Preses konferencē

Pēc 1998. gada 19. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

L.Stašs

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Man liekas, ka svarīgākie šodien bija divi jautājumi. Viens, ko iesniedza frakcija "Latvijas ceļš" un Leiškalns personīgi, — par to, lai tiktu izmainīts vēlēšanu likums, lai varētu no vienas partijas saraksta pārbīdīt dažus kandidātus uz citu partiju sarakstiem, tā sakot, nevēlamos izsvītrot, ierakstot no citas partijas. Tas tika noraidīts, un pilnīgi pareizi noraidīts. Deputātiem pietika gribasspēka un saprašanas, lai šo sarežģīto situāciju likvidētu.

Es domāju, ja jau "Latvijas ceļš" gribēja tieši kārtot tā, lai tautai būtu izvēle, plašāka izvēle balsošanā, deputātus vēlējot, tad vienkārši vajadzētu "likt priekšā" mažoritāro vēlēšanu sistēmu jeb jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā varētu 50% balotēties no partijām, 50% — bezpartejiskie. Partiju saraksti jau visiem ir apriebušies. To es zinu. Un labi vien ir, ka viņi noraidīja un neieslēdza.

Tagad otrais. Tas arī ir "Latvijas ceļa" priekšlikums par pensiju aprēķināšanu tiem pensionāriem, pārrēķināšanu tiem pensionāriem, strādājošajiem pesnionāriem, kas ir aizgājuši pensijā līdz 1996. gadam. Šis atkal, var teikt, ka ir labs un pareizs priekšlikums, un pareizi arī darīja deputātu korpuss, kas pieņēma šo priekšlikumu tālākai virzīšanai uz komisijām. Redzēs, kā komisijas rīkosies tālāk, vai tas tiks pieņemts. Bet principā tas ir ļoti pareizs, jo pensionāri, kas strādā valsts budžetā, maksā tāpat sociālo nodokli, un, ja viņi maksā sociālo nodokli un attiecīgi dzīvo tikai dažus gadus, viņi pat varbūt savas iemaksas sociālā nodokļa fondā nevarēs izmantot, jo pensionāram, kas strādā un kas jau ilgāk strādā, bez šaubām atlicis maz dzīvot, un viņam, pilnīgi pareizi, ir jāpārrēķina. Vienīgais radīja izbrīnu labklājības ministra Makarova kunga pretošanās, ka nedrīkst tā būt, it kā tad varbūt budžetā trūkšot naudas, varbūt vēl kaut kas un tā tālāk. Bet Makarova kungs aizmirsa, ka tie pensionāri, kas strādā, tie arī maksā sociālajā budžetā savu artavu, un tās iemaksas, izrādās, ir lielākas par to, nekā viņi saņems atpakaļ, ja viņiem pārrēķinās pensiju. Tā ka "Latvijas ceļš" šodien ir rīkojies negatīvi un atkal arī pozitīvi. Es uzskatu, ka tas ir tā ap nulli kaut kas. Paldies!

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija). Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Mani personīgi šodien neapmierināja Saeimas darbs, jo faktiski mēs izskatījām svarīgu jautājumu — par vēlēšanu likumu, kuru akceptēja, bet kā jebkuru, arī mani pilnīgi neapmierināja, bet lieta ir tā, ka tuvojas vēlēšanas, jau tiek veidoti saraksti, un kā vēlētājiem, tā partijām, partiju apvienībām jābūt skaidriem spēles noteikumiem, lai varētu gatavoties šim vēlēšanu procesam. Tas ir viens.

Šeit Staša kungs runāja par pensiju likumu un par iespēju to grozīt. Mēs arī atbalstām, kaut arī dažas pretrunas ir, jo būtībā tas ir jautājums par 1999. gadu, un politiķiem, kas nāks Saeimā oktobrī, būs jāpieņem konkrēts lēmums, jo viņi akceptēs 1999. gada budžetu. Protams, sagatavos šī valdība, es ceru. Bet kopumā tas ir pozitīvs.

