ATSAUCĒ IETVERT:
Privatizācija procesā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1998., Nr. 46/47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47005
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Privatizācija procesā
Par Liepājas autobusu parku
Uzņēmums dibināts 1945. gadā kā autotransporta kantoris nr. 4, tā darbības virzieni — kravas un pasažieru pārvadājumi. Sākot ar 1949. gadu, uzņēmums veic tikai pasažieru pārvadājumus. 1968. gadā autotransporta kantoris nr. 4 pārdēvēts par autotransporta uzņēmumu nr. 4 un 1973. gadā — par Liepājas autobusu parku.
Uzņēmuma bāze, kas celta 1982. gadā, atrodas Cukura ielā 8/16, Liepājā, bez tās uzņēmumam ir vēl divi dispečerpunkti — Ganību ielā 192, Liepājā, un Ceriņu ielā 2a, Aizputē.
1997. gada 18. jūnijā valsts uzņēmums "Liepājas autobusu parks" ir reorganizēts par valsts akciju sabiedrību "Liepājas autobusu parks". Liepājas pilsētas dome 1997. gada 14. oktobrī sabiedrībā ir ieguldījusi 50 "Volvo" tipa autobusus.
Sabiedrība veic pasažieru pārvadājumus Liepājas pilsētā un rajonā, kā arī starptautiskos maršrutos.
Sabiedrības mantas sastāvā nav neprivatizējamu sociālās sfēras objektu.
Šobrīd sabiedrība nodarbina 300 strādājošos.
Finansu informācija
Uzņēmuma bilances kopsavilkums 1997. gada 1. oktobrī un peļņas un zaudējumu aprēķina kopsavilkums par 1997. gada 3 ceturkšņiem ir šāds:
Bilance ( tūkst. Ls)
1997. gada 1. oktobrī
| Aktīvs | Pasīvs | ||
| Ilgtermiņa | Pašu | ||
| ieguldījumi | 397,813 | kapitāls | 372,997 |
| Krājumi | 46,485 | Parādi | |
| piegādātājiem | 13,522 | ||
| Debitori | 39,826 | Nodokļi un sociālās | |
| apdrošināšanas | |||
| maksājumi | 195,443 | ||
| Naudas | Pārējie | ||
| līdzekļi | 118,657 | kreditori | 20,819 |
| Kopā | 602,781 | Kopā | 602,781 |
Peļņas un zaudējumu aprēķins (tūkst. Ls)
par 1997. gada 3 ceturkšņiem
| Neto apgrozījums | 849,761 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas | |
| izmaksas | –723,455 |
| Bruto peļņa | 126,306 |
| Administrācijas izmaksas | –3,152 |
| Ārkārtas ieņēmumi un izmaksas | 3,718 |
| Peļņa pirms nodokļiem | 126,872 |
| Nodokļi | –0,681 |
| Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi | 126,191 |
Laika posmā pēc 1997. gada 3. ceturkšņa rezultātu apkopošanas sabiedrībā ir veikta slēgta akciju emisija Ls 199 450 apmērā.
Akcijas
Saskaņā ar 1998. gada 22. janvārī apstiprinātajiem uzņēmuma privatizācijas noteikumiem tā privatizācijas process tiek organizēts 3 posmos. Pirmajā posmā valsts uzņēmums "Liepājas autobusu parks" tika reorganizēts par valsts akciju sabiedrību "Liepājas autobusu parks". Pēc pirmā posma realizācijas akciju sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 245 000. Sabiedrībā ir 239 900 parastās akcijas ar balsstiesībām un 5100 parastās akcijas bez balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir Ls 1.
Privatizācijas otrajā posmā tiek izveidota valsts un pašvaldības akciju sabiedrība, veicot pamatkapitāla palielinājumu ar mantisko ieguldījumu — 50 "Volvo" tipa autobusiem. Pamatkapitāls tiek palielināts atbilstoši ieguldītās mantas novērtējumam, emitējot slēgtas emisijas veidā 199 450 parastās akcijas ar balsstiesībām ar nominālvērtību Ls 1, kuras ar savu mantisko ieguldījumu apmaksā Liepājas pilsētas dome.
