Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Nobeigums. Sākums "Privātīpašuma" 1997.gada 11., 12., 13.,

15., 17., 19., 21., 22., 1998.gada 1., 2., 3. un 6. numurā

6. pielikums

1991.—1994.gadā izveidoto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību izlases apsekojuma rezultāti

2.nodaļa. NEDARBOJOŠOS UZŅĒMUMU APSKATS

Latvijā apsekojuma rezultātā tika konstatēti 24,3 tūkstoši uzņēmumu, kuri darbību izbeiguši vai pārtraukuši uz nenoteiktu laiku, nogaidot uz uzņēmējdarbībai labvēlīgāku situāciju. Kopumā šo uzņēmumu skaits sastāda 52,6% no visiem uzņēmumiem.

DIAGRAMMA Nr.4

Nedarbojošos uzņēmumu situācija apsekojuma laikā (1995. gada beigās)

Procentos pret visu nedarbojošos uzņēmumu skaitu

Procentos pret visu reģistrēto uzņēmumu skaitu

Atkarībā no reģistrācijas gada nedarbojošos uzņēmumu situācija ir visai atšķirīga un to raksturo diagramma Nr.5

 

DIAGRAMMA Nr.5

Uzņēmumu situācija atkarībā no reģistrācijas gada

(procentos no visa attiecīgajā gadā reģistrēto uzņēmumu skaita)

 

5. tabula

Nedarbojošos uzņēmumu situācija sadalījumā

pēc reģistrācijas gada

Uzņēmuma situācija	Reģistrācijas gads .				Kopā
	1991	1992	1993	1994
Darbība vēl nav uzsākta
uzņēmumu skaits	606	1726	1764	3611	7707
procentos pret kopējo skaitu	7,9	22,4	22,9	46,8	100,0
procentos pret reģistrēto uzņēmumu skaitu	6,5	14,1	15,6	27,3	16,7
Darbība pašreiz pārtraukta, bet paredzēts to atsākt
pēc dažiem mēnešiem
uzņēmumu skaits	2385	2097	1687	1750	7919
procentos pret kopējo skaitu	30,1	26,5	21,3	22,1	100,0
procentos pret reģistrēto uzņēmumu skaitu	25,5	17,1	14,9	13,2	17,1
Darbība ir pārtraukta un netiks atjaunota
uzņēmumu skaits	2312	2795	2025	1519	8651
procentos pret kopējo skaitu	26,7	32,3	23,4	17,6	100,0
procentos pret reģistrēto uzņēmumu skaitu	24,7	22,8	17,9	11,5	18,8
Kopējais nedarbojošos uzņēmumu skaits	5303	6618	5476	6880	24277
procentos pret kopējo skaitu	21,8	27,3	22,6	28,3	100,0
procentos pret reģistrēto uzņēmumu skaitu	56,7	53,9	48,5	52,0	52,6

 

Kā redzams 5.tabulā, pārsvarā nedarbojas 1991.-1992.gadā reģistrētie uzņēmumi, bet daudzi 1994.gadā reģistrētie uzņēmumi apsekojuma laikā, t.i, 1995.gada beigās, darbību vēl nebija uzsākuši.

Jāšaubās, vai 1991.-1992.gadā reģistrētie 2332 uzņēmumi, kas līdz 1995.gada beigām darbību vēl nebija uzsākuši, to jebkad uzsāks un, acīmredzot, ir uzskatāmi par "mirušiem". Apšaubāma šķiet arī to 4482 uzņēmumu situācija, kas darbību pārtraukuši 1991.-1992.gadā, bet cerēja to atjaunot pēc dažiem mēnešiem.

Sekojot augstāk minēto uzņēmumu situācijai Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā un paziņojumiem par uzņēmumu likvidāciju "Latvijas Vēstnesī", konstatēts, ka daļa uzņēmumu tiešām darbību izbeidz un noformē savas darbības izbeigšanu Likumā noteiktajā kārtībā, taču tādu uzņēmumu skaits ir niecīgs.

6 .tabula

Apsekojuma rezultāti salīdzinājumā ar LR Uzņēmumu reģistra datiem

uzņēmumu skaits

Uzņēmuma situācija	Reģistrācijas gads .				Kopā
	1991	1992	1993	1994
Nebija uzsākuši darbību	606	1726	1764	3612	7707
no tiem
Izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra	5	73	6	138	222
Paziņojuši par likvidāciju "Latvijas Vēstnesī"	5	22	23	46	96
Paziņojuši, ka darbība pārtraukta, bet tiks
atjaunota tuvāko mēnešu laikā	2385	2097	1687	1750	7918
no tiem
Izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra	66	40	25	11	142
Paziņojuši par likvidāciju "Latvijas Vēstnesī"	45	14	37		96
Paziņojuši, ka darbība ir pārtraukta
un netiks atjaunota	2312	2795	2025	1519	8651
no tiem
Izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra	133	257	274	167	831
Paziņojuši par likvidāciju "Latvijas Vēstnesī"	124	144	108	78	454
Kopējais nedarbojošos uzņēmumu skaits	5303	6618	5476	6880	24277
no tiem
Izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra	204	370	305	316	1195
Paziņojuši par likvidāciju "Latvijas Vēstnesī"	174	180	168	124	646
Kopā izslēgti no reģistra vai atrodas
likvidācijas stadijā	378	550	473	440	1841

