Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998. gada 19. februāra plenārsēdi. Turpinām apspriest likumuprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" . Trešais lasījums. Mēs sākām apspriest deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kas ir izklāstīts apspriežamā dokumenta 9. lappusē, un uzsākām debates par šo jautājumu. Debatēs pieteicies un vārds deputātam Uldim Veldrem, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Cienījamie kolēģi deputāti! Leiškalna kunga priekšlikums ieviest grozāmos vēlēšanu sarakstus ir bez nopietnas motivācijas, bet vairāki argumenti ir kļūdaini. Nepatiess ir Leiškalna kunga teiktais iepriekšējā Saeimas sēdē 12. februārī, ka no 1925. gada paredzēja grozāmos sarakstus. Grozāmos vēlēšanu sarakstus izmantoja visās četrās pirmskara Saeimu vēlēšanās. Pirmās Saeimas vēlēšanās tos izmantoja piektdaļa vēlētāju, bet 4. Saeimas vēlēšanās tos izmantoja trešdaļa vēlētāju. Bet gaidītos rezultātus neguva. Ja pirmās Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstu grozīšana veicināja vēlētāju aktivitāti un politisko pašapziņu, tad turpmākajās Saeimas vēlēšanās plaši izvērtās apzinātas ļaunprātības, mēģinot pārgrozīt pretinieku sarakstus pretēji paša saraksta vēlētāju gribai, organizēti svītrojot pamata saraksta kandidātus un ierakstot citus, samērā neliela cita saraksta atbalstītāju daļa var būtiski ietekmēt kandidātu secību vai iekļūšanu Saeimā no citas partijas saraksta. Izmantojot grozāmos sarakstus, tikusi panākta vairāku deputātu negaidīta ievēlēšana Saeimā, bet citi netikuši ievēlēti, jo to ar grozāmiem vēlētāju sarakstiem panākuši viņu pretinieki, svītrojot šos deputātu kandidātus no saraksta, bet viņu vietā ierakstot populāras personas — dziedātājus, aktierus un citus. Tādēļ Saeimā iekļuvuši arī gadījuma rakstura cilvēki, kuri Saeimas deputāta pienākumus nespējuši veik vai veikuši tos formāli. Leiškalna kungs, tēlojot vēlētāju un demokrātijas aizstāvi, gari citēja četru Saeimu deputāta Marģera Skujenieka teikto pirms vairāk nekā 70 gadiem. Toreiz grozāmo sarakstu ieviešana bija iespējama, jo nebija tagadējā partiju vai vēlēšanu apvienību cenza Saeimā — 5% vai 7% barjeras. Toreiz Saeimā kā deputāti iekļuva tie, kuri savā vēlēšanu apgabalā ieguva vislielāko balsu skaitu. Tagad laiki, spēles noteikumi ir mainījušies. Minētā 5% vai 7% barjera liegs 7. Saeimā iekļūt daudziem, kaut tie būtu saņēmuši pat vislielāko balsu skaitu savā vēlēšanu apgabalā. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums ir apzināta vēlētāju mānīšana, populisks solījums dažādos masu saziņas līdzekļos paplašināt vēlētāju iespējas, kuras praktiski netiks realizētas, tās paliks tikai tukšu solījumu līmenī. Arī balsu skaitīšana radīs lielu sajukumu, kuru izmantos negodīgi karjeristi, viltojot vēlēšanu rezultātus. Tā tas notika arī pirmajās četrās Saeimas vēlēšanās un ar katru nākošo Saeimu — vēl vairāk.

Leiškalna kungs laikrakstā "Diena" 13. februārī ir maldinājis lasītājus, citēju: "Šī pēc būtības ir mažoritāra sistēma, kas tomēr ievēro Satversmē noteikto proporcionālo vēlēšanu sistēmu." Tāpēc citēšu apgādā "Norden" 1996. gadā izdotās svešvārdu vārdnīcas 472. lapaspusi: "Mažoritāra vēlēšanu sistēma, pēc kuras vēlētāju balsu vairākumu ieguvusī apvienība saņem visus vēlētus amatus, bet citas — nesaņem neko." Rezultātā pārstāvēts tikai vairākums. Pretstatā proporcionālajai sistēmai. Tas ir tā kā tagad Saeimā... praktiska rīcība. Satversme garantē vienādas tiesības visiem vēlētājiem. Citēju: "Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās." Taču kā 5% un 7% barjera, tā Leiškalna kunga priekšlikums ieviest atkal grozāmos sarakstus 7. Saeimas vēlēšanās šīs tiesības liedz, to pamatoju iepriekš.

Vēlēšanas ir atskaite attiecīgās partijas vēlētājiem, kā ir izpildīta priekšvēlēšanu programma, kas ir izdarīts, atrodoties pie varas. "Latvijas ceļa" stāvoklis pirms 7. Saeimas vēlēšanām nav spožs. Nav pildīti daudzi priekšvēlēšanu solījumi. Arī par bankas "Baltija" naudas atdošanu apkrāptajiem noguldītājiem. No trīs lokomotīvēm divas nogājušas no sliedēm, bet trešā nav vairs tik smuka un jauna. Tāpēc ar grozāmajiem sarakstiem lai nebūtu jāatbild par tukšajiem solījumiem, nepaveikto, apzināti tiek duļķots ūdens, lai radītu neuzticību visām politiskajām partijām. Tāpēc arī lokomotīves ir nomainījis Trojas zirgs — Leiškalna kunga priekšlikums.

Aicinu katru godīgu Saeimas deputātu jūtot atbildību savas partijas vēlētāju, visas tautas priekšā nepalīdzēt "Latvijas ceļam" 7. Saeimā ievest Trojas zirgu un balsot pret Leiškalna kunga priekšlikumu. Mūsu vēlētāji šodien varēs redzēt — kas balso par Leiškalna kunga priekšlikumu, tas balso pret demokrātiju, tas balso par haosu Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu un apjomīgo darba kārtību ierosina šodienas sēdē noteikt debatēm laiku piecas minūtes — pirmo reizi un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Andris Rubins — pret. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs pašreiz apspriežam Vēlēšanu likumu, kas būs ļoti nozīmīgs visiem Latvijas vēlētājiem, un es esmu kategoriski pret laika ierobežošanu. Es nedomāju, ka mums būtu tik mazs laiks, mēs citas dienas pat darbu beidzam ātrāk, un es domāju, ka vismaz šā likumprojekta laikā laiku nevajadzētu ierobežot. Tas ir demokrātijas ierobežojums, tad to mums vajadzēja iepriekš jau paziņot, un vienreiz vajag pieņemt vienus noteikumus visām sēdēm, lai cilvēki, kas iepriekš ir sagatavojušies, arī zina plānot, cik viņiem būs laika runāt. Es aicinu visus deputātus balsot pret, un mēs varam citā dienā pieņemt tādus priekšlikumus uz visiem jautājumiem par visām sēdēm. Paldies! Tas, protams, ir jāizdara kā labojums Kārtības rullī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 27, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles deputāts Valdmanis: "Es atsakos!") Gundars Valdmanis no vārda atsakās. Nākamais runās deputāts Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šo priekšlikumu varētu atbalstīt, ja nebūtu 38. pants, kurā jūs varat izlasīt, kādā veidā tiek skaitītas šīs balsis, respektīvi, šis 38. pants dod iespēju dabūt papildus vēl vairākas vietas. Pie šādas sistēmas, ja tiek ierobežota vēlētāju griba ar šo procentu barjeru, protams, ka ir jāpiekrīt, ka šis priekšlikums ir liekulīgs. Es jebkurā gadījumā atbalstītu, arī Nacionālā reformu partija un Zaļās partijas frakcija atbalstītu šo priekšlikumu, ja tas būtu komplektā ar to brīvību vēlētāju izvēles tiesībām, kādas bija pirms kara Latvijā, tas ir, ja nebūtu bijusi šī vēlēšanu barjera. Pašreizējā situācijā tas palielina izkropļojumus kā tādus, jo procentu barjera neļauj... jeb izkropļo šo vienlīdzības principu, un šis kopā ar 38. pantu šos izkropļojumus palielina, ievelkot, teiksim, viens cilvēks var ievilkt vēl vairākus iekšā, ne tikai būdams šajā sarakstā, bet piemēram, Latgalē, dabūdams 200 000 ierakstus, kas, dalīts ar 20, dod attiecīgi 10 000 balsis. Līdz ar to viņš pašreizējā situācijā ir jānoraida kā nesaskaņots, bet, ja kādreiz mēs spēsim atteikties no procentu barjeras, tad es domāju, ka mēs visi labprāt piekritīsim šim Leiškalna kunga priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti, augsti godātais Dobeļa kungs! Ir skaidrs, ka vienīgais jūs nekad kaut kur neejat pēdējo reizi, visi pārējie iet pēdējo reizi, visi pārējie ir tuvu miršanai.

Paldies, Veldres kungs, par labojumiem manis teiktajā kā avīzē "Diena", tā arī attiecībā uz 1922. un 1925. gadu. Jums bija ļoti daudz taisnības, un, runājot par šādu priekšlikumu, es tikpat labi kā jūs un kā jebkurš cits, kas kaut cik nopietni ir studējis vēlēšanu sistēmas un konstitucionālās tiesības, varētu argumentēt par šo priekšlikumu un tikpat labus argumentus sameklēt pret. Un es nebūt negribu iestāties kā vienīgās patiesības nesējs. Vienīgā taisnība jums nav uz demokrātijas sašaurināšanu, šis priekšlikums paplašina demokrātiju, paplašina izvēles iespējas vēlētājiem, noteikti paplašina. Attiecībā uz to, ko teica Kiršteina kungs, arī es šobrīd neesmu pārliecināts, vai noteiktā procenta barjera ir atbilstīga Latvijas Republikas Satversmei. Ilga Kreituse gan solījās attiecīgo jautājumu skaidrot Satversmes tiesā, diemžēl tas nav izdarīts, un diemžēl Satversmes tiesa Latvijas Republikā neskatās jautājumus, ja nav iesniegumi, tā patstāvīgi nestudē un neanalizē likumdošanas atbilstību Satversmei. Un tomēr es jūs aicinātu nobalsot par manu priekšlikumu, jo nevar uzskatīt sabiedrību, nevar uzskatīt visu pasauli par muļķiem, jo apmuļķot, kā teica Veldres kungs, kā to saka Ozoliņa kungs — ne deputāts, bet žurnālists, apmuļķot var tikai muļķus. Nu nevajag domāt, ka cilvēki nav spējīgi izdarīt izvēli. Un ņemot vērā to, ko teica Sinkas kungs, partijas vajag atbalstīt, un Latvijas Republikā tās tiek atbalstītas, bet partijām un aiz tām stāvošajiem ekonomiskajiem grupējumiem nevajag radīt tādas monopola vai diktatūras tiesības. Es domāju, ka katrs no deputātiem ir atbildīgs ne tikai savu vēlētāju, bet visas tautas priekšā jebšu šajā sapulcē viņš pārstāv visu šo tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamā sēdes vadība! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Vēlēšanu likums tāpat kā jebkurš cits likums ir tuvinājums ideālajam variantam. Un, manuprāt, Kārļa Leiškalna piedāvātais variants ir visdemokrātiskākais no līdz šim piedzīvotajiem risinājumiem. Vēlētājam ir vislielākā izvēles brīvība un iespēja. Protams, ka atvērtie saraksti sarežģī balsu skaitīšanas mehāniku, taču mērķa — labas Saeimas, labas pārstāvētas tautas priekšstāvības vārdā, tautai patīkamas Saeimas dēļ ir to vērts darīt. Dota iespēja būs Saeimā visiem tiem, kurus tauta tiešām godā, ir tikai jāgrib, jāiestājās kādā sarakstā, un nav svarīgi, vai tas ir pazīstams vai arī kāds jauns, tikko izveidots saraksts. Un noteikti tauta atradīs gan akadēmiķi Stradiņu, gan profesorus Lazovski, Lavendeli, komponistu Raimondu Paulu jebkurā sarakstā, kurā viņi būs.

Un pat, ja kāds no vēlētājiem būs piekritējs kādam konkrētam sarakstam, viņam ir dota iespēja arī nodot savu balsi par šiem izcilajiem mūsu tautas priekšstāvjiem vai mūsu tautas cilvēkiem, neatkarīgi no tā vai viņi ir lielajā sarakstā, kuru viņi kopumā atbalsta.

Tātad būtībā jautājums par to, vai šī ir spekulācija, manuprāt, atkrīt. Tas ir tas, par ko cilvēki tik daudz ir runājuši visus šos gadus. Mēs šad tad runājam par procentu barjeru, kādam tas šķiet, ka šī barjera lieka, tā ir spekulācija, ja to paaugstina, tad tā ir spekulācija, un aizmirst pragmatiskos argumentus, kāpēc šī barjera pastāv un kā tā ir izveidojusies, un vai tā ir vai nav pretrunā ar konstitūciju. Ja mēs šodien piedāvājam vēlētājam brīvību, demokrātiju, arī tas ir slikti. Vai spēcīgākajiem būtu jābaidās no vēlēšanu rezultātiem, no vēlētāju izvēles? Taču nē. Es domāju, ka arī šeit, zālē, sēž pietiekami daudz cilvēku, kuriem nav jākautrējas stāties tautas priekšā, un viņi tic, ka viņi tiks ievēlēti, vai tas būtu Kiršteina kungs, Panteļējeva kungs vai arī varbūt Turlā kungs un Dobeļa kungs tajā skaitā. (No zāles deputāts Dobelis: "Paldies!") Jebkura vēlēšanu sistēma neizslēdz vēlētāju kļūdu, tā līdz ar to Saeimā, protams, vienmēr iekļūst tādi cilvēki, kuri beigu beigās vai nu vēlētājus ir apmānījuši, vai arī izrādījušies deputātu statusā neatbilstoši. Ja kāds baidās, ka šis priekšlikums ir "Latvijas ceļa" Trojas zirgs, tad tās ir viņu bailes no patiesi spēcīgas partijas, no patiesi spēcīgiem cilvēkiem, jums tas ir jāatzīst. Tā ka es aicinu jūs meklēt spēku citos, nenoliegt to citos, meklēt spēku arī sevī un ticēt šim priekšlikumam. Es to atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es noteikti ticu šim priekšlikumam, ticēšu un aizvien ticu, un Kārlim arī es ticu, bet kur viņš palicis? Aizbēdzis, ja? Bet, cienījamie kolēģi, bet es gribu... šodien arī es jūtos izbrīnēts, jo savā laikā cienījamais "Latvijas ceļa" pārstāvis, cienījamais ministrs Krištopana kungs teica, ka mūsu tauta esot muļķu tauta, un tagad atkal otrs partijas biedrs saka, ka mūsu tauta tomēr laikam neesot muļķu tauta, tad kāds īsti ir partijas "Latvijas ceļš" viedoklis, es lūgtu jūs vienreiz kādā konferencē šo jautājumu izdiskutēt un beidzot pateikt, kā jūs uzskatāt — Latvijas tauta ir muļķu tauta vai nav. Un, ja mēs paskatāmies, tad es arī saprotu cienījamā Leiškalna kunga uztraukumu par savu projektu. Es atceros to, kā Leiškalna kungs kopā ar Birkava kungu braukā uz reģioniem, ved cienījamos pensionārus uz Latvijas Saeimu, dāvina konfektes, pa reizei varbūt uzsauc kādas pusdienas, un dabiski, ka viņi teiks, braucot no šādas tikšanās, viņi teiks: "Jūs jau, cienījamie vēlētāji, varat nebalsot par "Latvijas ceļu", bet jūs, pieņemsim, LNNK, "Tēvzemei un Brīvībai" sarakstā izsvītrojiet kādu pārīti, bet mūs ar Leiškalnu un Birkavu ierakstiet iekšā, jo mēs esam labi, redziet, iedevām konfektes." Un daļa vēlētāju patiešām pēc šādas iniciatīvas padomās, patiešām skaists, izskatīgs jauns vīrieties, gandrīz kristietis, politologs, students, tā kā viņam būtu patiešām pilnīgi reāli, ka pēc šādiem braucieniem tas cilvēks paņems, izsvītros tos pārējos sarakstā un šos kungus ierakstīs iekšā.

Un es, protams, jūtos arī nedaudz izbrīnīts sakarā ar to, ja jau partija, kā Kristovska kungs teica, ir tik stabila un varena, tad ejiet pretī savam elektorātam un atbildiet savam elektorātam par to, kā jūs esat strādājuši, kā jūs esat pildījuši savus vēlētāju solījumus, un, ja jūs visu esat darījuši, tad es domāju, jums atkal ir savas kādas sešpadsmit vietas, jūs varat cerēt, ka jums paveiksies. Un tādēļ, es domāju, jums nav jābaidās, jāiet pie sava elektorāta un nevajag meklēt ar tādām variācijām, kā es jau teicu, ar konfekšu variācijām, ar operu apmeklējumiem, mēģināt kaut kur slēpt savu neizdarību, kuru jūs neesat izdarījuši. Un tikpat labi es vēl trešo momentu iedomājos, tas ir ZIC partija. Nu tad ir arī, teiksim, kādai naudīgai partijai, kas šodien varbūt ir naudīgāka vai pie varas esoša, jānodibina ir viena ZIC partija, un tad jau tā ZIC partija aģitēs. Jūs, vēlētāji, neticiet nevienam, bet dariet tā varbūt, lūk, tam jaunajam sarakstam vai kādai tautas partijai — paņemiet, izsvītrojiet visu vadību laukā un sarakstiet kaut vai kompotu iekšā no kādas citas partijas, beigās iznāks tā, ka tā partija, kas ir stādījusi savu sarakstu, saņem pretī Dieva brīnumus. Un tad, protams, šis saraksts iet tomēr... balsis iet uz šo sarakstu. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu šajā gadījumā nepakļauties ne Leiškalna kunga labajām idejām, ne arī "Latvijas ceļa" milzīgai stabilitātei, atļausim viņas stabilitātei izteikties tiešās tikšanās ar savu elektorātu. Un tad es aicinu cienījamos kolēģus šajā gadījumā šo interesanto priekšlikumu atstāt vēsturei un atstāt Saeimas stenogrammai.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Partiju biedri! Deputāta Leiškalna ierosinājumu varētu apzīmēt kā asiņu pārliešanu ne vien "Latvijas ceļam", bet visām Sadarbības padomi veidojošām partijām. Šis priekšlikums iezīmē norietu "Latvijas ceļam" un visai Sadarbības padomei. Varētu runāt par to, kādu apjukumu, kādu haosu, kādu bezjēdzību tas ienestu pieņemšanas gadījumā vēlētāju rindās. Nogurušais, nomāktais nodokļu maksātājs vēl tiek apstulbināts arī tad, kad viņš ir aizgājis līdz vēlēšanu urnai. Ko rakstīt, kā rakstīt, haoss. Cik viegli būtu tādus sarakstus pēc vēlēšanām palabot, pārlabot un pareizu (pēdiņās) padarīt, un to grib "Latvijas ceļš". Leiškalna, "Latvijas ceļa" priekšlikums ir neiedomājams un neiespējams, tas paredz un iespēj neiedomājamo. Vai jūs varat iedomāties vienā sarakstā kopā ar Rubinu, Ozoliņu, Valdmani arī Leiškalnu, Panteļējevu, Inkēnu, Šķēli, Tabūnu, Krastu? Es nevaru. Es varu saprast, ka vienā sarakstā ir Sadarbības padome, tas ir "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Zemnieku savienība un citi, kas ir labi sastrādājušies un sadziedājušies. Viņi sastrādāsies arī turpmāk, par to es nešaubos, bet kur?

Šodien nav nekādas atšķirības starp "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ideoloģijām un galvenajām darba metodēm. Un tās ir rūpes par pašlabumu, pašlaik, kad pasaulē briest kara draudi un Latvija pārdzīvo ilgstošu psiholoģisku un ekonomisku šoku. Šoka terapija, tikai ne pašiem. Es nepiekrītu un nekad neatbalstīšu šo Leiškalna priekšlikumu, un uzskatu to par murgainu. Varētu būt saraksts, kur vienkopus TB/LNNK, Makarovs, Rempe, Tabūns un no "Latvijas ceļa", piemēram, Leiškalns, Panteļējevs. Sātana galvenā īpašība ir lepnība, bet viņa bērni ir daudzi, lepnība, kas pavada, izliekot no dzīvokļiem, piešķirot mazas pensijas, atlaižot no darba, atbalstot korupciju, pārdodot Latvijas zemi, maskējot ar tā saucamajām investīcijām. Paņēmieni un metodes ir dažādas un krāšņas, un viens krāšņs piemērs pašlaik ir Ziļevu ģimene, bērnunams, kurā aug 15 bāreņi, un viņi bija palikuši bez iztikas līdzekļiem. Tagad uz vienu mēnesi it kā iedeva. Tēvzemieši, Makarovs un Rempe, uzskata, ka 15 bērni — tā vairs neesot normāla ģimene. Citēju Makarovu: "15 bērni, tas jau ir uzņēmums, nevis ģimene, turklāt viņi algo gan guvernanti, gan pavāri." Valsts politika ir tāda, jāmeklē lētākais un efektīvākais variants bāreņu izmitināšanai. Es negribu būt vienā sarakstā ar Makarovu un citiem pašreiz valdību veidojošiem tēvzemiešiem un "Latvijas ceļa" pārstāvjiem. Ja Makarovs nosaka valsts politiku ne tikai veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē, bet arī bērnu, un tajā skaitā bāreņu, dzīvē un audzināšanā, tad tādi ir rezultāti, kurus jūs redzat pašreiz Latvijā. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — tā ir valsts sociālā un veselības aprūpe, ieskaitot bāreņus, kāda tā ir, to visi mēs zinām. Tās ir finanses, to mēs arī zinām, kādas tās ir. Tās ir tieslietas, un tas ir pats Ministru prezidents. Bet šeit ir, ko padomāt, es negribu un nebūšu ar viņiem vienā sarakstā, es Andris Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Šodien te ir izskanējušas daudzas runas, droši vien, ka skanēs vēl. Es gribētu teikt, ka frakcijai "Latvijai" par šo balsojumu ir brīvais balsojums, katrs deputāts var paust savu personisko viedokli, to šeit arī darīja Uldis Veldre. Partijai Tautas kustība "Latvijai" ir sekojošs viedoklis par šo jautājumu, mēs uzskatām, ka, pirmkārt, stratēģiski politiski valstī ir — beidzot samazināt lielo partiju sadrumstalotību, kas šobrīd ir Latvijā, un tas nav normāli, ka mazā Latvijā ir 40 partijas, dibinās vēl. Nezin pēc cik gadiem mums būs, varbūt pēc dažiem gadiem jau, 140 partijas. Es domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums ir vērsts uz to, lai šo partiju skaits samazinātos, lai cilvēki ņemtu lielu, stabilu, pārliecinošu partiju sarakstus, opozīciju sarakstus vai pozīcijas partijas sarakstu, bet tātad konkrētu partiju, kurām ir konkrēta politika, sarakstus, un, protams, viņiem ir iespēja varbūt paņemt kādu politiķi vai pazīstamu personu, kurš varbūt šobrīd savu ambīciju pēc ir gatavs dibināt no trīs cilvēkiem uzreiz savu mazo partijeli un ar to uzreiz kandidēt, ka tik kādas vēlēšanas nāk priekšā.

Pēc tam atkal trīs gadus gaidīt, kad atkal būs nākošās, un neko nedarīt un nestrādāt nekādus, pat politiskus, risinājumus, likumprojektus un tā tālāk. Bet nu cilvēkiem, varbūt kādam lokam šāda persona patīk, un mēs ļoti demokrātiski šādā veidā dodam iespēju, lūk, šo cilvēku paņemt un ierakstīt tajā vai citā nopietnas, stabilas partijas sarakstā. Lūdzu, ja tā ir vēlētāju gribas respektēšana, un to varam dot demokrātijas vārdā — šo iespēju vēlētājiem.

Tiekoties ar cilvēkiem, arī tikko tagad es biju trīs dienas Latgalē, divas dienas Balvu rajona pagastos, tad vienu dienu Ludzas pusē. Cilvēki saka, jā, varbūt daudzi labprātāk gribētu redzēt ieviešam 100 vēlēšanu apgabalus. Tāds noskaņojums varbūt ir daudz populārāks Latvijā. Bet, tā kā šobrīd acīmredzot tas nav iespējams un arī Saeimā mēs šo jautājumu esam cilājuši, un tas šeit ir noraidīts, tad es domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums tomēr ir atbalstāms, jo tas dod vēlētājiem iespēju brīvāk paust savu gribu. Un nevajag te jaukt iekšā 5 un 7% barjeras. Nevis tās ir jāatceļ. Īstenībā partijas "Latvijai" pozīcija ir skaidra — šo barjeru vajadzētu vēl vairāk pastiprināt un uzlikt varbūt 10% barjeru, lai vienreiz visām šīm sīkām ambiciozām grupām pieliktu punktu. Es aicinu balsot par šo Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es šoreiz izmantošu tās privilēģijas, ko man dod mana tīri profesionālā sagatavotība, un arī gribētu atgādināt mums, cienījamajiem deputātiem, ka Latvijas vēsture ir jāzina ne tikai tiem cilvēkiem, kas pretendē uz Latvijas pilsonību, bet arī tiem cilvēkiem, kas sēž Latvijas Republikas Saeimas zālē. Jo visi tie pretargumenti, kas šodien ir izskanējuši par, es gan negribētu teikt par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, tas, piedod Kārli, tev ir parāk augsts gods. Latvijas Republikā šis priekšlikums tika izdiskutēts un atzīts par derīgu vēl pirms 1922.gada vēlēšanām. Tā ka vienkārši Leiškalns ir labi apguvis Latvijas vēsturisko pieredzi. Un to atnesis līdz šodienas auditorijai. Visi šie argumenti izskanēja, un visi šie argumenti Latvijas Republikā praktiskā dzīvē pierādījās par liekiem, nevajadzīgiem, izdomātiem un uzpūstiem. Es jums citēšu tikai to, dažus momentus no Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumiem, ko ir izdevusi Latvijas Republikas Valsts statistikas pārvalde Marģera Skujenieka redakcijā 1923.gadā.

Pirmais jautājums — vai var saskaitīt balsis? Toreiz ar roku, papīru, zīmuli un skaitīkļiem oficiālos vēlēšanu rezultātus pasludināja 10 dienu laikā. Šodien kompjuterizētā Latvijā diez vai vajadzētu 10 dienas, lai to izdarītu. Tālāk tika veikts ekonomiskais aprēķins, ka šādu vēlēšanu sistēma nepadārdzināja Latvijas Republikā vēlēšanas un Saeimas vēlēšanas izmaksāja lētāk, nekā izmaksāja Satversmes sapulces vēlēšanas. Nākamais, ka būs daudz nederīgo sarakstu. Latvijas pilsoņi 1922.gadā, izrādās, ir bijuši tādā gadījumā izglītotāki, nekā šodien to uzskata ļoti daudzi zālē, šeit, sēdošie deputāti. Un man ir kauns par tiem deputātiem, kas tā domā. Jo 1922.gadā par nederīgiem tika atzīts tikai 1% no vēlēšanu biļeteniem. 1% — es jums atkārtoju. Un svarīgākais, kas ir jāņem vērā, ka te runā no tribīnes par ietekmēm, demokrātiju un visu pārējo, tad galarezultāts bija kāds? Un es jums citēju 6.lapaspusē tieši: "Turpretī uz atsevišķo partiju priekšstāvju skaitu Saeimā grozīšanas tiesības nav atstājušas iespaidu." Nemainās partiju līdzsvars vai partiju ietekme sabiedrībā arī ar šādiem grozāmiem sarakstiem. Mainās tikai cita lieta. Tiek izmesti ārā tie cilvēki, kuri partijā, no tautas puses skatoties, ir lieki un Saeimas darbam nederīgi. Tauta izvēlas, kurš partijas pārstāvis ir cienīgs šeit strādāt. Nevis tā kā tagad — divas lokomotīves pa priekšu ievelk iekšā tukšus vagonus, no kuriem nav ogļu putekļi izslaucīti vēl. Tāpēc es jūs, deputātus, gribētu aicināt vēlreiz pārdomāt to, par ko šeit runā, vēlreiz izsvērt, atcerēties to, ka teorija ir pelēka, bet prakse ir tā, kas pierāda idejas dzīvotspēju. Tas Latvijā ir bijis aprobēts un pārbaudīts. Bet uzreiz gribu piebilst nākamo. Šī sistēma darbojas tad, ja mēs ievērojam Latvijas Satversmi līdz galam. Un atceramies Latvijas Satversmes 6.pantu.

Un tāpēc šodienas kārtība, un es nevarēju Satversmes tiesai noprasīt, vai Latvijā tiek pildīts Satversmes 6.pants vai ne, jo Satversmes tiesa atbildi man tā nedod — kas būs, ja pieņems. Tiesa ar tādām lietām nenodarbojas. Bet to mēs varam izdarīt pēc likuma pieņemšanas, un es domāju, ka mēs to noteikti arī darīsim, ja paliks procentu barjera. Bet šobrīd es aicinātu deputātus atbalstīt šo Latvijas Republikas praksē pirms 50 gadiem pārbaudīto un Kārļa Leiškalna atdzīvināto priekšlikumu un tālāk jau risināt jautājumu par Vēlēšanu likuma procentu barjeras izsvītrošanu, šo likumu šobrīd apstādinot un izskatot pēc pāris nedēļām. (Starpsauciens: "Pietiek runāt gudriem cilvēkiem!")

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Atkal "Latvijas ceļa" gudrs gājiens. Priekšlikums ir, kā Kreituses kundze teica, šis priekšlikums atļauj svītrot ērtāk nevēlamos cilvēkus no kandidātu listes. Labi, bet šodien mēs jau viņu varam svītrot.

Bet tagad mēs varam it kā ierakstīt citu partijas kandidātu vai tādus cilvēkus kā akadēmiķi Stradiņu, kuri varbūt nav nolēmuši, ka viņi būtu ar mieru kandidēt, un it kā ar to atvieglotu vēlētājam izvēli un dotu viņam lielāku izvēli. Un šeit ir tas āķis. Mēs klaji tautu mānām, jo tā balss, ko es domāju, gandrīz katrā sarakstā parādīsies balsis par Leopoldu Ozoliņu vai par dakteri Rubinu, jo krietnāku un labāku deputātu šeit nav. Bet vai dakteris Rubins un dakteris Ozoliņš ir ar mieru, ka viņu vārds tiek lietots, lai veicinātu "Latvijas ceļu"? Es domāju, ka nav. Un kādas tiesības ir "Latvijas ceļam"? Viņiem būs tie miljardi, ko viņi ir nozaguši vēlēšanu kampaņu lietošanā. Kāda tiesība viņiem iet pie tautas un teikt, ja mēs kā partija jūs pilnīgi neapmierinām, mūsu saraksts ir tāds, bet nu ko mēs varam darīt? Neviens godīgs cilvēks negrib mūsu sarakstā būt. Bet ziniet, jūs varat ierakstīt visus Latvijas godīgos cilvēkus mūsu sarakstā un ticēt, ka kaut kas labs notiks. Bet saprotiet, ja tagad tanī "Latvijas ceļa" sarakstā tauta svītro, teiksim, gandrīz visus un ieraksta katrs to cilvēku vārdus, kuram viņš uzticas, kuri tad tiks Saeimā? Tiks tie, tiks pirmkārt "Latvijas ceļa" kandidāti, un tad skatīsies, kuram būs visvairāk balsis. Un diez vai visvairāk balsis būs kādam no ierakstītiem cilvēkiem, jo viņi tanī sarakstā nav bijuši.