Es gribu runāt par divām citām lietām, kas ir ļoti aktuālas mūsu skatījumā, tāpēc mēs iesniegsim savus priekšlikumus, kuri būs pietiekoši kardināli attiecībā uz šī gada budžeta grozījumiem. Mēs esam izanalizējuši vēlreiz pašvaldību stāvokli, un ir pilnīgi skaidrs, lai pieņemtu pašvaldību finansu izlīdzināšanu, mums ir jāatrod budžetā līdzekļi — minimums 7 miljoni, lai varētu šis likums strādāt. Tāpēc ir pārpalikums budžetā, kurš tika labi pildīts pagājušajā gadā. Šobrīd tas sastāda apmēram 21 miljonu latu, un jāatrod šī politiskā griba, lai varētu, kā es teicu darboties pašvaldību likums, šie vismaz 7 miljoni, sliktākajā gadīdījumā — 4,3 miljoni, bet šo robežu pārkāpt nedrīkst, ir jāiedala.

Otra lieta, kas mūs uztrauc, ir veselības aprūpe. Mēs esam veikuši aptauju veselības iestādēs, šodien tā ir vēl tikai nojauta, bet mums ir pārliecība, ka martā, aprīlī būs kritiska situācija attiecībā uz norēķiniem par pagājušā gada izdevumiem un, protams, par šī gada pirmā kvartāla izdevumiem. Tāpēc mums šķiet, ka grozījums šī gada budžetā būtu jāizdara nevis maijā vai vēlāk, kā tas bija parasti, bet varbūt aprīlī. Un jāizskata šī situācija.

Vēl, kur es varbūt grieztos pie visiem radioklausītājiem, es jau kādreiz teicu, ka mēs apmēram mēnesi atpakaļ esam izsūtījuši visiem pagastiem, visām lauku rajonu un pilsētu avīzēm savu likumprojektu, kurš saucas "Lauku pašpārvaldes likums". Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja, mūsuprāt, ļoti būtisku jautājumu par lauku vides attīstību. Tas sasaucas ar 1997.gada septembra plenārsēdes lēmumu, kurā ir noteikts, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 31.martam, ir jāizstrādā lauku attīstības koncepcija. Tagad šīs koncepcijas variants ir. Tur ir daudzi plusi, protams, arī nepilnības, un es ceru, ka Ministru kabinets noteiktā laikā šo koncepciju iesniegs Saeimā. Bet viņš saistās arī ar šo lauku pašpārvaldi. Tāpēc man būtu lūgums visiem radioklausītājiem laukos griezties pagastos un paskatīties šo likumprojektu, lai izteiktu savas piezīmes, jo galvenā būtība tur ir šī pagastu organizāciju veidošana. Un pēc tam līdz augšai — līdz kongresam attiecībā uz lauku pašpārvaldi. Tāpēc man vēlreiz lūgums — ieskatieties pagastmājās, ieskatieties avīžu redakcijā un paskatieties šo likumprojektu. Mēs gaidīsim jūsu atbildes. Paldies par uzmanību! Paldies, ka klausījāties!