Tieša vai netieša apsekojuma veidā tika mēģināts iegūt ziņas par to, kāpēc uzņēmums darbību pārtraucis un nedomā to atjaunot. 8% gadījumu uzņēmums bija izslēgts no LR Uzņēmumu reģistra (bet tas ticis izdarīts pēc tam, kad apsekojums jau bija uzsākts). Niecīga daļa (apmēram 6%) kā iemeslu norādīja to, ka uzņēmums pārdots, apvienots ar citu uzņēmumu vai atzīts par bankrotējušu. Lielākā daļa respondentu atbildējuši, ka iemesls darbības pārtraukšanai un lēmumam par tās neturpināšanu ir naudas līdzekļu trūkums un darbība nav rentabla. Daudzos gadījumos, aptaujājot dzīvokļos reģistrēto firmu kaimiņus vai šo dzīvokļu pašreizējos iedzīvotājus, konstatēts, ka firmas vienīgais īpašnieks ir emigrējis no Latvijas, nelikvidējot reģistrēto firmu, miris vai atrodas cietumā. Protams, visai nelielā Likumā noteiktā statūtkapitāla summa (Ls 100), nestimulēja īpašniekus, izbraucot no Latvijas, likvidēt firmu Likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka LR Uzņēmumu reģistrā ir diezgan liels skaits (mirušu( firmu, par kurām nekad netiks saņemti pieteikumi par to likvidāciju. Šo pieņēmumu apstiprina LR Uzņēmumu reģistra paziņojums janvāra sākumā par to, ka apmēram 20 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību nav palielinājušas statūtu kapitālu līdz Likumā noteiktajiem Ls 2000.

Atšķirīgā ekonomiskās aktivitātes situācijā 1995.gada beigās atradās dažādu uzņēmējdarbības formu uzņēmumi. Šo situāciju raksturo 6.diagramma.

DIAGRAMMA Nr.6

Uzņēmumu situācija 1995.gada beigās

sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

(procentos no visiem attiecīgajā uzņēmējdarbības

formā reģistrētajiem uzņēmumiem)

 

7. tabula

Nedarbojošos uzņēmumu situācija sadalījumā pa

uzņēmējdarbības formām 1995.gada beigās

Uzņēmējdarbības forma	Darbība	Darbība pārtraukta,	Darbība	Kopā
	nav	bet paredzēts	pārtraukta
	uzsākta	to atjaunot pēc	un netiks
		dažiem mēnešiem	atjaunota
Individuālie uzņēmumi	1951	2343	2548	6842
—procentos pret visu nedarbojošos
individuālo uzņēmumu skaitu	28,5	34,3	37,2	100,0
—procentos pret visu nedarbojošos
uzņēmumu skaitu	25,3	29,6	29,5	28,2
Kooperatīvo organizāciju uzņēmumi	17	30	75	122
—procentos pret visu nedarbojošos
kooperatīvo organizāciju uzņēmumu skaitu	13,6	24,7	61,7	100,0
—procentos pret visu nedarbojošos
uzņēmumu skaitu	0,2	0,4	0,9	0,5
Akciju sabiedrības		62	59	121
—procentos pret visu nedarbojošos
akciju sabiedrību skaitu		51,5	48,5	100,0
—procentos pret visu nedarbojošos
uzņēmumu skaitu		0,8	0,7	0,5
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību	5530	5421	5859	16810
—procentos pret visu nedarbojošos sabiedrību
ar ierobežotu atbildību skaitu	32,9	32,2	34,9	100,0
—procentos pret visu nedarbojošos
uzņēmumu skaitu	71,8	68,4	67,7	69,2
Citas uzņēmējdarbības formas	209	63	110	382
—procentos pret visu nedarbojošos
citu formu uzņēmumu skaitu	54,7	16,2	29,1	100,0
—procentos pret visu nedarbojošos
uzņēmumu skaitu	2,7	0,8	1,2	1,6

Kā redzams 7.tabulā trešā daļa nedarbojošos sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību neuzsāka, bet gandrīz divas trešdaļas nedarbojošos uzņēmumu, ko dibinājušas kooperatīvās organizācijas, necer darbību atjaunot. Visas reģistrētās akciju sabiedrības ir darbību uzsākušas, taču puse no darbību pārtraukušajām to atjaunot necer, pie tam puse no tām ir bankrotējusi.

8. tabula

Uzņēmuma darbības izbeigšanas iemesls

sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

uzņēmumu skaits

Uzņēmējdarbības forma	Uzņēmuma darbības izbeigšanas iemesls .
	pārdots	apvienots	Izslēgts	bankrotējis	Citi iemesli
		ar citu	no LR
		uzņēmumu	Uzņēmumu
		reģistra
Individuālais uzņēmums	38	19	232	22	2153
Kooperatīvo organizāciju uzņēmums		59			16
Akciju sabiedrība				25	34
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	147	66	440	96	4892
Cita forma					111

Kā citus iemeslus darbības pārtraukšanai bez domas to atjaunot uzņēmumi parasti minēja nelabvēlīgo nodokļu politiku un to, ka nav iespējams attīstīt uzņēmuma darbību zemās pirktspējas dēļ.

Darbības izbeigšana 554 gadījumos (no tiem 129 gadījumos individuālajos uzņēmumos) notikusi piespiedu kārtā — ar tiesas vai citu valsts institūciju lēmumu. Piemēram, sakarā ar tiesas spriedumu par bankrota atzīšanu, licences anulēšanu, vienīgā īpašnieka nāvi.