Un skatieties, tur tā blēņa! Manuprāt, Sadarbības padomes partijām un tām partijām, kas privatizē jeb piratizē Latvijas bagātības, nav tiesības tautai stāstīt, ka Gundars Valdmanis vai Leopolds Ozoliņš, vai Rubins, vai akadēmiķis Stradiņš varētu būt viņu sarakstos. Lūdzu, manu vārdu nerakstiet ne "Tēvzemei un Brīvībai" sarakstā, ne Zemnieku savienības sarakstā, ne "Latvijas ceļa" sarakstā, ne "Saimnieka" sarakstā! Mans vārds būs tikai vienā sarakstā. Un lūdzu, ja jūs gribat par mani balsot, tad balsojiet par to sarakstu! Varētu varbūt būt pieņemams, ka kādā opozīcijas partijā mani pierakstītu klāt. Bet diez vai šitajos Sadarbības padomes kalpu sarakstos mani kāds ieliktu. Tā būtu tikai vēlētāju maldināšana. Ne es tanī sarakstā tiktu Saeimā caur to sarakstu, tā ir tikai vēlētāju maldināšana. Tas ir sagaidāms no tādiem cilvēkiem kā Kārlis Leiškalns. Žēl, ka tādi cilvēki, par kuriem es gribētu labāk domāt, kā Kristovska kungs atbalsta, vismaz mutiski, šitādu blēņu. Tā ir tīra tautas maldināšana. Kad šitās bankrotējušās partijas varētu iet tautā un lepoties: "Zini, ierakstiet zvaigžņu sarakstu! Svītrojiet visus, bet tikai, lūdzu, lietojiet mūsu sarakstu! Mums būs tā nauda. Mēs pa televīziju stāstīsim, cik Latvijai vajag saimnieku." Bet ja nu tie saimnieki nepatīk, tad rakstiet iekšā saimnieku Ozoliņu, Valdmani un vēl kādu krietnu saimnieku. Nē, draugi, jums tādu tiesību nav, un tautu šitā maldināt ir ļoti, ļoti negodīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamais "Latvijas ceļš"! Cienījamais Leiškalna kungs! Nu kāpēc tautu maldināt? Kāpēc vajag pūst miglu acīs? Nu kāpēc jūs neuzstājaties ar priekšlikumu par mažoritārām vēlēšanām? Vienkārši, un ļaujiet tautai izteikt pilnīgi savu gribu tā, kā viņa grib. Nu vismaz 50% jūs tad varat likt priekšā izveidot mažoritārās vēlēšanās. Ja jūs negribat visas. Jūs taču ļoti labi zināt, ka visa tauta šodien gaida, lai nebūtu vairs partiju oligarhija. Un viņa šodien tāda ir. Un mēs atkal liekam priekšā no vienas partijas saraksta tikt otrās partijas sarakstā, trešās partijas un tā tālāk, un tālāk, un tālāk. Priekš kam tas ir vajadzīgs? Tātad, ja jūs gribat kalpot tautai un ja jūs gribat, lai tauta patiešām var izvēlēties labākos cilvēkus, nu iesniedziet mažoritāro vēlēšanu sistēmu priekšlikumu. Kādreiz tas bija iesniegts un ar 14 balsīm pret kaut kādām 80 tika noraidīts. Tāpēc ka viss "Latvijas ceļš" kā viens balsoja pret. Tādēļ šodien, kad jūs jūtat agoniju, un ļoti labi ir zināms, ka taisni jūs esat tā partija, kura zaudēs šinīs vēlēšanās, nu tad jūs agonijā, jau agonizējot, iesniedzat šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nederīgs un par to balsot nedrīkst, un nevar pieņemt tādas lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Labrīt, augsti godātais Prezidij! Augsti godātie Saeimas deputāti! Es tā arī nesapratu, kad klausījos ļoti uzmanīgi Valdmaņa kunga teikto — kas tie tādi pozīcijas saraksti pirms vēlēšanām. Man šķiet, ka visi vēlēšanās dodas opozīcijas situācijā. Un tikai pēc vēlēšanām kāds varbūt diemžēl paliek opozīcijā.

Bet par lietu. Diemžēl parlamenta Vēlēšanu likuma maiņa pēc katrām vēlēšanām vai pirms katrām vēlēšanām neliecina par politisko konsekvenci. Un tas liek ļoti nopietni domāt par to, ka tas neveicina arī valsts attīstības stabilitāti. Drīzāk dara ļoti uzmanīgus un bažīgus vēlētājus, kas sekos politiskajiem procesiem valstī, meklējot atbildi patiesajiem likuma nosacījuma maiņas iemesliem. Un jūs, godātie iesniedzēji, Leiškalna kungs un arī "Latvijas ceļa" kolēģi, kuri atbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu, šodien no rīta arī mēģinājāt gan tautai, gan mums, kolēģiem deputātiem, teikt, ka tas ir vislabākais, visbrīnišķīgākais un vienīgais paņēmiens, kādā veidā mēs nākošajās vēlēšanās varam glābt nākošo Saeimu. Es atļaušos jums atgādināt, ka pirms pāris gadiem mēs ierosinājām sabiedrībā diskusiju par to, ka šāds priekšlikums būtu diskutējams un šādā veidā Vēlēšanu likums būtu maināms. Es vēl atļaušos jums atgādināt arī to, jā, jūs novērtējāt, tieši "Latvijas ceļa" politiķi, šādu mūsu pozīciju un mūsu piedāvājumu. Mēs pat nepiedāvājām atvērt Vēlēšanu likumu, mēs piedāvājām piedalīties šajā diskusijā arī tautai un vēlētājiem, bet jūs mūs saucāt tajā brīdī par politiskiem nelgām. Tas laiks ir pagājis, un ne to pagātni es vēlos atcerēties vai kādā rūgtumā to pieminēt.

Bet attiecībā par 23.pantā piedāvātajiem papildinājumiem es gan gribētu teikt, ka mani vēl bažīgu un uzmanīgu dara tas, ja man piedāvā vēsturisku dokumentu citātu, no kura patiesībā tiek izrediģēts tas, ka tajā laikā procentu barjera nepastāvēja, tad es to vairāk par cenzūru nekā labāk nosaukt nevaru.

Un tādā veidā, ja mēs piedāvājāt to, ko tauta prasa šādā izpildījumā, tad man ir jādomā, vai piedāvātais patiešām ir tas, ko tauta vēlas. Tādēļ es gribu atzīt, cik es esmu izpratusi vēlēšanu sistēmu Latvijā, tad gan procentu barjerai ir sava loma un nozīme, un vieta, gan arīdzan grozāmajiem sarakstiem. Taču tikai ar vienu nosacījumu, tad, ja mēs patiešām respektējam Satversmi, tad, ja patiešām mēs pildām 6.Satversmes pantu, un tad, ja mēs grozām arī attiecībā uz procentu barjeru un neierobežojam. Šajā priekšlikumā, šajā 3.atkārtotajā caurskatījumā. Mums nav šāda priekšlikuma, ja mēs pieņemam 23.panta divus papildinājumus, ko ir iesniedzis Leiškalna kungs, mēs patiesībā nevis izpildām to, ko tauta no mums prasa, bet mēs esam ārkārtīgi savtīgi, un te es saku "mēs" daudzskaitlī tādēļ, ka Saeimai par to ir jābalso. Mēs nedrīkstam veicināt vēlētāju izvēles pielāgošanu politisko partiju interesēm atbilstoši kādam noteiktam periodam šīs partijas dzīvē vai arī Saeimas un valsts politiskās attīstības dzīvē, izmantojot demokrātijas piesegu. Tas ir ārkārtīgi bīstami tautai, kura pagaidām vēl ir ārkārtīgi piesardzīga arī savos gribas izpaudumos, kādā veidā viņa vēlas turpmāk redzēt veidojam savu valsti. Es ļoti labprāt atbalstītu šo priekšlikumu tad, ja tas būtu iespējams. Bet šajā redakcijā, šajā posmā, kad mēs skatām šo Vēlēšanu likumu, tas nav izdarāms. Ja Saeima izdarīs radikālu izvēli arī atbilstošajā pantā, kuru šobrīd esmu piemirsusi, kas skar procentu barjeru, nē..., tas ir Satversmē, bet Vēlēšanu likumā ja izdarīs šādu izvēli, tad, protams, jautājums būs jālemj kā citādi, bet pagaidām šādu priekšlikumu mēs atbalstīt nevaram, un mēs aicinām atbalstīt komisijas priekšlikumu — noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) Deputāti, es tomēr aicinu noraidīt šo priekšlikumu un vispār noraidīt šo likumu pašreiz un sagatavot to vēlvienreiz trešajam lasījumam. Es piekristu, ja bez kopīgiem visiem sarakstiem būtu vēl viens pilnīgi tukšs saraksts. Piemēram, 15 partijas iesniedz, un 16. tukšs saraksts, kur vēlētāji var ierakstīt tajā tukšajā sarakstā no katras partijas vienu cilvēku. Piemēram, profesoru Liepu, profesoru Grinovski, profesoru Zelgalvi, dakteri Krisonu, profesoru Guntaru Grīnblatu, zemnieku Oskaru Grīgu, akadēmiķi Stradiņu, ko te minēja, ārstu zinātnieku Leopoldu Ozoliņu un citus. Mēs, tautas kopa "Brīvība", arī savā sarakstām ierakstīsim ļoti daudzus jaunus uzņēmējus, zemniekus, ārstus un skolotājus, un tad varēs cilvēki izvēlēties tukšu sarakstu, vienu atsevišķu tukšu sarakstu un ierakstīt no katras partijas listes vienu, un varbūt arī kāds, Leiškaln, jūs ierakstīs. Tā ka es domāju, ka tādu vajadzētu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, un, ja mēs gribam tādu sarakstu taisīt jeb mainīt, noraidīt kopumā šo likumprojektu un laist to vēlvienreiz trešajā lasījumā. Paldies! (Starpsauciens: "Laba ideja!")

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamais Prezidij un godājamie deputāti! Es ļoti noteikti aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Tas mūsu apstākļos nav nekāds labs izgudrojums un neatbilst mūsu valsts demokrātiskas izaugsmes veicināšanai. Šis priekšlikums ignorē, pilnīgi ignorē politiskas partijas pozitīvo lomu. (Starpsauciens: "Absolūti nē!") Politiskā partija nav nelaime. Nelaime ir, ka politiskām partijām, kuras sevi par tām sauc, nav principu, nav pamatprogrammu, nav sejas un nav stumbra šim kokam, pēc kā varētu pazīt, kas viņi īsti ir. Un, protams, ja politisko partiju veidošanās vēl nekur tālu uz priekšu nav tikusi, tad tā ir sava veida tāda lāpīšanās, mēģinājums aizstāt partijas vietu un nozīmi, lomu valsts politiskajā veidošanā ar labiem cilvēkiem. Es nešaubos, ka var savākt simtu labu cilvēku, priekšzīmīgu cilvēku, bet, ja viņiem nav kopēju politiskā darba principu, tad galu galā tāda inteliģenta vistu kūts vien iznāk. Katram ir sava doma, katram ir sava ideja. Viņiem nav bijusi iespēja iepriekš padomāt, izstrādāt tādu noteiktu programmu pēc kādiem noteiktiem vērtību kritērijiem, un tad nu pēkšņi sanāk kopā, lai veidotu mūsu valsts likumus. Katrā ziņā partijām ir šī loma, un mēs netiksim garām partiju demokrātijas sistēmai mūsu valstī.

Divdesmito gadu demokrātiskā sistēma nav jāizceļ kā kaut kāda ideāla. Tieši tāpēc jau šī sistēma nonāca zināmā krīzes stāvoklī, ka tā nebija ideāla, ka bija pāri par 20 dažādu politisko grupējumu pārstāvju mūsu Saeimā un notika tirgošanās ar balsīm un dažādas negatīvas parādības. Šī nelaime nepiemeklēja tikai Latviju, tāda pati nenobriedusi demokrātija bija vairākās valstīs pēc Pirmā pasaules kara, arī Vācijā, Veimāras republikā un mēs zinām šo bēdīgo iznākumu. Ja jau mēs esam par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tad arī šinī gadījumā ir jāievēro, kur tā sekmīgi darbojas. Piemēram, Lielbritānijā, bet tad neaizmirsīsim, ka Lielbritānijā jau vairākus gadu simtus pastāv šī demokrātija, un visās pilsētās, visos vēlēšanu apgabalos ir pārstāvētas, ļoti labi pārstāvētas abas spēcīgās partijas — Konservatīvā un Leiboristu partija. Un no viņu vidus tad nāk šie vietējie pazīstamie cilvēki, tie nav vienkārši tikai labi cilvēki, kas izceļas ar kaut kādu aktivitāti sabiedriskā jomā vai tirdzniecībā, mākslā, saimniecībā vai kaut kur citur, viņi ir politiski jau sagatavoti šim darbam. Tātad ir partiju sistēma arī tur, kaut gan pastāv mažoritārā vēlēšanu sistēma. Lūk, mēs šo stāvokli neesam sasnieguši. Varbūt kādreiz mēs sasniegsim. Katrā ziņā Latvijai būtu ļoti noderīgi, ja partiju skaits, frakciju skaits samazinātos nākamajās Saeimās — 7., 8. un tā tālāk. Tad mēs beidzot nonāktu pie atbildības politikas. Pagaidām ir jāpatur šī sistēma tāda, kāda tā ir, un es nepiekrītu, ka mūsu vēlētāji ir neizglītoti, viņi izglītojas arvien vairāk, viņi divreiz ir piedzīvojuši vilšanos, un es domāju, ka trešo reizi, balsojot par 7.Saeimu, viņi ļoti rūpīgi apdomās, par ko nodot savu balsi un paskatīsies arī katras atsevišķas partijas pamatprincipos.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Padomes kalpi un tauta! .. Rubins jau stāstīja par varbūt ideālo sapni, kad tauta patiešām izvirzītu labākos cilvēkus vienā sarakstā. Un tas ir Tautas kopas "Brīvība" risinājums. Mēs veidosim katrā Latvijas apgabalā kandidātu olimpiādi. Mēs pieņemsim kandidātus no katras politiskās partijas. Nesen, būdams Latgalē, labus vārdus dzirdam par dakteri Golubovu, par Leonardu Stašu, par Uldi Veldri, par Andreju Nagli. Citur mēs daudz ko labu dzirdam par profesoru Grinovski, un visiem šitiem cilvēkiem ir vieta mūsu olimpiādē, mūsu tautas kopas sarakstā. Mūsu sūtība ir atļaut tautai izvēlēties to krietnāko, un mūsu cerība ir, ka tas cilvēks sapratīs, tas ir godinājums, ka viņš nāks tai sarakstā un ka mūsu saraksts paņems 70 — 75 vietas Saeimā, jo tie būs tautas izraudzītie kandidāti. Tie nebūs kaut kādi finansisti, klusā istabā Naurā sēdot, nozīmēti kalpi, kas darīs, kā viņš grib. Tautai ir jābūt tādiem cilvēkiem kā Raitis Apalups, kā Ozoliņš, kā Rubins, kā dakteris Kalnbērzs, kur tauta...

Sēdes vadītājs.

Man žēl, bet divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es gribētu atgādināt, ka Kārlis Leiškalns šo priekšlikumu iesniedza jau sen, nevis pirms dažām nedēļām, bet gan jau pirms pusgada, kad mēs sākām izskatīt grozījumus Vēlēšanu likumā. Kādi plusi un mīnusi ir Kārļa Leiškalna ieteiktajai sistēmai?

Pirmkārt, ārēji grozāmie saraksti, proti, sistēma, kad vēlētājiem ir iespēja nobalsot vienlaikus par tradicionālo savu partiju un vienlaikus balsot arī par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, neapšaubāmi veicina vēlētāju aktivitāti. Kādēļ jo daudzi vēlētāji šobrīd saka: "Mēs neiesim uz vēlēšanām!" Gluži vienkārši — tādēļ, ka nav dota izvēles iespēja.

Nav dota iespēja nobalsot par tiem cilvēkiem, kuriem uzticas. Katrā listē ir trīs četri labi cilvēki. Bet vēlētāji saka: "Es negribu redzēt Saeimā tos, kuriem es neuzticos!" Šī sistēma dod iespēju vēlētājiem balsot par tiem, kuriem viņi uzticas un kurus vērtē kā profesionāļus.

Nākošais. Daudzi deputāti acīmredzot nav tā īsti iedziļinājušies šajā priekšlikumā. Tas, ka ir noteikta 5% barjera, absolūti nerada nekādas problēmas ne balsu skaitīšanā, ne arī kādus citus tehniskus sarežģījumus, jo 5% barjera, godātie kolēģi, veidojas nevis no individuālajām balsīm vai pierakstījumiem, bet gan no kopīgā balsu skaita, kas ir nodots par partiju. Un kopīgais balsu skaits veidojas, godātie kolēģi, pirmkārt no pilnajām balsīm, kas nodotas par partiju, atskaitot svītrojumus, ko izdarījuši partijas vēlētāji, pieskaitot pierakstījumus citu kandidātu listēs. Tā ka nekādā gadījumā nav tāda sistēma un kārtība, kā to Valdmaņa kungs šeit teica. Proti, ka var būt tā, ka vēlētāji ņem, piemēram, "Latvijas ceļa" sarakstu (No zāles: "Neviens nebalsos par "Latvijas ceļu" šodien!"), masveidā svītro ārā deputātu kandidātus, ieraksta citu partiju kandidātus, un vienalga "Latvijas ceļš" ir iekšā. Tieši otrādi. Šādā situācijā "Latvijas ceļš" nebūs ievēlēts, jo citas partijas saņems attiecīgās individuālās balsis un reizē arī balsu kopskaits palielināsies. Tātad katrs Valdmaņa kunga ierakstījums, piemēram, "Latvijas ceļa" sarakstā, "Latvijas ceļam" atņem vienu individuālo balsi, respektīvi, vienu četrpadsmito daļu Kurzemes apgabala gadījumā. Un savukārt Tautas kopai "Brīvība" dod attiecīgi individuālo balsi. Tālāk. Būs haoss, jo vēlētāji nevarēšot orientēties. Ilga Kreituse ļoti pamatoti jau norādīja, ka gadsimta pirmajā pusē vēlētāji brīnišķīgi izprata šo sistēmu un prata to izmantot. Nebija ne haosa balsu skaitīšanā, ne arī vēlēšanās. Modris Lujāns teica — mūsu kolēģis, ka būs ļaunprātīga sarakstu grozīšana. Bet arī šobrīd, Lujāna kungs, jebkurš Latvijas iedzīvotājs var vēlēšanās iet ar šādu aģitāciju. Ņemiet, lūdzu, "Latvijas ceļa" sarakstu, bet svītrojiet ārā Jāni Lagzdiņu. Un tik tiešām Jānis Lagzdiņš netiks ievēlēts, jo kāda grupa būs aģitējusi par to, lai balsotu par "Latvijas ceļa" listi, bet svītrotu ārā Jāni Lagzdiņu. Šāda veida aģitācija ir iespējama arī šobrīd.

Godātie kolēģi, es pilnībā pievienojos Odisejam Kostandam, ka šī piedāvātā sistēma dod iespēju vēlētājam nobalsot par tradicionālām, stabilām partijām, vienlaikus dodot iespēju cilvēkiem izteikt savu attieksmi pret citiem attiecīgajā listē neiekļautiem cilvēkiem un nobalsot par šiem cilvēkiem.

Un nobeigumā, godātie kolēģi! Es aicinātu tos Saeimas deputātus, kuri iestājas pret šo sistēmu, kuri balsos pret vai atturēsies, 5.oktobrī pulksten 10 sapulcēties šajā zālē, lai mēs turpinātu neformālu diskusiju par vēlēšanu rezultātiem un par šī priekšlikuma lietderību vai nelietderību. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Lagzdiņa kungs jau man zināmā mērā atviegloja manu uzstāšanos, pieminot to, ka šī jaunā vēlēšanu kārtība, kādu mēs šodien varētu ieviest, par to vienojoties, ja tā mēs izdarīsim, ka tā veicinātu cilvēku līdzdalību vēlēšanās un samazinātu to cilvēku skaitu, kuri šajās vēlēšanās nepiedalīsies. Es tikai gribētu nedaudz citā veidā interpretēt šos cēloņus, varbūt labāk salikt akcentus uz to, kādi ir iemesli, kāpēc šī situācija ir izveidojusies, ka cilvēki ļoti daudz runā par nepiedalīšanos vēlēšanās. Un tā ir tā pieredze, ko es esmu guvis, daudzās reizēs tiekoties ar vēlētājiem visdažādākās auditorijās. Kā es dzirdu no šiem cilvēkiem šo sāpi par tiem notikumiem, kas notiek Latvijā, un par valdošās politiskās elites atrautību no tautas un par to, ka tik daudziem šiem tā sauktajiem tautas priekšstāvjiem ir pilnīgi vienalga, ko un kādā veidā tauta domā, un līdz ar to mums ir izveidojusies šāda krīze. Un cilvēki neuzticas pašreizējām varas partijām, un cilvēki pamatoti uzskata, ka pašreiz valdošās partijas ir viņus piemānījušas. Bieži vien ļoti daudzi cilvēki ir tādi, kas neuzticas vairāk vispār nevienai partijai un neuzticas vairāk vispār politiskajai sistēmai kā tādai.

Bet jau tas fakts, ka cilvēki neuzticas mūsu valsts politiskajai sistēmai kopumā, tas jau ir ārkārtīgi bīstami mums demokrātijai, vispār arī Latvijas valsts nākotnei, jo kas notiek, ja cilvēki nepiedalās vēlēšanās? Tajā gadījumā noteikti ir kaut kāds cilvēku loks, kurš uz šīm vēlēšanām aiziet. Un, ja mums ir šis 1 miljons un 300 tūkstoši vēlētāju valstī, tad, ja uz vēlēšanām neaiziet 1 miljons, kaut kādi ekonomiskie grupējumi vai arī dažas atsevišķas partijas var pierunāt aiziet uz vēlēšanām 300 tūkstošus cilvēku, un tad arī šie 300 tūkstoši būs tie, kas izveidos visu Saeimu. Un tad uz katru no deputātiem būs tikai 3000 balsis. Bet, ja aizietu uz vēlēšanām viss miljons un 300 tūkstoši, tad uz katra vēlētāja jau būtu 13 000 balsu, un tas nozīmētu, ka arī šāda Saeima, kas ir izveidota kā visu vēlētāju pārstāvniecība, viņai ir daudz lielākas arī morālas tiesības runāt un uzstāties sabiedrības vārdā, un lemt likumus. Patiesībā cilvēks, kurš nepiedalās vēlēšanās, viņš vispār atsakās no tā, ka viņa viedoklis, ka viņa priekšstati par to, kādai būtu jābūt valsts vadībai, ka tie vispār tiek ņemti vērā.

Un tāpēc es gribu aicināt arī visus, tas būtu tāds mans vēlējums visiem cilvēkiem mūsu valstī, noteikti pašiem piedalīties vēlēšanās un aicināt arī visus pārējos cilvēkus, kas ir viņu dzīves vidē, iet un piedalīties vēlēšanās. Un, ja šīs valdošās partijas ir jau divas reizes piemānījušas, balsot par citām partijām. Mēs esam arī no Tautas kustības "Latvijai" strādājuši, piedāvājuši šo alternatīvu, izvērtējiet to! Kas ir ļoti būtiski tieši šajā priekšlikumā, ka, lūk, šīs papildu iespējas, kuras cilvēkiem tiek dotas, un par tām var runāt — tās ir labākas vai sliktākas. Bet mani šī nepiedalīšanās vēlēšanās tik ļoti uztrauc, ka es būtu gatavs šajā brīdī dot šīs papildu iespējas cilvēkiem, lai viņi aiziet līdz šīm urnām un lai izdara šo izvēli. Tas ir tieši valsts nākotnes vārdā, nedomājot par šaurām politiskām interesēm. Tas mūsu valsts nākotnei šajā brīdī ir ļoti būtiski. Jo ticiet vai neticiet tam, godātie kolēģi, mūsu valstī šobrīd ir ļoti smaga krīze. Es aicinu šoreiz atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

Godātie deputāti, es aicinu neizmantot šo tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai par vienu vai otru partijas sarakstu.

U.Veldre

(TKL). Godājamie kolēģi! Es gaidīju jurista Lagzdiņa uzstāšanos. Viņš mani nepārliecināja tādēļ, ka iepriekš es nolasīju, ko es teicu. Jo viņš runāja tā, kā tas izdevīgi "Latvijas ceļam". Tādēļ es nolasīšu, ko es savā uzstāšanās reizē teicu: tagad laiki, spēles noteikumi ir mainījušies. Minētā 5 vai 7% barjera liek 7.Saeimā iekļūt daudziem, kaut tie būtu saņēmuši pat vislielāko balsu skaitu savā vēlēšanu apgabalā. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums ir apzināta vēlētāju mānīšana, populistisks solījums dažādos masu saziņas līdzekļos paplašināt vēlētāju iespējas, kuras praktiski netiks realizētas. Tās paliks tikai tukšu solījumu līmenī. Un, ja mēs apskatāmies, kāds stāvoklis ir Saeimā, tad jāatceras, ka ne tik sen ļoti enerģiski gan Dobeļa kungs, gan Leiškalna kungs iestājās, ļoti labi iestājās, ka nevajag ne 5, ne 3 gadi pensionāriem apmaksāt. Bet kad nāca balsošana, tad, kad kvēlās runas Leiškalns beidza un Dobelis, notika tas... Es atbildēšu, bet to priekšlikumu, Leiškalna kungs, to priekšlikumu tautas kustība "Latvijai" izvirzīja. Un jūs neatbalstījāt. Bet pašlaik ir tā, ka nozog ideju, un tagad viņi nāk un tēlo tautas aizstāvjus. Un es tomēr gribu pateikt, ka taisni partiju saraksti parāda, vai attiecīgā partija ir melojusi, vai viņas solījumi ir reāli.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

U.Veldre.

Un tauta to labi sapratīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es noklausos šodien debates, un atmaiņā man ir šie divarpus gadi, kad es sāku savu politiķa vai, pareizāk sakot, cilvēka, ko ievēlēja kā astoto valstī, karjeru šeit kopā ar jums. Gribu pieskarties tā saucamajai lokomotīvju lietai. Patiesi, bija partijas, kuras aicināja dažus cilvēkus savos sarakstos. Bija trīs "lokomotīves" "Latvijas ceļam", varbūt vairāk "Saimniekam", bija "lokomotīves" "Tēvzemei un Brīvībai". Es atbalstīju šīs idejas un piekritu būt šeit un ziedot savu dzīvi, savu laiku trīs gadus, lai realizētu savas cerības, savu mīlestību un savu ticību tiem vēlētājiem, kas tieši tāpat bija uzticējušies man. Es domāju un cerēju, ka es varēšu palīdzēt tautai vieglāk pārvarēt šo šoka terapiju, ko viņai uzspiež pasaules lielvalstis un arī pašreiz esošie cilvēki, kas pārstāv Sadarbības padomi, kas pārstāv Privatizācijas aģentūru, kas pārstāv mūsu ārlietas un daudzas citas. Es cerēju, kas es varēšu aizstāvēt tautas kultūru, dabu, valodu. Es cerēju, ka es varēšu strādāt slimo bērnu labā. Diemžēl kad es principiāli nobalsoju pret Šķēles valdību otrajā reizē, nojauzdams, ka viņa padomnieks un tajā pašā laikā valsts prezidenta padomnieks ir advokāts Grūtups, un viņu es personīgi pazīstu, man nāca prātā arī tie laiki, kad šeit darbojās ne jau nu afērists un zaglis, kā teica, Ivars Bārs. Par Ivaru Bāru teica Zaļūksnis. Bet, redzēdams, ko "Lattelekom" ir nesis Latvijā un ka joprojām šie tarifi ceļas un pakalpojumu tarifi arvien pieaug, es, nojauzdams tālāko mūsu valsts, es nevarētu teikt, es likšu attīstību pēdiņās, ja šodien runā par tautas svētumu, Ķeguma un Ķemeru viesnīcas pārdošanu, privatizāciju Saūda Arābijai vai Vācijai, tad es uzskatu, ka es neesmu izpildījis to, ko es solīju saviem vēlētājiem.

Un arī nevarēju to izpildīt, jo tad, kad es uzstājos principiāli pret to, kas vēlāk izrādījās patiesība, mani izslēdza no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", turklāt aizmuguriski. Es pārdzīvoju, ka es arī pašreiz daudz ko nevaru izdarīt savas tautas labā. Un es bieži domāju, varbūt man aiziet no Saeimas, no parlamenta. Ko tad es varēšu izdarīt? Šodien es varu jums pateikt, ka es ar dziļām skumjām un līdzjūtību skatos uz mūsu tautas vispārējo psiholoģisko un ekonomisko eksistēšanu.

Es aicinu izturēt līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām. Es aicinu strādāt, veidojot sabiedriskās grupas, aicinu izvirzīt cilvēkus. Jo ir parādījušies daudzi varbūt talantīgi, spējīgi cilvēki, drosmīgi cilvēki, principiāli cilvēki gan mazpilsētās, pašvaldībās, gan pagastos, ciemos, gan uzņēmēji ir talantīgi, un daudzi, daudzi cilvēki gribētu cīnīties par Latvijas patiesu neatkarību un patiesu brīvību, sargājot mūsu tautas, mūsu valsts bagātības.

Tāpēc es aicinu šoreiz noraidīt šo likumprojekta grozījumu trešajā lasījumā, pārstrādāt un izveidot tiešām tādu iespēju, veidojot vienu papildu sarakstu attiecīgi proporcionāli un rēķinot balsu daudzumu par partiju sarakstiem, un tādā veidā radīt tautai iespēju izteikt savu gribu par tiem cilvēkiem, lai tie nejustos tāpat kā es...

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, jūsu runas laiks beidzies.

L.Ozoliņš.

