Iesniegumi

Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto starpziņojumu

(Saeimas dok. nr.3815)

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas lēmumu izmeklēšanas komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem uz šā gada 19.februāra plenārsēdi Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas sagatavoto starpziņojumu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā

zaudēto trīs miljonu latu lietu,

komisijas priekšsēdētājs A.Panteļējevs,

1998.gada 18.februārī komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Ādamsons

Latvijas Republikas 6.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā

zaudēto trīs miljonu latu lietu,

komisijas starpziņojums

1. Vispārīgas ziņas

Saeima 1997.gada 18.septembra sēdē pieņēma lēmumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs tika izveidots pēc frakciju pārstāvniecības principa: Andrejs Panteļējevs (LC), Edvīns Inkēns (LC), Jānis Ādamsons, Aivars Kreituss, Māris Grīnblats (TB/LNNK), Māris Rudzītis (TB/LNNK), Māris Vītols (LZS, KDS, LDP), Raitis Apalups (LZS, KDS, LDP), Elmārs Zelgalvis ("Latvijai"), Kārlis Čerāns ( "Latvijai"), Aleksandrs Kiršteins (LNRP un LZP), Jānis Kalviņš (LNRP un LZP), Ernets Jurkāns (DPS), Leonards Tenis (DPS), Jānis Urbanovičs, Modris Lujāns, Gundars Valdmanis, Andris Saulītis.

Par izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju 1997.gada 19.septembra komisijas sēdē ievēlēts Andrejs Panteļējevs, par priekšsēdētāja biedriem — Jānis Ādamsons un Aivars Kreituss, kā arī tika nolemts, ka komisijas sēdes būs slēgtas, bet pēc katras sēdes komisijas priekšsēdētājs vai kāds no komisijas priekšsēdētāja biedriem, vai arī cits komisijas pilnvarots pārstāvis sniegs informāciju presei.

Jau pašā komisijas darbības sākumā, kā galvenais tās mērķis tika stādīts izvērtēt visus apstākļus, kas veicināja šo noziedzīgo darījumu, iedziļināties notikumu hronoloģijā, aptaujāt iesaistītās amatpersonas, konstatēt trūkumus likumdošanā, kā arī amatpersonu pilnvaru pārkāpumus un nolaidību savu tiešo pienākumu pildīšanā.

Komisija savas darbības laikā sastapās ar dažādām problēmām, kas neveicināja komisijas darbu un patiesu apstākļu noskaidrošanu. Liela nevēlēšanās sadarboties ar izmeklēšanas komisiju bija ar cesijas darījumu saistītajiem advokātiem, kuri nepārtraukti neaizmirsa atsaukties uz advokatūras likumu, kurš aizliedzot viņiem izpaust jebkādu informāciju, kas ir nonākusi šo advokātu rīcībā, sniedzot juridisko palīdzību.

Komisijā uzklausīto personu atspoguļotajos faktos bija saskatāmas daudzas pretrunas, kā rezultātā komisija bija spiesta vairākkārt uzaicināt vienas un tās pašas personas. Šīs pretrunas uzvedina uz domām, kas komisijai priekšā vēl ir daudz darba.

Laba sadarbība izveidojās ar Ģenerālprokuratūru un Satversmes aizsardzības biroju.

Bet, protams, pamatu pamatos šā cesijas darījuma apstākļu patiesa noskaidrošana ir visas Latvijas sabiedrības demokrātiskuma, atklātības un tiesiskuma uzsvēršana.