Tika izdarīts mēģinājums izpētīt darbību izbeigušo uzņēmumu "dzīves ilgumu". Ziņas par faktisko darbības izbeigšanas laiku tika iegūtas par 14,4 tūkstošiem uzņēmumu, kas aptver gandrīz 87% visu darbību uzsākušo, bet līdz 1995.gada beigām izbeigušo uzņēmumu.

9. tabula

Darbību pārtraukušo uzņēmumu

"dzīves ilgums"

procentos no attiecīgajā gadā reģistrēto darbību pārtraukušo uzņēmumu skaita

Reģistrācijas	Darbības pārtraukšanas gads .
gads	1991	1992	1993	1994	1995
Uzņēmumi, kas darbību pārtraukuši, bet cer to turpināt
1991	1,1	11,7	23,8	28,7	34,7
1992		3,0	21,6	33,3	42,1
1993			6,9	39,0	54,1
1994				19,2	80,8
Uzņēmumi, kas darbību pārtraukuši un nedomā to atjaunot
1991	3,9	16,1	29,9	30,0	24,1
1992		12,9	23,5	35,9	27,7
1993			29,2	37,1	33,7
1994				38,7	61,3
Visi darbību pārtraukušie uzņēmumi
1991	2,7	14,1	27,2	27,2	28,8
1992		9,3	22,8	34,9	33,0
1993			20,1	37,9	42,0
1994				29,0	71,0

 

Kā redzams tabulā 1991. un 1992.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem pārsvarā kritisks bijis trešais darbības gads, 1993.gadā reģistrētajiem - 2. darbības gads, bet 1994.gadā uzņēmumi kritiskā situācijā nonākuši jau pirmajā darbības gadā, jo 27,3 procenti 1994.gadā reģistrēto uzņēmumu darbību neuzsāka, bet 7,2 procenti to izbeidza jau pirmajā darbības gadā. Acīmredzot, pieaugošā konkurence un ekonomiskā situācija atstājusi ietekmi uz uzņēmumu izdzīvošanas iespēju.

 

 

3.nodaļa. EKONOMISKI AKTĪVO UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS

Kā jau minēts ievadā, pēc Eirostata novērtējuma datiem 1995.gada beigās Latvijā darbojās tikai 42,8% līdz 1994.gada beigām reģistrēto šī apsekojuma noteikumiem atbilstošo uzņēmumu, bet no šajā apskatā iekļautajiem uzņēmumiem - 47,4% uzņēmumu.

Latvijā absolūtā vairākumā ekonomiski aktīvie uzņēmumi ir jauni, izveidoti bez iepriekšējas bāzes un tikai neliels skaits uzņēmumu izveidoti privatizācijas procesā. Taču to īpasvars ir lielāks nekā vidēji apsekojumā iesaistītajās valstīs, bet ļoti tuvs kaimiņvalstīm - Igaunijai un Lietuvai.

10. tabula

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc to izcelsmes*)

procentos no visa aktīvo uzņēmumu skaita

Valsts	Uzņēmumu izcelsme .
	privatizejot bijušo valsts vai	izveidots bez	citādi
	pašvaldību uzņēmumu vai	iepriekšējas
	sadalot bijušo paju sabiedrību	bāzes
Albānija	27	68	5
Bulgārija	0	96	4
Čehija	5	86	9
Igaunija	5	82	13
Latvija	7	83	10
Lietuva	6	75	19
Polija	3	89	8
Rumānija	1	96	3
Slovākija	4	92	4
Slovēnija	2	76	22
Ungārija	2	85	13
Vidēji 11 valstīs	3	88	9

*) pēc Eirostata datiem

 

Gandrīz visās uzņēmējdarbības sfērās kā galvenais ekonomiskās darbības veids dominē tirdzniecība.

DIAGRAMMA Nr.8

Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu

sadalījums pa ekonomiskās darbības veidiem

(procentos no visa aktīvo uzņēmumu skaita)

 

Individuālie uzņēmumi, tāpat kā citi uzņēmumi, pārsvarā darbojas tirdzniecības sfērā (62%) un tas ir augstākais šīs nozares īpatsvars starp visām uzņēmējdarbības formām, taču tie veiksmīgi darbojas arī rūpniecībā (9%) un citos darbības veidos. Akciju sabiedrības galvenokārt darbojas finansu darbības sfērā un veic operācijas ar nekustamo īpašumu (40%), bet 27% akciju sabiedrību darbojas rūpniecībā. 48% sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbojas tirdzniecībā, taču nozīmīgu vietu to darbībā ieņem arī rūpnieciskā ražošana (14%) un būvniecība (9%).

Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir Latvijā izplatītākā uzņēmējdarbības forma, tad gandrīz visās ekonomiskās darbības sfērās lielākais skaits uzņēmumu attiecas tieši uz šo uzņēmējdarbības formu.