A.Lambergs

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Labvakar, godātie klausītāji! Sūtām jums sveicienus no Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas. Arī mēs neesam apmierināti ar šīsdienas darbu. Pēc būtības tika nodoti izskatīšanai komisijām deviņi likumprojekti, izskatīti četri vai pieci likumprojekti, lielākoties debates bija par vēlēšanu likumu, arī par iesniegumiem, kurus iesnieguši opozīcijas deputāti. Arī Nacionālo reformu partiju neapmierina likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", kas tika šodien pieņemts. Un kāpēc? Galvenokārt divu iemeslu pēc. Tāpēc, ka šeit tika paredzēts, ka koalīciju sarakstiem ir 7% barjera, un partijām, kuras iet vienas pašas, ir 5% barjera. Mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, kura nosaka, ka Saeimu ievēlē vispārīgās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Arī vēl par ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem ir ierobežojumi, būs grūtības piedalīties vēlēšanās, jo daudzi, kas dzīvo ārzemēs, nav saņēmuši Latvijas pasi, saņēmuši tikai attiecīgu dokumentu no vēstniecības ar saviem personiskiem datiem, līdz ar to arī šis likums paredz, ka jāsūta pase uz vēstniecību, tad jāsaņem vēlēšanu zīme un tā tālāk. Mēs bijām iecerējuši, ka varētu atsaukt šo. Un vēl kas — ir jābūt pasta zīmogam tieši vēlēšanu dienā, kas ir sestdiena, un iespējams, ka tādās vietās kā Austrālija un citas pasta nodaļas ir slēgtas, līdz ar to šī iemesla dēļ cilvēks nevar piedalīties vēlēšanās, jo viņš nevar dabūt zīmogu, kā to paredz likums. Mūsu priekšlikums bija tāds, ka vēlētājs var nosūtīt savu zīmi jebkurā laikā starp saņemšanas brīdi un vēlēšanu dienu, galvenais, ka zīmogs apliecina, ka tas ir noticis pirms vai arī tajā dienā. Nu, tā tas nobalsots, līdz ar to viena daļa — desmitiem tūkstošu mūsu pilsoņu nebūs tiesiski piedalīties vēlēšanās, pateicoties trīs lielo frakciju nostājai.

Arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Ļoti pārsteidzoši, ka tikai 12 deputāti nobalsoja pret šo likumu, un tie visi bija no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Arī ļoti interesants gadījums bija, kad skatījām iesniegumu par Latvijas Republikas Saeimas rezolūciju par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu, ko bija iesnieguši Sociālistu partijas deputāti, Tautas saskaņas partijas deputāti un arī deputāts no Demokrātiskās partijas "Saimnieks". Ļoti interesanti redzēt, ka tāds dokuments vispār nāk uz Saeimas balsošanu, kurš atbalsta, jāsaka, Huseina darbību, ražojot šos atomu un ķīmiskos ieročus, kas apdraud pēc būtības visu pasauli, lielāko tiesu visas pasaules valstis, ieskaitot Apvienotās Nācijas, šāda veida situācija ir jānovērš. Jāsaka tā, mēs esam arī ļoti gandarīti, ka šodien tika iesniegts mūsu frakcijas pieprasījums ārlietu ministram Birkavam, lai nodod informāciju, kurām firmām tiek izīrētas telpas Latvijas vēstniecības ēkās un korpusos Maskavā. Mums ir aizdomas, ka tur iemitinātas daudzas firmas, Latvijas firmas un varbūt arī ārzemju firmas, kuras ir pret internacionālām konvencijām, un pretlikumīgi. Katrā gadījumā dod iespēju Krievijai šantažēt Latvijas valdību, kā arī šīs firmas. Tātad tas ir mūsu, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas, uzskats šīsdienas sēdē. Paldies par klausīšanos!