Es esmu pret šādu "lokomotīvju" virzīšanu partijas sarakstos un tāpēc aicinu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija. Otro reizi.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Ja mums piedāvā vai vēlētājiem piedāvā izgaršot šīs izvēles garšu, tad man jāteic tā, ka tā varētu izrādīties bezgala rūgta. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja partija X, kurā izsvītro vienu kandidātu, tā vietā ierakstot no partijas Y kādu, kurš iegūst šo plusiņu, tad gadījumā, ja partija X nepārvar vēlēšanu 5% barjeru un neiekļūst Saeimā vispār, kas notiek ar šo pierakstīto? Var būt divējādi. Var viņu pieplusēt, var viņš pazaudēt, un viņa līmenis paliek atbalstā nulles punktā, respektīvi, tikai tik, cik ir šai Y partijai kopīgo lielo listu paņemto balsu un arī viņam ierakstīto krustiņu. Tādā gadījumā tad labāk ir izvēlēties nemitīgu krustiņu daudzumu un tik, cik nu vien vēlētājs vēlas savā listē vēlamajiem, un savā listē nevēlamajiem savukārt vienu vienīgu mīnusu, ja ar to pietiek, ka viņš būtu izsvītrots, un ja nē, tad man jāsaka tā: šī rūgtā garša būs caur to, ka nedz vienā sarakstā, par kuru viņš ir izvēlējies atbalstīt un paņemt šo sarakstu, nedz arī otrajā sarakstā attiecīgā persona, kuru viņš ir vēlējies atbalstīt, neiegūdama atbalstu, atstāj šo vēlētāju bez nekā un viņam nav pārstāvniecības Saeimā vispār. Ja mēs arī to vēlamies piedāvāt tautai un ja arī viņa to vēlas tad, kad viņa beidzot izšķiras nākt uz vēlēšanām un atbalstīt kādu no partijām, tad gaužām niecīgu demokrātiju mēs viņai varam piedāvāt. Es piedāvāju šo jautājumu izskatīt tajā Lagzdiņa kunga piedāvātajā sēdē un lemt par šī jautājuma tālāku virzību attiecībā ar Satversmes 6. pantu, saskaņojot Vēlēšanu likumu, kurš šobrīd neatbilst Satversmes 6. pantam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Uldis Veldre, mūsu kolēģis, teica, ka 5% barjera ir galvenais un vienīgais šķērslis tam, ka ļoti populāras kādas listes cilvēks, kurš saņēmis ļoti daudz pierakstījumu citu partiju kandidātu sarakstos, varētu netikt ievēlēts. Jā. Šāda situācija teorētiski var gadīties un arī praktiski var gadīties. Bet tam par iemeslu nav vis 5% barjera, bet gan attiecīgā kandidātu saraksta un partijas nepopularitāte. Un tas var notikt ar jebkuru partiju. Piemēram, 1925. gadā Rīgas vēlēšanu apgabalā un visā Latvijā tika pieteikta Darba savienība, kuras līderis bija ļoti populārs tolaik tautsaimnieks Kārlis Balodis. Rīgas apgabalā Darba savienība saņēma 2800 pilnās balsis, savukārt Kārlis Balodis saņēma no citām partijām 7845 pierakstījumus, un tik tiešām nepietika Darba savienībai pilno balsu, lai Kārlis Balodis tiktu ievēlēts Saeimā, un viņš netika ievēlēts. Bet 5% barjeras nebija.

Rugātes kundze! Ja gadījumā Latgalē "Latvijas ceļa" sarakstā ieraksta Zemnieku savienības kandidāti Antu Rugāti, izsvītrojot ārā kādu "Latvijas ceļa" kandidātu, bet "Latvijas ceļš" nepārvar 5% barjeru Latvijā, tad tie individuālie ierakstījumi "Latvijas ceļa" sarakstā dos papildu balsis Zemnieku savienībai. Tieši tā, godātie kolēģi! Tie dod papildu balsis. (No zāles: "Pietiek, Jāni, pietiek! Nepārliecināsi nevienu!") Tāda ir sistēma, un tāda ir Leiškalna kunga priekšlikumu būtība.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partija. Otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es arī vēlreiz ilgstoši klausījos visas šīs cienījamās sarunas un ko Lagzdiņa kungs kā profesionālis pierāda. Bet es atceros vienu parastu ideju — man mājās ir kaķis, un kad es viņam saku "Latvijas ceļš", tad viņam saceļas spalvas. Un tā arī tas atgādina man, ko "Latvijas ceļš" darās tagad ar vēlētājiem, jo lielākajai daļai, kad viņi izdzird "Latvijas ceļš", tad, man liekas, pensionārs gandrīz krīt gar zemi ar sirdstrieku, un tagad ko jūs darāt, cienījamie kolēģi... ar labu iniciatīvu... Jūs tagad gribat to, lai patiešām "Latvijas ceļš" izraisa spalvas sacelšanos, bet tanī pašā laikā ir tāds labs onkulis kā Jānis Lagzdiņš, tāpat Kārlis Leiškalns, kā es jau teicu, un tad labā onkuļa Odiseja sarakstā lai ieraksta šos labos cilvēkus, un attiecīgi kopsummā "Ceļš" tik tikko tā tiks iekšā, bet tad attiecīgi šie labie onkuļi ar Odiseja vieglu roku arī tiks iekšā. Un tādēļ, es domāju, neatbalstīsim to vismaz, lai nemānītu... jo, ja jau kaķim ceļas spalva, tad es domāju, ka arī tautai no tā... (No zāles: "Kaķis jau arī komunists..!")

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es gribētu jūs lūgt: vainojiet viens otru, bet vismaz dzīvniekus lieciet mierā, lai mums neiznāk nepatikšanas tāpat kā jau ir Latvijā tās iznākušas.

Es gribētu, deputāti... tagad mierīgi uz mirklīti apdomāt un pieņemt lēmumu. Es aicinu atbalstīt, bet tie, kas uzskata, ka nav tādā gadījumā nepieciešama procentu barjera, nonākot pie šī punkta, to svītrot... es pašreiz neatceros... vai ir priekšlikums, ja ir priekšlikums svītrot... bet tādā gadījumā nobalsot pret likuma pieņemšanu kopumā, divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus un pēc divām nedēļām jau pieņemt šo likumu jaunā redakcijā. Tas ir izdarāms. Jo, ja šodien noraida šo priekšlikumu un saka, ka tāpēc, ka nevar vairs neko labot — tas nav korekti attiecībā pret Saeimas darba organizācijas būtību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. (Starpsauciens: "Cik labi!") Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Interesantās debates ir beigušās. Juridiskā komisija atgādina to, ka priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu — papildināt 23. pantu ar diviem jauniem punktiem jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 28, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Pārejam pie nākošā priekšlikuma — tātad likumprojekta teksta 10. lapaspuse par 24. pantu. Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pilnvarotajiem novērotājiem. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Bez tam Juridiskā komisija, runājot par balsošanu un vēlētāju dzīves vietām, nolēma, ka nenāktu par ļaunu pievienot arī formulējumu "nodrošināt aizklātību", jo tiešām būtu slikti, ja iecirkņa komisija pārstāvim, kas ierodas, šo aizklātību nenodrošina. Tātad Juridiskā komisija aicina atbalstīt šādu nelielu precizējumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Nākamajos pantos likumprojektā "Grozījumi Vēlēšanu likumā" vienkārši mainās numerācija. To jūs redzat.

Tātad nākošais priekšlikums, par kuru būtu jāspriež, ir tātad 11. lapaspuse, 30. pants. Šeit ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par tātad neizmantotajām vēlēšanu zīmēm, kuras tiek nosūtītas Centrālajai vēlēšanu komisijai. Juridiskā komisija šo priekšlikumu tomēr nav atbalstījusi un iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates par šo priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma, jo ir vairāki paziņojumi. Pirmajam vārds Andrim Rubinam, pie frakcijām nepiederošam deputātam par komisijas sēdi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Ārlietu komisijas biedri! Sēde būs šinī pārtraukumā Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti, Kanādas—Latvijas draudzības grupa, lūdzu satiksimies šitanī zālē, šitanī starplaikā.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums Andrim Tomašūnam, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Baltijas asamblejas delegācijas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas pārstāvjiem lūdzu pulksten trijos pie Anitras, tiekamies un spriežam par mūsu semināru.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums Antonam Seikstam, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Pusdienu pārtraukumā 12.30 komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz šajā pārtraukumā uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka šajā starpbrīdī ir Izglītības un kultūras komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Ģirtam Valdim Kristovskim, mūsu kolēģim, 19. februārī paliek 36 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Mūsu kolēģim Edmundam Grīnbergam tajā pašā 19. februārī paliek 35 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Es atvainojos, reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar deputātu apliecībām. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops, Juris Vidiņš, Juris Kaksītis, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Izskatām frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 11.lappusē, papildināt likuma 30.pantu un tālāk kā tekstā. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcijai "Latvijai". Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums Saeimas vēlēšanu likumā ir viens no tā frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu bloka, kas ir vērsts uz iespēju mazināšanu vēlēšanu rezultātu viltošanai. Tātad mēs vairākos pantos esam centušies iestrādāt normas, kuras apgrūtinātu iespēju dažādām personām veikt šo rezultātu viltošanu. Un šis ir viens no tiem pantiem, un šī panta būtība ir tāda, ka tajā brīdī, kad vēlēšanas ir pabeigtas un vēlēšanu... pirms tam, kad vēlēšanu kastes tiek atvērtas, tad neizmantotās vēlēšanu aploksnes, un zīmes pēc to dzēšanas tiek iesaiņotas atkal noteiktā veidā nosūtīšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tālāk Centrālai vēlēšanu komisijai atbilstoši mūsu koncepcijai būtu jāsaskaita šīs saņemtās dzēstās vēlēšanu zīmes, tātad neizmantotās vēlēšanu zīmes no dažādiem vēlēšanu iecirkņiem, un jāpārliecinās, ka tiešām tās zīmes kas atbilst dažādiem kandidātu sarakstiem, ir iecirkņos palikušas vienādā skaitā eksemplāru. Un, ja šeit parādās kādas atšķirības starp to, teiksim, cik ir palikuši neizmantoti biļeteni no, teiksim, Tautas kustības "Latvijai" un cik ir palikuši no, teiksim, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vai vēl kādas citas partijas, tad, ja šeit ir lielas atšķirības, tad parādās zināmas aizdomas par to, ka šeit šajā vēlēšanu iecirknī varētu būt bijusi negodprātīga rīcība. Protams, mēs nevaram izdarīt secinājumus, ka šī negodprātīgā rīcība noteikti ir notikusi, bet tomēr, ja šo neizmantoto biļetenu skaits atšķirās ievērojami jau vairākos vēlēšanu iecirkņos, mēs varam šeit konstatēt sistēmu, tad mēs jau varam runāt par kādas organizētas darbības veikšanu šajā sakarā, jo būtība ir tāda, katrs vēlētājs tad, kad viņš ienāk šajā vēlēšanu iecirknī un dodas balsot, tad viņam ir jāsaņem visu vēlēšanu sarakstu biļeteni un viņš nedrīkst saņemt tikai kaut kāda viena saraksta biļetenus vai arī dažus kaut kādus biļetenus saņemt un dažus sarakstu biļetenus nesaņemt.

Tajā pašā laikā, ja šie biļeteni netiek uzskaitīti, tad pastāv iespēja, pirmkārt, vai nu dot dažiem vēlētājiem tikai kaut kādu vienu noteiktu sarakstu biļetenus vai arī pastāv otra iespēja kādam vēlēšanu komisijas loceklim, kas, iespējams, kādā gadījumā nebūtu godprātīgs, paņemt no kādas biļetenu kaudzītes šos neizmantotos biļetenus un balsu skaitīšanas laikā ar roku veiklību uz galda apmainīt tos biļetenus, kas izņemti no aploksnēm, pret tiem, kas ir vienkārši paņemti no neizmantoto biļetenu kaudzītes.

Es negribu šeit apvainot nevienu konkrētu cilvēku, ka viņš šādā veidā gatavotos rīkoties, bet šāda iespēja pastāv, un, lai šo iespēju mazinātu, es aicinu tomēr ieviest šo kontroli pār tiem biļeteniem, kas vēlēšanās netiek izmantoti, un vismaz Centrālajai vēlēšanu komisijai saņemt šos neizmantotos biļetenus, saskaitīt tos un iepazīstināt partiju pilnvarotos novērotājus ar šīs skaitīšanas rezultātiem, lai pēc tam varētu izdarīt vismaz politiskus secinājumus. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt likuma 30.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 15, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — 31.pants. Deputāta Leiškalna priekšlikums, kas saistīts ar to priekšlikumu, kuru mēs pirms pārtraukuma jau noraidījām, tātad pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

M.Grīnblats.

Nākamajā lappusē ir 34.pants, šeit ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par to, ka pilvarotie pārstāvji var iegūt balsu skaitīšanas protokola kopiju, un Juridiskā komisija to ir daļēji atbalstījusi mazliet saīsinātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tiešām paldies Juridiskai komisijai par vismaz daļēju šī priekšlikuma atbalstīšanu, bet ir arī skaidri redzams, ka šīs Juridiskās komisijas variants neatrisina pilnībā šo problēmu, kuru ir mēģināts risināt šajā frakcijas "Latvijai" priekšlikumā un kas arī šo problēmu atrisina. Frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir tā, ka vēlēšanu novērotājiem ir izsniedzama iecirkņu komisijas priekšsēdētāja apstiprināta balsu skaitīšanas protokola kopija vai arī apstiprināts izraksts no balsu skaitīšanas protokola, kurā nofiksēts saskaitītais, par katru kandidātu sarakstu nodotais balsu skaits attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Tātad būtība ir tāda, ka šim pilnvarotam novērotājam uz rokas paliek dokuments, kurā ir atspoguļots vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas protokola saturs. Vai tā ir kopija, vai tas ir, teiksim, kādā citā veidā noformēts dokuments, tas nebūtu šajā brīdī tik svarīgi, bet svarīgi ir tas, lai pilnvarotam novērotājam paliktu šis dokuments, kurā ir nofiksēti šie vēlēšanu, šie balsu skaitīšanas rezultāti attiecīgajā iecirknī. Un tādējādi, lai mazinātu iespējas falsificēt šos iecirkņu balsu skaitīšanas protokolus ceļā no šīs iecirkņa komisijas līdz Centrālai vēlēšanu komisijai. Ja šādus dokumentus šie partiju pilnvarotie novērotāji var saņemt uz rokas, tad pēc tam viņi var arī salīdzināt šo informāciju, kas viņiem bijusi uz rokas, ar to, kas pēc tam parādās oficiālajās vēlēšanu rezultātu publikācijās gan speciālos izdevumos, gan kā citādi, un arī partijas var izdarīt šos savus secinājumus par to, cik objektīva ir bijusi šī balsu apkopošana un vai šeit nav notikušas atkal kādas falsifikācijas. Es aicinātu atbalstīt šo principu, ka partiju pilnvarotiem novērotājiem ir izsniedzams dokuments, kurā ir fiksēts šī balsu skaitīšanas protokola saturs. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP) . Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā, es domāju, būtu jāatbalsta komisijas priekšlikums, kas arī ir daudz loģiskāks, ja kādam ir vajadzība, viņš iepazīstas ar šo protokolu, izdara norakstu, un patiešām, ja pēc tam izrādās, ka ir mainījies skaits kaut kur, tad jau attiecīgi tas ir nopietns likuma pārkāpums, tā ir reāla falsifikācija, dokumentu falsifikācija, tā ir krimināla lieta, un šajā gadījumā es iedomājos, kā miestā notiks tā dokumenta gatavošana. Pēc tam nākamais, kad uz priekšu virzās tie dokumenti jau uz apgabalu, tā ir milzīga lieku dokumentu daudzuma drukāšana, veidošana, arī naktī, kad notiek balsu pirmās saskaitīšanas, tad attiecīgi šāds dokuments tiek iedots. Tādēļ es aicinātu šajā gadījumā atbalstīt komisijas iniciatīvu un diemžēl varbūt neatbalstīt šoreiz "Latvijai" iniciatīvu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Grīnblata kungs vēlas ko piebilst?

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Juridiskai komisijai bija lielas šaubas, vai būs iespējams nodrošināt katrā vēlēšanu iecirknī kopējamo aparātu vai tiešām šīs kopijas izsniegt, un, mūsuprāt, variants, kas piedāvāts 5.ailē, ir pietiekami demokrātisks un ļauj pilnvarotiem pārstāvjiem iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu, kā arī pašiem veikt kādus norakstus vai tamlīdzīgi, ja viņi to vēlas. Iesakām atbalstīt Juridiskās komisijas variantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Frakcija "Latvijai" vēlas balsojumu par savu balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt 34.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, piedodiet, godātie kolēģi, balsošanā nepiedalās kvorums. Nebalso 37 deputāti. Lūdzu atkārtoti zvanu! Atkārtoti balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 34.panta trešajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 15, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — 35.pants. Šeit Juridiskā komisija piedāvā pēc vārda "pēc" ierakstīt "pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas".

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Juridiskās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamajā 13.lappusē priekšlikums ir pie 35.panta, frakcijas "Latvijai" priekšlikums — papildināt 35.pantu ar jaunu trešo daļu, kuras redakciju jūs redzat, kā arī uzskatīt pašreizējo ceturto daļu savukārt par piekto. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumu pret šo komisijas atzinumu? Kolēģi, nesaprotu, vai ir iebildumi vai nav? Frakcija uztur savu priekšlikumu. Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto un nebūtu jēgas to šeit atbalstīt šajā situācijā. Mēs šos priekšlikumus varējām atbalstīt tikai blokā, bet tas nav izdarīts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Līdz ar to priekšlikums nav skatāms, jo ir atsaukts. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Nākamajā 14.lappusē pie 36.panta mainās likumprojekta "Grozījumi Vēlēšanu likumā" pantu numerācija. Savukārt 15.lappusē pie 37.panta ir frakcijas "Latvijai" priekšlikumi. Tātad papildināt ar jaunu otro daļu un savukārt vēlāk papildināt vēl ar vienu jaunu daļu, ko Juridiskā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies... Atvainojiet, deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! 15. lappusē ir divi frakcijas "Latvijai " priekšlikumi, un, runājot par tiem abiem uzreiz... par to priekšlikumiņu, kurš tabulā ir ar numuru 3 šajā 15. lappusē, to es arī frakcijas vārdā noņemu, jo tas nav izskatāms sakarā ar to, ka ir noraidīta šī koncepcija par dzēsto vēlēšanu zīmju nosūtīšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet tas priekšlikums, kurš ir ar numuru 1, un līdz ar to arī priekšlikums, kurš ir ar numuru 2 par pantu daļas pārnumurēšanu, tas ir pēc būtības cits, un tas būtu šeit izskatāms, un mans lūgums būtu arī to atbalstīt. Paskaidrošu īsumā būtību.

Balsis tiek skaitītas vispirms iecirkņa vēlēšanu komisijā, tātad šie biļeteni, kas ir nodoti par katru atsevišķu sarakstu, un pēc tam tās tiek pārskaitītas otru reizi Centrālajā vēlēšanu komisijā. Jautājums ir par to, kas notiek tajā gadījumā, ja šo balsu skaitīšanas rezultāti atšķiras abos gadījumos — pirmo reizi, kas ir saskaitīts iecirknī, un otro reizi — ja ir noticis, saskaitot šī paša iecirkņa balsis Centrālajā vēlēšanu komisijā. Acīmredzot varētu pieļaut, ka balsu skaitītājs kaut kur ir kļūdījies, un, protams, ir jautājums, vai šī kļūda ir bijusi ļaunprātīga vai nav bijusi ļaunprātīga, bet skaidrs ir tas, ka par oficiālo tiks pasludināts tas balsu skaitīšanas rezultāts, kurš ir iegūts Centrālajā vēlēšanu komisijā. Un tāpēc, lai nepieļautu iespēju, ka atkal šie balsu skaitīšanas rezultāti pēc skaitīšanas iecirkņa komisijā līdz skaitīšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā atkal tiek patvaļīgā veidā sagrozīti, tad ir priekšlikums vismaz Centrālajai vēlēšanu komisijai publicēt visu informāciju par to, kuros gadījumos šie divi balsu skaitīšanas rezultāti atšķiras. Un ja šeit neparādīsies kaut kādi tendenciozi atkal... kaut kādas tendenciozas izmaiņas vienai partijai par labu vai otrai par sliktu, tad tādā gadījumā mēs tiešām varēsim šo norakstīt uz dažādu nejaušu kļūdu rēķina, bet tajā gadījumā, ja šeit sāks jau parādīties sistemātiska kļūda, tad jau varēs arī izdarīt vismaz politiskus secinājumus par to, ka šīs vēlēšanas ir notikušas tendenciozi. Tātad, lai uzliktu šo kontroles iespēju un lai arī sabiedrībai darītu zināmu par to, kuras tad ir tās vēlēšanu iecirkņu komisijas, kuras ir saskaitījušas nepareizi, un lai nākamajā reizē būtu pamats domāt par to, ka šeit ir jāievēlē kādi citi cilvēki, tad šī priekšlikuma būtība ir, ka Centrālā vēlēšanu komisija sastāda aktu par katru gadījumu, kad ir konstatēta neatbilstība starp iecirkņa vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas protokola datiem un faktiski par katru kandidātu sarakstu nododot balsu skaitu attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Un informācija par katru no šiem aktiem tiek publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vienlaicīgi ar vēlēšanu oficiālo rezultātu publikāciju. Tātad kontroles caurspīdīguma mehānisms.

Lūgtu to atbalstīt. Lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Paldies! Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Juridiskā komisija tomēr ir palikusi pie iepriekšējā varianta, tātad tā nav atbalstījusi šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — otrajā lasījumā pieņemto 37. pantu papildināt ar jaunu daļu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 12, atturas — 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošie priekšlikumi tātad ir 16. lappusē. 38. pants. Deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstāms jau iepriekšējo balsojumu dēļ. Tas ir noraidīts.

Nākošais priekšlikums ir pie 38. panta pirmās daļas, ir cita redakcija, ko iesniedz Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija par sarakstiem, kuri saņēmuši 5% un mazāk par 5% no balsu kopskaita. Juridiskā komisija par to ir diskutējusi, bet šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt šajā jautājumā Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, ko mēs esam jau vairākkārt diskutējuši, un tas ir — par 7% barjeru. Šodien no tribīnes es dzirdēju ļoti jaukus vārdus no Leiškalna kunga par izvēli, kas patiešām dotu plašāku izvēli mūsu vēlētājiem, un jautājums ir tāds: varbūt taisni frakcijai "Latvijas ceļš", kas bija viens no ierosinātājiem, lai paceltu šo barjeru. Jūs patiešām esat par plašu izvēli, tad kādēļ ir vajadzīgs 7%? Jo jūs saprotiet, šobrīd ja 6,5% vēlētāju nobalso par kaut kādu sarakstu, jūs šiem cilvēkiem vienkārši nogriežat viņu izvēli. Vai tā ir patiešām jūsu vēlme? Jo, no vienas puses, es dzirdēju skaistus vārdus, kas teica — jā, mēs esam par to, lai būtu plašāka izvēle, no otras puses — jūs piedāvājat grozījumu, kas patiešām šādu izvēli noliedz.

Es nezinu, man šķiet, ka vajadzētu tomēr atļaut cilvēkiem savu izvēli. Un tad īstenībā, ja nu mēs izvēlamies, ka nevajag šo 7% barjeru, tad jautājums ir — kādēļ mēs vispār atvērām likumu? Jo tikai trīs prasības īstenībā bija no sākuma: viena bija par to, ka mēs nevēlamies jaunus sarakstus redzēt tuvāk par gadu pirms vēlēšanām, tas jau sen ir izbalsots. Otrs bija — 7% vispār pacelt barjeru partijām, to mēs jau noraidījām. Nu tagad ir palicies 7% koalīciju sarakstiem. Un šo mēs it kā vēlētos atstāt. Jautājums... es atkal to uzstādu jums: vai tas ir vajadzīgs? Priekš kam? Es patiešām nesaprotu. Neesmu vēl joprojām redzējis nekādu analīzi. Mēs runājam par visādām analīzēm. Nevienu neesmu redzējis. Vai tas kaut ko mums dod vai nedod? Manuprāt, tieši otrādi. Tas noliedz cilvēkiem viņu izvēli.

Tādēļ es patiešām domāju, ka ir pienācis laiks mums visiem nobalsot par Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas piedāvāto grozījumu un varbūt pat noraidīt visu likumu kopumā tad, kad balsosim. Jo tad patiešām mēs atstājam to, ko mēs iepriekš bijām runājuši, stabilitāti, vienreizējo — no vienām vēlēšanām uz otrām vēlēšanām nemainot. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Reformu un Zaļās partijas frakcijas iesniegto grozījumu un tad, kad nāks balsošana, noraidīt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Tāda jau parasti ir tomēr prakse: ja mēs mīlam vienus ierobežojumus — ierobežojumus pēc politiskām pazīmēm, tad beidzot arī kungi satiekas ar nākošajiem ierobežojumiem — ierobežojumiem pēc procentu barjeras. Un daļēji man patiešām žēl, ka šodien Zemnieku savienība, kristīgie demokrāti un nacionālie reformatori ... un reformatoriem ir jāraud, ka viņi ir iekļuvuši sīkpartiju sarakstā, kuriem šodien pat ir bail no 7%. Bet šodien man negribas spriest par to, vai partijai ir jābaidās par 7%, bet tīri par reālo atbilstību Satversmes normām. Es pilnīgi varu piekrist, ka šinī gadījumā ir pārkāpta... jau 5. Saeima ir pārkāpusi Satversmes normas, ieviešot pirmo procentu barjeru — 4%. Pēc tam arī mūsu Saeimas laikā jau bija 5% barjera, tagad koalīcijas sarakstā parādās 7%. Es uzskatu to, ka šinī gadījumā mums nevajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu, un lai paliek visām... ja ir vienāda it kā barjera, uz kuru visi pretendē, tad lai visām būtu vienādi. Es varu arī saprast lielo partiju interesi ieviest šo koalīcijas sarakstu ar barjeru, it kā ar vienu domu, ka šīs koalīcijas izjuks vai šīs partijas pašlikvidēsies, tad daļa pāries vai nu pie "Latvijas ceļa", vai pie "Tēvzemei un Brīvībai", vai "Saimnieka".

Bet es nedomāju, ka šādi piespiedu līdzekļi būtu labākā metode, lai risinātu it kā partiju skaita samazināšanos Latvijā. Un tādēļ es aicinātu šinī gadījumā atbalstīt nacionālo reformatoru iniciatīvu un tomēr atstāt Latvijā 5% barjeru, lai nebūtu pēc tam nevajadzīgu strīdu, lai nebūtu šī jautājuma tomēr pacelšana Satversmes tiesā, lai būtu tomēr demokrātiskāka norma, tie 5%, un lai likums beidzot tiktu pieņemts un mēs, visas partijas, varētu normāli Latvijā gatavoties vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Godājamais Lujāna kungs, Reformu partija vēl nekur nav iekļuvusi, jo tā vēl nav piedalījusies vēlēšanās, tā kā... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Esat Rīgas Domē! Nevajag mānīties!") Nu jā, tā kā cāļus skaita rudenī... nu redz, cik labi... Tātad es domāju, ka mums jau šeit vairs nav ko aģitēt, katrs ir savu izvēli izdarījis. Vienīgais, ka varbūt ir šis tas parādījies jauns, kas ir... iepriekšējās debatēs varbūt būtu bijis ļoti pārsteidzīgi par to runāt, bet viena lieta ir tā, ka mani izbrīna tie cilvēki, kas ar putām uz lūpām aģitē, ka Latvijas Satversme ir pilnīgi nederīga. Un kaut arī mums ir konstitucionālais likums par cilvēku tiesībām, tas esot tikai likums, bet, lūk, ja Satversmē neierakstīšot šo otro sadaļu par cilvēku tiesībām, tad absolūti nekādas tiesības Latvijā nevienam nebūs, un dīvainākais ir tas, ka par šo otro sadaļu aģitē tie cilvēki, kuri visvairāk grib ierobežot savu līdzpilsoņu tiesības, tajā skaitā vēlēšanu tiesības, stāstot, ka tikai 7% barjera varētu glābt Latviju no sadrumstalotības. Varētu domāt, ka, piemēram, Izraēla, kur ir 2,5% un vēl vairāk frakciju, ir nedemokrātiska valsts vai kur nefunkcionē valdība. Es domāju, ka šī valsts funkcionē vēl labāk par Latviju.

Bet es esmu savus uzskatus jau izteicis, es domāju tā, ka šis priekšlikums faktiski ir izsakāms vienā teikumā: kā krampjaini un par katru cenu noturēties pie varas. Un nekas cits te nav. Loģiski, ka tas ir jautājums, kas ir jāizskata Valsts prezidentam un Satversmes tiesai, un nav šeit vienam otru ko aģitēt. Tāpēc es vienkārši aicinu netērēt laiku un balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij, augsti godātie deputāti! Ja mans priekšlikums, par kuru savas balsis atdeva tikai 30 deputāti, izrietēja no Satversmes 5. panta, tad neapšaubāmi Zaļās partijas priekšlikums kaut daļēji, bet izriet no Latvijas Republikas Satversmes 6. panta. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tā stāv rakstīts šajā dokumentā. Neapšaubāmi, es tāpat kā Ilga Kreituse, tāpat kā Aleksandrs Kiršteins un daudzi citi esmu gatavs diskutēt un pat noliegt vēlēšanu barjeru vai vēlēšanu barjeras atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vispār. Man, protams, nav ne tiesību, ne es varu pasludināt viedokli, kas atbilst vai neatbilst, es tiešām gribētu, lai Latvijas Republikas Satversmes tiesa šo jautājumu izskata un dod slēdzienu par šo milzīgo problēmu, jo, kā mēs zinām, nevis 5. Saeima, bet Augstākā padome, par kuru nav minēts neviens vārds šajā Satversmē, šajā dokumentā pieņēma lēmumu par procentu barjeras ieviešanu. Latvijas valstī 1934. gadā vēl 8. maijā šo barjeru gribēja noteikt citiem līdzekļiem un simts deputātu atrada par iespējamu, labojot Satversmi, noteikt, ka turpmāk šo sabiedrību pārstāvēs tikai 50 deputāti. Tātad šo barjeru viņi nepacēla procentu barjeras līmenī, bet samazinot deputātu skaitu un vēlēšanām paliekot proporcionālām. Ja mēs runājam par pašreizējo situāciju un 7% un ja kāds saka, ka 7% atbilst... 5% barjera atbilst Satversmei, tad tālāk nāk tā sauktā mehāniskā saskaitīšana. Pie tam tā nav pilnīga mehāniska, bet dilstoša mehāniska saskaitīšana. Ja vienai partijai ir 5%, tad nākamajai ir 7%.

Es esmu gatavs atbalstīt, un tas nav "Latvijas ceļa" viedoklis, tāpat kā arī iepriekšējais priekšlikums nebija "Latvijas ceļa" priekšlikums, pie 23.panta viltīgais gājiens. Jo, ja mēs spētu analizēt attīstību nākotnē, tad visvairāk atvērtie saraksti, atvērtie grozāmie saraksti var apdraudēt tieši "Latvijas ceļa" ievēlēšanu. Un visizdevīgākie tie neapšaubāmi būtu "Tēvzemei un Brīvībai", kas to saprata. Ļoti izdevīgi tie būtu Demokrātiskajai partijai "Saimnieks", kas to diemžēl nesaprata un nobalsoja pret, bet tās ir manas domas.

Tātad patiesībā šobrīd, ja pastāv barjera, tad es esmu gatavs atbalstīt mehānisko saskaitīšanu, bet, ja mēs esam gatavi vēlreiz nodot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, saņemt konstitucionālo tiesību zinātāju atbalstu vai skaidrojumu konkrētajā jautājumā, tad es esmu gatavs vēlreiz ķerties pie šī likumprojekta izskatīšanas. Nav tiesa, ka likumprojekti, kas nosaka Saeimas vai parlamenta ievēlēšanas kārtību, ir konstanti. Pie tik slavētajām mažoritārajām sistēmām, teiksim, Savienotajās Valstīs gandrīz pirms katrām vēlēšanām pārdala veselas pilsētas, pārdala apgabalus, jo pie varas esošie mēģina noteikt sev izdevīgu elektorātu. Un tas notiek regulāri, notiek kopš šīs sistēmas ieviešanas kārtības. Likumdošana ir process, un nav neviens likums, kas ir dogma, kas ir tabula, kas ir sastindzis un ko nevarētu labot, attīstoties sabiedrībai vienā vai otrā virzienā. Paldies par uzmanību, godātie deputāti, un es esmu gatavs atbalstīt priekšlikumu, vai patiesībā šāds priekšlikums vairs nevarētu būt situācijā, ja mēs noraidām trešajā lasījumā un no konstitucionālo tiesību viedokļa izskatām pašreizējā likuma atbilstību konstitūcijai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Vēlreiz vēlos darīt jums zināmu, ka LZS, KDS frakcija ir pret koalīcijas 7% barjeras noteikšanu Vēlēšanu likumā.