11. tabula

Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc

uzņēmējdarbības formas un ekonomiskās darbības veida

uzņēmumu skaits

	Individuālie	Akciju	Sabiedrības ar	Citas	Kopā
	uzņēmumi	sabiedrības	ierobežotu	uzņēmējdarbības
			atbildību	formas
Rūpniecība	470	158	2116	85	2829
Pārtikas produktu, dzērienu un
tabakas ražošana	76	44	267	70	457
Tekstilizstrādājumu, apģērbu,
ādas un ādas izstrādājumu ražošana	74	21	348		443
Koksnes un koka izstrādājumu
ražošana (izņemot mēbeles)	86	21	386	15	508
Celulozes, papīra un papīra
izstrādājumu ražošana			26		26
Izdevējdarbība, poligrāfija un
ierakstu reproducēšana	46	8	293		347
Ķīmisko vielu, to izstrādājumu,
ķīmisko šķiedru, gumijas un
plastmasas izstrādājumu ražošana	5		95		100
Pārējo nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošana	32	14	40		86
Metālu un metāla izstrādājumu ražošana
(ieskaitot citur neklasificētu mašīnu
un iekārtu ražošanu)	51		292		343
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana	39	25	96		160
Transporta līdzekļu ražošana			86		86
Mēbeļu ražošana	44		130		174
Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde	7	13	49		69
Cita ražošana	10	12	8		30
Būvniecība	266	39	1369	109	1783
Automobīļu un motociklu pārdošana,
tehniskā apkope un remonts,
automobīļu degvielas mazumtirdzniecība	144		629	33	806
Vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība,
izņemot automobīļus un motociklus	244	34	2095	143	2516
Mazumtirdzniecība, izņemot automobīļus
un motociklus; individuālās lietošanas
priekšmetu un aparatūras un iekārtu remonts	2867	33	4502	142	7544
Viesnīcas un restorāni	281	17	848	7	1153
Transports un sakari	183	30	958	27	1198
Izglītība	36		190		226
Veselība un sociālā aprūpe	89		229		318
Komunālie, sociālie un
individuālie pakalpojumi	243	26	529	25	823
Citi darbības veidi	469	241	1549	420	2679
K o p ā	5292	578	15014	991	21875

 

Gandrīz visās apsekojumā iesaitītajās valstīs tāpat kā Latvijā lielākais aktīvo uzņēmumu skaits darbojas tirdzniecības sfērā.

12. tabula

Aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc ekonomiskās darbības

veidiem Centrālās Eiropas un Baltijas valstīs*)

procentos no visu aktīvo uzņēmumu skaita valstī

Valsts	Rūpniecība	Būvniecība	Tirdzniecība	Transports	Viesnīcas	Citi
			un restorāni	pakalpojumi
Albānija	10	2	48	14	17	9
Bulgārija	18	7	28	10	17	20
Čehija	16	15	29	5	5	30
Igaunija	16	10	41	6	6	21
Latvija	13	8	51	5	6	17
Lietuva	17	4	51	6	4	18
Polija	17	11	42	9	3	18
Rumānija	20	5	50	7	8	10
Slovēnija	22	12	26	12	7	21
Slovākija	18	15	34	6	5	22
Ungārija	14	11	36	9	6	24
Vidēji 11 valstīs	17	11	37	8	6	21

*) pēc Eirostata datiem

 

Latvijā salīdzinot ar citām valstīm ir novērots zemāks rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, bet ievērojami augstāks tirdzniecības uzņēmumu īpatsvars. Tā kā tirdzniecības sfērā notiek visstraujākā kapitāla aprite un redzamas visātrākās peļņas ieguves perspektīvas, liela daļa jauno uzņēmēju savu darbību uzsāk tieši šajā sferā.

Puse aktīvo uzņēmumu darbojas tirdzniecības sfērā - 50 %, bet rūpniecībā - 13%, būvniecībā - 8%, transporta un sakaru sfērā - nedaudz vairāk kā 5%.

Interesanti dati tika iegūti par to vai uzņēmums nodarbojas ar vienu vai vairākiem darbības veidiem. Latvijā novērots lielākais tādu uzņēmumu īpatsvars, kuri nodarbojas ar vairāk nekā vienu ekonomiskās darbības veidu. Tas ir lielākais starp apsekotajām valstīm un ir par pusi lielāks nekā vidēji.

13. tabula

Uzņēmumu sadalījums pēc darbības veidu skaita*)

procentos no visu aktīvo uzņēmumu skaita valstī

Valsts	Viens	Vairāki
	darbības veids	darbības veidi
Albānija	89	11
Bulgārija	90	10
Čehija	74	26
Igaunija	76	24
Latvija	67	33
Lietuva	78	22
Polija	81	19
Rumānija	77	23
Slovēnija	84	16
Slovākija	76	24
Ungārija	79	21
Vidēji 11 valstīs	79	21

*) pēc Eirostata datiem

Parasti lielo uzņēmumu darbība nav koncentrēta vienā darbības vietā - tiem ir filiāles, ražotnes vai veikali citā adresē, nekā atrodas to administrācija. Latvijā novērotais samērā augstais lielo uzņēmumu īpatsvars ir atstājis ietekmi uz tādu uzņēmumu īpatsvaru, kuru darbība nav koncentrēta vienā vietā - Latvijā novērots lielākais uzņēmumu īpatsvars, kuru darbība notiek vairākās vietās.

14. tabula

Uzņēmumu sadalījuma īpatsvars pēc to darbības vietu skaita*)

procentos no aktīvo uzņēmumu skaita valstī

Valsts	Darbība notiek .
	vienā vietā	vairākās vietās
Albānija	98	2
Bulgārija	97	3
Čehija	95	5
Igaunija	91	9
Latvija	85	15
Lietuva	93	7
Polija	93	7
Rumānija	95	5
Slovākija	94	6
Slovēnija	94	6
Ungārija	95	5
Vidēji 11 valstīs	93	7

*) pēc Eirostata datiem

Tā kā jau apsekojuma sākumā varēja prognozēt, ka starp ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem vairumā valstu tiks novēroti mazi uzņēmumi, ekspertus interesēja kur notiek šo uzņēmumu darbība. Rezultātā tika konstatēts, ka vairāk kā puse ekonomiski aktīvo uzņēmumu uzņēmējdarbības veikšanai izmanto savu privātmāju vai dzīvokli. Baltijas valstīs, tajā skaitā Latvijā šādu uzņēmumu īpatsvars ir mazs. Acīmredzot tas izskaidrojams ar samērā mazo sīko uzņēmumu īpatsvaru visu uzņēmumu vidū.