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, mūs arī, ja tā kopumā skatās, neapmierināja šīs dienas darba ražīgums, bet arī šeit ir objektīvs iemesls, jo grozījums Saeimas vēlēšanu likumā ir ļoti būtisks likums, ļoti vajadzīgs visai sabiedrībai un tāpēc arī ļoti aktīvi deputāti uzstājās debatēs, apsverot dažādus variantus. Šeit arī mūsu frakcijas nostādne šajā jautājumā bija attiecībā par šo interesanto priekšlikumu, par ārēji grozāmo sarakstu maiņu iespējām, tātad būtu iespēja vienā vietā partijas sarakstā ierakstīt sev vēlamo deputātu kandidātu no citas partijas saraksta un tas visādā ziņā ļoti interesanti, bet mūsu nostādne šajā sakarā bija saistīta cieši ar šo barjeru, tas ir, pārvarot partijām procentu barjeru. Tātad ir pašreiz runa par partijām 5% un koalīcijām 7%, bet mūsu nostāja ir tāda: ja mēs noņemam šīs procentu barjeras, tad tādā gadījumā mēs arī atbalstām šo iespēju, un tas būtu ļoti demokrātiski un normāli. Bet diemžēl 5% barjera netika stādīta kā priekšlikums šajā izskatīšanas reizē, un tad, kad izskatīja 7% barjeru, tad mēs arī bijām pret. Mēs uzskatījām, ka arī koalīcijām jāsaglabā šī 5% barjera un diemžēl balsojot palika šie 7%. Līdz ar to, kopumā balsojot par šo likumu, mūsu priekšlikums bija viņu atdot atpakaļ un vēlreiz izskatīt un izvērtēt, izejot no šiem diviem aspektiem, bet kopumā likums tika pieņemts, tātad tas paliek tādā pašā skatījumā, kā šeit tika vairāki kolēģi izteikušies. Tālāk skatīsimies, kā tas veidosies, vai Valsts prezidents vēlreiz atgriezīs šo likumu vai neatgriezīs.

Nākamais likumprojekts, kas mūsu uztverē bija ļoti būtisks, ir "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kur arī šeit vairāki "Latvijas ceļa" deputāti šo priekšlikumu iesniedza. Mēs arī atbalstījām šo priekšlikumu, tur saistība ir vairāk ar strādājošiem pensionāriem, bet mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem, lai uzlabotu šo likuma variantu, kurā mēs gribam iestrādāt, lai būtu iespējas arī visiem pārējiem pensionāriem palielināt pensijas. Mēs uzskatām, ka tas ir reāli, jo līdzekļi tam pamatā un iespēja pensiju palielināt tiem, kas saņēma pensiju līdz 1996. gadam, kur tiešām tās pensijas ir ļoti mazas, un šī reālā nauda arī ir atrodama. Tātad mēs arī šo atbalstījām ar tādu domu, ka varēsim uzlabot šīs likuma izmaiņas un galarezultātā pensionāriem varētu palielināt pensijas.

Nākamais likumprojekts, kas arī bija būtisks, ir "Grozījumi reliģisko organizāciju likumā", kur mūsu frakcija ļoti aktīvi darbojusies pie likuma izmaiņām, un viens no tādiem būtiskākajiem, kas arī tika ar Saeimas deputātu vairākumu apstiprināts, ir 6. pants ar piekto daļu, kur kristīgās ticības mācība un ētikas mācīšana tiek finansētas no valsts budžeta. Mēs esam arī tad, kad pieņēma valsts budžetu, aktīvi darbojušies, lai panāktu budžetā naudu, tātad arī budžetā šī nauda ir 100 tūkstoš latu apjomā, un tagad likumā arī noteikts, līdz ar to ir iespēja šo naudu reāli izmantot, un tās ir ļoti vajadzīgas un vērtīgas likuma panta izmaiņas.

Un trešais, kas mūsu uztverē arī ir vajadzīgs. Likums ir vajadzīgs un tagad ir pieņemts trešajā lasījumā, tas ir par pārtikas aprites uzraudzību, kur arī mūsu frakcijas deputāti ir aktīvi darbojušies, ļoti daudz priekšlikumu tika iesniegti, pēc tam trešajā lasījumā mēs tos esam atsaukuši, izejot no tā, ka nedaudz mainījās likuma struktūra, tātad šie priekšlikumi pamatā paliks Ministru kabineta noteikumos. Tātad tā būs noteikta kārtība, kādā veidā notiek pārtikas aprite, un tas skar faktiski visus pārtikas patērētājus un tirgotājus, un tas ir ļoti vajadzīgs. Paldies par uzmanību, vēlu visiem veiksmi!

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Labvakar! Šodien patiešām bija daudz runu, gara diena, kura vēl nav beigusies, jo pulksten sešos vakarā Valsts prezidents ir sasaucis ārkārtas plenārsēdi par ārpolitiskajiem jautājumiem. Bet kas tad bija pats tāds galvenais un visinteresantākais?