Bet, ja runājam par procentuālo barjeru vispār, tad patiešām arī šajā starpbrīdī, daloties pārdomās ar kolēģiem, kuri ir nopietni šo jautājumu analizējuši un vēlas šajā likumā izdarīt izmaiņas pēc būtības, un tik tiešām domāt par vēlētāja demokrātiskās izvēles veicināšanu, mūsu frakcija ir gatava risināt un arī atbalstīt tos, kuri ir no iesniedzējiem gatavi šādā veidā rīkoties, proti, nodot šo likumprojektu, neatbalstot trešajā lasījumā, vēlreiz atpakaļ treškārtējai caurlūkošanai, lai šajā jautājumā varētu iesniegt līdzsvarotus priekšlikumus un, tādā gadījumā diskutējot, tad arī pieņemt šo galīgo variantu Vēlēšanu likumā. Bet attiecībā par 7% koalīcijai mēs esam pret, taču mēs vēlamies lūgt Saeimu domāt par šī likuma tālāku virzību un par tā nobalsošanu, galīgajā balsojumā noraidot. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Indulis Emsis, Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis

(LNRP, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Deputāti! Es arī šajā zālē esmu jau vairākas reizes runājis par šo procentu barjeru, un pirmo reizi to darīju Augstākās padomes laikā, kad tika ieviesta šī procentu barjera. Un jau toreiz aģitēja deputātus nepielietot šo metodi, un arī šodien es aģitēju darīt to pašu. Ja mēs nevaram atcelt procentu barjeru šobrīd pavisam, tad katrā gadījumā mēs nevaram pielietot divas dažādas mērauklas. Divus dažādus mērus atšķirīgiem sarakstiem. Tas tiešām nav iespējams un nav loģiski.

Es paskaidrošu no cita viedokļa, piekrītot tiem argumentiem, kas jau šeit ir izskanējuši. Ko tas varētu nozīmēt, piemēram, tādai tipiskai mazai partijai kā Latvijas Zaļajai partijai? Ko tas mums nozīmē? Es vēršos pie lielajām partijām, es vēršos pie "Latvijas ceļa", es vēršos pie "Saimnieka" un pie "Tēvzemei un Brīvībai" un LNNK partijām un jautāju — ko tas nozīmē, kā mums būtu jārīkojas šajā te situācijā? Un loģiska atbilde ir, ka mums ir jāizvēlas kāda no lielajām partijām, ar kuru iet kopā vēlēšanās. Un es jums prasu — vai tas ir izdevīgi jums? Vai tas būs izdevīgi jums? Un es domāju, ka šeit vajadzētu pārdomāt jums, vai tiešām tas ir izdevīgi, vai tas mērķis, kuru jūs stādāt, tiks sasniegts? Un vai demokrātijai tas ir izdevīgi?

Padomāsim vēl — vai ir ļoti slikti, ja Saeimā ienāk mazo partiju, Latvijā labi pazīstami daži cilvēki no mazajām partijām, kurus labi pazīst Latvijas sabiedrība, kuri ir prognozējami politikā, kuru pārliecība un viņu tālākā darbības virzība ir ļoti prognozējama? Vai tas ir labi vai slikti? Vai tas ir labāk par tādu variantu, ja kādas "lokomotīves" ievelk, kā šeit šodien izteicās, tukšus vagonus, kur neviens nevar prognozēt, kas tie būs par cilvēkiem, kā viņi rīkosies šeit, Saeimā, un uz kurieni viņi pāries pēc tam? Vai tas ir labāk? Un mana pārliecība ir, ka tas ir daudz, daudz sliktāk. Un mana pārliecība ir arī tāda, ka Latvijas vēlētājiem šādā veidā tiek tiešām liegtas viņu iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Un tāpēc arī šodienas balsojumā Latvijas "zaļie" atbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu par mainītajiem sarakstiem. Mēs atbalstījām tieši no šī viedokļa tādēļ, ka tiešām pamazām zūd ticība mūsu iedzīvotājiem, ka šī politiskā sistēma ir regulējama un viņiem ietekmējama. Un šī ticība ir jāatgriež. Un, ja tagad no jauna tiek piedāvātas papildu barjeras, tad faktiski šeit ir skaidri parādīta tieksme cīņai par varu, nevis redzēt šajā zālē demokrātiski izvēlētu Saeimas sastāvu.

Un tāpēc es lūdzu un aicinu — atbalstiet Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu šeit — šo 5% barjeru, un tāpat es aicinu, ja tas netiks izdarīts, tad šo likumprojektu neatbalstīt trešajā lasījumā un atdot atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai un pārskatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Latvijas Zemnieku savienība nav mazo partiju skaitā. Tā ir vislielākā partija no mums esošajām. Ir vairāk nekā 3000 biedru. Tikai tas, ka ir mazāk pārstāvēta Saeimā, tā ir tā vienīgā problēma, kura noteikti tuvākajā laikā ir jāatrisina, tas ir, 7.Saeimā.

Bet, ja runājam par to, kādā veidā tiešām demokrātiskāk mēs varētu ievēlēt mūsu jaunos deputātus, tad ir skaidrs arī šis apspriežamais jautājums — kurām partijām atļaut. Vai atļaut, ierobežojot procentu barjeru, vai varbūt ierobežojot ar to partiju biedru skaitu tā, kā to ir izdarījuši igauņi. Tiešām lielas šaubas, ka mums veidojas un aug kā sēnes daudzas partijas, un veidojas tā saucamās "kabatas partijas", un visas, protams, viņas grib ļoti plaši pārstāvēt Saeimu. Igauņi to ir sapratuši. Viņiem jau tagad ir daudz mazāk partiju, bet viņi ir ieviesuši likumā nosacījumus, ka līdz 1.augustam partijām ir jāpārreģistrējas, tas ir, ja viņas nebūs pa partijām, ja nebūs viņu biedru skaits 1000 biedru. Mums tas ir 200. Tātad ir iespēja mums arī mainīt šo likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" politiskajām partijām. Un tādā veidā mēs varētu tiešām daudz demokrātiskāk un daudz koncentrētāk lielākas partijas veidot, un tas būtu daudz demokrātiskāk — iespējas ievēlēt arī deputātus.

Bez tam, ja mēs runājam par procenta barjeru, mēs visādā ziņā esam par procentu barjeru noņemšanu, un pie šīs situācijas, kad arī esam gatavi atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus par ārēji grozāmiem sarakstiem. Bet tā kā pastāv šī procenta barjera, tā kā iepriekšējie jūs, arī lielās partijas, tā kā Lujāna kungs nosauca, balsojāt pret, tas ir, gribējāt uzlikt barjeru vēl lielāku nekā 5%, jūs pat gribējāt arī partijām uzlikt 7% barjeru, tad līdz ar to ir skaidrs, kāda tendence ir no jūsu puses.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, tātad pats minimālākais, kas pašreiz ir — 5%, bet aicināt arī izvērst jeb turpināt debates par šo jautājumu. Un, ja jūs esat gatavi noņemt procentu barjeru, tad mēs varam pārskatīt trešo reizi šo likumu, un tad varētu runāt arī par ārēji grozāmā saraksta izmaiņām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka beidzot ne tikai nedaudz deputātu kā indivīdi uzdod šo jautājumu — cik Latvijas valsts ir likumīga savā darbībā, kad notiek Saeimas vēlēšanas, bet atsevišķas partijas jau kā organizācijas tāpat izvirza šo problēmu. Un tāpēc varbūt es gribētu teikt to, ko es gribu beigās teikt. Nepieņemt šodien šo likumprojektu, jo iedomājieties situāciju, ja Satversmes tiesa atzīs, ka likuma barjera neatbilst Latvijas Satversmei un neatbilst 6.pantam. Jo lai grozītu 6.pantu un tas iegūtu likumīgu spēku, arī tautai ir jānobalso par jaunu 6.panta redakciju. Tāpēc es deputātu kungiem liktu pie sirds padomāt, vai nav vieglāk tomēr izvērtēt valsts darbības likumību, noraidīt šinī likumprojektā to, kas neatbilst Satversmei, nekā iet šo lielo, sarežģīto ceļu.

Otra lieta. Es gribētu atgādināt tiem, kas atbalsta mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Iepriekšējā diskusijā jūs varbūt neuztvērāt to, ka Leiškalna priekšlikums bija vidusceļš starp partiju listēm un mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Saglabājot partiju kā struktūrvienību ar savu programmu, vienlaicīgi ļaujot cilvēkiem izvēlēties pašiem, kurus viņi grib redzēt, kas realizē šīs partijas programmu vienā vai otrā jautājumā. Procentu barjera ir Eiropā vispārpieņemts veids, kādā arī tiek risinātas problēmas par partiju skaitu un to darbību. Bet visās šinīs valstīs šī procentu barjera nav pretrunā ar konstitūciju. Tie ir savstarpēji sakārtoti jautājumi. Un Latvija šinī gadījumā ir kļuvusi atkal par sava veida izņēmumu vai ūnikumu, ko deputāti šobrīd negrib redzēt, lai gan tautas lielākā daļa to ir ievērojusi.

Bet es domāju arī par otru lietu. Izskanēja priekšlikums par šo it kā Igaunijas pieredzi, par automātisko partijas biedru skaita paaugstināšanu, un tas it kā noteikšot partiju apvienošanos. Mīļie Zemnieku savienības pārstāvji! Man liekas, ka jūsu rūgtā pieredze šinī Saeimā, kad jums ir 3000 partijas biedru un trīs deputāti, mazliet atgādina vienu jūsu deputāta lugu "Paši pūta, paši dega". Paši partijas biedri savējos ievēlēja, neiegūstot tautas atbalstu. Tāpēc, pirms mēs nākam ar kādiem automātiskiem priekšlikumiem — pacelt skaitu, palielinot kvantitāti, nedomājot par kvalitāti, to vajadzētu izvērtēt, vai tas ir tas, ar ko mēs varam izmainīt Latvijas politisko situāciju.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man patīkami skatīties, cik draudzīgi šodien diskutē vienas koalīcijas partneri. Ne velti tautā ir izteiciens: "Kalps kungam bučo roku, bet beigās dabū ar kāju pa mīkstu vietu." Tā arī šinī gadījumā gan nacionālo reformatoru ministrs "zaļais" Emša kungs, gan arī kristīgie demokrāti, veikuši savu darbu, dabū no lielajām partijām pa mīksto vietu. Nu, bet tāda jau ir tā mūsu morāle. Un es gribētu arī pie reizes, kā es jau atgādinu, Tautas saskaņas partija atbalstīja šajā gadījumā reformatoru partiju ideju, bet ir arī otra lieta. Es gribu nomierināt gan Dilbas kungu, gan Emša kungu, gan arī Vītola kungu, ko es pagaidām šeit neredzu, mums arī, es domāju, kreisajam sarakstam un kreisajai valdībai, kas nākotnē tiks dibināta, būs arī vajadzīgi sīkpartiju pārstāvji, un mēs labprāt, domāju, redzēsim gan Emša kungu atkal vides ministra amatā, gan arī pārējos talantīgos vīrus no sīkpartijām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam, jo vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Grīnblata kungs, vai vēlaties ko piebilst?

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti! Juridiskā komisija nav atbalstījusi priekšlikumu, par kuru nupat diskutējām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu — atstāt negrozītu sākotnējā redakcijā Saeimas vēlēšanu likuma 38.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 32, atturas — 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums 17.lappusē pie 39.panta. Deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš iepriekšējā balsojuma dēļ nav skatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

43.pants, kas skar balsošanu ārvalstīs, ir deputāta Grīnblata priekšlikums, kas paver plašākas iespējas, saskaņojot starp Ārlietu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju, izveidot iecirkņus ne tikai Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kuru skaits ir neliels, bet arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, kas tādējādi arī mazliet mīkstinātu pretrunas, kuras radušās ar balsošanu pa pastu, kas atsevišķās ārvalstīs sestdienās tiešām ir ļoti ierobežota. Tādējādi šī kārtība būtu vairāk tuva 5.Saeimas vēlēšanām nekā 6.Saeimas vēlēšanām, kas vairāk atbilst arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu interesēm. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un arī aicina Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Šis priekšlikums ir pieņemts.

M.Grīnblats

. Pie šī paša 43.panta Juridiskā komisija, uzklausot Latvijas jūrniecības pārstāvjus par balsošanu uz kuģiem, kas tiešām pašreizējā Vēlēšanu likuma variantā nav apskatīta, piedāvā papildināt ar jaunu variantu, ko jūs redzat, ka var izveidot ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu iecirkņus un vēlēšanu komisijas uz kuģiem, kam ir Latvijas karogs, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja vien šajos gadījumos iespējams nodrošināt arī šā likuma nosacījumu ievērošanu. Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo Juridiskās komisijas atzinumu nav. Tātad tas ir pieņemts. Paldies!

M.Grīnblats

. Nākošie priekšlikumi ir 18.lappusē pie 45.panta. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmām kārtām Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 45.panta otrās daļas 2.punktu aiz vārda "iesniedzējs" ar vārdiem "ir pilsoņa reģistrā", tātad citiem vārdiem sakot, piedāvā redakciju, kad vēlēšanu iecirkņa komisija ārvalstīs pārbauda, vai iesniedzējs ir pilsoņa reģistrā un vēlētājs. Juridiskā komisija to ir noraidījusi, jo, mūsuprāt, šajā gadījumā tiek ierobežotas to Latvijas Republikas pilsoņu tiesības, kuri nav attiecīgā reģistrā, bet, piemēram, ieradušies balsot Vašingtonā vēlēšanu dienā no Austrālijas vai, piemēram, no Latvijas, tādējādi viņiem šīs balsošanas iespējas tiktu ierobežotas.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu par Juridiskās komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Un nākošā priekšlikumu grupa pie šī paša 45.panta. Tie ir priekšlikumi 2., 3., 4. un 5., kas izslēdz nepieciešamību tādā vai citādā veidā uzrādīt pasi. Tas ir pretrunā ar visu Vēlēšanu likuma koncepciju, un Juridiskā komisija to tomēr ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tajā pašā lappusē pie 46.panta analoģisks Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas priekšlikums arī par vēlēšanu... tas ir mazliet atšķirīgs, tātad kas faktiski paredz iespēju balsot pa pastu arī pirms vēlēšanu dienas. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, jo Satversmē ir precīzi definēta Saeimas vēlēšanu diena, un Vēlēšanu likumā nevar būt interpretēts tā, ka šī vēlēšanu diena var būt arī iepriekš. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākamais ir 19.lappusē, priekšlikumi pie 48.panta ir tādi paši, kas arī pieļauj iespēju nosūtīt balsošanu pa pastu pirms vēlēšanu dienas, par ko Saeima jau vienojās to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākamie priekšlikumi ir pie 50.panta. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ka vēlēšanu zīmes netiek iznīcinātas, tātad tiek saglabātas vienu gadu. Juridiskā komisija to ir noraidījusi, vienlaicīgi vēršot uzmanību uz to, ka šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes ir iznīcināmas. Juridiskā komisija aicina neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāts Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Par šo jautājumu es runāju jau trešo reizi un atgādinu jums elementāras lietas, ka nevar pamatdokumentus, pēc kuriem var pārbaudīt, vai ir kaut kādi viltojumi vai nopietnas kļūdas, nevar šos pamatdokumentus iznīcināt tūlīt pēc rezultātu uzzināšanas vai desmit dienu laikā. Mēs zinām, ka mums Krimināllikumā nav atbildības par to, ka nav vesti grāmatvedības dokumenti, ka grāmatvedības dokumenti ir pazaudēti, mēs zinām skaidri, ka šis likumdošanā ir caurums, ko izmanto tūkstošiem blēžu. Un tāpēc mums iet slikti, vai mēs arī šajā jautājumā par vēlēšanām atļausim iznīcināt tūlīt pamatdokumentus un nepieļausim, tas ir, atvainojiet, pieļausim, lai viltojumi un lielas kļūdas netiktu uzietas, pārbaudītas un atrasti vainīgie.

Kolēģi, sāksim ar šī Vēlēšanu likuma sakārtošanu un normālu juridisku noformējumu, lai mēs varam arī citus daudzos likumus, kur ir caurumu caurumi, šos likumus arī varēsim beidzot aizlāpīt, ja mēs gribam iet uz tiesisku sabiedrību. Kolēģi, atbalstiet frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka vismaz šos dokumentus saglabā vienu gadu, ja jau jūs negribējāt, ka saglabā tos visu sasaukuma laiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man ir jāiebilst, ka Juridiskās komisijas loceklis Mauliņa kungs mazliet neprecīzi traktē to, ko lēma Juridiskā komisija un kāpēc viņa tā izlēma. Pirmkārt, priekšlikums nav, ka tās tiek iznīcinātas tūlīt pēc vēlēšanām, bet gan tiek sagaidīts, kamēr ir iespējas visām partijām iesniegt savus iebildumus vēlēšanu komisijai, šis laiks paiet, ja tas nav tur apspriests, pēc tam, sanākot Saeimai, Mandātu komisija pārbauda visus attiecīgos vēlēšanu dokumentus, arī tur var iesniegt pēc tam, kad viss tas ir pārbaudīts, ka Mandātu komisija ir cēlusi Saeimai priekšā dokumentus un pārbaudes rezultātus un Saeima ir apstiprinājusi deputātu pilnvaras, tad šajā gadījumā es domāju, ka ir nokavēts laiks iebildumu celšanai, bet, ja nu tiešām kāds kriminālnoziegums tur varētu proponēt, ka tur tiešām būtu noticis, tad šajā gadījumā jau mēs ņemam vērā to, ka, sākot ar šīm vēlēšanām, visi dokumenti, visi vēlēšanu biļeteni tiks pārrakstīti fiksētā veidā elektroniskās sistēmās, un tātad šos, ja nepieciešams, būs iespējams visus attiecīgi pārbaudīt pēc ierakstiem elektroniskajās sistēmās. Un līdz ar to arī tad varēs pārbaudīt, vienīgi tikai šajā gadījumā valstij nevajadzēs tērēt lielus līdzekļus, veidojot speciālas jaunas krātuves, kur glabāt šo lielo dokumentu masu, jo tas ir visais apjomīgs, kuru glabāšana, kārtošana un tā tālāk prasa valsts līdzekļus. Un, ja tas praktiski neko nedod, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es jūtu cieņu pret Ilmāru Bišeru kā juristu un cilvēku, kas nopietni strādā, bet es nevaru piekrist viņam, ka tikai tāpēc, ka ir grūti glabāt, mēs atsacīsimies no pamatdokumentu glabāšanas zināmu laiku, tad es varu... ja tā mēs argumentējam, tad varam teikt, ka vispār jāatsakās labāk no vēlēšanām, jo mēs zinām, ka vēlēšanām ir jāizdod lieli līdzekļi. Un tajā pašā laikā es gribu uzrādīt, godātais Bišera kungs, ka 50.pants iepriekšējā redakcijā, kāds viņš bija uz vēlēšanām, skanēja tā: "Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas." Es uzsveru — pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas. Šobrīd ir paredzēta iznīcināšana agrāk, nekā vēlēšanu rezultātu publicēšana, jo, kā zinām, vēlēšanu rezultātu pilns publicējums notika tikai pāris mēnešu pēc jaunās Saeimas sanākšanas, tātad vēl ātrāk iznīcināsim šos dokumentus pēc šī jaunā otrajā lasījumā pieņemtā varianta. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz tālāku iespēju viltot, pieļaut kļūdas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es varbūt varētu piekrist cienījamajam Bišera kungam, bet, izlasot šo pantu, man tiešām rodas arī dziļas aizdomas. Un citēšu jums: "Desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas." Manuprāt, šeit varētu pieminēt, citēt arī tos vārdus, kurus ir teicis slavenais tautu tēvs, mēs visi to zinām, kas tas tāds ir, un viņš teica tā, nav svarīgi, kas vēlē un kā vēlē, ir svarīgi, kas skaita. Tātad, lūk, mēs šodien saskaitām un rīt, pēc desmit dienām, mēs paņemam un iznīcinām, lai neviens nevar pierādīt mūsu melnos, tumšos darbus. Domāju, ka nevajadzētu šo iestrādi atstāt un atbalstīt kustības "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs, lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, jūs jau dzirdējāt deputāta Bišera argumentāciju. Juridiskā komisija atgādina savu priekšlikumu, tātad neatbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu, atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt 50.pantu, sākot tekstu ar vārdiem "vienu gadu". Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 16, atturas — 35. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Pie šī paša panta Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt vārdu "visas", tas attiecas uz visu vēlēšanu zīmju iznīcināšanu, kas tagad pieļāva, ka atsevišķos gadījumos arī atsevišķas zīmes netiek iznīcinātas. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats

. Un likumprojekta teksta pēdējā lappuse.

Sēdes vadītājs.

Grīnblata kungs, Bišera kungs par to ziņoja. Deputātiem iebildumu nebija. Tas ir atbalstīts. Pieņemts. Paldies!

M.Grīnblats.

Pēdējie priekšlikumi 20.lappusē. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu pantu, kura redakciju jūs augšā redzat. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums par to, kādā veidā prese var ar nekorektiem līdzekļiem mēģināt ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus, un to, kādā veidā šo iespējamo preses ietekmi mazināt, un proti, šis priekšlikums nosaka to, ka pēdējo 14 dienu laikā, tātad pēdējo divu nedēļu laikā, pirms Saeimas vēlēšanas dienas, ir aizliegts publicēt vai izplatīt masu informācijas līdzekļos socioloģisko aptauju rezultātus, kā arī informāciju par politisko partiju popularitātes reitingiem. Tātad šāda informācija, kas tika izplatīta pirms pašām vēlēšanām, vēl kopā ar preses pasniegtiem komentāriem, ņemot vērā to, ka šie popularitātes reitingi bieži vien ir visai tālu no patiesās popularitātes situācijas, var dot sagrozītus signālus arī vēlētājiem, kas savu izvēli par to, par kuru partiju viņi balsos, izdarīs pēdējā brīdī. Mums būtu ļoti svarīgi, lai mēs vēlēšanās varētu vadīties no iespējami objektīvas informācijas par partijām un tāpēc šajā nolūkā mums, protams, būtu būtiski papildināmi arī vēl likumi par presi un masu saziņas līdzekļiem, arī Radio un televīzijas likums. Šis ir tikai viens no tiem momentiem, kas varētu palīdzēt cilvēkiem un sniegt zināmu garantiju, lai pie viņiem mērķtiecīgā propagandas veidā nenonāktu dezinformācija.

Lai viņiem šī dezinformācija netiktu mērķtiecīgi pasniegta no atsevišķiem politiskiem spēkiem, kas ir ieinteresēti to darīt. Un kas diemžēl mūsu valstī ir spējīgi arī vai nu pat falsificēt šādu socioloģisko aptauju rezultātus, vai arī vismaz izmantot to, ka tas tiek veikts pēc tendenciozām metodikām, un līdz ar to falsificēta tiek šo rezultātu pasniegšanas interpretācija.

Ņemot vērā to, ka tam var būt ietekme uz šo vēlēšanu rezultātiem un nevajadzētu būt šai ietekmei, tad ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, ka tieši šajā vēlētājiem tik būtiskajā laikā vismaz šāda veida dezinformācija presē un masu informācijas līdzekļos neparādās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie augšā tribīnē un zālē! Žurnālisti un sabiedrība! Liekas, jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Bija viena tāda feina sabiedrība, kas bija gatava izlemt — kādu informāciju saņemt un kādu nesaņemt. Kādas grāmatas lasīt un kādas grāmatas nelasīt. Šodien mēs runājam par Saeimas vēlēšanu likumu, kuru es esmu sliecīgs vēlreiz neatbalstīt trešajā lasījumā. Mēs nerunājam par vienu no cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām — sniegt informāciju un saņemt informāciju. Jā, varbūt kādam politiķim nepatīk reitingi, kurus iegūst socioloģiski vairāk vai mazāk profesionāli institūti kvantitatīvo pētījumu rezultātā. Bet katram cilvēkam šajā valstī ir tiesības sniegt informāciju un katram cilvēkam šajā valstī ir tiesības saņemt šo informāciju. Katram cilvēkam ir tiesības neietekmēties no šīs informācijas un tiesības ietekmēties no šīs informācijas. Jo tik tiešām sabiedrībā var būt daudz cilvēku, konformistu, kas ir sliecīgi, kas ir gatavi atbalstīt stiprākos. Un šie cilvēki savu izvēli izdara, meklē savu pārstāvniecību, viņu gan nav pārāk daudz, tieši balstoties uz šo kvantitatīvo datu pamatu. Neaizliegsim ar Vēlēšanu likumu, mēs jau tāpat ierobežojam daudzas lietas. Mēs nosakām, ka tikai partijas drīkst izvirzīt, mēs nosakām, ka ir 5% barjera, mēs nosakām, ka vēlētājs nav tiesīgs saskaņā ar konstitūcijas 5.pantu atbalstīt priekšstāvi. Priekšstāvi, savu priekšstāvi parlamentā, neskatoties uz to, kādā partijā viņš atrodas. Nu mēs gribam būt vēl gudrāki un pateikt, ka viņam nav tiesību uz informāciju 14 dienas pirms, jo redzat, kāds vēl var izdarīt ļaunprātību — pasniegt šo informāciju nepamatoti, sagrozīti, izdomāti. Es zinu vienu gadījumu, kad socioloģija uzrādīja vienus skaitļus un kāda konkrēta avīze, un, manuprāt, Čerāna kungs, tā bija tautas kustības "Latvijai" avīze, kas runāja par slepeno ieroci. Par dziļi, smalki veikto socioloģisko aptauju, kas pierādīja visai latviešu tautai, ka 51%, tas ir tas pats mazākais skaitlis, ko var iegūt Tautas kustība "Latvijai". Un jāteic, kāds procents vēlētāju, noticot šim, atbalstīja Tautas kustību "Latvijai". Pret ko es nebūt neiestājos, jo mums katram ir tiesības uz savu viedokli, uz savu priekšā likto. Bet šeit tiek apdraudēta pamatbrīvība. Šeit patiesībā tiek apdraudēts tas, ko mēs gatavojamies noteikt kā konstitūcijas normu. Tiesības sniegt un saņemt informāciju. Čerāna kungs, es atvainojos, es esmu liels jūsu cienītājs kā profesionālu cilvēku cienītājs. Es aicinu balsot pret šo jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Paldies, Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Es, protams, arī nopietni pārdomāju šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo diemžēl parasti opozīcijas frakcijas vai opozīcijas partijas tiek visos mūsu reitingos norādītas vai nu viszemāk atrodoties šinīs prognozēs, vai vispār reizēm netiek pat iekļautas.

Jo dabiski, kā es vienmēr atceros, ka vienreiz, kad es vēl biju domnieks, bija klauvējiens pie domes durvīm, un stādās priekšā jauns kungs un saka, ka viņš esot ieradies no Socioloģiskā dienesta. Ja maksā 200 latus, tad var dabūt pirmo desmitnieku, ja maksā vairāk, tad var arī pirmajās vietās pretendēt.

Leiškalna kungs, es jau nesaku, ka tas bijāt jūs, kas ieradās ar tādu lūgumu. Protams, tas ir bizness, un bizness ir jāsaprot. Tas ir tikpat labi kā tagad, lasot avīzi, var izlasīt to, ka tās kurpes ir vislabākās. Un pēc tam, kad tās kurpes uzvelk kājās, viņas sabrūk kopā, jo izrādās, ka tā ir tikai reklāma. Šinī gadījumā es aicinātu arī Čerāna kungu nesatraukties, ja pat "Latvijai" vai Tautas saskaņas partija netiks iekļauta reitinga tabulā. Tas nenozīmē to, ka vēlētāji par tām nebalsos. Un tāpat nevajag uztraukties, ja atkal būs dzirdama reklāma, ka visa Latvija par Kaulu vai visa Latvija par "Tēvzemei un Brīvībai". Tas nenozīmē to, ka visa Latvija īstenībā par viņiem abiem diviem arī ir — par Kaulu vai par "Tēvzemei un Brīvībai".

Tādēļ es aicinātu šinī gadījumā nelikt ierobežojumus. Nevajag! Lai jau tas Socioloģiskais dienests arī nopelna kādu naudu, it sevišķi tā kā bizness uz vēlēšanām — katrs pelna savu artavu, kā māk. Citādāk pēc tam nākošie soļi, es varu daļēji piekrist Leiškalna kungam, — tad ir jāaizliedz vai nu kāda televīzija, kas visu dienu propagandēs tikai to, ka tāda partija ir vislabākā vai talantīgākā, vai kāda avīze, kas patiešām drukās, ka 100% Latvijas iedzīvotāju balsos par to... Nu nedrīkst jau pārvērsties ar šiem aizliegumiem nedaudz par smieklīgiem. Šinī gadījumā, es domāju, šie socioloģiskie dienesti nav vainīgi. Ir cita lieta. Es pat aicinātu arī pārējos kolēģus speciāli tiem nemaksāt, jo reizēm izveidojas tā, ka mēs maksāsim citas partijas kasē, kuras viens no vadošajiem spēkiem taisīs šos socioloģiskos reitingus. Un tādēļ, Čerāna kungs, es pat ceru, ka jūs varbūt noņemsiet, lai mēs vienreiz nobalsotu par likumu un to nosūtītu pēc tam ātrāk uz Satversmes tiesu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visādā ziņā frakcijas "Latvijai" priekšlikums kā tāds pēc savas būtības ir ļoti interesants, bet pats būtiskākais ir tas, ka šis termiņš — divas nedēļas — noteikts, tas ir pārāk garš. Visādā ziņā divu nedēļu laikā vēlētāji aizmirsīs vispār, par ko ir jābalso. Tas, ka būtu jābūt iepriekš kādai dienai, divām vai trijām, tas būtu bijis normāli. Ja šāds priekšlikums no viņiem būtu izteikts, es domāju, ka noteikti daudzi deputāti atbalstītu, ka kopumā tas būtu pieņemams, bet diemžēl tā tas nav noticis. Tāpēc es aicinātu tomēr neatbalstīt, jo citādi mēs tiešām vairs šo procesu tādu normālu neveiksim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam, jo vairāk pieteikušies debatēs nav. Komisijas vārdā vai vēlaties ko piebilst, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu pantu secībā pēc 50.panta šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā Pārejas noteikumos. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt Pārejas noteikumu 1.punktu, ko Juridiskā komisija arī iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu — svītrot Pārejas noteikumu 1.punktu? Iebildumu nav. Paldies!

M.Grīnblats.

Tātad šobrīd ir jābalso par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Grīnblata kungs! Tā kā ir ienācis 10 deputātu priekšlikums, kuri lūdz atlikt un nodot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā", izskatīsim vispirms šo priekšlikumu. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Jau šeit zālē ir izskanējis tas, ka aptuveni puse zāles aicina balsot pret, jo ir saglabātas šīs nedemokrātiskās normas Vēlēšanu likumā, un tāpēc es jūs lūgtu pārdomāt un iet šo vieglāko ceļu, jo pirmā pakāpe ir nobalsot pret, lai neizraisītu arī šīs diskusijas sabiedrībā, bet atlikt, un Juridiskajai komisijai krietni pastrādāt, savācot ziņas, ko šeit varētu stādīt priekšā, jo mēs no Grīnblata kunga nedzirdējām, cik procentu vēlētāju gribas netiek ņemts vērā, ja paliek 7%. Mēs nedzirdējām arī par šo Leiškalna priekšlikumu par grozāmiem sarakstiem, kas mainās un kas notiek. Mēs šeit zālē nedzirdējām no Juridiskās komisijas puses nevienu argumentētu noraidījumu vai pamatojumu tam, kāpēc tas tā ir noticis. Tautā notiek diskusija, un ļoti populāra ir šī mažiotārā sistēma, ko, manuprāt, daļa vēlētāju, varbūt lai man piedod, neizprot līdz galam, ko tas nozīmē.

Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu — atlikt, lai nebūtu jāiet nākamais ceļš. Jo, kā jūs šeit dzirdējāt, veselas partijas ir vienojušās par to, ka tālāk likumprojekts tiek nosūtīts Satversmes tiesai. Un aptvert situāciju, kas notiks, ja Satversmes tiesa atzīs, ka Saeima ir rīkojusies nelikumīgi, pieņemot šo likumu, izvērtējiet šo situāciju. Cik laika tad tas prasīs, un kā tad mēs skatīsimies vēlētājiem acīs. Lai gan, godīgi sakot, Satversmes tiesai būs grūti pieņemt objektīvu lēmumu, jo tur ir cilvēki, kas paši ir iekļuvuši Saeimā, pārkāpjot 6.pantu. Bet es domāju, ka viņu profesionālais gods un cieņa ņems virsroku pār to, kas kādreiz ir noticis, jo labāk ir vienreiz pateikt taisnību, nekā izlikties, ka tu nekad neesi darījis kaut ko nepareizu. Tāpēc es lūgtu deputātus vēlreiz pārdomāt. Laika taupīšanas nolūkos un darba kvalitātes jautājumā atlikt un atdot atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs.

Pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 10 deputātu priekšlikumu — atlikt un nodot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 41, atturas — 8, priekšlikums nav pieņemts. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu, balsojam likuma "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par —52, pret — 22, atturas — 12, likums pieņemts. Godātie kolēģi, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šīsdienas darba kārtības 33.punktu, steidzamais likumprojekts, 43., 44. un 46.punktu izskatīt kā darba kārtības otro jautājumu. Tas ir, tūlīt. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man liekas, kādās pēdējās plenārsēdēs esam iesākuši labu tradīciju tomēr sekot iepriekš izsludinātajai darba kārtībai, un arī šinī gadījumā es domāju, ka vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu un tomēr izskatīt darba kārtību izsludinātā veidā. Tāpēc es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par? Nevēlas?

Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu un balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izdarīt grozījumus šīsdienas darba kārtībā un 4 likumprojektus, kurus es minēju, izskatīt tūlīt. Par — 18, pret — 33, atturas — 22. Šis komisijas priekšlikums nav pieņemts, tad vēl, godātie kolēģi, 5 deputāti lūdz 33. un 46.punktu, to nosaukumus es jums jau minēju. Tie bija tikko izskatītā dokumentā, viņi lūdz izskatīt pēc 2.sadaļas, tas ir, pēc Prezidija ziņojumiem. Līdzīga argumentācija. Deputāti pieprasa balsot arī šo piecu deputātu priekšlikumu. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam piecu deputātu priekšlikumu — darba kārtības 33. un 46.jautājumu izskatīt pēc 2.sadaļas — Prezidija ziņojumi. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 25, atturas — 32, arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tad vēl pieci deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret par šo iesniegumu? Vēlas runāt Roberts Jurdžs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Bet par vai pret? Par. Lūdzu!

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka pensijas ir svarīgi visiem, jo Latvijā ir 650 tūkstoši pensionāru, un, dabiski, mēs visi vēlamies palīdzēt šiem ļaudīm, kas paši nevar nopelnīt. Un saprotam arī deputātu ierosinājumu, ka pensijas ir tāda lieta, kas ir ļoti nestabila. Tā kā mēs varam indeksēt pensijas, tāpat mēs varam indeksēt ar negatīvu zīmi. Un jebkuri labojumi jebkurā valstī notiek ar ilgstošu apspriešanas gaitu. Un tāpēc es ierosinātu atlikt šo likumprojekta iesniegšanu un izvērtēt finansiāli, jo masu medijos cipari ir dažādi. Parādās summas 1,5 miljoni. Man ir tāda pat summa 28 miljoni, bet mēs te no tribīnes nevaram skaitīt un nevaram parādīt tabulas, un nevaram parādīt formulas un precīzi saskaņot šos ciparus. Un vienkārši tāpēc atvērt likumu, lai atkal Saeimai dotu darbu uz ilgstošiem mēnešiem, vai mēs esam tam gatavi? Un turklāt šai Saeimai palicis mazāk par 30 plenārsēdēm. Vai mēs varēsim izskatīt? Vai mēs nevarētu šo jautājumu apskatīt savādākā veidā un šo izvirzīto jautājumu atrisināt citādi? Caur Ministru kabineta noteikumiem, neatverot likumu. Tātad es ierosinātu tādēļ balsot par to, lai atliktu, lai izskatītu, jo citādi mēs jau varam arī iesniegt priekšlikumu — paaugstināsim pensijas par 200 latiem. Tas ir labs priekšlikums. Kāpēc to neatbalstīt? Varam iesniegt arī tādu priekšlikumu, bet tam taču nav finansiāla pamatojuma. Un līdzīgs arī šis priekšlikums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds deputāts vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Lūdzu, deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Jurdža kungs! Mums šis jautājums ir dienas kārtībā par nodošanu vai nenodošanu komisijām.

Es jau domāju, ka mēs šobrīd izskatām dienas kārtības konkrēto punktu un ka es varētu runāt par nodošanu komisijām. Jūs runājat, vai Saeima varēs strādāt, tai ir jāvar strādāt un jāstrādā! Jāstrādā attiecībā pret likumpojektiem, kas skar šajā gadījumā ne vairāk, ne mazāk kā 67 tūkstošus Latvijas Republikas strādājošo pensionāru. Latvijas Republikas strādājošos pensionārus, kuri valsts budžetam tieši šobrīd, darbojoties valsts pamatbudžetam, dod 2,7 miljonus latu gadā katru gadu, kuriem saskaņā ar Saeimas iepriekšējo balsojumu ir noteikts pensionēšanās vecums patiesībā par 3 gadiem augstāks nekā visiem pārējiem šai zemē. Protams, ir izdevīgi kūdīt vienu sociālo grupu, kas ir mazāka, pret otru grupu, kas ir lielāka. Bet es domāju, ka arī nestrādājošo pensionāru intereses likumprojekts neskar.

Tad tas, par ko teica Veldres kungs, un par populismu, kas nāk pirms vēlēšanām. Es jums gribu atgādināt, ka arī pirms gada likumā es biju iesniedzis attiecīgu priekšlikumu, kas varbūt nedaudz atšķīrās no tagad esošā. Toreiz "Latvijas ceļa" deputāti, tāpat arī tautas kustības "Latvijai" deputāti un deputāti no citām frakcijām, arī no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", bija gatavi vienoties ar Labklājības ministriju, kura savu priekšlikumu, kas šobrīd ir spēkā, bija iesniegusi pēc termiņa notecēšanas laika. Mēs bijām gatavi vienoties par kompromisa balsojumu, bet toreiz Saeimas Kārtības rullis jeb procesa noteikta kārtība mums šo vienošanos neatļāva. Uzreiz pēc šī balsojuma "Latvijas ceļa" frakcijas sēdē runāju par to, ka šī lieta ir aizskarta, ka tiek nepamatoti aprobežots 67 tūkstoši cilvēku šai valstī, un lieta ir pārskatāma, lai mums būtu jāstrādā arī pa naktīm, lai mums būtu jānorīko papildu sēdes. Mūsu uzdevums šeit ir nevis sēdēt un runāt par 200 laltiem, bet par realizējamām lietām. Un realizējamām normatīvām lietām.

Šajā gadījumā es aicinu balot pret mēģinājumu noņemt šo jautājumu no dienas kārtības un piesakos, un esmu jau pieteicies runāt par šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Toreiz mums neizdevās. Vēl es gribētu pieminēt vai pieminēšu nākošajā reizē, ka, strādājot speciālā darba grupā, kurā bija Lībane, Lagzdiņš, Leiškalns un vēl vairāki cilvēki, ir izstrādāti 3 varianti, kuri paredz dažādas kompromisa pakāpes, ja gadījumā Labklājības ministrija nevarētu atrast finansējumu. Tad ir variants, ka finansējuma neatrašanas gadījumā 1999.gadā tas tiek piestiprināts no valsts centrālā budžeta, no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Jurdža kungs, elpojiet dziļi, sēdiet mierīgi! Jūs esat attiecīgās ministrijas parlamentārais sekretārs un patiesībā nevis man ar Lagzdiņu un "Latvijas ceļam",bet jums, darba tautas aizstāvim, bija šis likumprojekts jāiesniedz. Jāizlabo tā kļūda, ko pieļāvusi Labklājības ministrija, kuru es varu vienīgi tikai uzslavēt, kas visumā strādā labi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam piecu deputātu priekšlikumu — svītrot darba kārtības 10.punktu. Lūdzu rezultātu.Par — 12, pret — 61, atturas – 4, priekšlikums nav pieņemts. Godātie kolēģi, vēl viens iesniegums. Deputāts Andris Rubins lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Vispirms šis jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā, profesor, jūsu zināšanai. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Šī jautājuma iekļaušana darba kārtībā. Nevēlas? Vai ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts darba kārtībā? Arī nav. Vai varam vienoties, ka to iekļaujam kā 13. darba kārtības jautājumu? Jo viens lēmums par atvaļinājumu ir jau jāizlemj. Nav iebildumu? Esam vienojušies. Līdz pārtraukumam ir pārāk maz laika, lai uzsāktu ko jaunu, revolucionāru. Tāpēc vārds paziņojumam Kārlim Druvam no LZS, KDS frakcijas.

K.Druva

(LZS, KDS) . Cienījamie kolēģi, es ļoti lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus sapulcēties tūliņ pārtraukuma sākumā komisijas telpās uz pāris minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies, tagad lūdzu, godātie kolēģi, reģistrēties kvorumam. Reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Izņemot un ieliekot identifikācijas kartīti balsošanas mehānismā pēc tam, kad uz displeja parādās uzraksts "ievietot" identifikācijas kartīti. Lūdzu, godātie kolēģi, Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu klātesošos neizklīst, lai nerastos pārpratumi. Pārpratumi ar iztrūkumiem.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs) . Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Pēteris Tabūns, Ruta Marjaša, Jānis Bunkšs, Juris Kaksītis, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Andris Ameriks, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten pusdiviem, līdz 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis, un lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 37 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu un atkārtoti reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 43 deputāti. Nav nepieciešamā kvoruma, lai turpinātu darbu. Trīs minūšu pārtraukums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un atkārtoti reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 57 deputāti. Varam turpināt darbu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, kurā viņš lūdz pārcelt šīsdienas darba kārtības 21. punktu — likumprojektu "Par alkohola valsts monopolu" trešajā lasījumā — uz šī gada 26. februāra Saeimas sēdi. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie likumdevēji! Priekšlikums ir no komisijas priekšsēdētāja, bet es šādu priekšlikumu neesmu redzējis izskatītu Saeimas komisijas sēdēs (Starpsauciens: "Nevar būt!"), kas atbild par attiecīgo likumprojektu. Protams, likumprojekts mums prasīs šodien un varbūt pat nākošajā sēdē daudz laika, bet tas ir likumprojekts, kurā priekšlikumu iesniegšanas termiņi ir beigušies, manuprāt, jau pagājušā gada 8. aprīlī. Tas ir likumprojekts, kurš ir labots vienreiz, divreiz, trīsreiz, kur komisija, pieņemot galējos lēmumus, ir atgriezusies pie jauniem priekšlikumiem un labojusi to vēlreiz. Komisija vakar pieņēma lēmumu izteikt, manuprāt, 7. pantu jaunā redakcijā, kuru komisija atbalstīja, un, cik es saprotu, tas ir izdalīts deputātiem darba kārtībai. Mēs nevaram izvairīties no likumprojekta izskatīšanas, mēs to nevaram atcelt, atcelt un atcelt un pārcelt, vēl jo vairāk, ja likumprojekts regulē tik svarīgu tautsaimniecības nozari, kāda ir alkohola ražošana, tirdzniecība, tranzīts un tamlīdzīgas lietas. Es domāju, ka mums vienkārši ir jāuzrota piedurknes, varbūt jānosaka maksimāli īss debašu laiks, lai mēs debatētu par jautājumiem — vai alus ir alkohols vai alus nav alkohols — lai mēs runātu konkrēti par piedāvātajām normām, pieņemtu lēmumus, izskatot esošos priekšlikumus, noraidītu esošos priekšlikumus, ja mums tie nepatīk, un varbūt pat atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai vai kā, mums ir Saeimas precedents — Juridiskajam birojam dažu normu sakārtošanai, normu, kuras šobrīd ir novecojušas un kuras neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem. Bet es noteikti iestājos pret to, ka mēs atsevišķus likumprojektus, kuri ir vairākkārt bijuši Saeimas sēdes dienas kārtībā, un šis likums bija dienas kārtībā arī Saeimas pēdējā sēdē rudens sesijas laikā, ka mēs visu laiku dodam atpakaļ. Tad mēs nenonāksim ne pie kāda rezultāta, un mums ir jātiek vaļā no apmēram 400 priekšlikumiem, jo citādi, kā izskatot viņus, mēs ar viņiem nevaram tikt galā.

Paldies par uzmanību, un aicinu izskatīt likumprojektu. Tas ir mūsu darbs, un es saprotu, ka daudziem arī aicinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns runāja pret šo iesniegumu. Par vēlas runāt Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Jā, godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cik es saprotu, ir nopietna sadarbība ar Juridisko biroju par svarīgu priekšlikumu, lai saskaņotu šo pēdējo likumprojekta tekstu uz trešo lasījumu ar nupat spēkā stājušos Eiropas līgumu. Un tādēļ es uzskatu, ka mēs neko nekavēsim, nezaudēsim, ja mēs skatīsim sakārtotu nākošnedēļ. (Starpsauciens no zāles: "Ir man priekšlikums šo problēmu atlikt! Leiškalns melo?")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par 21. darba kārtības punkta pārcelšanu uz 26. februāra sēdi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par likumprojekta "Par alkohola valsts monopolu" trešajam lasījumam pārcelšanu uz 26. februāra sēdi. Tautsaimniecības komisija to ir ierakstījusi kā 21. punktu iesniegumā... Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 10. Šis likumprojekts pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.

 

Izskatām otro sadaļu — "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem" . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt šo jautājumu no šīsdienas dienas kārtības. Iespējams, ka pēc dziļākas apstākļu izpētes mēs atgriezīsimies šodien, lūdzam izslēgt no dienas kārtības.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu noņemt šo likumprojektu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek noņemts no izskatīšanas.

 

Nākamais jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Par vai pret runāt neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par sadzīves atkritumiem" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo atzinumu, vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Liepas un Kušneres iesniegto likumprojektu "Par enerģētiku" nodot Eiropas lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu. Vēlas runāt Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par šī likumprojekta nodošanu, bet runāšu sekojošā kontekstā. Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.3781b. Šis dokuments ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas oficiāls atzinums par iesniegto likumprojektu. Tātad zināmā mērā recenzija. Un lūk, šajā oficiālajā atzinumā es nesaskatu argumentētu motivāciju iebildumam pret šī likumprojekta nodošanu. Šajā dokumentā nav nekas vairāk kā minēti dažādi likumu nosaukumi, it kā tiem pretim runājot iesniedzamais likumprojekts. Lūk, ja reiz ir kaut kāda negācija celta priekšā, tad ir jāmotivē šī negācija, šeit tādas motivācijas nav. Līdzīgā kārtā es varētu apgalvot, ka kokiem lapas ir baltas un tamlīdzīgi, nedodot nekādu motivāciju. Mēs zinām, ka pat žurnālā, jebkuru mazāko rakstiņu recenzējot, ja mēs iebilstam, tad mēs arī paskaidrojam, kāpēc iebilstam. Lūk, šeit šādu paskaidrojumu nav pat likumprojektam un turklāt oficiāli ministrijas iesniegtajā vērtējumā. Tāpēc es tam nevaru pievienoties, tas tikai liecina vai nu par Ekonomikas ministrijas nespēju, vai arī, teiksim kā tas ir, slinkumu iedziļināties un savus atzinumus, savas recenzijas rakstīt pilnvērtīgi. Un, ja mēs paskatāmies, ka lūk, šeit sacītais, ka jau iepriekš ir iesniegts likumprojekts un ka tādēļ arī būtu tas noraidāms, arī tas neiztur kritiku. Ielūkosimies iepriekšējā likumprojekta iesniedzējos un šī likumprojekta iesniedzējos, un salīdzinot gribot negribot rodas aizdomas par zināmu partijisku nostādni šīs recenzijas rakstīšanā. Tie ir fakti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par enerģētiku" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 15, atturas — 28. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bunkša, Panteļējeva, Apiņa, Leiškalna un Ābeles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumu pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Vītola, Nagobada, Kreitusa, Ločmeļa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Grīga, Dobeļa, Kristovska un Jurdža iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Lagzdiņa, Tomašūna, Apiņa un Lībanes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". ..Leiškalna kungs, jūs nerunāsiet?

K.Leiškalns

(LC). Es gan pieteicos, augsti godātais priekšsēdētāja biedr, pieteicos runāt pēc runātāja pret, jo jautājums ir par nodošanu komisijām. Mums jau bija viena saruna par šo tēmu, kad mēs gribējām šo likumprojektu nodošanu komisijām vispār noņemt no darba kārtības, bet tad es runāšu šobrīd par un aicināšu deputātus atbalstīt attiecīgā grozījuma pensiju likumā nodošanu komisijām. Un mēģināšu iebilst uzreiz par iespējām apvainot kādu vai kādus mērķtiecīgā populismā un likumprojekta iesniegšanā pirms Saeimas vēlēšanām. Es vēlreiz atgādināšu jums, ka attiecīgu labojumu es esmu iesniedzis jau vairāk nekā pirms gada. Jāteic, ka Makarova kungs un Labklājības ministrija pretojās šim iesniegumam, un nevis tāpēc, ka viņa negribētu maksāt vai gribētu likt obligāti atmaksāt, bet es saprotu, ka Makarova kungs uztraucās par to, vai Sociālais fonds spēs dzīvot bez tiem pusotra tūkstoša latiem, ko vidēji paģēr atmaksāt katram strādājošam pensionāram. Iepriekšējā uzstāšanās reizē es jau runāju par tiem 2,7 miljoniem latu, kurus šie strādājošie pensionāri ik gadus iemaksā valsts budžetā. Iepriekšējā uzstāšanās reizē es jau runāju par to, ka mums nav tiesību mēģināt konfrontēt dažādas sociālas grupas, mums nav tiesību pateikt, ka tos pusotra tūkstoša latus, ko viens strādājošais pensionārs neatmaksā sociālajā budžetā, nevarēs indeksēt pārējiem (šeit bija runa apmēram par 67 tūkstošiem cilvēku), nevarēs atmaksāt atpakaļ pārējiem 600 tūkstoš cilvēkiem apmēram dažus santīmus uz galviņas.

Es jau teicu, ka "Latvijas ceļam" ir sagatavoti alternatīvi varianti šim likumam, no kuriem viens variants nosaka mērenu atmaksāšanas kārtību, atvelkot no pensionāra darba algas vai pensijas ne vairāk par 20%. Šobrīd zinot vai nojaušot situāciju Sociālajā fondā, nojaušot par uzkrājumiem, kādi ir šajā Sociālajā fondā, jo es uzskatu, ka par šiem uzkrājumiem vismaz reizi mēnesī vajadzētu ziņot ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī visai sabiedrībai, kā tad mums pildās sociālais budžets, kādi ir uzkrājumi, kāda ir iespēja indeksēt pensijas, kāda ir iespēja indeksēt pensijas gan saskaņā ar likumu, gan varbūt indeksēt straujāk, nekā to nosaka likums šobrīd, indeksēt izmaksājot nevis inflācijas radītos zaudējumus, bet pat lielākas summas. Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē, mums šodien divas reizes iznāk runāt par šo likumprojektu, teicu, ka mums nav tiesību problēmas noklusēt, mums nav tiesību neatvērt likumu, vienalga, aiz kādiem apstākļiem par to nerunātu, mums nav tiesību nediskutēt sabiedrībai, sabiedrības daļai interesējošus jautājumus, ļoti vitāli svarīgus jautājumus, un mums ir jāpieņem lēmums.

Es pieņemu, ka likumprojekts pašreizējā variantā var nesasniegt trešo lasījumu, bet vienosimies par kompromisiem, meklēsim iespēju palīdzēt cilvēkam, ja viņš ir tikai viens, arī tas ir mūsu pienākums un tieši tāpēc es varbūt iestājos par šo grozījumu Vēlēšanu likumā, kas ļauj visai sabiedrībai diskutēt ar katru Saeimas deputātu atsevišķi.

Augsti godātie deputāti! Vēlreiz jūs aicinu nodot likumprojektu komisijai izskatīšanai. Mēs varam pat pieņemt lēmumu izskatīt steidzamības kārtā, mēs varam vienoties par to, ka deputāti neiesniedz daudz jaunu, varbūt pat populistisku priekšlikumu, bet mēs nedrīkstam nestrādāt, mēs nedrīkstam neizskatīt šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Es pat neceru pateikt, ka es īsti runāšu pret, un tomēr. Tad, kad Labklājības ministrija aicina uz plašu diskusiju par sociālās drošības sistēmu un analizēt visu jautājumu kopumu, nez kāpēc atsaucība ir minimāla. Ne par veselību 21.gadsimtā spriest ierodas deputāti, ne uz diskusiju par apdrošināšanu, tikai nāk priekšlikumi tad, kad pēkšņi tiešām ir 26 miljonu latu atlikums uz 1998.gada 1.janvāri, ko var un vajag izmantot pensiju indeksācijai. Un ir skaidri pausta valdības vēlēšanās to darīt straujāk, arī Saeimas komisijas vēlme ir tieši tāda — kas aizgāja pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim.

Pie šīs problēmas šodien strādā Labklājības ministrija, problēmu analizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, un notiek nopietns, pamatīgs darbs, lai analizētu ne tikai iespēju — kā, bet arī, kas būs pēc gada, kad šī rezerve vienkārši var arī nebūt.

Tajā pašā laikā "Latvijas ceļš" iesniedz priekšlikumu uz garantijām 1999.gadā, principā tie ir uzdevumi jaunajai Saeimai un uzdevumi jaunajai valdībai. Es to vērtēju ļoti vienkārši kā politisku pieteikumu realizēt savu pieņemto likumprojektu, jo iepriekšējā Saeimā pieņemtos likumprojektus "Latvijas ceļš" veikli dezertēja. No Labklājības ministrijas aizgāja prom pat ļoti labs, gudrs, erudīts parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, vienkārši mēs negribam par šo sfēru atbildēt. Un cik ilgi mēs solīsim tautai lietas kaut kad nākotnē. Varbūt pieņemam, ka visiem aprēķina pēc jaunā likuma, un tad pēkšņi secinām, ka nav naudas izmaksai. Mēs jau to esam piedzīvojuši, esam piedzīvojuši vienādās pensijas, esam piedzīvojuši pensiju izmaksu pārtraukšanu strādājošiem tieši tāpēc, ka nebija naudas. Šobrīd praktiski bez analīzes ir tas, ko šodien teica Lagzdiņa kungs radio, ka ir nepieciešams 1,5 miljoni latu, nu, maigi sakot, informācija ir nepatiesa. Kāpēc? Latvijā... viens sīks piemēriņš ir... 275 strādājošie vecāki par 85 gadiem, ja šiem cilvēkiem rēķina pensiju no minimālās algas pēc esošās formulas no 42 latiem, pensija iznāk 86 lati, ja šiem cilvēkiem rēķina pensiju no 100 latu algas, pensija iznāk 260 lati. (No zāles: "Meli! Melo!") Es nezinu, varbūt ka, šādi rēķinot, katru gadu iznāk šī minimālā summa 1,5 miljoni latu. Praktiski mans viedoklis ir viennozīmīgs, pieņemot šo lēmumu, mēs vienlaicīgi paredzam, ka valsts budžets uzņemas atbildību par pensiju likuma izpildi, un tad, protams, to visu var darīt. Es tikai gaidu no "Latvijas ceļa" šo priekšlikumu, ka valsts budžets garantē pensiju likuma izpildi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — Latvijas Republikas Saeimas Rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu" pastāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Golubovs, Kalnbērzs, Bekasovs, Bartaševičs, Stašs, Stikuts, Ozoliņš, Urbanovičs, Deņisovs, Lujāns. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi par šī pastāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīs dienas Saeimas sēdē? Vēlas runāt Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, var jau pasmieties par šo rezolūciju, bet tomēr mūsu vienam vai otram balsojumam būs diezgan liela atsauksme starptautiskajā sabiedrībā. Tāpēc es aicinu pieiet šim jautājumam ar pietiekamu nopietnību.

Protams, arī es ceru, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas eksperti tiks ielaisti Irākas ieroču arsenālos un militāra iejaukšanās nebūs nepieciešama, tomēr, ja tas tā nenotiks, atgādinu, ka neviens taču netaisās bombardēt civiliedzīvotājus, bet gan militāros objektus. Vai jūs, parakstītāji, neziniet par simtiem tūkstošu Irākas kurdu fizisku iznīcināšanu un vajāšanu, ko piekopj Huseina režīms? Un šobrīd Latvijā jau ir vairāki desmiti kurdu bēgļu. Un jūs laikam vēlaties, lai šo bēgļu skaits sniegtos tūkstošos? Vai jūs vēlaties, lai Huseina armija atkal iebruktu kaimiņvalstīs un nogalinātu desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku? Vai jūs, īpaši dakteri Golubov, Kalnbērz un Lujāns... es atvainojos, tur bija vēl viens dakteris, dakteri Ozoliņ, Lujāns, līdz dakterim viņam vēl tālu, vēlaties, lai atkal atkārtojas šī gadsimta lielākā ekoloģiskā katastrofa, kad tika aizdedzināti vairāk kā 700 naftas dziļurbumi, tika uzspridzināti naftas vadi, ka jūrā ieplūda tūkstošiem tonnu naftas un milzīgas teritorijas uz sauszemes un jūras faktiski kļuva par mirušo zonu. Jūs to vēlaties? Vai jūs vēlaties, cienījamie kolēģi, lai Huseina reliģiskie fanātiķi vērstos pret neticīgajiem jeb nemusulmaņiem, tas ir, pret mums ar tiem briesmīgajiem ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem, kas šajās noliktavās glabājas un ir viņu rīcībā? Un vai jums, dakteri Kalnbērz, kas bijāt Augstākās padomes deputāts, nav prātā 1991.gada janvāra barikāžu laiks, kad tieši tajā laikā Rietumu sabiedroto enerģiskā rīcība līča karā, sasitot lupatās ar Padomju savienības ieročiem bruņoto Irākas armiju, lielā mērā izšķīra arī Baltijas likteni? Jūs to esat aizmirsis.

Šādu rezolūcija, es teikšu atklāti, var parakstīt vai nu absolūti nejēgas politikā, vai tieši otrādi — tie, kas apzināti strādā pret Latvijas iekļaušanos Rietumu drošības struktūrās. Tātad pret Latvijas neatkarību. Izskatās, ka parakstītāju vidū ir gan vieni, gan otri. Šāda rezolūcija faktiski ir klajš atbalsts žirinovskiešiem, tātad cilvēkiem, kuri labprāt atkal redzētu Latviju zem Krievijas naglotā papēža, un ir spļāviens sejā tām valstīm, pirmkārt, jau Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras vairāk nekā 50 gadus neatzina mūsu anektēšanu, okupāciju.

Un tas ir spļāviens acīs arī simtiem tūkstošu Huseina režīma vakardienas un potenciālo upuru. Mani, atklāti sakot, absolūti nepārsteidz, kad šo parakstītāju sarakstā ir deputāti no sociālistu partijas un tautas kopas "Brīvībai", bet mani tomēr izbrīnīja Tautas saskaņas partijas deputāti paraksti un it īpaši "Saimnieka" deputātu atrašanās šajā parakstītāju sarakstā. Es uzskatu, ka tas nav nopietni, un aicinu deputātus vēlreiz arī šos parakstītājus pārdomāt un aicināt balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, vai tas nozīmē, ka jūs iebilstat par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs dienas darba kārtībā? (No zāles deputāts Ābiķis: "Tieši tā!") Tātad šīsdienas darba kārtībā šis priekšlikums nevar tikt iekļauts. Mums ir jābalso par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par to var viens runāt par, viens — pret. Pieteikušies ir Ģirts Valdis Kristovskis un Juris Vidiņš. Bet par vai pret, Kristovska kungs? Kristovska kungs runās "pret", tātad viens varēs runāt par šī priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir izvērties pārāk nopietns jau mūsu valsts pārvaldes līmenī, lai šo jautājumu mēs varētu vienkārši atvirzīt uz nedēļu, vēlāk laiku. Diemžēl Saeimas attieksmei šajā jautājumā ir jābūt jau šodien, jo mūsu Valsts prezidents ir paziņojis par to, ka Latvijas valsts ir gatava pievienoties un iesaistīties šajā konfliktā ar savu paziņojumu, ko izdarīja trīs Baltijas valstu prezidenti. Valsts prezidents ir pārkāpis Satversmi, Satversmes pantus, jo tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka Saeima lemj par iesaistīšanos karā tad, ja kāds bruņots spēks ir iebrucis valstī vai draud iebrukt. Un ir arī otrs — Likums par valsts aizsardzību, kur ir lemts, ka Saeima lemj par to, vai ir iespējams izmantot bruņotos spēkus ārpus valsts robežām. Un jebkurā no šiem gadījumiem Valsts prezidentam ir jānāk uz Saeimu prasīt attieksmi par to, vai viņam ir tiesības valsts vārdā izteikt šādu gatavību. Diemžēl tas nav darīts nekavējoties, kā tas ir ierakstīts Saeimas Satversmes pantos. Līdz ar to situācija, neapzinoties to, pat ir ļoti ārkārtēja. Saeimai nekavējoties šis jautājums ir jāizdiskutē un šis paraksts, kurš ir nelikumīgs, vai nu jāatsauc, vai Valsts prezidentam šeit jāierodas un jāprasa Saeimai atļauja šo parakstu pārapstiprināt. Situācija ir ārkārtēja. Mēs esam jau ar Valsts prezidenta paziņojumu iesaistījušies un atbalstījuši tās valstis, kuras ir par bombardēšanu. Neiet runa par to šobrīd, vai tas ir labi vai slikti. Kas cietīs? Vai cietīs civilcilvēki, vai cietīs militārās personas. Bet ir runa par to, ka valsts augstākā amatpersona ir izteikusi šādu atbalstu. Tas ir ārkārtējs gadījums. Ārkārtējs. Lūdzu ņemt to vērā, domājot par to, vai mēs šeit balsojam par šo jautājumu vai to noraidām.

Sēdes vadītājs.