15. tabula

Uzņēmumu skaita sadalījums pēc to darbības vietas

procentos no visiem aktīvajiem uzņēmumiem valstīi

Valsts	Darbība notiek .
	uzņēmēja privātmājā	citā
	vai dzīvoklī	vietā
Albānija	10	90
Bulgārija	42	58
Čehija	60	40
Igaunija	26	74
Latvija	22	78
Lietuva	21	79
Polija	61	39
Rumānija	54	46
Slovākija	60	40
Slovēnija	66	34
Ungārija	38	62
Vidēji 11 valstīs	52	48

*) pēc Eirostata datiem

Pētījums pievērsa uzmanību arī nodarbināto skaitam apsekotajos uzņēmumos. Apsekojumā iesaistītajās valstīs lielākajā skaitā uzņēmumu nav algotu darbinieku (vidēji 11 valstīs - 66,2%). Interesanti, ka citās apsekojumā iesaistītajās valstīs, atšķirībā no Latvijas, individuālajos uzņēmumos bija nodarbināts ļoti neliels algotu darbinieku skaits.

16. tabula

Uzņēmumu skaita sadalījums pēc nodarbināto skaita*)

procenti

Valsts	Nav algotu darbinieku	Nodarbināti 1-49 cilv.	Nodarbināti vairāk kā
	.	.	50 cilvēku .
	uzņēmumu	Nodarbināto	uzņēmumu	Nodarbināto	uzņēmumu	Nodarbināto
	skaits	skaits tajos	skaits	skaits tajos	skaits	skaits tajos
	% pret visu	% pret visu	% pret visu	% pret visu	% pret visu	% pret visu
	uzņēmumu	nodarbināto	uzņēmumu	nodarbināto	uzņēmumu	nodarbināto
	skaitu	skaitu	skaitu	skaitu	skaitu	skaitu
Albānija	79,6	13,9	19,1	18,6	1,3	67,5
Bulgārija	81,0	13,2	17,1	16,8	1,9	70,0
Čehija	72,9	16,7	25,7	31,3	1,4	52,0
Igaunija	28,0	5,0	68,5	50,1	3,5	44,9
Latvija	16,5	2,3	78,7	43,2	4,8	54,5
Lietuva	51,6	5,9	44,0	28,3	4,4	65,8
Polija	64,6	14,7	34,1	35,5	1,3	49,8
Rumānija	64,8	26,0	34,3	47,2	0,9	26,8
Slovākija	66,1	12,7	32,2	34,9	1,7	52,4
Slovēnija	50,6	6,8	47,0	27,2	2,4	66,0
Ungārija	61,1	15,5	37,9	41,6	1,0	42,9
Vidēji 11 valstīs	66,2	14,9	32,4	34,1	1,4	51,0
Eiropas Savienībā	49,7	9,7	49,2	40,1	1,1	50,2

*) pēc Eirostata datiem

Salīdzinot ar citām apsekojumā iesaistītajām valstīm, Latvijā ir vismazāk uzņēmumu, kuros nav algotu darbinieku (strādā īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu). Vislielākais skaits uzņēmumu Latvijā nodarbina 1-49 cilvēkus un šādu uzņēmumu īpatsvars ir lielākais no visām valstīm. Taču vairāk kā puse algoto darbinieku strādā uzņēmumos, kuros nodarbināto skaits ir virs 50 cilvēku. Lielo uzņēmumu īpatsvars Baltijas valstīs ir lielākais starp 11 valstīm un Latvijā vairāk kā 4 reizes pārsniedz šādu uzņēmumu īpatsvaru Eiropas Savienībā. Šāda situācija, acīmredzot, izskaidrojama ar to, ka šajās valstīs vēlāk uzsākts un vēl nav pabeigts privatizācijas process. Tajā pašā laikā diezgan liels ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri izveidoti privatizējot bijušos valsts vai pašvaldību uzņēmumus vai sadalot bijušo kooperatīvu vai paju sabiedrību īpašumu.