Laikā no 1997.gada 19.septembra līdz 1998.gada 16.februārim komisija sanāca uz 22 sēdēm. Komisijas sēdēs tika uzklausīti: LR Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis (bija valsts pilnvarnieks Latvenergo cesijas darījumu laikā), "Latvenergo" viceprezidents Kārlis Purnis, "Latvenergo" finansu direktors Ivars Liuzniks, "Latvenergo" finansu direktora vietnieks Andris Cakuls, "Latvenergo" juridiskais konsultants Arnis Kurgs, "Latvenergo" juridiskās daļas vadītāja Ieva Miļūna, "Latvenergo" valsts pilnvarnieks Juris Luns, "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Ozoliņš, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs (prezidents) Edgars Birkāns, "Bankas Baltija" likvidators Deivids Berijs, zvērināts advokāts Modris Supe, zvērināts advokāts Armands Čapkēvičs, SAB direktors Lainis Kamaldiņš, zvērināts advokāts Andris Grūtups, zvērināts advokāts Uģis Grūbe, Ģenerālprokuratūras virsprokurore Biruta Ulpe, zvērināts advokāts Uldis Cakars, Ministru prezidents Guntars Krasts (ekonomikas ministrs un valsts pilnvarnieks cesijas darījuma laikā), Saeimas Juridiskā biroja galvenā konsultante Gunta Višņakova, jurists Strupišs, Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs, PVAS "Ventspils nafta" bijušais padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris (pašlaik padomes priekšsēdētāja vietnieks), PVAS "Ventspils nafta" prezidents Jānis Blažēvics, "Latvenergo" prezidenta v.i. V.Ginters, "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Hermanis Lapkovskis, bijušais "Latvenergo" viceprezidents Romalds Leveika, PVAS "Ventspils nafta" direktors tehnoloģijas jautājumos Genādijs Ševcovs, PVAS "Ventspils nafta" galvenais jurists Kokalis, uzņēmējs Andris Šķēle (Ministru prezidents cesijas darījumu laikā), LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks juridiskajos un licencēšanas jautājumos Jānis Brazovskis, LPA Privatizācijas procesa departamenta speciālists Ivars Ēlerts.

2. "Banka Baltija"–Lihtenšteinas firma–"Latvenergo" notikumu hronoloģija

1994.gada 12.augusts — tiek nodibināta a/s "Finansu norēķinu centrs" (FNC), kur kā dibinātāji piedalās — "Latvenergo" (32,7%), "Latvijas gāze" un "Latvijas dzelzceļš". Par FNC valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Andris Krēsliņš.

1994.gada 30.decembris — tiek slēgts līgums starp FNC un BB par 10 miljonu latu liela kredīta piešķiršanu FNC. "Latvenergo" ar prezidenta G.Koemeca parakstu galvo par šo kredītlīgumu.

— Tajā pašā dienā (30.decembrī) — FNC piešķirtā nauda no BB tiek pārskaitīta firmai "Birojs LSA", tālāk — "Finhold" un, veikusi pilnu apriti, atgriežas BB.

1995.gada 14.marts — Ministru kabinets izdod rīkojumu par visa "Latvenergo" padomes sastāva atlaišanu, un vienīgais pilnvarnieks "Latvenergo" ir Juris Ozoliņš.

1995.gada 16.marts — J.Ozoliņš ar akcionāru pilnsapulces lēmumu atlaiž no darba G.Koemecu.

1995.gada 28.marts — Ministru kabinets izdod rīkojumu par jaunas "Latvenergo" padomes iecelšanu.

1995.gada 26.aprīlis — par "Latvenergo" prezidentu tiek iecelts Edgars Birkāns un stājas amatā 1995.gada 1.maijā.

1995.gadā no 23. uz 24.jūniju mirst G.Koemecs.

1995.gada 30.oktobris — BB administrators U.Grūbe iesniedz prasību Rīgas apgabaltiesā pret FNC un tā galvotāju "Latvenergo" par parāda piedziņu.

1995.gada 30.oktobris — "Latvenergo" iesniedz prasību tiesā pret BB ar lūgumu atzīt galvojumu par spēkā neesošu.

1995.gada 4.decembris — Rīgas apgabaltiesa apmierina "Latvenergo" FNC prasību par civillietas izskatīšanas apturēšanu, kamēr tiks pabeigta krimināllieta par BB pazudušajiem 10 miljoniem.

1996.gada 15.janvāris — Augstākās tiesas Civillietu palāta atceļ Rīgas apgabaltiesas 4.decembra spriedumu un nodod lietu atkārtotai izskatīšanai tai pašā tiesā.

1996.gada 21.februāris — ar Ministru kabineta rīkojuma Nr.58 1.88. punktu PVAS "Latvenergo" tiek nodota privatizācijai.

1996.gada 20.marts — "Latvenergo" valdes locekļu skaits tiek palielināts no 5 līdz 9. Par valdes priekšsēdētāja vietnieku tiek iecelts Kārlis Purnis.

1996.gada 11.aprīlis — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa notiesā FNC valdes priekšsēdētāju A.Krēsliņu un piespriež viņam brīvības atņemšanu uz 3 gadiem — nosacīti.