Kā jau teicu, mēs varam balsot tikai par šī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Kristovska kungs runāja pret. Par vēlas runāt Viktors Kalnbērzs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es laikam mūsu Saeimā esmu arābs numur divi. Arābs numur viens ir Inkēna kungs. Un es tomēr vēlos varbūt tālāk bez humora, bet ļoti nopietni pievērst jūsu uzmanību šai problēmai. Es uzskatu, ka neviens karš vai kara draudi neatrisināja nevienu no problēmām. Manā dzīves garumā notikuši Otrais pasaules karš, karš Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, Bosnijā, Čečenijā un tā tālāk. Un nevienā no tiem kariem neviens jautājums nebija atrisināts. Savā laikā visu laiku Krievijas vislabākais kara ministrs Pāvels Gračovs paziņoja, ka viņš ar vienu desantu divu stundu laikā atrisinās visas Čečenijas problēmas. Kas no tā iznāca, mēs visi ļoti labi esam orientēti. Man liekas, ka šodien Amerikas prezidents Bils Klintons vēlas atkārtot Pāvela Gračova gājienu. Un tas absolūti nav pieņemami.

Otrais. Irākas tauta atrodas šodien nožēlojamā situācijā. Tai tautai ir smiltis un nafta. Un, ja viņai ir liegtas iespējas pārdot to naftu, viņai draud izmiršana. Un tāpēc daļēji var attaisnot Irākas pretestību pret starptautisko diktātu.

Un trešais. Militārais Irākas problēmas risinājums ir bīstams mūsu civilizācijai. Nevar izslēgt, ka militārā akcija izveidosies par Trešā pasaules kara sākumu.

Un tās ir ļoti nopietnas briesmas. Bet, ja tāda prognoze neīstenosies, pastāv variants, ka viss beigsies ar kaut kādu variantu, kurš ir līdzīgs Černobiļai. Tāpēc es gribu lūgt izsvērt šo situāciju, un mans lūgums Saeimai — neatbalstīt Irākas bombardēšanu. Un otrais. Ja gadījumā mēs nepieņemsim tādu lēmumu, es gribu ieteikt mūsu prezidentam Guntim Ulmanim braukt uz Izraēlu ar gāzmasku. Vismaz tas būs nedaudz drošāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par patstāvīgā priekšlikuma "Latvijas Republikas Saeimas Rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 39, atturas — 11. Nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šis priekšlikums nav iekļauts. Tā kā nav arī ierosinājuma par šī priekšlikuma nodošanu komisijām, tad šis pastāvīgais priekšlikums saskaņā ar Kārtības rulli uzskatāms par noraidītu.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu " Par atvaļinājumu piešķiršanu". Deputāts Ameriks lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šī gada 23. līdz 27.februārim. Valdmaņa kungs, jūs par šo jautājumu vēlaties runāt? Vēlas runāt debatēs Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Man stāsta, ka kādreiz bija labi radioraidījumi, ko mūsu kolēģis Tabūna kungs vadīja. Tauta to labi atmin...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam no šā gada 26. februāra līdz 4. martam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rubinam. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Pētera Tabūna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījuma komisijas sastāva". Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi, Prezidij un tauta! Varbūt vajadzēja runāt par atvaļinājumiem, jo, redz, man ir bijis tas gods dabūt atvaļinājumus ar algu divas reizes — vienreiz to man izkārtoja Čepāņa kungs, otru reizi to man izkārtoja Jirgena kungs un beidzamo reizi mani atbalstīja Tabūna kungs. Skat, tur jau tā lieta, ka Tabūna kungs kādreiz ļoti labvēlīgi pret manīm izturās, un kādreiz es izpratu un tauta arī izprata, ka Tabūna kungs rūpējas par tautu un darīja, ko vajadzēja.

Bet ir kaut kas mainījies. Es saprotu, ka varbūt privātā dzīvē, varbūt tas iespaido cilvēku, bet beidzamajā laikā ir novērojams, ka Pieprasījumu komisija nedara savu darbu, atsakās un pat ņirgājas par Saeimu. Tad, kad man piešķīra ar Tabūna kunga palīdzību otro ar algu atvaļinājumu, divas sēdes neatļāva man piedalīties budžeta debatēs, tad tika nolemts, ka to jautājumu, vai es biju pareizi vai nepareizi sodīts, ka to ir jāizskata Pieprasījumu komisijai un ka Pieprasījumu komisijai būtu to lietu jāpārskata. Bet, lūk, Pieprasījumu komisijā viedoklis ir tāds, ka Saeima nav nopietna organizācija, ka Saeimas lēmums nav nopietns, ka viņiem tas nav jādara. Un šito izturību pret Saeimu mēs redzam atkārtoti.

Mums ir liels kauns tautā, ministri nenāk, nav ar mieru atbildēt Saeimā, it nekādu disciplīnu pret viņiem mēs nevēršam, jo Sadarbības padome viņus sargā, bet ir viens variants, kā tas jautājums var tikt pārskatīts, un tas ir ar Pieprasījumu komisijas palīdzību. Un tanī komisijā vada, manuprāt, vēl lielāks neprāts, tur Tabūna kungs un Čepāņa kungs un citi ļoti ātri un skaļi un, varētu teikt, ar brutālu balsošanas tehniku nolēma visi gandrīz vienbalsīgi, tur neviens viņam pretī nerunā, un jautājums pēc jautājuma netiek izskatīts. Un tā ir mūsu demokrātijas beidzamā rezerves pozīcija — jautājumi ministriem — un tad varbūt aiz tā aizstāv pozīciju, ka tomēr ir kāda Saeimas komisija, kas varētu jautājumu pārskatīt, un man labvēlīgais Tabūna kungs, kas, kā jau es minēju, man palīdzēja dabūt ar algu atvaļinājumu, nesargā, nepilda savus pienākumus. Tad, kad bija debates par tiesnešu pieņemšanu, tad Dobeļa kungs un Tabūna kungs ļoti skaļi un, manuprāt, neizprotami izteicās, ka ja cilvēks amatā nav ar mieru pildīt to, ko viņam ir jādara, ka viņam ir jāiet prom. Ka tādu mēs nedrīkstam tanī amatā turēt. Nu, lūk, Tabūna kungs atkārtoti nolēma, ka Prezidijs... ka Pieprasījumu komisijai nav jādara tas, ko mūsu Saeima prasa, un savi kolēģi Pieprasījumu komisijā ir viens vai divi soļi pārāki, tie tur desmit vai cik tur viņu tanī Pieprasījumu komisijā ir, ir pārāki nekā mēs simt, un to, ko Saeima šeit nolemj, to var vienkārši pateikt, ka tas jau nu bija joks, tas nebija nopietni ņemams un tāpēc mums nav jādara. Un es domāju, ka par tādu attiecību, ja mums būtu kaut kāda nopietna disciplināra organizācija Saeimā, tad par tādu vajadzētu sodīt daudz, daudz smagāk, nekā dot ar algu atvaļinājumu.

Es jums lūgtu visiem padomāt, vai mēs nevarētu atvaļināt Tabūna kungu vismaz uz pāris Pieprasījumu komisijas sēdēm, kurās tad varētu izskatīt tos jautājumus, kurus viņu komisija nav spējīga viņa vadībā izskatīt. Es jums lūgtu balsot par Tabūna kunga atcelšanu, pēc pāris nedēļām balsosim atkal par viņa iecelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: "Nu ies vaļā!")

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es kā neatkarīgais deputāts, es nepiekrītu, ka deputātu Tabūnu vai arī kādu citu atsauc no komisijas. Es kā ārsts un profesors medicīnā saprotu visus deputātus un visus arī respektēju un cienu. Un Tabūna kungu ir ievēlējusi Saeima komisijā, viņš pilda komisijas priekšsēdētāja darbu, dara to darbu un realizē arī savas partijas intereses, un tāpēc es saku, ka es nepiekrītu, ka kādu deputātu atsauc no komisijas. Es arī iepriekšējā reizē, kad deputātus, starp kuriem bija Kreituss, Ādamsons un Inkēns, kuru sadarbību ar VDK tiesa nepierādīja... kad gribēja atsaukt no komisijas, no "Latvenergo" 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas deputātu Valdmani, un arī mēs Saeimā to nenobalsojām un neatsaucām. Un es domāju, ka šoreiz darīsim tāpat. Viņi gribēja atsaukt toreiz Valdmani, jo baidījās, ka Valdmanis tur komisijā uzdod varbūt tādus ne visai patīkamus jautājumus komisijas vadībai vai citiem, es nezinu. Tāpēc es uzskatu, ka mūs ir ievēlējusi visa Latvijas tauta, citam var nepatikt cits deputāts, man, piemēram, visi deputāti patīk.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — atsaukt deputātu Pēteri Tabūnu no Saeimas Pieprasījumu komisijas sastāva. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 44, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un finansu ministram Robertam Zīlem . Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai, bet nav pieteikušies, kurš runās par motivāciju. Tā kā motivācijai neviens konkrēti pieteicies nav, tad šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Vēl viens deputātu pieprasījums — ārlietu ministram Valdim Birkavam: lūdzam iesniegt visu to Latvijas un ārzemju uzņēmumu sarakstu, kuri īrē telpas vai atvēruši pārstāvniecības Latvijas vēstniecībā Maskavā, Čapligina ielā 3. Iesniedzēji ir šo pieprasījumu atzīmējuši par steidzamu, bet tas nav iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes. Līdz ar to mēs jautājumu par steidzamību nevaram izskatīt, mēs varam tikai nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Motivācijai par to neviens vārdu nav lūdzis? Atvainojiet, Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Čerāna kungs nav zālē, Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās reformu partijas un Zaļo partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Mēs vienkārši gribam izskatīt Ārlietu komisijā visu to uzņēmumu sarakstu, kuri vai nu īrē telpas, vai ir atvēruši biroju Latvijas pārstāvniecībā Maskavā viena iemesla dēļ. Tāpēc ka Vīnes konvencija, 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām kategoriski aizliedz veikt jebkādu komerciālu jeb saimniecisku darbību. Un jebkurā gadījumā tik kliedzošs pārkāpums, es domāju, var izraisīt zināmas šantāžas sekas, un labāk vienkārši ir izskatīt šo sarakstu un uzņēmumus un kā šāda situācija ir radusies, un lai nebūtu pēc tam vēlāk jāiekuļās lielākās nepatikšanās, jo jebkurš var uzdot jautājumu — ja ir kaut kāds jautājums, kas nepatīk, piemēram, Krievijai — vai nevar atrisināt vēstnieka rezidences telpu jautājumu vai vēl kaut ko, vienmēr Krievijas puse uzspiež Latvijai un saka tā: ja jūs nepiekāpsities šajā jautājumā, mēs jūs izlidinām ārā no Latvijas viesu nama, jo jūs tur nodarbojaties ar pilnīgi nelikumīgu darbību. Tāpēc es domāju un es piekrītu tam, ka tiešām politiķiem vajadzētu varbūt mazāk runāt par personīgām lietām, bet vajadzētu sākt sakārtot tagad tos jautājumus, kas skar valsti, ne tik daudz nodarboties ar vannas istabām, klozetpodiem, un šis ir ļoti būtisks jautājums Latvijas starptautiskajam prestižam, jo šie šantāžas gadījumi jau vairāki ir bijuši, bet tie ir zināmie šantāžas gadījumi. Es nerunāju par tiem, par kuriem mēs nezinām. Tāpēc tas bija pamatojums steidzamībai, bet es piekrītu godājamajam Jirgena kungam, ka to izskatīt mierīgi bez ažiotāžas Pieprasījumu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Un vēl ir iesniegts viens pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam, kurā tiek pieprasīts valdībai izpildīt Latvijas Invalīdu biedrības un invalīdu pārstāvju prasības . Motivācijai vārdu lūdz Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs visi esam jau šajos Saeimas darba pēdējos mēnešos saskārušies ar Ministru kabineta pieņemtiem veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem Nr.434, un tagad, bet burtiski pēdējās nedēļās, mēs esam saņēmuši vēl būtiskus signālus par tām nepilnībām, kas šajos noteikumos ir pieļautas, un proti, ka ar šo noteikumu pieņemšanu nu ir būtiski samazinātas invalīdu iespējas saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību.

Un tāpēc ir šāda invalīdu pārstāvju vēstule, tā ir vēstule Ministru prezidentam Krasta kungam, un tā ir nonākusi arī Saeimas deputātu rīcībā, un tas ir ļoti labi, un šajā vēstulē invalīdi pieprasa nepasliktināt šo viņu situāciju gan veselības aprūpes, gan arī telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanas jomā, gan arī attiecībā uz to, kādā veidā viņi tiek apgādāti ar..., nu kādā veidā viņiem tiek piešķirts trūcīgās personas statuss.

Problēma ir par to, vai turpmāk invalīdiem būs iespēja saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību, vai viņi būs atbrīvoti no pacienta iemaksas?

Problēma ir sakarā ar to, vai invalīdiem būs iespēja arī turpmāk iegādāties bez maksas zāles, kādā šī iespēja ir bijusi viņiem līdz šim, un problēma ir arī ar to, lai smagas invaliditātes invalīdiem, tas ir, I un II grupas invalīdiem, būtu iespēja vismaz nelielu laiku tomēr katru dienu bez maksas izmantot telefonu vietējām telefona sarunām. Tas ir, smagas invaliditātes invalīdi, tātad pirmai grupai tās būtu 15 minūtes katru dienu, un otrās grupas invalīdiem tās būtu 10 minūtes katru dienu.

Ņemot vērā, ka ir šādas invalīdu prasības, un mēs tās vērtējam kā taisnīgas prasības, un tās ir prasības, kurām ir nepieciešams atrast pilnīgi konkrētu risinājumu, un šie ir jautājumi, kuri ir vairāk valdības, nevis parlamenta kompetencē, mēs, protams, varētu arī parlamentā mēģināt pieņemt kādu likumu, kas valdībai uzliktu par pienākumu tātad nodrošināt šo invalīdu bezmaksas ārstēšanos veselības aprūpes iestādēs. Bet, ņemot vērā to, ka šo jautājumu vienkāršāk var atrisināt tieši valdības līmenī, tad šobrīd mēs kā deputāti varam vislabāk šo jautājumu, šo savu attieksmi izteikt tieši deputātu pieprasījumu formā un pieprasīt valdībai rast šo risinājumu. Tāpēc es lūdzu nodot šobrīd šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, izvērtēt to un pēc tam arī balsojot pieņemt, ja uz to brīdi šī problēma nebūs atrisināta vai arī nebūs iezīmēts pietiekami konkrēts ceļš, kādā veidā tā būtu risināma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Kazāka, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Valdmaņa, Bekasova, Golubova pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par valsts uzņēmuma "Lauku projekts" bilancē atrodošos ēku Rīgā, Elijas ielā 17 . Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai, LNNK".

Pēteris Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, kā redzat, Pieprasījumu komisija strādā ar pilnu tvaiku un šogad arī turpinās strādāt, jo jau šobrīd ir pārsniegusi visu piecu Saeimu rekordu kopā pieprasījumu skaita ziņā. Bet tagad par konkrēto pieprasījumu.

Pieprasījumu komisija izskatīja šo 10 Saeimas deputātu pieprasījumu un to noraidīja. Īss komentārs. Kā jūs atceraties, ļoti līdzīgu pieprasījumu jau skatījām iepriekšējā Saeimas sēdē, un tas tika noraidīts arī no Saeimas puses. Šoreiz, izskatot ļoti līdzīgu pieprasījumu, mēs pieaicinājām uz sēdi Privatizācijas aģentūras vadību. Bija ieradies Nagļa kungs, arī Privatizācijas aģentūras juriste Lakševica, Nekustamo īpašumu aģentūras pārstāvji, un iesniedzējiem vēlreiz tika paskaidrots, ka lieta atrodas tiesvedībā, tā ir pārsūdzēta, un, protams, šādos apstākļos apgrūtināta ir problēmas risināšana šobrīd tālāk. Nagļa kungs paskaidroja, ka nav taisnība iesniedzējiem pieprasījumā, ka NTV 5 nemaksā nodokļus. Kas attiecas uz Stabulnieka kungu, bijušo "Lauku projekta" direktoru, tad līgums nav lauzts, bet līguma termiņš ir notecējis, un līgums no jauna nav noslēgts, tā ir liela starpība. Un es atgādināšu, ka šī lieta risinās kopš 1995.gada. Nav arī taisnība par to, kā Čerāna kungs, motivējot šī pieprasījuma iesniegšanu, teica, ka valstī tiek nodarīts zaudējums viens miljons. Tagad viņš saka, ka zaudējums ir apmēram 700 tūkstoši, bet noskaidrojās, ka tad, kad beigsies tiesvedība un visa šī lieta tiks sakārtota, attiecīgie nodokļi tiks iekasēti un tiks samaksāti. Tāds ir mans paskaidrojums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

Kārlis Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tiešām mēs esam spiesti šodien atkārtoti skatīt jautājumu par skandālu, kas veidojas ap namu Rīgā, Elijas ielā 17. Un jāsaka, šis skandāls šajā brīdī tiešām uzņem apgriezienus, un nu jau ir redzams, ka ar savu dezinformāciju šajā skandālā iesaistās arī Tabūna kungs.

Pirmkārt. Tātad, viss, bet sākumā īsa vēsture. 1995.gada 24.martā tiek... tātad 1995.gada augustā tiek noslēgts prettiesisks līgums starp Valsts īpašuma fondu un NTV 5 par ēkas Elijas ielā 17 apsaimniekošanu. Kā rezultātā SIA "NTV 5" var gūt peļņu no ēkas iznomāšanas trešajām personām, un šī peļņa ir vērtējama ap 40 tūkstošiem latu katru mēnesi. Tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienests cenšas piedzīt īpašuma nodokli no institūta "Lauku projekts", kura bilancē šī ēkas joprojām atrodas un kur ir izveidojies jau ap 200 tūkstošu latu nodokļu parāds, un Tabūna kungam absolūti nav taisnība, ja viņš saka, ka NTV 5 maksā šos nodokļus. Nekādu īpašuma nodokli NTV 5 nav maksājis, un manā rīcībā ir dokumenti par to, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar no viņiem šo nodokli pieņemt. Tieši prettiesiskās situācijas dēļ.

Protams, par noslēgto līgumu būs jāatbild bijušam Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektoram Osīša kungam, kas to ir apstiprinājis. Un tomēr, arī Privatizācijas aģentūras loma šajā skandālā iezīmējās arvien skaidrāk un skaidrāk. Vispirms Privatizācijas aģentūras statūti atļauj aģentūrai lauzt prettiesiski noslēgtos līgumus par tās valdījumā esošiem valsts īpašuma objektiem. Un kopš 1996.gada 1.oktobra, kad šī ēka ir pārgājusi Privatizācijas aģentūras valdījumā, aģentūra neko nav darījusi, lai šis līgums tieši tiktu lauzts. Aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs Pieprasījumu komisijas sēdē par savu bezdarbību aizbildinājās ar faktu, ka šī līguma tiesiskuma noskaidrošana šobrīd atrodas tiesvedībā, kur tā jau atrodas kopš brīža, kad institūts "Lauku projekts" ar visu ēku pārgāja Privatizācijas aģentūras valdījumā. Un Privatizācijas aģentūras prakse esot tāda, ka šādos gadījumos aģentūra gaida līdz brīdim, kad tiesvedība tiek pabeigta. Tā, protams, ir ļoti "interesanta prakse", kad jebkura prasība tiesā var būt par pamatu privatizācijas procesa novilcināšanai un jautājumu ar valsts īpašuma tiesisku izmantošanu sakārtošanai.

Tomēr šajā gadījumā ir skaidrs, ka pati Privatizācijas aģentūra šo konkrēto tiesvedību ir uzskatījusi par absurdu no priekšmetiskā viedokļa. Jo Privatizācijas aģentūras pārstāvis ir apstrīdējis pašu faktu, ka "Lauku projektam", šim institūtam ir tiesības vispār tiesā sniegt šādu prasību. Un, ja nu Privatizācijas aģentūra tiešām būtu ieinteresēta pārtraukt šī valsts interesēm kaitējošā līguma darbību, tad vispirmām kārtām tā nebūtu iebildusi pret šī jautājuma izskatīšanu pēc būtības 1997.gada 22.septembrī notikušajā tiesā, un tā noteikti būtu varējusi panākt, ka šis jautājums tiek atrisināts, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus.

Nu un nākamais, vakar Pieprasījumu komisijas sēdē Nagļa kungs kā iemeslu bijušā "Lauku projekts" direktora Stabulnieka atkārtotai neapstiprināšanai amatā, un tikai par to ir bijusi runa, Tabūna kungs, nevis par atlaišanu no darba, arī pieprasījumā, tad šai neapstiprināšanai par pamatu Nagļa kungs ir minējis, faktu, ka Stabulnieka kungs nav veicis ēkas jeb nepabeigtās celtniecības objekta Rīgā, Elijas ielā 17, izdalīšanu ārā no institūta "Lauku projekts" bilances. Bet manā rīcībā ir dokumenti, kur tieši pati Privatizācijas aģentūra ir tā. Un tas ir dokuments ar Nagļa kunga parakstu, kur pati Privatizācijas aģentūra ir tā, kura nepiekrīt šīs ēkas izdalīšanai ārā no bilances. Kāda apbrīnojama divkosība! Un var salīdzināt šos Nagļa kunga izteicienus ar pilnīgi konkrētiem šiem dokumentiem, un nākas secināt, ka Nagļa kungs vienkārši nestāsta patiesību. Un es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu tiešām kā Saeimas pieprasījumu valdībai, izveidot komisiju, kas veic dienesta izmeklēšanu šajā jautājumā, un uzklausīt ne tikai Privatizācijas aģentūras viedokli, kas šeit atrakstās, bet arī bijušā direktora Stabulnieka kunga viedokli. Problēma ir pārāk nopietna, lai to nerisinātu. Un tā arī ir mana pārliecība, ka Nagļa kungs ir atstādināms no sava amata pienākumu pildīšanas, un jo ātrāk, jo labāk. Paldies!.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav, debates beidzam. Lūdzu, zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsot par pieprasījumu pieņemšanu. Lūdzu rezultātu par — 10, pret — 26, atturas — 23, pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeima deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Liepas, Kazāka, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Ozoliņa, Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 10.panta pirmās daļas izpildes nodrošināšanu . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

Pēteris Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi. Pieprasījumu komisija izskatīja 10 Saeimas deputātu pieprasījumu un noraidīja šo pieprasījumu. Paši iesniedzēji atzina, ka problēma ir juridiskas dabas un sakārtojama, un kompensāciju neesot iespējams saņemt dažiem desmitiem cilvēku. Ekonomikas ministrs atzina, ka arī pieprasījums faktiski nav domāts Ekonomikas ministrijai pēc piederības, pēc kā tas būtu sūtīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Kārlis Čerāns, frakcijai "Latvijai".

Kārlis Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Te nu, vienu reizi ir tiešām jautājums, kurā ir skaidri redzama arī Pieprasījuma komisijas vadības politiskā orientācija un nevēlēšanās turēties pie pašas sludinātiem kritērijiem par to, kas būtu atzīstams par deputātu pieprasījumu un kas nebūtu. Tad šajā gadījumā ir pilnīgi konkrēta situācija, ka nav nodrošināta likuma izpilde, un faktiski ir pārkāpts likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Konkrēti šī likuma 10.panta pirmā daļa, kas pieprasa valdībai nodrošināt politiski represētajām personām okupācijas režīma nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzību. Tātad ir šī vispārējā norma, kad politiski represētām personām pienākas šī zaudējumu atlīdzība. Savukārt valdības noteikumi, konkrētie noteikumi, kas ir pieņemti 1996.gada 23.aprīlī un ar nr.148, pat arī ar visiem tiem labojumiem, kas šajos noteikumos ir tālāk izdarīti, viņi nenodrošina šīs iespējas saņemt šo kompensāciju visām politiski represētajām personām, un paliek viens personu loks, un tas ir vienalga, vai tur ir viena persona, vai tur ir daži desmiti, vai daži simti, vai daži tūkstoši personu, kurām vispār nav iespēju saņemt šīs kompensācijas.

Protams, varbūt ka valdošajām partijām un arī tēvzemietim Ministru prezidentam Krasta kungam un viņa partijas kolēģim Tabūna kungam neinteresē situācija par kompensāciju izmaksāšanu dažiem desmitiem politiski represēto personu, es domāju, ka tā ir vienkārši nožēlojama attieksme šajā gadījumā. Šīs kompensācijas ir jāsaņem visām politiski represētajām personām.

Un tāpēc es aicinu šajā gadījumā virzīt šo deputātu pieprasījumu, jo tieši šis juridiskais jautājums, kāds viņš ir, ir tas, kurā Ministru kabinets var šo savu kļūdu labot, un, ja tas tiek izdarīts, tādā gadījumā nav vairs nepieciešams vērsties Satversmes tiesā, kurā nu jau es redzu, ka tur parādīsies arī cita veida darbi. Bet, protams, mēs esam gatavi iet arī šo ceļu, bet es nedomāju, ka tas nāktu mūsu valstij par labu, un es nedomāju, ka šāds process nāktu par labu tēvzemiešu veidotai valdībai, ka politiski represēto intereses pret šo valdību ir jāaizstāv Satversmes tiesā. Es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Čerāna kungs! Es aicinu netaisīt politiku un politisko kapitālu, un priekšvēlēšanu cīņas, šeit izmantojot patiešām cietušos cilvēkus, represētos, un atsaukties uz viņiem. Un raudāt par to, ka šeit Tabūns vai kāds cits no valdības negrib risināt šos jautājumus. (No zāles: "Tu neesi valdībā.") Tieši, ja tiek kaut kur risināti šie jautājumi, tad tiek risināti, lūk, no šīs valdības koalīcijas puses, un jūs tikai skaļi klaigājat un vairāk nekā. Es vēl un vēlreiz to atgādinu. Un pārtrauciet vienreiz taču...

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātais Tabūna kungs! Man tiešām nevajadzētu nākt šeit tribīnē un aicināt deputātus balsot par šo pieprasījumu, ja tas būtu Pieprasījumu komisijas sēdē pēc būtības izanalizēts un ja būtu kaut kāda valdības atbilde, kur būtu paskaidrots, kādā veidā šī problēma tiks risināta, kaut kāds grafiks, bet neviens teikums nav uzrakstīts no valdības un konkrēti no Ministru prezidenta. Un ja nu viens ministrs šeit paskaidro kaut ko, ka tas pieprasījums it kā neesot viņa ministrijai, tad šis pieprasījums ir adresēts arī Ministru prezidentam Krasta kungam, un Krasta kungam jau nu vajadzēja zināt un nodot instrukcijas, kuram ministram pēc būtības atbildēt. Šeit nav nekāda runa par priekšvēlēšanu kampaņu, šeit vienkārši ir runa par nevēlēšanos risināt problēmu no jūsu puses. Un es aicinu Saeimu nobalsot par to šodien, par šo pieprasījumu, virzīt to, lai nebūtu šī tēvzemiešu valdība jāsūdz Satversmes tiesā par to, ka viņa nespēj nodrošināt likumam atbilstošu politiski represēto aizsardzību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsojam Saeimas pieprasījumu, kuru iesniegusi deputāti grupa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 28, atturas — 17. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna , Kostandas, Veldres, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Rubina, Valdmaņa pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par vilcienu kustību posmā Liepāja—Vaiņode . Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja desmit Saeimas deputātu pieprasījumu un pārveidoja to par jautājumu, kāds tas arī bija. Atgādināšu, ka pieprasītāji prasīja skaidrojumu, tātad informāciju. Informācija tika sniegta, satiksmes ministrs Krištopana kungs sniedza rakstiski atbildi, un es vēlreiz daru uzmanīgus deputātus un arī klausītājus, lai saprastu, kāda spēle notiek ar šiem pieprasījumiem.

Cienījamie kolēģi! Vai Saeimai vajadzētu nodarboties ar šādiem pieprasījumiem vai, precīzāk sakot, jautājumiem, ieklausīties, kāpēc vilciena kustībai posmā Liepāja—Vaiņode ir grafikā paredzētās divas stundas agrāko vienas stundas desmit minūšu vietā? Vai šādu jautājumu pieprasītāji, vai viņu palīgi nevarētu noskaidrot Satiksmes ministrijā vai vienkārši "Latvijas dzelzceļā", netraucējot Saeimas darbu un sēdes dārgo laiku? Un Čerāna kungam es atgādināšu, ja vēl nav skaidrs, Pieprasījumu komisija nav tikai Tabūns, tur ir ļoti daudz cilvēku un balso gandrīz vienbalsīgi, izņemot vienu, divus, kuri noraida jūsu pieprasījumus, it īpaši tādus, kur ir uzdoti jautājumu formā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Kompjūterā tas diemžēl neparādās, tādā gadījumā es atvainojos, vārds deputātam Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tā ir mana pārliecība atšķirībā no Tabūna kunga acīmredzot, ka Saeimai ir jānodarbojas ar problēmām, kuras skar būtiskas mūsu sabiedrības daļas intereses un nevis tikai aristokrātiski jāgozējas pašiem savā kompānijā, neredzot neko, kas notiek ārpus šī mūsu Saeimas nama durvīm. Un arī šis konkrētais jautājums, tāpat kā iepriekšējais, par ko ir noformulēts šis deputātu pieprasījums, tas skar būtiskas mūsu sabiedrības daļas intereses, un tā ir situācija, kur valsts pārvaldes amatpersonas nav spējušas nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Un tas ir jautājums par to, kādā veidā, ar kādiem argumentiem Satiksmes ministrija nu jau ir spējusi panākt to, ka tagad atkal tiek pārtraukti pasažieru pārvadājumi dzelzceļa līnijā Liepāja—Vaiņode. Protams, tur var diskutēt — ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi šie pārvadājumi, un es šajā brīdī negribu runāt par to, vai šie pārvadājumi konkrētā gadījumā ir rentabli vai nav rentabli, to varbūt pateiks citi mani kolēģi, un šie jautājumi ir diskutēti arī daudzās dažādās citās vietās, bet šeit es gribu ar visu atbildības sajūtu izvirzīt jautājumu par nesaimnieciskumu, par nesaimnieciskumu Satiksmes ministrijā un par to, ka šī ministrija un ierēdņi atļaujas lietot faktiski melus, lai pamatotu savu pozīciju. Un tas ir jautājums par to, kādā veidā tiek aprēķināts tas, ka šī dotācija, kas ir piešķirta Vaiņodes dzelzceļam, ka tā ir vajadzīga ļoti liela un ka tur viss ir nerentabls. Izrādās, ka problēma pavisam vienkārša, ka pa šo dzelzceļu notiek visai minimāli kravu pārvadājumi, un līdz ar to, ja mēs šeit uzliekam arī pasažieru pārvadājumus, tad tajā gadījumā visas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana praktiski gulstas uz šiem pasažieru pārvadājumiem. Nu skaidrs, ka šādā gadījumā nekāda saprātīga dotācija šim dzelzceļam nevar būt pietiekama, un skaidrs, ka tas viss iznāk ļoti dārgi, bet šeit ir absolūti absurda metodika, jo šāda metodika būtu attaisnojama tikai tajā gadījumā, kura ir lietota, ka, ja pēc pasažieru kustības pārtraukšanas pa šo dzelzceļa līniju Liepāja—Vaiņode tiktu pārtraukta arī preču kustība un visa šī līnija tiktu nomontēta, bet es ļoti ceru, ka tas nav tas, ko mēs gribam, un dzelzceļam ir jāatrod šī nauda un šie līdzekļi šīs infrastruktūras uzturēšanai neatkarīgi no tā, vai šī pasažieru kustība tur notiek vai nenotiek.