17. tabula

Aktīvo uzņēmumu skaits pa ekonomiskās darbības veidiem

sadalījumā pēc nodarbināto skaita

	1	2	3-4	5-9	10-19	20-49	vairāk kā 50	Kopā
Rūpniecība	133	177	466	751	484	432	386	2829
Pārtikas produktu, dzērienu un
tabakas ražošana	13	32	74	129	46	101	62	457
Tekstilizstrādājumu, apģērbu,
ādas un ādas izstrādājumu ražošana	26	38	30	139	110	42	58	443
Koksnes un koka izstrādājumu
ražošana (izņemot mēbeles)	22	14	33	171	103	107	58	508
Celulozes, papīra un papīra
izstrādājumu ražošana			13				13	26
Izdevējdarbība, poligrāfija un
ierakstu reproducēšana	9	5	132	56	63	37	45	347
Ķīmisko vielu, to izstrādājumu,
ķīmisko šķiedru, gumijas un
plastmasas izstrādājumu ražošana	17	3	37	21	14		8	100
Pārējo nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošana	15	5	5	39	8		14	86
Metālu un metāla izstrādājumu
ražošana (ieskaitot citur neklasificētu
mašīnu un iekārtu ražošanu)	8	20	64	71	61	63	56	343
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana	20	24	19	23	32	21	21	160
Transporta līdzekļu ražošana		15		32	14	25		86
Mēbeļu ražošana	3	15	18	70	14	28	26	174
Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde		3	34		19		13	69
Cita ražošana		3	7			8	12	30
Būvniecība	59	101	340	435	437	222	189	1783
Automobīļu un motociklu
pārdošana, tehniskā apkope un
remonts, automobīļu degvielas
mazumtirdzniecība	28	127	173	194	181	79	24	806
Vairumtirdzniecība un komisijas
tirdzniecība, izņemot
automobīļus un motociklus	232	346	659	789	336	101	53	2516
Mazumtirdzniecība, izņemot
automobīļus un motociklus;
individuālās lietošanas priekšmetu
un aparatūras un iekārtu remonts	1085	1513	1929	1769	710	371	167	7544
Viesnīcas un restorāni	20	74	242	494	181	93	49	1153
Transports un sakari	129	113	337	285	194	98	42	1198
Izglītība	21	38		71	86		10	226
Veselība un sociālā aprūpe	32	38	69	66	67	14	32	318
Komunālie, sociālie un
individuālie pakalpojumi	62	102	188	219	115	112	25	823
Citi darbības veidi	311	391	648	673	428	149	79	2679
K o p ā	2112	3020	5051	5746	3219	1671	1056	21875

Kā redzams, pārsvarā Latvijā darbojas uzņēmumi ar nodarbināto skaitu līdz 49 cilvēkiem. Galvenokārt tas vērojams tirdzniecības sfērā, kur gandrīz 30% uzņēmumu nodarbināti 1-2 cilvēki, bet 25% uzņēmumu 3-4 cilvēki.

Apsekojumā iesaistītajās valstīs gandrīz piektdaļā uzņēmumu (19%) bija nodarbināti tikai īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu. Absolūti lielākajā daļā uzņēmumu strādāja pilnu dienu nodarbināti algoti darbinieki (67%). Latvijā tikai 6% uzņēmumu bija nodarbināti vienīgi īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu un tas ir mazākais šāda veida uzņēmumu īpatsvars starp apsekojumā iesaistītajām valstīm (Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 11% un 10%). Latvijā algotu darbinieku nebija 33% individuālo uzņēmumu un 7% sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

49% darbojošos Latvijas uzņēmumu 1995.gadā, neskatoties uz grūtībām uzņēmējdarbībā, spēja izdarīt nelielus kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā, bet no tiem 22% - lielākus par 10% no sava gada apgrozījuma. Igaunijā kapitālieguldījumus izdarīja 47% uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 35%.

Aptaujāti par grūtībām realizēt savu produkciju un attīstīt savu uzņēmējdarbību, tikai 14,5% uzņēmēju atbildēja, ka grūtību nav (Igaunijā - 28,7%, Lietuvā - 10,8%, vidēji apsekojumā iesaistītajās valstīs - 39%). Visvairāk uzņēmēju, kuriem nav grūtību, bija Čehijā un Slovēnijā (attiecīgi 53,6% un 47,1%). 61,5% Latvijas uzņēmēju ir grūtības gan produkcijas, gan pakalpojumu realizācijā, gan arī uzņēmējdarbības attīstīšanā (Igaunijā un Lietuvā šādu uzņēmēju skaits bija attiecīgi 56,4% un 62,2%)

Visbiežāk kapitālieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā 1995.gadā spējuši veikt rūpniecības uzņēmumi, no tiem 21% uzņēmumu investējuši savas darbības attīstībai vairāk kā 10% gada apgrozījuma. Arī tirdzniecības uzņēmumi spējuši veikt kapitālieguldījumus, bet 8% no tiem izdarījuši kapitālieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā, kas pārsniedz 10% gada apgrozījuma.

Aptaujāti par grūtībām, kas kavējušas realizēt savu produkciju vai pakalpojumus, Latvijas uzņēmēji kā galveno norādīja to, ka viņu potenciālajiem klientiem nav naudas un preču un pakalpojumu tirgū ir pārāk daudz konkurentu. Taču šādu atbilžu skaits ir visai atšķirīgs no Igaunijā un Lietuvā saņemto atbilžu skaita.

18. tabula

Grūtības, ar kurām saskaras uzņēmumi

savas produkcijas vai pakalpojumu realizācijā*)

procentos no visa atbildējušo uzņēmumu skaita

Valsts	Klientiem	Pārāk daudz	Konkurenti	Uzņēmums	Nav bijusi
	nav naudas	konkurentu	samazina cenas	nav populārs	pietiekama
					tirgus izpēte
Albānija	34	80	26	3	1
Bulgārija	57	47	19	17	9
Čehija	60	48	13	31	23
Igaunija	59	50	10	23	20
Latvija	83	54	34	15	17
Lietuva	73	57	31	18	9
Polija	62	72	44	30	22
Rumānija	66	48	10	21	11
Slovākija	79	40	21	18	17
Slovēnija	55	57	33	18	19
Ungārija	54	47	8	9	4
Vidēji 11 valstīs	61	56	24	22	15

*) pēc Eirostata datiem

Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kas kavējuši uzņēmējdarbības attīstību, visbiežāk sastopamā atbilde Latvijā bija "naudas līdzekļu trūkums" (83%) un tas ir lielākais šādu atbilžu biežums starp apsekojumā iesaistītajām valstīm. Starp atbildēm, ko Latvijas uzņēmēji norādīja uz jautājumu "citi iemesli" visbiežāk paskaidrojumā tika minēta nesakārtotā likumdošana un nodokļu politika. Visretāk gan Latvijā, gan pārējās valstīs tika minēts izejvielu un materiālu trūkums.