Pēc privatizācijas otrā posma realizācijas akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks" pamatkapitāls noteikts Ls 439 350, kas sadalās šādi: 55,12% jeb 245 000 akciju — valstij piederošā daļa un 44,88% jeb 199 450 akciju — Liepājas pilsētas domes daļa. Trešajā posmā tiks pārdoti 245 000 valstij piederošo akciju. Privatizācijas noteikumi paredz: uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem pārdodamo akciju daļu 19,5% no kopējā akciju skaita jeb 86 668 akcijas; publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju daļu 27,47% jeb 122 121 akciju; valsts pensiju speciālajam budžetam 5% jeb 22 222 akcijas; privatizācijas rezervi 2% jeb 8889 akcijas; sabiedrības valdes rezerves akcijas — 1,15% jeb 5100 akciju.
Privatizācijas noteikumu galvenās prasības
Privatizācijas aģentūras apstiprinātie noteikumi paredz, ka sabiedrībai jāsaglabā objekta darbības profils un trīs gadus jānodrošina 300 darba vietas ar darbu pilnu darba dienu pilnu darba nedēļu saskaņā ar darba likumdošanas prasībām.
Sabiedrībai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētais objekts, un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 57. panta prasībām tai ir pirmpirkuma tiesības uz valsts īpašumā esošo zemesgabalu, kuru aizņem sabiedrība.
Pamatkapitāla palielināšana notiek saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām", un pārējiem slēgto emisiju akciju īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz slēgtās emisijas akcijām proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam tikai gadījumā, ja pamatkapitāla palielināšana notiek, ieguldot naudu.
Informācija par akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks" akciju paketes īpašnieku
Liepājas pilsētas domei pieder 44,88% no pamatkapitāla jeb 199 450 akciju, kuras akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks" privatizācijas trešā posma gaitā nav paredzēts privatizēt.
Par Rīgas kinostudiju
Apvienojoties Rīgas mākslas filmu studijai un Rīgas hronikāli dokumentālo filmu studijai, 1948. gadā tika izveidota Rīgas mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija, kura 1958. gadā tika pārdēvēta par Rīgas kinostudiju.
Laikā no 1961. gada līdz 1963. gadam Rīgas kinostudija no dažādām telpām Rīgā (apmēram 20 adreses) pāriet uz jaunuzbūvēto kompleksu Šmerļa ielā 3, Rīgā, kur atrodas arī šobrīd. Ēku kopējā lietderīgā platība ir 24 799 kvadrātmetri. Kinostudijas ēku komplekss aizņem 6,5 ha lielu zemes gabalu, vairāk nekā 90% šīs zemes pieder Dzintaram Abulam un Veltai Lazdai.
No 1988. gada līdz 1990. gadam Rīgas kinostudija bija radošās un ražošanas apvienības "Latvijas kino" sastāvā.
Ar radošās un ražošanas apvienības "Latvijas kino" 1990. gada 30. marta pavēli Nr. 16 Rīgas kinostudija tika reorganizēta, atdalot no tās Rīgas dokumentālo filmu studiju, radošās studijas "Alko", "Trīs", "Dauka" un "Dekrim". Attiecīgi tika sadalīti pamatlīdzekļi, finanses un saistības (arī darbinieki), tādējādi pārveidojot Rīgas kinostudiju par filmu ražošanas tehnisko bāzi.
Saskaņā ar 1995. gada 26. oktobra likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" Rīgas kinostudijai ir valsts nozīmes kultūras objekta statuss.
Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir kinofilmu un videofilmu ražošana, filmu ieskaņošana latviešu valodā, kā arī ar filmu ražošanu saistīto organizatorisko un tehnoloģisko pakalpojumu sniegšana, kā arī telpu izīrēšana.
1997. gada lielākais darbs ir mākslas filmas "Likteņdzirnas" uzņemšana, veicot pilnu ražošanas ciklu.
Uzņēmumā pašlaik strādā 69 darbinieki.