Visinteresantākais, protams, ir vēlēšanu likums. Un droši vien arī tos cilvēkus, kurus tas skar, varbūt interesē "Latvijas ceļa" ierosinātie grozījumi pensiju likumā, kas šodien tika nodoti komisijām. Par pensiju likumu lieta ir pavisam vienkārša. Tas, ko "Latvijas ceļš" ierosina, ir šiem 64 000 cilvēku, kuriem pašlaik, lai aprēķinātu pensiju pēc jaunās kārtības, savas iepriekš saņemtās pensijas, tas ir, vidēji 1500 latu, ir jāatdod valstij, tātad nelikt un nespiest viņiem šo naudas summu atdot, jo "Latvijas ceļa" deputāti iesniedzēji bija izrēķinājuši, ka šie cilvēki, šie strādājošie pensionāri katru gadu valsts budžetā jau tāpat ienes 2,8 miljonus latu un nepieciešamā naudas summa, lai viņiem šīs iepriekš saņemtās pensijas nebūtu jāatmaksā, ir tikai 3,8 miljoni, un mēs esam pārliecināti, ka to noteikti var atrast vai nu no iekasēto nodokļu uzkrājumiem, vai no iepriekšējā gada budžeta pārpalikuma, vai no kādiem citiem avotiem. Tiktāl par pensijām.

Par vēlēšanu likumu. Nepieņēma Kārļa Leiškalna ierosināto un "Latvijas ceļa" atbalstīto ārēji grozāmo sarakstu ideju, tātad arī turpmāk varēs balsot tikai par partiju sarakstu un atzīmēt savus mīlētos vai nemīlētos deputātus ar krustiņiem vai svītrojumiem, bet nevarēs pierakstīt vēl kādus citus kandidātus no citiem sarakstiem. "Latvijas ceļš" uzskatīja, ka tas būtu bijis pareizs solis, mēs aicinājām citus uz šāda soļa speršanu, šoreiz mūs neatbalstīja, bet ko lai dara, tāda ir demokrātija.

Visbeidzot vēl dažus vārdus par šiem 5 vai 7 procentiem. Es gribu teikt, ka visās valstīs, kurās pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tātad balsošana pēc sarakstiem, varbūt izņemot dažas atsevišķas valstis, bet lielākajā daļā šo valstu pastāv kāda noteikta procentu barjera, kas partijai ir jāpārvar, tātad šo atbalstītāju balsu skaits, kas ir jāsavāc, lai varētu vispār ieņemt vietas Saeimā. Citur tie ir 5%, citur ir 4%, koalīcijām var būt arī augstāks. Tātad ierosinājums, kas šodien tika pieņemts, ir 5% vienai partijai, 7% — ja divas, četras, piecas vai sešas vai vairāk partijas apvienojušās kopā. Mūsuprāt, tas nav netaisnīgi, bet tīrā aritmētika būtu, ja divas partijas iet kopā, tad vajadzētu 10%, mēs to tomēr esam nolaiduši līdz 7%, tas nekur pasaulē starptautisko tiesību praksē netiek uzskatīts par nekādu pārkāpumu, un es domāju, ka arī Latvijā tam tā nevajadzētu būt, bet zināms satraukums mazo partiju vidū ir izcēlies. Redzēsim, ko darīs Valsts prezidents. Un, kā saka kopumā, dzīvosim — redzēsim. Liels paldies!

M.Grīnblats

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Labvakar, godātie radioklausītāji! Kā vienu no beidzamajiem pieņemtajiem šodien izskatījām likumu "Par pārtikas aprites uzraudzību", kur visai daudz priekšlikumu bija iesnieguši mūsu deputāti Guntars Grīnblats un Normunds Pēterkops, tomēr dienas lielāko laiku aizņēma Saeimas vēlēšanu likuma izskatīšana.