19. tabula

Iemesli, kas kavējuši uzņēmējdarbības attīstību*)

procentos no visa atbildējušo uzņēmumu skaita

Valsts	Naudas	Ierobežotas	Maksātne-	Kvalificētu	Zems	Izejvielu
	līdzekļu	kredīta	spējīgi	darbinieku	tehnoloģijas	un materiālu
	trūkums	iespējas	parādnieki	trūkums	līmenis	trūkums
Albānija	68	36		1	14	9
Bulgārija	82	16	2	9	6	7
Čehija	73	28	21	20	10	6
Igaunija	53	47	42	13	9	5
Latvija	87	38	19	10	10	8
Lietuva	81	24	19	8	6	9
Polija	77	39	31	14	12	5
Rumānija	78	25	7	3	17	13
Slovākija	70	41	30	12	8	8
Slovēnija	68	32	13	21	9	3
Ungārija	83	16	5	5	3	2
Vidēji 11 valstīs	77	28	17	11	9	6

*) pēc Eirostata datiem

4.nodaļa. UZŅĒMĒJU (UZŅĒMUMU VADĪTĀJU) RAKSTUROJUMS

Veicot apsekojumu, uzmanība tika pievērsta arī darbojošos uzņēmumu īpašnieku vai vadītāju personībai. Uz šiem jautājumiem pēc izvēles varēja atbildēt uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs.

Visās valstīs apsekojuma laikā (1995.gada beigās) uzņēmēji vai uzņēmumu vadītāji pārsvarā bija vīrieši un to vidējais vecums bija ap 40 gadiem, pie tam darboties biznesa sfērā viņi sākuši būdami 35-39 gadus veci. Latvijā vidējais uzņēmēju vecums bija 40,5 gadi un uzņēmējdarbību viņi sākuši būdami vidēji 38,1 gadu veci.

20. tabula

Uzņēmumu īpašnieku (vadītāju) sadalījums pēc dzimuma un vecuma*)

procentos no visu aktīvo uzņēmumu skaita

Valsts	Dzimums	Vecums (gadi) .
	Vīrieši	Sievietes	līdz 30	30-39	40-49	50-59	virs 60
Albānija	79	21	12	34	35	14	5
Bulgārija	83	17	8	33	34	19	6
Čehija	74	26	14	30	35	15	6
Igaunija	81	19	14	34	34	15	3
Latvija	74	26	13	39	30	15	3
Lietuva	71	29	16	38	28	13	5
Polija	71	29	10	33	40	12	5
Rumānija	76	24	12	31	33	16	8
Slovākija	77	23	13	36	35	12	4
Slovēnija	76	24	13	33	37	14	3
Ungārija	67	33	13	28	36	17	6
Vidēji 11 valstīs	73	27	12	31	37	15	5

*) pēc Eirostata datiem

Visvairāk sieviešu - uzņēmēju darbojas tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanā - 46,2%. Sievietes-uzņēmējas mazumtirdzniecībā ir 42,6% uzņēmumu īpašnieces vai vadītājas. 26,9% viesnīcu un restorānu īpašnieces vai vadītājas ir sievietes.

Pārsvarā visās valstīs uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji ir izglītoti cilvēki ar vismaz vidējo vai vidējo speciālo izglītību. Baltijas valstīs vairāk kā pusei uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju ir augstākā izglītība (Latvijā 52%, Igaunijā 57%, Lietuvā 45%) un tie ir augstākie izglītības rādītāji starp visām apsekojumā iesaistītajām valstīm.

Novērots, ka cilvēki ar augstāko izglītību aktīvi iesaistās uzņēmējdarbības uzsākšanā, dibinot paši savus uzņēmumus. Tā 4% uzņēmumu vienīgais īpašnieks ar augstāko izglītību strādā tirdzniecībā, nenodarbinot algotu darbaspēku. Kopumā 5% ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpašnieki ar augstāko izglītību strādā paši, nenodarbinot algotu darbaspēku.

9. DIAGRAMMA

Uzņēmēju (uzņēmumu vadītāju) izglītības līmenis

(procentos no visa aktīvo uzņēmumu skaita)

SECINĀJUMI

Kopš 1991.gada, kad Latvijā tika uzsākta uzņēmumu reģistrācija, strauji sāka dibināties uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. 1994.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 50,3 tūkstoši individuālo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (izņemot uzņēmumus, kas nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu). Pārsvarā šie uzņēmumi tika dibināti no jauna, bez iepriekšējas bāzes, bet privatizācijas rezultātā dibināti tikai 7% visu jauno uzņēmumu.

Salīdzinot ar citām Centrālās Eiropas un Baltijas valstīm šis process ir mazāk aktīvs.

Tomēr jaundibināto uzņēmumu skaits neliecina par to stabilu ekonomisko aktivitāti. Pēc Eirostata novērtējuma 1995.gada beigās Latvijā aktīvu darbību veica tikai 43% reģistrēto uzņēmumu. No šajā apskatā ieslēgtā uzņēmumu skaita aktīvu darbību veica nedaudz vairāk kā 47% reģistrēto uzņēmumu. Gandrīz 17% uzņēmumu darbību nav uzsākuši, 19% - to pārtraukuši un nedomā atsākt, bet 17% - gaida izdevīgāku ekonomisko situāciju darbības atsākšanai. Latvijā ir liels skaits "mirušu" uzņēmumu, kuri nav izslēgti no LR uzņēmumu reģistra. Likumā noteiktā minimālā statūtu kapitāla summa Ls 100 nestimulēja uzņēmējus pārtraucot darbību noformēt uzņēmuma izslēgšanu no reģistra. Par to liecina arī š.g. janvārī publicētais uzņēmējsabiedrību skaits - 20 tūkstoši, kas nav palielinājušas statūtu kapitālu līdz Likumā noteiktajai summai Ls 2000.

