.

Skolā darbojas arhibīskapa padome, kuras sastāvā ir arhibīskaps, direktors, direktora vietnieks, katoļu priesteris un skolas kapelāns Edgars Cakuls, direktora vietniece mācību darbā Irēna Supe, kapelāna palīdze skolotāja Maruta Mazlovska un Rīgas Arhidiecēzes kūrijas kanclers Antons Smelters. Padome sanāk reizi trijos mēnešos, apspriež stratēģiskus jautājumus, pieņem konkrētus lēmumus skolas darba uzlabošanai, kā arī izskata vecāku iesniegumus par mācību maksas samazināšanu.

Mācību iestādei ir izveidojušies cieši kontakti ar Katoļu garīgo semināru, tā vadību un priesteriem, kas bieži apmeklē ģimnāziju, piedalās tās rīkotajos pasākumos. Puišiem ir iespēja iepazīties ar semināru, viņi pēc ģimnāzijas beigšanas vēlētos tajā studēt.

Dr. ped. Elza Gžibovska, "LV"