Protams, tas tā nebūtu bijis, ja jau decembrī šis likums būtu pieņemts galīgajā lasījumā, taču viedokļi bija pretrunīgi, un, kaut arī par atsevišķiem pantiem toreiz nobalsoja pārliecinoši, tomēr kopumā balsu pietrūka. Arī šodien, kā jau dzirdējāt, visi nebija apmierināti. Bet, ko lai dara, balsojumus var pieņemt tikai ar balsu vairākumu. Pirmām kārtām, man liekas, zīmīgi ir tas, ka tomēr izdarīti atsevišķi nelieli uzlabojumi, kas ir pretimnākšana atsevišķām vēlētāju grupām. Minēšu tikai dažas.

Tātad pirmām kārtām — balsošana ārzemēs. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, šobrīd tomēr ir sperts zināms solis pretī ārzemju balsotājiem un vēlēšanu iecirkņi varēs būt ne tikai konsulārajās iestādēs, kuru, protams, ir maz un atrodas tālu no daudzu latviešu pilsoņu dzīves vietām, bet arī citās piemērotās telpās, kuras ir saskaņotas ar Ārlietu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju. Es domāju, tas noteiks to, ka Pasaules brīvo latviešu apvienība iesniegs priekšlikumus par vēlēšanu iecirkņu atvēršanu daudzās lielākajās Kanādas, Amerikas, Austrālijas un varbūt vēl dažu citu valstu pilsētās un dažādos Latvijas vanagu un draudžu vai Latviešu biedrības namos, kur būtībā īre nav jāmaksā, līdz ar to arī papildizdevumi vēlēšanām nebūs vajadzīgi.

Un arī balsošana pa pastu... Diemžēl tikai vēlēšanu dienā, jo vēlēšanu likumā nevar būt tāda norma par balsošanu iepriekš, kas ir pretrunā ar Satversmi, kur vēlēšanu datums, tātad oktobra pirmā sestdiena, ir skaidri noteikta. Tajā pašā laikā varētu oponēt Lamberga kungam, ka viņš nav pamanījis, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuri nav izņēmuši Latvijas pilsoņu pases, tomēr var balsot, uzrādot vai nosūtot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu, tātad arī šeit viņiem ir nākts pretim.

Otrām kārtām Juridiskā komisija uzklausīja Latvijas Jūrniecības savienības pārstāvja priekšlikumus par balsošanu uz kuģiem un noteica, ka arī šeit var ierīkot iecirkņus uz kuģiem, ja var izpildīt vēlēšanu likuma prasības, tātad uz kuģiem, kuriem ir Latvijas karogs un kuri pierakstīti Latvijā.

Trešām kārtām ir mazs precizējums par to, ka, ja vēlēšanu iecirkņu komisiju pārstāvji ierodas vēlētāju dzīvesvietās, kā tas ir ar invalīdiem vai pensionāriem, kuriem grūti pārvietoties, tad šeit jāievēro aizklāta balsošana, kas iepriekš nebija minēts.

Bez tam arī ir dota iespēja pilnvarotajiem novērotājiem, kurus sūta dažādu sarakstu iesniedzēji, iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem.

Lielas diskusijas, protams, bija par grozāmajiem sarakstiem, tātad par iespēju vienas partijas sarakstā izsvītrot kādus cilvēkus un ierakstīt citus no citiem sarakstiem. Juridiskā komisija par to diskutēja vairākas reizes un noraidīja, un, manuprāt, galvenais iebildums ir tas, ka tādējādi personas, kas balso par vieniem sarakstiem, var ietekmēt kandidātu secību citā sarakstā. Mūsuprāt, tas nav īsti demokrātiski, jo tādā gadījumā no attiecīgās partijas vai no cita saraksta, teiksim, Saeimā tiek ievēlēti vairāki tie deputāti, kuri atbilst ne tik daudz šīs partijas vēlētāju interesēm, bet kuri ir kaut kādā veidā atbalstīti arī no citu partiju vēlētājiem. Tādējādi Saeima varētu iegūt visai netipisku deputātu sastāvu, ko, mūsuprāt, vēlētāji tomēr nebūtu pelnījuši.