Un patiesībā mēs esam ļoti bīstamā situācijā, ka tagad Satiksmes ministrijas ierēdņi un "Latvijas dzelzceļa" amatpersonas vienkārši var jebkuru līniju un jebkādus pasažieru pārvadājumus vienā momentā pasludināt par nerentabliem, uzliekot visu infrastruktūras uzturēšanu tikai uz šiem pasažieru pārvadājumiem, un pateikt, jā, mēs slēgsim, ja nav tiešas saistības ar šo mūsu... ar šo tranzītlīniju, kas nes peļņu "Latvijas dzelzceļam" un atsevišķām amatpersonām, pārējais nav vajadzīgs, un šeit ir tā māka rokā, šī ārkārtīgi bīstamā metodika iekšā iestrādāta. Protams, šeit šajā gadījumā arī pastāv vesela virkne citu faktoru, kuri šeit ir pilnīgi konkrēti uzskaitīti, kuri liecina par pilnīgi konkrētu nesaimnieciskumu šajā līnijā Liepāja—Vaiņode, uz ko Satiksmes ministrija nespēj dot atbildes savā rakstā, un tāpēc es domāju, ka nekas cits mums šeit šodien neatliek, un vienīgais pieņemamais lēmums būtu virzīt šo Saeimas deputātu pieprasījumu, par ko es arī lūdzu jūs nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debatēs ir pieteikušies vēl vairāki deputāti, bet tā kā tūlīt ir jāsākas pārtraukumam, tad debates par apspriežamo lēmuma projektu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad vārds vairākiem paziņojumiem. Kristiānai Lībanei vispirms. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). "Latvijas ceļš" lūdz uz frakciju.

Sēdes vadītājs.

Annai Seilei.

A.Seile

(DPS). Aicinu Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas deputātus blakus sēžu zālei uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie komisijas kolēģi! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt starpbrīdī komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi, pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Jānis Mauliņš. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām debates par Saeimas pieprasījumu. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Pieprasījumu komisija kārtējo reizi noraidījusi mūsu pieprasījumu Krištopana kungam par vilcienu kustību posmā Liepāja — Vaiņode. Tajā pašā laikā gribas pārmest komisijai, ka tā nav iedziļinājusies problēmā, jo nav jau tikai jautājums par Vaiņodes — Liepājas dzelzceļu. Bet par vispārējo pasažieru vilcienu nesakārtotību Latvijā. Šķiet, katrs būs piedzīvojis to, ka mums vilcieni iet uz Jūrmalu tad, kad nav vajadzīgs, seši, astoņi vagoni. Tad, kad ir vajadzīgs, vilcienu vispār nav. Es pats personīgi to piedzīvoju, kad mēs braucām no Milzkalnes un nevarējām nopirkt biļeti. Tad parādīsies statistikā, ka nav braucēju, jo vienīgais statistiskais rādītājs ir biļešu izpārdošana tādā vai tādā punktā. Tur nebija kasieres. Vilcienā izstaigājām visu sastāvu. Arī tur nebija kasieres. Tātad nav nodrošinājuma, normāla nodrošinājuma uz dzelzceļa. Galu galā kas par to atbild? Tas ir Latvijā nepārtraukti. Alojas dzelzceļu arī tāpēc slēdza, ka tur bija līdzīgs stāvoklis.

Hroniski pusotra gada nepārdeva biļetes līdz pat Limbažiem. Un rezultātā statistika rādīja, ka tas dzelzceļa posms ir tukšs, nevajadzīgs. Un šādus piemērus var minēt daudz. Un tas tikai liecina, ka ir absolūti nesakārtota dzelzceļa saimniecība. Un neviens Zorgevica kungam neprasa, bet gluži otrādi. Tiek atbalstīta viņa prasība — likvidēt, likvidēt, likvidēt dzelzceļu.

Un tad es gribu dot jums konkrētus aprēķinus, ko zinātnieki ir aprēķinājuši. Attiecībā uz dzelzceļa transportu un attiecībā uz autotransportu. Autotransports, pārvietojoties pa ceļu, patērē apmēram trīs reizes vairāk enerģijas. Jūs zināt, ka dzelzceļa lielo vagonu, ja tas ir iekustināts, var viens cilvēks ar vienu roku stumt pa dzelzceļa sliedēm līdzenā vietā. Tik ļoti maza ir rites pretestība. Ir aprēķināts, ja drezīna velk nelielu vagonu, kas ir lielāks par autobusu, un, protams, arī ērtāks, patērē 5—6 reizes mazāk enerģijas. Piecas, sešas reizes mazāk degvielas. Kāpēc netiek nodrošināts Latvijas pasažieru transports tur, kur sliedes tik un tā ir jātur, ar normālu, atbilstoši izdevumiem izdevīgu transporta veidu uz dzelzceļa. Bez tam Vaiņodes — Liepājas posmā ir tā īpatnība, ka dzelzceļš iet pa citu maršrutu nekā autobusi. Līdz ar to labāk apkalpotu arī tos iedzīvotājus, kas dzīvo tuvāk dzelzceļam. Nekas absolūti neinteresē mūsu ministru Krištopana kungu. Acīmredzot tā ir tā nostāja pret tautu, kura jau daudzkārt ir citēta un zināma. Un absolūti neskatoties uz to, ka tā ir viņa vaina. Vaina tiek meklēta gan neizdevīgumā, gan tautas muļķībā. Īstenībā neizdevīgumu rada pati nesakārtotība. Nevēlēšanās, bezatbildība pret pasažieriem. Mēs jau dzirdējām te, un dzelzceļnieki te labāk paskaidros, ka šajā posmā Vaiņode — Liepāja nav paredzēts sliedes noņemt tā, kā bija paredzēts no Alojas. Tad kāda jēga šīs sliedes turēt un neizmantot, ja tās rada saimniecisku efektu un ērtību pasažieriem? Un tajā pašā laikā mēs zinām, ka Alojas dzelzceļa līnija...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Mauliņa kungs.

J.Mauliņš.

Jā, paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Mēs visi esam saņēmuši atklāto vēstuli, kas adresēta 6.Saeimas priekšsēdētājam godājamajam Čepāņa kungam un valsts kontrolierim Černaja kungam. Es domāju, ka es to nepārlasīšu, jo kas vēlējās, tas iepazinās. Es pavisam īsi. Varbūt nedaudz par piketu. Kāpēc tas notika? Vai tā bija principialitāte vai poza no attiecīgajām amatpersonām. Un es domāju, ka noteikti tā bija poza.

Un trešais. Vai bija citi risinājumi? Un varu teikt atklāti — jā, bija vairāki risinājumi, bet tika izvēlēts tas vienkāršākais, kas faktiski jautājumu neatrisināja, bet gan gluži pretēji — pierādīja to, par ko cīnījās vaiņodieši. Tas ir tā. Saimniekojot drīz vien Latvijā paliks viena dzelzceļa līnija. Visas citas būs likvidētas. Ja pirmās Latvijas laikā Latvijā tika izbūvēti 900 kilometru garas jaunas dzelzceļa līnijas, tad uz šodienu mēs tikai likvidējam. Biju ieradies Rīgas tramvaju trolejbusu pārvaldē, kur direktors Zālīša kungs man izrādīja savu saimniecību. Un tiešām es tur redzēju īstu saimnieku. Un pilnīgi droši varu teikt, ja ne pilnīgi, tad daļēji Rīgā būtu uz šodienu likvidēti pasažieru pārvadājumi. Vidēji nekaitīgie tramvaji un trolejbusi būtu sen norakstīti un sagriezti metāllūžņos. Bet pa Rīgu skraidītu melnus dūmus izverdošie autobusi, ja nebūtu Rīgas Trolejbusu un tramvaju pārvaldē Zālīša kunga. Tomēr tas tā nav noticis, un, Zālīša kunga vārdiem runājot, jāsaka: "Paldies Dievam, ka Dievs deva vienam otram augsti stāvošam Satiksmes ministrijas darbiniekam prātu!" Šī doma ļoti cieši saskan ar brāļu Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki". Un laicīgi atteicās no "Prātnieka" domas — likvidēt Rīgā trolejbusus. To pašu dzirdēju arī sarunā, apmeklējot Zasulauka depo, kur brīnījās par tām, maigi sakot īpatnējām pavēlēm, ko viņiem sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš". Un tāpēc nav jābrīnās, ka vilciens aizskrien garām stacijai, kurā stāv un vilcienu gaida pārdesmit cilvēku. Bet vasaras laikā vairāki simti. Un tas tepat — Jūrmalas pilsētā.

Par Vaiņodi jau nemaz nerunājot. Tā jau šīs negācijas varētu vēl ilgi uzskaitīt. Bet kāds no tā visa labums? Tāda žēlošanās vien tik iznāk. Jāsāk beidzot šie jautājumi arī galu galā risināt. Pie Zālīša kunga viss ir atrisināts — pat jaunu vagonu būvēšana, ko nevaru teikt par "Latvijas dzelzceļu". Runājot ar dzelzceļniekiem, sadzirdu tikai nopūtas — kas tad mūs aizstāvēs? Ja Satiksmes ministrijā nav neviena dzelzceļa speciālista. Tas pats Dzelzceļa departamentā. Un tas pats arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" vadošajā sastāvā. Un čukstus viņi saka, ka mēs gaidām tikai to mirkli, kad mums pienāks pensija. Bet par bezsaimniecību, kas valda valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš", viņi saka, ka viņiem sirds sāpot. Acīmredzami vaina ir kadri, kadri un vēlreiz kadri. Kadri, kuri sasēduši augstos krēslos, svaida pavēles pa labi un pa kreisi, paši lāgā nesaprotot, kas un kā darāms. Cilvēki brauc uz darbu no rīta astoņos, bet vilcieni kursē tā, lai pasažieri darbu kavētu. Savukārt Vaiņodes līnijā pieliek lokomotīvi, kas domāta preču vagoniem, 60 — 70 preču vagonu pārvadāšanai, un dzenā šurpu, turpu. Pēc tam plātot rokas. Redziet, nu nekas nesanāk. Viss ir ļoti dārgi. Pat tik smalku darbu kā vagonu pavadoņu darbu neuztic vietējam darba spēkam, bet, maksājot komandējuma naudu, piekomandē no tālienes. Varbūt Vaiņodes vilciens ir tik stratēģisks pierobežas vilciens un tur vajadzīgi savi aģenti? Tad, lai vairāk maskētos, varēja pasūtīt no kādas tuvējās aizrobežas šos pavadoņus ar lielāku pieredzi un augstāku komandējuma maksu. Tā, lūk, arī strādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš". Ja uz šodienu valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir viens no tiem uzņēmumiem, kas nav parādā valstij, maksā kārtīgi nodokļus, nav algu izmaksu aizturēšanas...

Sēdes vadītājs.

Kazāka kungs, atkal ir piecas minūtes pagājušas jau.

V.Kazāks.

Vēl es varētu divas minūtes?

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes, Kazāka kungs. Lūdzu! Balsojam vai piekrītam? (No zāles: "Piekrītam!") Paldies. Lūdzu, divas minūtes.

V.Kazāks.

Tas tikai pierāda, ka kolektīvs ir darba spējīgs. Trūkst tikai saskaņotas darbības vadībā. Manuprāt, vadība strādā pret tautas un valsts interesēm. Kā var dot pavēli cilvēkiem apgrūtināt pārvietošanos. Tīrais ārprāts manā saprašanā. Bet līnijā Liepāja — Vaiņode, kur visu laiku vilciens bija ceļš vienu stundu 10 minūtes, pēc piketa sāka kursēt to pašu ceļa posmu jau divas stundas. Tātad 60 kilometrus jābrauc vienā virzienā divas stundas. Tā, manuprāt, jau ir prettautiska rīcība, jo te skaidri saskatāma rīcība — jūs man tā augusta mēnesī, es jums tagad šitā. Varu jums droši tikai apgalvot vienu. Vaiņodieši un Lejaskurzemes reģions nelūgsies un neļausies sevi apmānīt ar lētiem solījumiem un viltīgiem žestiem. Tie ir cilvēki, kas zina savas tiesības un savus pienākumus pret valsti. Tie ir cilvēki, kuri vēlas dialogu kā līdzīgs ar līdzīgu. Tie ir cilvēki, kuri tāpat kā mēs visi dzīvojam savā zemē, kuru sauc par Latviju. Uz barikādēm, tāpat kā visa Latvija, stāvēja arī šī reģiona cilvēki — liepājnieki, priekulnieki, vaiņodieši. Tāpēc arī šī reģiona cilvēkiem ir tādas pašas prasības kā pārējiem valsts iedzīvotājiem. Un tās, manuprāt, Satiksmes ministrijai un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" ir jārespektē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Mēs tagad redzam, par ko varbūt bija runa tad, kad mēs runājām par to, ka Pieprasījumu komisija ne visai vēlas darīt savu darbu. Mēs dzirdējām, ka 700 000 vai miljons, kas iet garām ar nekārtībām Elijas ielā 17, ka tas tomēr nav izskatāms.

Tad mēs dzirdam, ka tas, ka Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumu sakarā ar politiski represētajiem jeb nepilnīgi pilda, tas arī nav. Tas ir juridisks jautājums. To arī nav Saeimai ko kārtot.

Tagad mēs skatāmies jautājumu, kas skar ne tikai Liepāju, Vaiņodi, bet skar ikkatru dzelzceļa staciju un katru dzelzceļa pasažieri Latvijā. Es biju klāt Pieprasījumu komisijā kā novērotājs, kad Transporta ministrijas ierēdnis skaidroja, ka par to infrastruktūru, par to ceļu ir jāmaksā, vai tur ir tūkstoš reizes vai pat neviena, bet viņš nav apdomājis, kas tad maksās, ja tur nebūs tā Vaiņodes — Liepājas pasažieru vilciena. Kādam būs jāmaksā. Redz, viņš vairs nevarēs uzlikt to rēķinu vaiņodniekiem, bet tā infrastruktūra tur būs, un par to kādam būs jāmaksā. Viņš arī mums skaidroja, bet es saprotu, ka Pieprasījumu komisijai tas nelikās nopietni, viņš skaidroja, ka ir tikai viena dzelzceļa līnija Latvijā, kuras kritēriji būtu tādi, ka tā būtu rentabla pēc viņa domām. Tikai viena. Tad saprotiet, ja mēs šito bezjēgu neizpratīsim kaut kādā Saeimas komisijā, tad visai tautai, kura dzīvo pie dzelzceļa sliedēm, būs jādara tas, ko vaiņodieši darīs. Varbūt Tabūna kungam un kompānijai ir labs mērķis, viņi grib tautu pacelt revolūcijā, lai būtu barikādes tādas, kādas bija Vaiņodē, pie katras dzelzceļa līnijas. Tabūna kunga izpratnē ir, ka šis pieprasījums bija par to, vai vilciens kursēs stundu un desmit vai divas stundas. Saprotiet, ar viņu boksēšanās laikā kaut kas ir noticis, viņš neizprot, ka šeit ir valstij būtisks jautājums — vai Latvijā būs pasažieru vilcieni vai ne. Mums Transporta ministrijas ierēdnis paskaidroja, ka Latvijā ir tikai viens rentabls un visi citi jāņem nost. Viņš gan nepaskaidroja, kas maksās par to dzelzceļa līniju, kas tur paliek, ja vairs nevarēs likt tam pasažieru vilcienam par to maksāt. Bet Pieprasījumu komisija to neizprot.

Un redziet, tur ir lielas bažas, ka viņa nesapratīs arī to otro jautājumu, kas šodien tika iesniegts un par ko es nerunāju, lai gan es biju pirmais parakstītājs. Latvijas iedzīvotājam — katram bēbim un vecai tantei — pieder 20 000 latu vērta ostas zeme. Ja Pasaules bankas aprēķinu mēs lietojam, 5% īre būtu katram bēbukam un vecai tantei un katram iedzīvotājam 1000 latu gadā. Bet redzēsim, ko Pieprasījumu komisija darīs ar to jautājumu, ka tā īre netiek ievākta tautas labā. Droši, ka viņa izpratīs, ka tur atkal nav jādomā, ka tas nav valstij svarīgs jautājums, ka tur, zin, kaut kas, kaut kā, kaut ko, kaut kāda tur juridiska lieta vai strīds vai kaut kas cits, ko viņa nespēj saprast.

Mūsu Pieprasījumu komisija... es nezinu, kā viņu uzmodināt, varbūt viņa patiešām grib tautai to labumu, ka tauta pacelsies ar dakšām un nāks uz Saeimu. Tas neprāts, kas mūsu valstī notiek, tā atklātā izzagšana, un it kā mums nav itin neviena institūcija...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Es prasu vēl vienu minūti, lūdzu...

Sēdes vadītājs.

Vienu minūti lūdz... Vai atļaujam? Vēl nav lēmums pieņemts, Valdmaņa kungs... Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par debašu laika pagarināšanu Valdmaņa kungam par vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus piedalīties šī principiālā jautājuma izlemšanā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 11, atturas — 1. Turpiniet, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Paldies! Redziet, Sadarbības padomei tomēr prāts drusku darbojas. Labāk minūti tagad nekā divas vēlāk.

Mīļie kungi, saprotiet, ka mūsu valstī prokurori nekā nespēj darīt, tiesas nekā negrib darīt. Mūsu valsts ir krimināla no pašas augšas, viena liela nekārtība. Varētu sākt kaut kur Saeimā mēģināt ievest kaut kādu jēgu, kaut kādu taisnīgumu. Tā varētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas sūtība. Dievs dod, lai viņa to atrastu. Jo pagaidām tur ir tikai ņirgāšanās un smiešanās par Saeimu un par tautas nelaimi. Un šiten te, mīļie draugi, katrs, kas domā par vilciena lietošanu... viņu spējas šeit tiks izšķirtas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Minūte ir pagājusi.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vidiņa kungs apgalvo, ka nav pieteicies. Tātad kompjūterā ir kļūda. Nākamais runās Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir nopietnāks, nekā tas pirmajā brīdī varētu likties. Šeit nav runa tikai par dzelzceļa posmu Liepāja—Vaiņode, šeit pat nav runa par dzelzceļa sakārtotību vai nesakārtotību vispār, un es pat teiktu, ka te varētu neaplūkot jautājumu par principiālo stīvēšanos starp divām pusēm — starp vaiņodiešiem un Krištopana kungu, bet te ir dziļi tautsaimniecisks jautājums, un proti, es šeit saskatu konflikta situāciju starp divām interesēm, starp uzņēmuma interesēm un valsts interesēm. Un tas, ka kāds uzņēmums, kurš saucas valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", rūpējas par savu galveno uzdevumu, proti, maksimālo peļņu, to es varu saprast. Un šīs maksimālās peļņas nolūkos es nebrīnītos, ka šis uzņēmums nāktu ar priekšlikumu likvidēt visus Latvijas dzelzceļus, izņemot vienu tranzīta līniju no Austrumiem uz Ventspili. Es to varētu saprast, ja es būtu kādā uzņēmumā, un es to varu saprast arī kā deputāts, ja ir runa par uzņēmuma interešu aizstāvību.

Bet šeit ir arī citas intereses. Te ir valsts intereses. Un tā ir valsts reģionālā attīstība, kuras nepieciešams elements ir kārtīgi sakārtot infrastruktūru. Un ja šodien mēs izejam no zināmas ekonomiskās stagnācijas, tad nākotnē un tuvākajos gados, cerēsim, tautsaimniecība attīstīsies arvien straujāk un pieprasījums pēc šīs infrastruktūras arvien pieaugs. Un valsts interesēs ir saglabāt šo infrastruktūru, lai tad nebūtu jāiegulda papildus nevajadzīgi līdzekļi. Jautājums te ir tāds — kā intereses ir jāaizstāv valsts ministrijai — vai kāda atsevišķa uzņēmuma, vienalga, liela vai maza, intereses, vai arī valsts intereses. Jāaizstāv kā vienas, tā otras, bet zināma prioritāte, pēc manas pārliecības, te ir jādod valsts interesēm. Un ļoti žēl, lūk, ka šeit pašreiz ministrija ir ietiepusies tādā veidā, ka neaizstāv valsts intereses, bet aizstāv viena uzņēmuma intereses. Tas ir ļoti skumji un ļoti bēdīgi.

Šo jautājumu vajadzētu ārkārtīgi nopietni izdiskutēt tieši šādas konflikta situācijas aspektā, lai nerastos nākotnē līdzīgas situācijas. Tāpēc es arī iestājos, lūk, par to, par šādu diskusiju un par šādu pieprasījumu virzīšanu tālāk.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. (No zāles: "Pēter, nu ko tu laiku tērē?")

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis pieprasījums sastāv no pieciem jautājumiem, un materiālu mēs sagatavojām, atbildot uz visiem pieciem uzdotajiem jautājumiem, iesniedzām Pieprasījumu komisijai. Diemžēl lielāko tiesu deputātiem nav šāda materiāla, un es tik tiešām lūgtu Saeimu pārveidot šo pieprasījumu kā jautājumu, jo tad atbilde būs pieejama ne tikai deputātiem, bet arī "Latvijas Vēstnesī".

Par pirmo jautājumu. Ir šajos materiālos redzams salīdzinājums, cik maksā šādas dīzeļlokomotīves izmantošana, arī automotrisas izmantošana, un faktiski automotrisas izmantošana ir divreiz dārgāka nekā tieši šādu lokomotīvju izmantošana.

Attiecībā uz ilgumu, kāpēc šajā posmā paiet tik ilgi, arī ir grafiski parādīts, kuros posmos drīkst braukt ātrāk un kuros nē. Piemēram, posmā starp Vaiņodi un Priekuli — tur drīkst braukt 100 vai pat 80 kilometri stundā, bet pārējā — Priekule—Liepāja — dažos posmos pat līdz 25 vai 15 kilometriem stundā. Tas ir sapuvušo gulšņu dēļ, kas prasa lielus līdzekļus nomainīt, bet jāņem vērā, ka šis ir drošības apsvērumu dēļ un nedrīkt palielināt šo ātrumu.

Attiecībā uz laiku, kad atiet un pienāk vilciens, — pielikumā ir Vaiņodes pagasta padomes vēstules Satiksmes ministrijai, kur ir rakstīts ļoti īsi: Vaiņodes pagasta padome iesaka atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode—Liepāja sekojošā grafikā: Vaiņode—Liepāja pulksten 7, Liepāja—Vaiņode — pulksten 17.30. Un tā arī kustas. Bet es domāju, ka jūs nobalsosit pārveidot šo par jautājumu, un visas šīs atbildes būs jums pieejamas. Paldies par uzmanību!

Vēl viena lieta, ka, runājot par šīm lietām — gan par pasažieru kustību, gan par infrastruktūru turēšanu — faktiski to visu ir paredzēts noregulēt Dzelzceļa likumā, ko es domāju, ka Saeima pieņems trešajā lasījumā marta mēnesī, un tad šīs lietas būs daudz, daudz labāk sakārtotas, nekā tas ir šodien, kad ir viena valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", kas ir pasūtītājs, pārvadātājs un infrastruktūras turētājs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsojam Saeimas pieprasījumu valdībai. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 43, atturas — 6. Pieprasījums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no 6. sadaļas — likumprojekts "Par Latvijas valsts ģerboni" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Par Latvijas valsts ģerboni" trešajā lasījumā. Un strādājam ar dokumentu nr. 3755. Trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums nāk no pašas atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, kura ierosina izslēgt no 3. panta 4. daļu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam svītrot 3. panta 4. daļu? Deputāti piekrīt. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir pie 4. panta — Pauļa Kļaviņa kunga priekšlikums, kurš ierosina izteikt pantu šādā redakcijā: Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem vienmēr precīzi jāatbilst ģerboņa shematiskajiem attēliem, kas apstiprināti Satversmes sapulcē 1921. gada 15. jūnijā un kas bija oficilā apritē līdz 1940. gada 5. augustam. Un arī, lietojot krāsainos ģerboņus, tiem jāatbilst 1921.gada Satversmes sapulces apstiprinātajiem attēliem. Varu jūs informēt, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Satversmes sapulce nekad nav apstiprinājusi ne krāsainus, ne nekrāsainus attēlus, un, kā redzams no stenogrammas, šādi attēli pat nebija izdalīti deputātiem, jo, kā mēs komisijā pēc ilgām debatēm noskaidrojām, pasaules heraldikas praksē galvenais ir apraksts, pret kuru dažas valstis attiecas plašāk, brīvāk un izmanto diezgan dažādus attēlus, un dažas stingrāk.

Tā kā mēs redzējām un apskatījām dokumentus, mēs konstatējām, ka arī Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā nebija vienots ģērboņa attēls, bet dažādos dokumentos uz dažādiem priekšmetiem šie attēli atšķīrās. Šīs izmaiņas bija minimālas, bet tādas izmaiņas bija. Kaut vai, piemēram, tāds pats attēls, kas karājas šeit Saeimas zālē, neatbilda tai pastkartītei, ko grupa cilvēku grib publicētos dokumentos uzskatīt par vienīgi pareizo attēlu un kuru tikai var pielietot. Šajā gadījumā, piemēram, tur nav atšķirības starp būtību, kā tas ir daudzās citās valstīs, kā, piemēram, Vācijā, Kļaviņa kungs kā Vācijā ilgi dzīvojošs cilvēks zina, ka Vācijā uz naudas vienībām ir attēlots Vācijas ģerbonis — ērglis. Un uz dažādām naudas vienībām šī ērgļa attēli visai būtiski atšķirās, bet vēl vairāk tie atšķirās no tā attēla, kas ir Vācijas Bundestāga sēžu zālē, ja tur uz naudas attēliem tas ir tāds slaids ērglis, tad tas Bundestāga zālē ir ar ļoti platu krūti, un deputāti to savā starpā sauc par "trekno vistu". Tāpat arī tie, kas ir bijuši Lietuvas parlamenta sēžu zālē, jūs zināt, ka tur ir pie sienas liels panno ar Lietuvas ģerboņa attēlu, un otrs ģerboņa attēls ir uz runātāju tribīnes, kuri arī atšķiras ar zināmām detaļām, cik augstu ir zirgam pacelta kāja un tā tālāk. Un arī te bija izteiktas tādas pretenzijas par tām atšķirībām, tad mēs pārliecinājāmies, ka viena no tām galvenajām pretenzijām ir izteikta tā, ka tagad dažkārt tiek lietots attēls, kur šīs zvaigznes nav cieši kopā ar stariem, kas ir uz ģerboņa, bet ir neliela atstarpe. Un mēs konstatējām, ka, piemēram, Latvijas Republikas pirmās pastāvēšanas laikā esošām naudas zīmēm tāpat ir bijušas atstarpes šīm zvaigznēm, šie stari nav sagājuši kopā. Un tātad mēs vispār nevaram pieņemt, kas ir oficiālā apritē, jo tas ir bijis atšķirīgs, un ja mēs pieņemtu kaut kādu kanonu, tad tas varētu novest pie tā, ka mums visiem ir jāapmaina pases un jāizņem no apgrozības visas Latvijas Republikas apritē esošās naudas vienības, jo tur arī tās ir izveidotas pēc tā parauga, kas tika apstiprināts 1990.gadā.

Un līdz ar to mēs uzskatījām, ka, lai gan Latvijā ir pieņemtas stingras un mazas atkāpes, bet katrā ziņā mēs uzskatījām, ka pie tā ir jāpieturas, tām atšķirībām ir jābūt minimālām, bet tās var būt attaisnotas. Tā, piemēram, nesen izgatavojot nepilsoņu pases, uz vāka ir viens zīmējums, kur nav šie ēnojumi šo dzīvnieku ķermeņos, kas ir attēloti, turpretī iekšā šis ēnojums ir ļoti smalks, tas ir tāpēc, lai to būtu grūtāk viltot. Un līdz ar to mēs uzskatījām, ka atšķirībā no tā, kādām vajadzībām tiek izveidots attēls, vai tas ir uzkāršanai šeit pie Saeimas sienas, vai tas ir pasē, vai tas ir naudas vienībā, vai tas ir uz ordeņa un tā tālāk, te var būt mazas atšķirības, un to būtu jākontrolē Heraldikas komitejai, kas ir izveidota pie Valsts prezidenta, kura nepieļautu būtiskas atšķirības, bet varētu pieļaut dažas sīkas atšķirības. Līdz ar to komisija neatbalstīja Kļaviņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie deputāti! Es nedomāju, ka šis jautājums ir kaut kas tāds ārkārtīgi smags un svarīgs, man vienkārši nebija pārliecinošas zināšanas par to, ka visu Latvijas brīvvalsts laiku būtu variējuši ar visdažādākiem Latvijas ģerboņa attēliem un zīmēm un, ka tur nebūtu viens noteikts veids bijis līdz 1940.gada augustam apritē, un tādēļ vienkārši šīs vēsturiskās pēctecības dēļ man būtu paticis, ka mēs to formulētu, ka paliekam pie tā ģerboņa, kāds tas ir izveidojies mūsu republikas laikā pēc 18.novembra, kas ir pastāvējis visu brīvvalsts laiku un ka mēs to vienkārši turpinām.

Un ir mazliet tāda nelaba sajūta, ja jādzird pārmetumi par to, ka šeit notiek kaut kāda kaut arī neliela vai nu tā ir stilistiska maiņa, galu galā arī Latvijas brīvvalsts laikā toreiz arī heraldiķi darbojās pie šī ģerboņa veidošanas, un tāpēc es tā domāju, ka mēs mierīgi varētu to turpināt un neuzņemties būt gudrāki par tā laika ģerboņa zīmētājiem, tas ir mans viedoklis, kā nu mēs nobalsosim, tā būs labi.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Es runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Diezgan ilgu laiku komisija ļoti nopietni strādāja ar tiem iesniegtajiem dokumentiem, kuros bija izteiktas iebildes pret to, kādā veidā Heraldikas komisija, Juridiskā komisija un šī likumprojekta autori traktēja ģerboņa aprakstu un arī tam pievienotos attēlus, un visas šīs nianses, par kurām tikko runāja Bišera kungs un Kļaviņa kungs. Un es gribu lūgt Saeimu atbalstīt komisiju lēmumā, kas ir pietiekami korekts, kurš ir pieņemts ļoti ilgu diskusiju rezultātā, un, izslēdzot 3.panta ceturto daļu, atstājot un saglabājot tikai ģerboņa aprakstu, mēs būsim ievērojuši to vēsturisko, var teikt, paņēmienu, kādā veidā arī citās valstīs šādi dokumenti tiek apstiprināti, un tas mūs pasargātu arī turpmāk no dažādām pieejām un dažādiem traktējumiem, kuros neizbēgami katrai pusei ir kāda sava patiesība, taču šeit likumdevējs un Juridiskā komisija ir korekti un, izsverot visus par un pret, ir piedāvājusi šādu risinājumu, kuru Kultūras ministrija un Heraldikas komisija atzīst par pareizu un lūdz arī Saeimas deputātus šādu redakciju atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī problēma nav jauna, un jau iepriekšējās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija uzaicinājusi uz savu sēdi diezgan redzamus heraldikas speciālistus, tajā skaitā Lancmaņa kungu, kurš vada šo komiteju, un pēc ilgas un vētrainas diskusijas komisija, es atkārtoju — iepriekšējā komisija, tomēr nāca pie secinājuma, kā šeit teica Bišera kungs, ka zināmas atkāpes no ģerboņa attēla viena vai otrā gadījumā ir pieļaujamas, un tāpēc arī es aicinu atbalstīt komisijas variantu, neatbalstīt Paula Kļaviņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Man nekas nav pretī, ka mēs apsveram Latvijas ģerboni, ka mēs apsveram Latvijas himnu, tie mums visiem ir svēti, bet vienu lietu es īsti nesaprotu. Ka pie šitām lietām parādās visu laiku tautas kaitināšana, tautas zaimošana. Pagājušo gadu uz trijām dienām kā mūsu valsts Ministru prezidents, it īpaši tautas sēru dienā — 25.martā, parādījās Juris Kaksītis. Šodien, lasot likumu par valsts ģerboni, parādās kā parakstītājs no Juridiskās komisijas Juris Kaksītis. Šodien likumā par Latvijas himnu parādās paraksts — Juris Kaksītis. Juris Kaksītis bija viens no tiem, kas izsūtīja beidzamos latviešus uz Sibīriju. Ar maksimālo sodu sodīja latviešu jaunieti, bet viņu godina ar Ministru prezidenta amatu 25.martā. Es nesaprotu to smalkjūtības trūkumu mūsu Saeimā, mūsu Juridiskajā komisijā, ja mums ir jācieš to, ka Juris Kaksītis ir Saeimā, to neviens nevar atklāti pateikt, ka viņš bija čekas sadarbības tiesnesis tanī laikā, bet tad vismaz nerīvēsim to sāli brūcēs un neliksim viņa parakstu rīkojumos, kā var lietot Latvijas ģerboni, kā var lietot Latvijas himnu, mēs zinām, ka ir spriedums, ko viņš izlika 1988.gadā laikam, kā var lietot Latvijas karogu, kad nedrīkst tādu turēt rotas lietā, jābrauc uz Sibīriju septiņus un divus gadus. Cik tālu mēs esam aizgājuši no kaut kā tīra? Mēs varam mēģināt piemirst, bet kāpēc to sāli mums ir jāliek brūcēs? Es atturēšos no šitā balsojuma tikai Kaksīša kunga dēļ, viņa paraksts tur nedrīkstētu būt. Kaut kāda smalkjūtība trūkst. Es nezinu, ko mūsu tautas varoņi, tie, kas izcieta visu, ko viņi var domāt par to, ka reglamentē, kā mūsu svētās krāsas, mūsu tautas simbolus varam lietot, ka to noteiks ar Kaksīša kunga parakstu. Es lūdzu jums citiem padomāt, varbūt balsot pret, varbūt nelikt diezgan kvorumu, lai tas pats dokuments atnāk pie mums ar citu parakstu, citādi vienkārši tīra tautas zaimošana. Tāpat zaimošana, kas notiek, ir bijušie pirmie sekretāri, staigā pie Brīvības pieminekļa, uz Brāļu kapiem ar puķēm, bet tur vismaz tas nepaliek ierakstīts uz mūžu laikiem, bet šitas likumprojekts ar Kaksīša kunga parakstu nedrīkstētu iet uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs. Vai vēlaties ko piebilst?