1996.gada 17.jūnijs — tiek oficiāli atzīts BB bankrots un par BB likvidatoru tiesa ieceļ "Deloitte & Touch" darbinieku Deividu Beriju.

1996.gada 5.septembris — par "Latvenergo" valsts pilnvarniekiem tiek iecelti Atis Sausnītis, Juris Ekmanis, Juris Luns.

1996.gada 5.septembris — tiek iecelta "Latvenergo" padome, kur priekšsēdētājs ir Hermanis Lapkovskis, kurš darbojās līdz 1997.gada 9. decembrim.

1996.gada 3.oktobris — "Latvenergo" pārsūdz spriedumu Augstākajā tiesā.

1996.gada 3.oktobris — stājas spēkā grozījumi CPK 372.panta 6.punktā, saskaņā ar kuriem parādu piedzīšana no privatizējamiem uzņēmumiem nav iespējama.

1997.gada janvārī — darbu "Latvenergo" novērtēšanā sāk "Deloitte & Touch", kuras pārstāvis D.Berijs joprojām ir BB likvidators.

1997.gada 27.marts — Augstākās tiesas Civillietu palāta nospriež piedzīt no FNC 10 miljonus latu par labu "Bankai Baltija". Gadījumā, ja šī piedziņa no FNC nav iespējama, šo summu piedzīt no PVAS "Latvenergo" kā galvotāja (galvojumu PVAS "Latvenergo" vārdā parakstīja G.Koemecs — prezidents).

1997.gada 11.aprīlis — LPA notiek PVAS "Latvenergo" un LPA darbinieku apspriede, kurā prezidents E.Birkāns informē par 10 miljonu latu piedziņu BB labā (11.04.97. protokola 2.3.punkts).

1997.gada 27.aprīlis — pārsūdzības termiņš beidzās, spriedums Augstākās tiesas Senātā pārsūdzēts netiek un stājas spēkā.

1997.gada 28. aprīlis — PVAS "Latvenergo" prezidents E.Birkāns nosūta LPA ģenerāldirektoram J.Naglim vēstuli Nr.02-08/551 ar lūgumu atļaut panākt izlīgumu ar BB par parāda atmaksu pēc tam, kad piedzinējs būs pierādījis, ka no FNC piedziņa nav iespējama.

1997.gada 6.maijs — D.Berijs paraksta cesijas līgumu ar IFCE. PVAS "Latvenergo" saņem D.Berija vēstuli, ka viņš ir cedējis parādu IFCE.

PVAS "Latvenergo" valde pieņem lēmumu Nr.69-11 iekļaut gada bilancē nākamo periodu izmaksās ilgtermiņa saistības 10007190 latu.

1997.gada 7.maijs — "Latvenergo" ierodas IFCE pārstāvis zvērināts advokāts Armands Čapkēvičs, lai sāktu sarunas par parāda nomaksu Lihtenšteinas firmai.

1997.gada 8.maijs — LPA valde atļauj izpildīt "Latvenergo" saistības.

1997.gada 9.maijs — apspriede LPA "Latvenergo" jautājumos, kur "Latvenergo" meklēs iespēju vienoties ar BB likvidatoriem par pieņemamu parādu nomaksas kārtību, ievērojot LPA 08.05.97. valdes lēmumu Nr.72/1083, tajā pašā laikā "Latvenergo" valde neinformē padomi.

Vidzemes priekšpilsētas tiesu izpildītāju kantoris paraksta aktu par piedziņas neiespējamību no FNC un lēmumu par izpildu lietvedības izbeigšanu. To var pārsūdzēt saskaņā ar CPK 373.pantu.

1997.gada 15.maijs — "Latvenergo" prezidents E.Birkāns paraksta vienošanos ar IFCE, ka tai tiks samaksāti 8 miljoni latu, kas var stāties spēkā tikai pēc LPA valdes akcepta, kur skaidri redzams, ka ir pārkāpts "Latvenergo" valdes reglamenta 3.6.3. punkts, jo nav "Latvenergo" valdes lēmuma un padomes piekrišanas.

"Latvenergo" valde ar 15.05.97. lēmumu Nr.79/13 nolemj ņemt 5 miljonus latu kredītu no "Unibankas", lai varētu nokārtot parādu saistības.

1997.gada 20.maijs — LPA valde apstiprina 1997.gada 15.maija vienošanos starp "Latvenergo" un IFCE ar valdes lēmumu Nr.81/1197, bet "Latvenergo" padome netiek informēta.