Lielas diskusijas, protams, bija arī par to, ka palika 7% koalīciju sarakstiem, un droši vien vēl būs debates par to, vai tas ir taisnīgi, vai tur ir pretruna ar Satversmi. Es gan gribētu norādīt uz to, ka vairākām partijām neviens neliedz atbilstoši šim likumam veidot politisku apvienību, kuru reģistrē Tieslietu ministrijā, kas, manuprāt, būtu nopietni, jo prakse liecina, ka koalīciju saraksti ir visai bezatbildīgi un rīkojas ar šo koalīciju dažādas puses, bieži vien ļoti pretēji jau pēc ievēlēšanas. Ja turpretim šāda apvienība tiek juridiski reģistrēta, protams, tai atbildības sajūta vēlētāju priekšā ir lielāka, un tieši tas arī ar šo likumu būtu jāveicina.

Vēl jo vairāk. Ja sarakstus veido līdzīgi domājošas partijas, kādēļ lai šīs partijas nedomātu arī par apvienošanos, Latvijā partiju skaits būtu mazāks, un vēlētāji no tā tikai iegūtu.

Ko es vēl gribētu piezīmēt — tātad bija arī diskusijas par atsevišķu "Latvijas ceļa" deputātu iesniegto priekšlikumu grozīt pensiju likumu... tātad nākot pretī personām, kuras aizgājušas pensijā, bet turpina strādāt un vēlas pārrēķināt šīs pensijas. Vakar, esot Daugavpilī, arī vairāki vēlētāji tieši par to vaicāja, un es domāju, ka diskusijas par to būs. Tajā pašā laikā mūsu deputāti bija iesnieguši priekšlikumu atlikt šī jautājuma izskatīšanu, jo jāieklausās arī labklājības ministra vārdos, ka grozījumi ir saistīti ne jau tikai ar labvēlības izrādīšanu pret ļoti nozīmīgu vēlētāju grupu, bet arī par to, lai, izdarot šādus grozījumus, netiktu pasliktinātas iespējas varbūt kādām citām pensionāru grupām. Un es domāju, ka Saeima tagad, kad ir priekšlikums komisijām tomēr nodots, rūpīgi iepazīsies, uzklausīs arī valdības viedokļus un šie soļi, ko var spert budžeta ietvaros — un es domāju, ka budžeta situācija visā visumā uzlabojas,— arī tiks sperti. Paldies par uzmanību!

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Paldies un labvakar, godātie radioklausītāji! Šajā brīdī es gribētu runāt galvenokārt par to, kas ir noticis šodien plenārsēžu zālē, kādi likumprojekti pieņemti un kādas iniciatīvas ir skatītas. Un es tomēr gribētu teikt, ka ar būtisku un arī paliekošu vērtību šodien būs pēc ilga darba pieņemtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā. Šis darbs jau ir sācies no pagājušā gada pavasara, un būtība, ko sākumā šim likumprojektam ierosināja frakcija "Latvijai", bija ļoti vienkārša — noteikt, ka tradicionālo baznīcu struktūrvienības — diacēzes — turpmāk varēs tikt reģistrētas kā reliģiskas organizācija un arī iegūt juridiskas personas statusu un rīkoties patstāvīgāk. Tas šajā brīdī tagad sāks darboties.

Ļoti būtiska norma, es domāju, sabiedrībai būtiskāka par šo organizatorisko, ir šā likuma 6.pantā paredzētā, ka ticības mācības stundas valsts un pašvaldību skolās ir finansējamas no valsts budžeta. Protams, valsts budžeta līdzekļu ir šogad nepietiekami — šie 100 000 latu, bet principiālais akcepts ir gūts, un tālāk varēs cīnīties arī par lielāku valsts budžeta līdzekļu iedalījumu.