I.Bišers

(DPS). Lūdzu deputātus pieņemt savu lēmumu balsojot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, bet tā kā ziņotājs mums teica, ka Paula Kļaviņa kunga iesniegumā minētais ģerboņa attēls Satversmes sapulcē nav apstiprināts 1921.gada 15.jūnijā, vai mēs varam balsot par šādu priekšlikumu? Ja tas patiešām atbilst patiesībai, ka šis ģerboņa attēls Satversmes sapulcē apstiprināts nav, un mēs balsosim tagad priekšlikumu, it kā tas būtu tur apstiprināts. Man šķiet, ka te nav loģikas, mēs vispār to balsot nevaram. Nu, rakstisks priekšlikums no deputāta Paula Kļaviņa mums ir, es lūdzu tomēr to saskaņā ar viņa prasību likt uz balsošanu, mums cita veida procedūra nav paredzēta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Paula Kļaviņa priekšlikumu — izteikt pantu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams. Komisija tātad šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 28, atturas — 20. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas akceptētā panta redakcija.

I.Bišers.

Jā, šeit ir divi komisijas labojumi, kas izriet no mūsu lēmuma, ko mēs pieņēmām par iepriekšējo pantu. Un tātad tas arī vairāk nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir pie 8.panta, ko ierosina komisija — vārdu "var" aizstāt ar vārdu "drīkst".

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 8.panta pirmās, otrās, trešās un visu pārējo līdz astotajai daļai redakciju? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Un ir pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos ir divi labojumi, ko iesaka komisija. Pirmkārt, bija jautājums, ka valdībai ir jāizstrādā attiecīgie noteikumi. Bija termiņš noteikts 1997.gada 1.septembris, kas tagad nav iespējams. Un kuru komisija ierosina aizvietot ar 1998.gada 1.jūliju. Un otrs jautājums par likuma spēkā stāšanos, kas bija ierakstīts tajā laikā 1998.gada 1.janvāris, kas arī tagad nav iespējams. Komisija lūdz aizstāt ar 1999.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās Juridiskās komisijas atzinumu par pārejas noteikumu 2.punktu? Un kopumā par pārejas noteikumu redakciju. Un par likuma spēkā stāšanās laiku. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tādējādi lūdzu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas valsts himnu". Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Dokuments nr.3736. Trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums, sakarā ar to, komisija ierosina nobalsot likumu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā". Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tiem, kas seko procesam, dokumenta nr.3744. Kas neseko, var ņemt avīzes. Sākam darbu.

Pirmais priekšlikums, kas attiecas uz visu likumprojekta tekstu, ir deputāta Čerāna priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to faktiski ir pieņēmusi, tikai vārdu "diakonija" pārprecizējot ar "diakonijas iestādes", jo diakonija ir process, bet runa ir par iestādēm. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts.

3.pantā deputāta Čerāna priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt. Pieņēmusi un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāte Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Par 3.pantu. Atvainojiet, Prēdeles kundze, es sapratu, ka jūs esat pieteikusies par 3.pantu. Tā te ir rakstīts. Tātad par šo jautājumu debatēs deputāti runāt nevēlas. Vēlas runāt. Kolēģi, izmantojiet mūsu elektroniku. Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šeit ir runa par šo 3.pantu, kur ir trīs priekšlikumi. Ir deputāta Čerāna priekšlikums, deputātes Prēdeles priekšlikums, un otrajā lapaspusē ir mans priekšlikums. Tā kā, deputāta Čerāna priekšlikumu nobalsojot, nākamie divi netika balsoti, tad es šeit nāku, pirms šeit šis balsojums notiek, aizstāvēt savu priekšlikumu.

Mūsu priekšlikumi redakcionāli ar Čerāna kunga iesniegto neatšķiras, vienīgi tie atšķiras tajā veidā, ka priekšlikums, ko iesniedz Čerāna kungs, paredz izteikt šādā redakcijā visu pirmo daļu, bet es piedāvāju šādā redakcijā izteikt šīs pirmās daļas pirmo teikumu, saglabājot otrajā lasījumā nobalsoto pirmās daļas otro teikumu, kurā ir runa par Latvijas Bībeles biedrību. Tātad, ja mēs atceramies, pagājušajā lasījumā Saeima nobalsoja Prēdeles kundzes iesniegto priekšlikumu, nosakot, ka Latvijas Bībeles biedrība ir reliģiska organizācija ar specifisku darbību — tulkot, skaidrot un izplatīt Bībeli. Kāda šeit veidojas problēma, ja mēs šo teikumu svītrojam? Ir tieši tāda, ka šis likums rada iespēju reģistrēt, ja mēs noraidām manu priekšlikumu, tas atstāj iespēju reģistrēt Latvijas Bībeles biedrību kā reliģisku organizāciju, jo nākamie panti to atļauj, bet tikai ar nosacījumu, ja to dibina kāda no konfesijām. Bībeles biedrība, kura tulko un skaidro Bībeli un arī izplata Bībeli, izdod to, veic šo reliģisko darbību, parasti visā pasaulē darbojas, sadarbojoties visām konfesijām. Un arī Latvijā līdz šim šī Bībeles biedrība pastāv un strādā, sadarbojoties visām tradicionālajām konfesijām. Un šīs Bībeles biedrības valdē ir gan katoļi, gan luterāņi, gan baptisti, gan visu konfesiju pārstāvji. Tāpēc nebūtu loģiski, ja šo Bībeles biedrību dibinātu kāda viena konfesija un kāda viena konfesija šeit būtu atbildīga par Bībeles tulkošanu, skaidrošanu, izplatīšanu.

Tāpēc es uzskatu, ka ir zināma loģika, ka šī teikuma daļa tiek saglabāta, šis statuss, nosakot to likumā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt pie šī panta trešās daļas manu priekšlikumu, kas ir ceturtais.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums par to, vai mēs šādā vispārējā likumā, kas attiecas uz visām reliģiskām organizācijām, pēkšņi īpaši izceļam kaut kādu vienu organizāciju, kura saucas Latvijas Bībeles biedrība, tad vai šī organizācija tiešām ir to pelnījusi, lai mēs tai piešķirtu likumā minētas organizācijas statusu. Ja mēs šādu Vītola kunga ierosināto priekšlikumu atbalstām, tad rodas arī jautājums, kuru no trijām Latvijā esošajām Bībeles biedrībām mēs ar šo gribēsim saprast? Un es tiešām nezinu, kāpēc vienai no šīm organizācijām šāds atbalsts būtu dodams, un kāpēc citai šādai organizācijai šāds atbalsts dodams nebūtu? Protams, Bībeles tulkošana, tas ir ļoti svarīgs uzdevums, un mums Latvijā ir vajadzīgs šos esošos tulkojumus uzlabot un nonākt arī līdz vienotam tulkojumam, taču nez vai šo pašu tulkošanas darbu, kas tiktu veikts, varētu saukt par reliģisku darbību. Un nez vai tā organizācija, kura ar šo jautājumu nodarbotos, būtu uzskatāma par reliģisku organizāciju. Tā būtu drīzāk uzskatāma par kādu zinātnisku iestādi, tā būtu kādu vēsturnieku un speciāla Bībeles pētnieku organizācija, kura arī šo tulkojumu vislabākā veidā atrastu un izstrādātu. Es domāju, ka šajā situācijā nostiprināt vienu atsevišķu organizāciju Reliģisko organizāciju likumā, tas tiešām ir absurds no likuma viedokļa. Un es domāju, ka arī absolūti nekorekti no Vītola kunga šeit bija minēt šo argumentāciju, ka šeit piedalās dažādu konfesiju pārstāvji, jo kā konfesijas pārstāvis konfesijas vārdā var uzstāties tikai šīs noteiktās reliģiskās konfesijas vadītājs. Bet nevis jebkurš cilvēks, kas pie šīs konfesijas pieder. Un es gribu arī informēt deputātus, ka tradicionālo reliģisko konfesiju vadība nebūt nav īpaši priecīga par to, ka šāda Bībeles biedrība šeit likumā parādās. Ņemot vērā, ka tas ir absurds tieši arī no juridiskā viedokļa, ka, lūk, vienu organizāciju mēs ieliksim likumā, un tad šī organizācija arī savu darbību varēs izbeigt tikai ar likuma grozījumiem, un šķiet, ka šeit ir tiešām sajauktas tās vietas, kurā vietā šo Bībeles biedrību vajadzētu minēt. Manuprāt, tās vieta būtu reģistrēties Uzņēmumu reģistrā kā sabiedriskai organizācijai, un viņai neviens neliegtu veikt šādas darbības. Es aicinātu arī tādā veidā šo politiku attiecībā uz šo jautājumu mūsu valstī veidot.

Aicinu noraidīt deputāta Vītola priekšlikumu un atbalstīt manis piedāvāto redakciju, kura būtībā ir tikai šai pirmajai daļai tā pati redakcija, kura ir bijusi pieņemta pirmajā lasījumā, ieliekot iekšā šīs diacēzes pie reliģiskajām organizācijām. Tas bija tas, par ko Saeima vienā brīdī jau bija vienojusies. Šeit nekas no jauna absolūti nav izdomāts. Gribu vērst uzmanību, ka šo manis piedāvāto redakciju ir atbalstījusi arī komisija. Tam bija atbalsts arī no Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta, un komisijā šāds lēmums tika pieņemts praktiski vienprātīgi. Domāju, ka nebūtu mums pareizi izjaukt šo Reliģisko organizāciju likumu ar kādu vienu, atsevišķu organizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu noņemt savu priekšlikumu. Taču, pirms to darīt, es vēlētos pamatot to, kāpēc es tā daru. Jo nekādā gadījumā savas domas attiecībā par Bībeles biedrību un par Dievvārdu sludināšanu es neesmu mainījusi. Es joprojām uzskatu, ka vienīgā reliģiskā darbība, kuru Dievs ir vismaz mums, kristiešiem, devis un pavēlējis, ir Dievvārdu sludināšana. Un patiesībā Bībeles biedrība atšķirībā no vienas vai otras konfesijas to dara katru dienu, pie tam ļoti kvalitatīvi. Dievvārdus gan tulkojot, gan skaidrojot, gan komentējot.

Bet ir izveidojusies tāda situācija, ka, "pateicoties", pēdiņās, Saeimas uzsāktajai diskusijai par tradicionālām un netradicionālām reliģijām, kristieši ir savā sarpā, tā sakot, saplēsušies. Ja savulaik atmodas sākumā mēs, kristieši, visi bijām kā viena dūre, katrs tomēr Dievu pielūdzot savā veidā visi bijām kopā, tad tagad ir parādījušās vēlmes sevi izcelt vienai konfesijai, pateikt, ka tā ir īpaša, tā ir tradicionālāka par citām, tā ir svētāka par citām, tā ir pareizāka par citām. Un jāteic, ka šī nesaticības sērga ir pārgājusi arī uz Bībeles biedrību, un neko citu jau mēs arī nevarējām gaidīt. Un, proti, bez šīs vienas Bībeles biedrības ir parādījušās vēl pāris Bībeles biedrības, kuras, izrādās, ir tradicionālākas par šo te senlaikos dibināto, kuras ir svētākas un visādā citādā ziņā pareizākas nekā šī te Bībeles biedrība.

Lai izbeigtu šo kašķi un izbeigtu šīs runas par to, kura ir pareizāka un kura ir ticīgāka, kura ir tradicionālāka, es noņemu savu priekšlikumu, taču vēlreiz atgādinu, ka es joprojām uzskatu, ka Dieva vārda sludināšana ir pāri par visu. Pāri par jebkuru tradīciju, pāri par jebkuru kultu, Dieva vārds — dzīvais, īstais, patiesais Dieva vārds. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols

(LZS, KDS). Es uzstājos otro reizi tāpēc, ka man ir tiešām ļoti skumji. Man ir skumji, ka pat tādā jautājumā kā Bībeles tulkošana, Bībeles skaidrošana, izplatīšana mūsu konfesijas nevar vienoties par to, ka tiek izveidota viena šāda Bībeles biedrība un ka pa šo laiku ir izveidojušās vairākas Bībeles biedrības, katrai konfesijai sava. Un ir skumji, ka notiek šī matu skaldīšana, un man ir ļoti skumji, ka mēs kā kristieši, vienalga, pie kuras konfesijas mēs arī nepiederētu, nododam par sevi sliktu liecību kā par kristiešiem tāpēc, ka mēs vienkārši nespējam vienoties par lietām, kuras tiešām visiem kristiešiem ir kopīgas, un tāpēc es noņemu šo savu priekšlikumu, jo es arī tiešām neredzu šeit vairs jēgu tālāk par to diskutēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tādā gadījumā, ja deputāti atbalsta komisijas un deputāta Čerāna priekšlikumu, tad balsošana mums nav vajadzīga. Piekrītat? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies! 5. pants. Deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to juridiski korektu argumentu trūkuma dēļ nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt tā iesniedzējs deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir viens no principiālākajiem jautājumiem, kāds mums šodien šajā likumā ir jāizskata, ja neteiktu — pats principiālākais. Un es gribētu teikt, ka šis jautājums par to, vai mēs Latvijā nosakām, kādas ir tradicionālas reliģiskas konfesijas, vai arī mēs joprojām uz priekšu atstājam spēkā to situāciju, ka formālas atšķirības starp šīm konfesijām šādā veidā neparādās, tas, manuprāt, ir principa jautājums.

Tas ir jautājums par to, vai mēs atzīstam, ka mūsu valstī pastāv kādas garīgi vienojošas pamatvērtības, vai arī mēs to neatzīstam, un tādējādi morāles lomu valstiski deleģējot tikai indivīdu apziņas līmenim. Un valsts līmenī pasludinot galēju morālo relatīvismu. Un nav jāskaidro, ka šāds morāls relatīvisms atrodas tikai pussolīša un pat ne vesela soļa attālumā no ļaunā uzvaras, un sātaniskie spēki allaž būs lieliski organizēti, un tie spēs pieveikt arī daudzus labas gribas cilvēkus, kas būs atstāti vieni katrs par sevi labā un ļaunā cīņas arēnā bez iespējas orientēties uz universāli akceptētiem pamatvērtību kritērijiem. Un diemžēl morāli ārdošais relatīvisms ir spējis mūsu sabiedrībā dzīt dziļas saknes, okupācijas varas atstāto sabiedrisko saistību un noskaņojuma struktūru labi ņemot par pamatu. Garīgi vienojošas pamatvērtības un acīmredzot tieši tās pamatvērtības, kas ir formulētas desmit Dieva baušļos, to skaitā — Tev nebūs zagt, Tev nebūs nokaut, Tev būs godāt savu tēvu un māti, līdz ar kristīgo tuvāko mīlestības bausli un sabiedrībā nepieciešami nodrošināmo respektu pret ikviena cilvēka cieņu var kļūt un tam ir jākļūst par mūsu tautas un valsts ideoloģijas un sabiedriskās apziņas pamata kodolu.

Un tikai šādi mēs varam arī pastāvēt kā nacionāla valsts un saglabāt nākamajām paaudzēm mūsu kultūras mantojumu.

Tradicionalitātes statusa noteikšana zināmu reliģisko konfesiju jeb organizāciju lokam nozīmē valsts apliecinājumu šo konfesiju jeb organizāciju būtiskam pozitīvam ieguldījumam valsts un sabiedrības veidošanā. Šis ieguldījums izpaužas gan kā cilvēka garīgā un sociālā aprūpe, un tas jo sevišķi izpaužas ētiskā klimata stiprināšanā sabiedrībā, piedāvājot tai konkrētas un universālas gadu simtu un gadu tūkstošu laikā pārbaudītas pamatvērtības. Demokrātiskās institūcijas valstī var darboties sabiedrības interesēs tikai tad, ja cilvēki, kas ieņem vietas šajās institūcijās — parlamentā, valdībā, pašvaldībās, tiesās, valsts pārvaldes aparātā un citur, ja viņi ir gatavi pakārtot savas personiskās intereses sabiedrības kopējam labumam un ir gatavi pārvarēt kārdinājumu uz ļauno, kāds neapšaubāmi parādās šodienas varas situācijā.

Un tas ir ļoti būtisks mūsu sabiedrības uzdevums — panākt, lai valsts darbā nonāktu godīgi un kopējam labumam sevi veltīt spējīgi cilvēki. Un to ir jārisina gan šajā rudenī, 7. Saeimas vēlēšanās, gan arī nepārtraukti ikdienas darbā. Godīgiem un augstu morāli absolūti atzīstošiem cilvēkiem jābūt arī ikvienā dzīves un darba vietā, un tikai tas ļaus mūsu tautai un valstij atkal uzplaukt.

Šeit mēs redzam nepārvērtējamu tradicionālo jeb par tradicionālajām atzīstamu reliģisko konfesiju lomu šādu augsta garīguma cilvēka veidošanā, un tas ir mūsu nākotnei, un tas ir visai mūsu valstij. Un diemžēl acīmredzot arī šodien un šajā zālē daudzi gribētu no tā atteikties, morāles jomā tādējādi ceļu paverot relatīvismam. Tāpat kā saimnieciskajā jomā ir ne bez politiķu gādības nostiprināts galējais liberālisms.

Mēs pārāk labi redzam to korupciju un amatpersonu visatļautību, ko mums ir devusi šī Amerikas sabiedrisko attiecību modeļa ieviešana tādā vidē, kurā nevalda pietiekami stingri morāli un ētiski kritēriji. Mums ir pamats iestāties par to, lai šādu situāciju pārtrauktu, un līdzīgi tam, kā mēs gribam Latvijā izveidot Eiropas tipa sociālu valsti, kas uzņemas atbildību par grūtībās nonākušu indivīdu, mums arī reliģiskās politikas jomā ir lietderīgi pārņemt Eiropas pieredzi, nosakot tradicionālās reliģiskās konfesijas. Konkrēti par tradicionālo konfesiju loku un kāpēc tieši šādas. Es lūgtu divas minūtes, ja varētu.

Sēdes vadītājs.

Vai piekrītam? Nepiekrīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par debašu laika pagarināšanu deputātam Čerānam... par divām minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 10. Nav pieņemts. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Es, protams, neizmantošu piecas minūtes, un es balsoju un vienmēr balsošu par to, lai deputāts Čerāns varētu runāt ilgāk, jo viņš tik tiešām šīs lietas saprot, izprot, bet nonāk pretrunā. Nonāk pretrunā kaut vai ar iecerēto pantu Latvijas Republikas Satversmes 2. daļā un arī pretrunā ar to, kā tas bija uzrakstīts: valsts ir šķirta no Baznīcas.

Es nerunāšu ilgi jebšu pagājušajā plenārsēdē, kad mēs izskatījām šo pašu jautājumu, parlaments patiesībā vienojās par redakciju un ar nospiedošu balsu vairākumu neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu. Deputāta Čerāna priekšlikumā ātri es varu parādīt vienu kļūdu. Par konfesijām, kas ir veikušas valsts deleģētas funkcijas... Tad jāteic, ka septītās dienas adventisti arī ir veikuši šo valsts deleģēto funkciju, ir pietiekoši tradicionāla konfesija Latvijas Republikā, un noraidīsim deputāta Čerāna priekšlikumu, atļaujot pašiem ticīgajiem un pašām konfesijām izlemt jautājumu par tradicionālismu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Paldies! Tātad tieši par tradicionālo konfesiju loku. Tātad šīs ir tās konfesijas, kuras uz šobrīdi ir spējušas atrast savā starpā kopēju valodu Reliģisko lietu konsultatīvajā padomē, un tās ir tieši šīs sešas... un patiesībā tās ir šīs piecas kristīgās konfesijas, kurām ir tiesības mācīt ticības mācību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību skolās, kā arī vēsturisku iemeslu dēļ Mozus ticīgajiem.

Šajā brīdī nav reālu iespēju šo loku noteikt plašāku, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka ārpus tā sev piemērotu garīgo vidi var būt atraduši ļoti daudzi arī patiesi labas gribas cilvēki. Es negribu izslēgt šādas paplašināšanas iespējas nākotnē, un, protams, turot ievērojamā attālumā no tradicionālo konfesiju loka bīstamās reliģiskās sektas, un es gribētu teikt, ka Kristum ticīgie allaž ir aicināti lūgties par ticības vienību, kā arī savā darbībā iestāties par esošo pretrunu nolīdzināšanu, un šīs pretrunas šodien diemžēl pastāv ļoti daudzas. Un no tā, cik ļoti mēs spēsim būt vienoti arī pašu kristīgo konfesiju starpā un nepretnostatīt sevi otram, ir atkarīga arī valsts un tautas nākotne. Un tas ir arī jautājums par šīm tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

Jautājums par to, kāds ir šis tradicionālais mantojums Latvijā, teiksim, attiecībā uz dažādām konfesijām... Un ja viņu samēro ar tām attiecībām, kuras pašreiz veidojas šo pašu reliģisko konfesiju starpā, un diemžēl tas veidojas, tad šis risinājums, kāds šobrīd tiek piedāvāts no manas puses, tas ir vienīgais iespējamais veids šobrīd, kā šo konfesiju loku noteikt.

Es ceru, ka nākotnē šo jautājumu varētu pārskatīt, bet pats jautājums par tradicionalitātes jēdziena ieviešanu ir tik svarīgs, ka es tomēr aicinu arī par šo nebūt ne perfekto priekšlikumu nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu. Komisija to, kā jūs zināt, nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 26, atturas — 15. Nav pieņemts.

A.Seiksts

(LC) . Nākošais priekšlikums — 5. pantā deputāta Vītola priekšlikums. Daļēji ir pieņemts. Kā jau es teicu — diacēzes iestādes.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Vītola priekšlikumu 7. prim panta 1. daļā. Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts.

7. priekšlikums. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumam — papildināt 7.prim panta pirmo daļu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies! 8. pantā 8. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

A.Seiksts.

9. priekšlikums. Tāpat lūdzam akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts.

9. pantā 10. priekšlikums — papildināt panta nosaukumu jums redzamajā redakcijā, un lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts.

11. priekšlikums. Redakcionāli lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt ? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts.

Tāpat 12., analoģiski lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī tur deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seiksts.

Nākošais — 13. — deputāta Vītola priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies! Jā... es atvainojos... Pārejas noteikumos lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par pārtikas aprites uzraudzību" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC) . Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3755a. Pirmais priekšlikums ir par likuma nosaukumu, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi. Vispārējā daļā.

Sēdes vadītājs.

Tātad strādājam ar dokumentu 3755a. Paldies! Tātad par pirmo priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi un ko iesniegusi LZS/KDS frakcija, deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Otrais priekšlikums tāpat ir pie pirmā panta, to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Trešais priekšlikums, iesniedzējs Juridiskais birojs, pie pirmā panta otrā punkta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī ceturto priekšlikumu pie pirmā panta, ko iesniedz deputāts Grīnblats, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Piektais priekšlikums pirmajā pantā — iesniedz deputāts Guntars Grīnblats. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Sesto... Sestā panta.... Sestajā priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt pirmā panta ceturtajā punktā. Komisija nav atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns.

Septītais priekšlikums — deputāts Guntars Grīnblats ierosina papildināt pirmā panta astoto punktu. Komisija atbalsta deputātu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pirmajā pantā vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie otrā. Kā astotais ir Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu otrajā pantā. Komisija atbalsta Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Otrajā, trešajā pantā priekšlikumu vairāk nav. Pārejam pie ceturtā panta. Deputāts Guntars Grīnblats liek priekšā redakciju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Desmitais priekšlikums jau par piekto pantu. Ierosina deputāts, Pēterkopa kungs, — izslēgt pantu. Komisija šo ierosinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Vienpadsmitais priekšlikums pie tā paša piektā panta. Deputāts Guntars Grīnblats liek priekšā redakciju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Divpadsmitais priekšlikums jau pie devītā panta. Ierosina Juridiskais birojs. Komisija attiecīgo redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Šai pašā devītajā pantā savus priekšlikumus ir iesniedzis deputāts Guntars Grīnblats. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Devītajā pantā vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie desmitā panta. Priekšlikums ar numuru četrpadsmit. Iesniedzējs — deputāts Grīnblats — par desmitā panta trešo daļu. Komisija atbalsta deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Piecpadsmitais priekšlikums jau par trīspadsmito pantu. Ierosina deputāts Grīnblats, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Šajā pašā trīspadsmitajā pantā komisija vēlreiz ir atbalstījusi deputāta Grīnblata priekšlikumu, kas jūsu tabulās ir ar numuru trīspadsmit.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Trīspadsmitajā pantā priekšlikumu vairs nav. Septiņpadsmitais priekšlikums ir par četrpadsmito pantu. Iesniedz deputāts Guntars Grīnblats. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Četrpadsmito pantu mēs esam izskatījuši. Pārejam pie piecpadsmitā panta. Priekšlikums ar numuru astoņpadsmit nāk no deputāta Guntara Grīnblata. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Šai pašā piecpadsmitajā pantā ierosinājumu ir iesniedzis deputāts Pēterkopa kungs. Komisija deputāta Pēterkopa nostāju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par komisijas atzinumu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pārejam pie divdesmit otrā panta. 22.pantā deputāts Pēterkopa kungs liek priekšā mainīt panta redakciju. Komisija deputāta priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī 21.priekšlikums — iesniedzējs Pēterkopa kungs. Komisija piedāvāto redakciju neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

22.priekšlikums jau par 24.pantu, deputātu kungi! Ierosina Juridiskais birojs. Komisija ir pieņēmusi stingru, atbalstošu lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Turpretī deputāta Pēterkopa priekšlikumu šai pašā pantā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

24.pantā un 25.pantā vairāk priekšlikumu nav. Nākamais priekšlikums — iesniedzējs deputāts Guntars Grīnblats — ir par 26.panta otrās daļas izslēgumu. Komisija piekrīt deputātam Grīnblatam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Mēs pārejam pie Pārejas noteikumiem. Juridiskais birojs ir licis priekšā aizstājumu, bet nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Un 26.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāta jauna pārejas noteikumu redakcija, kas bija ļoti būtiska, likumam stājoties spēkā, iedziļinoties šajā jautājumā, jūs to sapratīsit. Komisija pati liek priekšā, pati atbalsta. Pārejas noteikumus jūs redzat savu tabulu ailīšu labajās pusēs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pārejas noteikumu pirmā punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Un ir Juridiskā biroja izslēgums otrajā punktā — pārejas noteikumu — un tos komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Šeit gan jāpiebilst, ka Latvijas Zemnieku savienība un kristīgie demokrāti, pateicoties doktorei Mičulei, ir iesnieguši ļoti daudz kompetentu priekšlikumu, bet tā kā šie priekšlikumi bija iesniegti trešajam lasījumam un izjauca likumprojekta struktūru, mēs nobalsosim šobrīd par likumprojektu un varam sagaidīt, ka Ministru kabinets drīz iesniegs šos labojumus kā jaunu likumprojektu par labojumiem. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas sešas—septiņas minūtes — vispirms izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu — pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 12.martu. Godātie kolēģi! Pirms kāds no deputātiem izsaka vēlmi runāt par vai pret, gribu jūs informēt, ka esam saņēmuši Valsts prezidenta prasību šodien pulksten 18.00 sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi ar šādu darba kārtību: "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskā operācijā ārpus valsts teritorijas". Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu šādu ārkārtas sēdi sasaukt. Taču tā kā ir desmit deputātu priekšlikums par jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšanu, tad, izlemjot šo jautājumu, es lūdzu ņemt vērā manis tikko sniegto informāciju. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Tādu nav. Un vai ir kādam iebildumi? Kostandas kungs vēlējās — lūdzu.

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Es aicinātu noraidīt šo desmit deputātu iesniegumu par jautājumu un atbilžu no valdības puses plenārsēdes pārcelšanu, jo, ja dažam bija ienācis prātā, ka tādā veidā viņš varētu ātrāk tikt šovakar mājās, tad, kā redzat, šovakar tik un tā mums notiks vēl arī ārkārtas plenārsēde, tāpēc mēs varam no 17.30 līdz 18.30 vai līdz 19.00 noturēt šo jautājumu un atbilžu plenārsēdi un pēc tās turpināt ārkārtas plenārsēdi.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

J.Vidiņš.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un šodien atcelt šo jautājumu un atbilžu šovu, un ārkārtas sēdi, ko Valsts prezidents pieprasa, sasaukt 17.30. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par jautājumu—atbilžu sēdes pārcelšanu. Lūdzu rezultātu. Par — 65, pret —15, atturas — nav. Jautājums izlemts. Vakara sēde tiek pārcelta. Sakarā ar J.Vidiņa kunga lūgumu par pusstundu sasaukt ātrāk ārkārtas sēdi, Vidiņa kungs un godātie kolēģi, atļaujiet paskaidrot, ka tas nav iespējams. Mums to liedz Kārtības rullis un Satversme. Tātad es tagad lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

(Dz.Ābiķa sauciens: Izglītības komisiju lūdzu uz sēdi!)

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Normunds Pēterkops, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Andris Ameriks, Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

19.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā ārkārtas Saeimas sēde 19.februārī pulksten 18.00.