No Finansu ministrijas 1998.gada budžeta analīzes

1. Valsts fiskālā politika

Pēdējo gadu laikā veiktās ekonomiskās reformas, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju izveidošana, kā arī realizētie makroekonomiskās stabilizācijas pasākumi ir nostiprinājuši tirgus ekonomikas pamatus Latvijā. Tādējādi, Latvijas ekonomika ir sekmīgi pārvarējusi pārejas perioda pirmo etapu. Latvijā ir izveidota pietiekami stabila vide ekonomikas augšupejai un sasniegts ievērojams progress strukturālo reformu jomā.

Valstī 1993. gadā tika uzsākta fiskālā reforma, kura veiksmīgi turpinās arī tagad, ievērojami ir nostiprinājusies finansu un budžeta vadība. Fiskālās un budžeta sistēmas sakārtošana arī turpmāk būs viens no valdības pamatuzdevumiem.

Valdība, realizējot stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus un ierobežojot izdevumus kā arī uzlabojot budžeta vadību un tuvinot Latvijas nodokļu likumdošanu tirgus ekonomikas principiem, 1996. gadā panāca, ka kopbudžeta finansiālais deficīts nepārsniedza 1,4% no iekšzemes kopprodukta, bet fiskālais — 1,9%. Tādējādi kopbudžeta deficīts tika ieturēts Māstrihtas līguma noteiktajās pieļaujamajās robežās.

Pozitīvi vērtējama arī 1997. gada budžeta izpilde, jo Latvijai izdevās īstenot iecerēto sabalancēta budžeta politiku un kopbudžeta fiskālais pārpalikums veidoja 0,7% no iekšzemes kopprodukta.

Jāatzīmē, ka 1997. gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus 1997. gadā.

1995.–1997. gada laikā ir samazinājusies decentralizācijas pakāpe valsts finansēs.

Nozīmīgi uzlabojusies nodokļu administrēšana, par ko liecina tas, ka nodokļu ieņēmumi 1996.–1997. gadā pieaug straujāk nekā iekšzemes kopprodukts, pat izslēdzot nodokļu likmju izmaiņu ietekmi.

Valdības fiskālās politikas mērķis ir turpināt atbalstīt iesāktos ekonomiskos un strukturālos pārkārtojumus, kas sekmētu valsts makroekonomisko stabilitāti un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kā arī tālāku nodokļu administrēšanas uzlabošanu un budžeta līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Kā viens no prioritārajiem valdības uzdevumiem ir turpināt uzlabot valsts līdzekļu pārvaldi. Uzlabojot valsts līdzekļu pārvaldi, būs iespējams samazināt līdzekļu absorbēšanu valsts sektorā un veicināt straujāku un efektīgāku privātā sektora pieaugumu.

Fiskālās sistēmas sekmīgas realizācijas galvenie priekšnoteikumi ir nodokļu likumdošanas sakārtošana un konsekventas to iekasēšanas organizēšana.

Līdztekus nodokļu sakārtošanai svarīgi ir arvien uzlabot nodokļu administrēšanas sistēmu. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārņems no sociālā apdrošināšanas fonda sociālā nodokļa iekasēšanu. Līdz ar to nodokļu administrēšana tiks veikta vienā iestādē, kas ļaus būtiski uzlabot gan administrēšanas sistēmu, gan arī aktivizēt nodokļu parādu iekasēšanu.

Svarīgi ir turpināt sakārtot muitas darbību. Lai to nodrošinātu, 1997. gadā Latvijas valdība ar Eiropas savienības (ES) PHARE tehnisko palīdzību uzsāka muitas modernizācijas programmu, kas ietver sevī 20 dažādus projektus. Muitas likumdošanas sakārtošana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem muitas darba uzlabošanai un efektivizēšanai, pielāgojot to tirdzniecības vajadzībām. Jaunais Muitas likums tika pieņemts 1997. gada jūnijā. Tas ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī tās tālākai integrācijai Eiropas savienībā. Tālākais uzdevums ir nodrošināt jaunā Muitas likuma pilnvērtīgu darbību.

Turpināsies vispārējā budžeta iestāžu veicamo funkciju inventarizācija, kuras rezultātā iespējams racionalizēt esošās struktūras, pārgrupējot līdzīgās un likvidējot dublētās funkcijas un līdz ar to nosakot privātajam sektoram nododamās funkcijas. Valsts kompetencē paliekošo funkciju veikšana tiks pārskatīta tādā veidā, lai nodrošinātu to maksimālu efektivitāti, kā arī atvieglotu un vienkāršotu administratīvas procedūras.

Tādējādi, realizējot striktu fiskālo politiku un racionalizējot izdevumus, 1998. gadā tiks panākts, ka kopbudžeta fiskālais deficīts 1998. gadā varētu būt 2,1% no iekšzemes kopprodukta, bet atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda prasībām un pie labvēlīgiem ekonomiskās attīstības apstākļiem 0,5%. 1999. gadā kopbudžeta fiskālais deficīts prognozēts 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 1998.–1999. gadā būs sabalansēti. Tīrie aizdevumi būs 46,2 milj. latu, bet fiskālais deficīts līdz ar to nepārsniegs 46,8 milj. latu (1,2% no iekšzemes kopprodukta). 1999. gadā valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 0,9% no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta līdzekļu racionālāka izlietošana dos iespēju palielināt valsts investīciju apjomus. Saskaņā ar valdības akceptēto Valsts investīciju programmu (VIP) izdevumi investīcijām — budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, aizdevumi, dāvinājumi un garantijas — 1998. gadā apstiprināti 177,8 milj. lati jeb 4,7% no iekšzemes kopprodukta. Tai skaitā no budžeta līdzekļiem investīciju izdevumi paredzēti 71,7 milj. latu jeb 1,9% no iekšzemes kopprodukta (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu investīciju apjoms pieauga par 140,7%). 1998. gadā nozīmīgākie ieguldījumi būs šādos investīciju projektos: vienotas speciālo mobilo radiosakaru sistēmas un valsts nozīmes datu pārraides sistēmas izveide Latvijas valsts institūciju vajadzībām, siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas programmas, Austrumu robežas izveide.

Plānojot budžetu nākošajiem diviem gadiem, tika ņemta vērā nodokļu likumdošanas harmonizācijas jomā izvirzīto prasību pakāpeniska ieviešana, kā arī ES izvirzītās prasības fiskālās disciplīnas jomā dalībai monetārajā ūnijā:

* Ieplānotās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likumdošanā, atceļot ES direktīvās neparedzētos ierobežojumus priekšnodokļa atskaitījumiem un nodokļa atbrīvojumus.

* Pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana atbilstoši ES prasībām, kā arī ieplānotā akcīzes nodokļa sistēmas reforma, tuvinot to ES valstīs pastāvošajai sistēmai.

* ES izvirzītās prasības dalībai monetārajā ūnijā (Māstrihtas kritēriji), kuras pretendentvalstīm jābūt spējīgām sasniegt relatīvi īsajā laikā pēc iestāšanās ES.

............................................................................

Redakcijas rīcībā ir visa Finansu ministrijas sagatavotā analīze

"Likuma "Par valsts budžetu 1998.gadam" paskaidrojumi".

Ar ministrijas vēlību tā tiek gatavota tālākai izvērstai publicēšanai