Finansu informācija
Sabiedrības bilances kopsavilkums 1997. gada 1. oktobrī un peļņas un zaudējumu aprēķina kopsavilkums par 1997. gada 3 ceturkšņiem ir šāds:
Bilance (tūkst. Ls)
1997. gada 1. oktobrī
| Aktīvs | Pasīvs | ||
| Ilgtermiņa | Pašu | ||
| ieguldījumi | 315,662 | kapitāls | 766,304 |
| Krājumi | 283,414 | ||
| Debitori | 123,166 | Parādi | |
| piegādātājiem | 14,354 | ||
| Naudas | Nodokļi un | ||
| līdzekļi | 107,646 | sociālās | |
| apdrošināšanas | |||
| maksājumi | 34,552 | ||
| Pārējie kreditori | 14,678 | ||
| Kopā | 829,888 | Kopā | 829,888 |
Peļņas un zaudējumu aprēķins (tūkst. Ls)
par 1997. gada 3 ceturkšņiem
| Neto apgrozījums | 412,310 |
| Administrācijas un ražošanas | |
| izmaksas | –340,609 |
| Bruto peļņa | 71,701 |
| Pārējie uzņēmuma saimnieciskās | |
| darbības ieņēmumi un izmaksas | 4,849 |
| Ārkārtas ieņēmumi un izmaksas | 15,049 |
| Peļņa pirms nodokļiem | 91,599 |
| Nodokļi | –0,408 |
| Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi | 91,191 |
Akcijas
Pamatojoties uz novērtējumu, kas izdarīts saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, akciju sabiedrības "Rīgas kinostudija" nosacītā cena ir Ls 349 409, kas atbilst sabiedrības pamatkapitālam 1997. gada 1. oktobrī. Novērtējumā nav ietverta zemes vērtība.
Sabiedrībā ir 348 909 parastās akcijas ar balsstiesībām un 500 parastās akcijas bez balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir Ls 1.
Privatizācijas noteikumi paredz nedalāmās akciju paketes 30% no pamatkapitāla vai 104 823 akciju pārdošanu vienam ieguldītājam. Par paketes akcijām ieguldītājs maksās 10% latos un 90% privatizācijas sertifikātos. Uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem paredzēti 19,55% vai 68 290 akciju. 13% jeb 45 423 akcijas pārdos publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, 1% jeb 3494 akcijas veidos privatizācijas rezervi, 5% jeb 17 470 akciju bez atlīdzības tiks nodoti Pensiju fondam. Privatizācijas noteikumos paredzēts saglabāt valsts kapitāla daļu 31,31% jeb 109 409 akciju apmērā. Atlikušie 0,14% jeb 500 akcijas veidos sabiedrības valdes rezerves akcijas.
Privatizācijas noteikumu galvenās prasības
Privatizācijas aģentūras apstiprinātie valsts akciju sabiedrības "Rīgas kinostudija" privatizācijas noteikumi paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz nedalāmo akciju paketi 30% apmērā no pamatkapitāla ir zemes īpašniekiem Dzintaram Abulam un Veltai Lazdai. Paredzēts, ka sabiedrībai pastāvīgi jāsaglabā darbības profils, kā arī sabiedrībai 3 gadus jānodrošina 69 strādājošie ar darbu pilnu darba dienu pilnu darba nedēļu saskaņā ar darba likumdošanas prasībām. Sabiedrībai jāievēro vides aizsardzības nosacījumi saskaņā ar likuma prasībām.
Pamatkapitāla palielināšana notiek saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām", un pārējiem slēgto emisiju akciju īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz slēgtās emisijas akcijām proporcionāli viņam piederošo akciju skaitam tikai gadījumā, ja pamatkapitāla palielināšana notiek, ieguldot naudu.
Informācija par valsts akciju sabiedrības "Rīgas kinostudija" akciju paketes īpašnieku
Valsts akciju sabiedrības "Rīgas kinostudija" nedalāmās akciju paketes 30% no pamatkapitāla jeb 104 823 akciju īpašnieks ir fiziska persona Māris Bremze.
LPA informācija