1991.un 1992.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem pārsvarā kritisks bijis trešais darbības gads, 1993.gadā reģistrētajiem - otrais darbības gads, bet 1994.gadā reģistrētie uzņēmumi kritiskā situācijā nonākuši jau pirmajā darbības gadā. Pieaugošā konkurence un ekonomiskā situācija atstājusi ietekmi uz uzņēmumu "izdzīvošanas" iespēju.

Pārsvarā Latvijā reģistrētas un darbojas uzņēmējsabiedrības atšķirībā no citām Centrālās Eiropas valstīm un Lietuvas, kur pārsvarā reģistrēti un darbojas individuālie uzņēmumi. Iespējams, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Latvijā Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēti sīkie amatnieki.

Izplatītākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Vienīgi Latvijā un Igaunijā lielākais ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits koncentrēts galvaspilsētā. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits reģionos aptuveni atbilst šajos reģionos reģistrēto uzņēmumu skaitam.

Puse ekonomiski aktīvo uzņēmumu gandrīz visās uzņēmējdarbības formās darbojas tirdzniecības sfērā - 50%. Šai nozarei seko rūpnieciskā ražošana - 13% un būvniecība - 8%. Akciju sabiedrības galvenokārt darbojas finansu darbības sfērā un veic operācijas ar nekustamo īpašumu. Jādomā, ka šādu darbības sfēru struktūru nosaka tas, ka tirdznicības sfērā notiek visstraujākā kapitāla aprite un redzamas visātrākās peļņas ieguves perspektīvas.

Galvenokārt Latvijā darbojas uzņēmumi ar nodarbināto skaitu līdz 49 cilvēkiem - 49%, taču lielajos uzņēmumos ar nodarbināto skaitu virs 50 cilvēkiem strādā vairāk kā puse visu nodarbināto - 55%. Salīdzinot ar citām Centrālās Eiropas un Baltijas valstīm Latvijā ir vismazākais uzņēmumu skaits, kuros nav algotu darbinieku - strādā īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu. Visvairāk uzņēmumu ar nodarbināto skaitu virs 50 cilvēkiem koncentrēti rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā.

Latvijā novērots lielākais tādu uzņēmumu īpatsvars, kuri nodarbojas ar vairāk nekā vienu darbības veidu. Lielo uzņēmumu darbība dislocēta vairākās darbības vietās, par ko liecina samērā augstais tādu uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir filiāles, ražotnes vai veikali vairākās adresēs.

Nelielais sīko uzņēmumu īpatsvars visu uzņēmumu vidū, acīmredzot, noteicis to, ka Latvijā ir vismazāk tādu ekonomiski aktīvu uzņēmumu, kuru darbība tiek veikta īpašnieka privātmājā vai dzīvoklī.

Tikai 15% ekonomiski aktīvo uzņēmumu nebija grūtību realizēt savu produkciju vai pakalpojumus, kā arī attīstīt uzņēmējdarbību. Produkcijas un pakalpojumu realizāciju pēc uzņēmēju domām kavēja tas, ka viņu potenciālajiem klientiem nav naudas savu vajadzību apmierināšanai un tirgū ir pārāk liela konkurence. Uzņēmējdarbības attīstību galvenokārt kavējis naudas līdzekļu trūkums un, pēc uzņēmēju domām, nesakārtotā likumdošana un nodokļu politika.

Neskatoties uz grūtībām, gandrīz puse Latvijas uzņēmumu 1995.gadā spējuši izdarīt kapitālieguldījumus savas darbības attīstīšanai, bet 22% no tiem - pat vairāk nekā 10% gada apgrozījuma. Galvenokārt tas attiecas uz mazumtirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem.

16% ekonomiski aktīvo uzņēmumu pamatkapitālā ir ārzemju kapitāla daļa. Visbiežāk tas novērojams tirdzniecības sfērā.

Latvijas uzņēmēju vidējais vecums ir 40,5 gadi. Uzņēmējdarbību viņi uzsākuši būdami vidēji 38,1 gadu veci. Pārsvarā uzņēmēji ir vīrieši. Vairāk kā 40% mazumtirdzniecības uzņēmumu īpašnieces vai vadītājas bija sievietes. Sievietes ir arī trešās daļas viesnīcu un restorānu īpašnieces vai vadītājas.

Pārsvarā Latvijas uzņēmēji ir cilvēki ar augstāko izglītību. Iespējams, ka šādas situācijas iemesls ir tradicionāli samērā augstais izglītības prestižs un tas ka pašreizējā situācijā samazinājies darba vietu skaits budžeta iestādēs, kas prasa šādu izglītības līmeni. Tā 4% tirdzniecības uzņēmumu vienīgais īpašnieks ar augstāko izglītību strādā pats, nenodarbinot algotu darba spēku.

Apsekojums turpināsies ne mazāk kā trīs gadus. Šajā laikā tiks apsekoti uzņēmumi, kas izveidoti pēc 1995.gada 1.janvāra un atkārtoti apsekoti uzņēmumi, kuri bija iekļauti izlases apsekojuma pirmajā kārtā, lai gūtu iespēju sekot to tālākai attīstībai.