Vēl ir priekšā liels darbs, lai pieņemtu līdzsvarotu priekšlikumu par valsts atbalstu tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, un es uzskatu, ka šīs tradicionālās reliģiskās konfesijas mums likumā noteikti ir jānosaka. Un, kaut arī cilvēks var būt ar dažādu garīgu orientāciju, es domāju, ka reti kurais būs tāds, kurš noliegs tradicionālo konfesiju ieguldījumu augsta garīgā klimata veidošanā sabiedrībā, arī iedzīvotāju garīgā un sociālā aprūpē un jaunatnes audzināšanā. Šodien šis jautājums atrisināts netika, bet darbs ir turpināms un tiks turpināts, un es ļoti ceru, ka agrāk vai vēlāk arī būs risinājums.

Vēl īsi par atsevišķiem deputātu pieprasījumiem. Šodien tika skatīti Tautas kustības "Latvijai" ierosinātie pieprasījumi par nelikumībām ar valsts mantu un ēku Rīgā, Elijas ielā 17, kas ir saistībā ar televīzijas sabiedrību NTV–5.

Tālāk bija pieprasījums par kompensācijām politiski represētajām personām par tiem īpašumiem, kas tiem atņemti, jo izrādās, ka viena kategorija no šīm represētajām personām likuma nepilnību dēļ šo kompensāciju saņemt nevar, bet diemžēl visas valdošās koalīcijas, ieskaitot "Tēvzemei un Brīvībai", negrib ieklausīties šajā problēmā, un pieprasījums tika ar balsojumu noraidīts.

Tāpat bija arī pieprasījums par "Latvija dzelzceļa" vadības pieļautajām nekārtībām Vaiņodes dzelzceļā, kas ir novedis jau pie šī dzelzceļa slēgšanas.

Būtisks ir arī no jauna iesniegtais pieprasījums par invalīdu tiesību aizstāvību, kas balstās uz Invalīdu biedrības vēstuli, kas prasa nepasliktināt invalīdu nosacījumus gan veselības aprūpes jomā, gan nodrošinot tos ar bezmaksas telefona sarunām zināmu limitu ietvaros, 1.grupas invalīdiem — vismaz 15 minūtes dienā un 2.grupas invalīdiem — vismaz 10 minūtes dienā. Ir skaidrs, ka tas šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, un valdībai šāds risinājums būs jāatrod. Šo pieprasījumu skatīs Pieprasījumu komisija, un es ceru, ka kāds risinājums arī tiks gūts.

Vēl vēlēšanu likumā šodien netika atbalstīti virkne "Latvijai" priekšlikumu, kas ir vērsti uz vēlēšanu rezultātu viltošanas ierobežošanu. Tautas kustība "Latvijai" atbalstīja arī ārējo grozāmo sarakstus, jo, mūsuprāt, tas veicinātu cilvēku līdzdalību vēlēšanās, kas šajā brīdī ir ļoti svarīgi, lai neuzticība varas partijām nepārvērstos par neuzticību politiskajam procesam vispār un lai cilvēki neizstātos un nepaliktu malā, tādējādi ļaujot tieši procesā palikušajiem noteikt šos visus notikumus, kā viņi to vēlētos. Tātad cilvēki nedrīkst atteikties no vēlēšanām. Tas tika noraidīts, bet nu jāiet uz vēlēšanām būtu jebkurā gadījumā.

Īsi par pieminēto pensiju jautājumu. Tautas kustība "Latvijai" atbalstīja nodošanu komisijām, bet jāvērtē, lai sabalansēt varētu visu pensionāru intereses un apmierinātu, un grozījumi jau nav slikti, bet, protams, ņemot vērā sabiedrībā kopumā pastāvošās problēmas, tie ir nepietiekami visu šo problēmu atrisināšanai, un Tautas kustība "Latvijai" ir vairākkārt iestājusies par krietni radikālākiem mēriem, kas būtu pieņemami, patiesībā neprasot daudz papildu līdzekļu.

Tas varētu būt šajā reizē īsumā viss. Arlabvakaru.

Saeimas preses dienests