1997.gada 3.jūnijs — laikrakstā "Dienas Bizness" parādās samērā detalizēts raksts par šo darījumu, kur šajā sakarībā pāris dienas pēc šī raksta I.Godmanis zvana premjeram A.Šķēlem un lūdz pievērst uzmanību šai lietai, uz ko Šķēles kungs atbildējis, ka noteikti to izdarīšot. Turpat arī līdzīgi raksti ar tādu pašu saturu parādījās "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", "Rīgas Balsī" un "B & B".

1997.gada 5.jūnijs — Saeima groza CPK 372.pantu un 418.pantu, un tagad piedziņas lietvedība privatizējamiem uzņēmumiem tiek apturēta, nevis izbeigta.

1997.gada 5.jūnijs — LPA ar valdes lēmumu Nr.94/1366 atļauj "Latvenergo" slēgt līgumu ar "Unibanku" par 5 miljonu latu ilgtermiņa aizdevumu un par "Latvenergo" apgrozāmo līdzekļu Ls 7,5 milj. apmērā ieķīlāšanu, kaut gan par šo ieķīlāšanu nav "Latvenergo" valdes lēmuma un padomes piekrišanas.

1997.gada 6.jūnijs — beidzas līgumā paredzētais 30 dienu termiņš. BB 5 miljonus no IFCE nav saņēmusi, respektīvi cesijas līgums nav spēkā, par ko D.Berijs nebrīdina "Latvenergo".

1997.gada 18.jūnijs — ar vēstuli Nr.317/7496 tiek paziņots E.Birkānam, ka LPA atļauj "Latvenergo" slēgt līgumu ar "Unibanku" par 5 miljonu latu ilgtermiņa aizdevumu un ieķīlāt "Latvenergo" apgrozāmos līdzekļus 7,5 miljonu latu apmērā, bet vēl joprojām nav "Latvenergo" padomes piekrišanas, nav arī "Latvenergo" valdes lēmuma par apgrozāmo līdzekļu ieķīlāšanu.

1997.gada 19.jūnijs — "Latvenergo" valde ar 19.06.97. lēmumu Nr.92/16 nolemj pārskaitīt 8 milj. latu IFCE pēc trīspusējā akta parakstīšanas starp "Latvenergo", BB un IFCE par savstarpēju saistību izbeigšanos pēc parāda nomaksas.

"Latvenergo" valde neinformē padomi.

1997.gada 19.jūnijs — "Latvenergo" pārstāvji I.Liuzniks, Andris Cakuls (Liuznika vietnieks) un A.Kurgs tiekas ar BB likvidatoru D.Beriju.

— Šajā sarunā tiek izskatīta iespēja vienoties pa tiešo bez starpniekiem par 6,7 miljoniem, par ko, pēc Liuznika vārdiem, viņš ir informējis Birkānu, ko savukārt pēdējais noliedz.

1997.gada 20.jūnijs — tikšanās ar BB likvidatoru D.Beriju, kur K.Purnis noliedz iespēju kārtot attiecības pa tiešo ar BB, un "Latvenergo" saņem BB vēstuli, kur tiek apliecināts, ka pēc vienošanās izpildes pretenzijas pret "Latvenergo" nebūs.

1997.gada 26.jūnijs — "Latvenergo" pārskaita naudu uz IFCE norādīto rēķinu.

1997.gada 26.jūnijs — notiek "Latvenergo" padomes sēde, kur, noklausoties un apspriežot valdes sniegto informāciju, izskatot iesniegtos dokumentus uz padomes locekļu J.Karpoviča un A.Bimbirula pieprasījumu, padomes locekļi atzīst par pareizu valdes rīcību, bet izsaka neizpratni par saistību cesijas jēgu un mērķi, par cesionāra izvēli, kur padome nolemj — 1) pieņemt zināšanai valdes sniegto informāciju par BB garantētā kredīta atmaksu un tās ietekmi uz "Latvenergo" darbību, 2) uzaicināt uz tikšanos BB likvidatoru D.Beriju, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, kaut gan nauda, 8 miljoni, jau bija pārskaitīti.

1997.gada 3.jūlijs — LB prezidents E.Repše lūdz Ģenerālprokuratūru pārbaudīt "Latvenergo" darījumu ar IFCE.

1997.gada 4.jūlijs — ar Ekonomikas ministrijas 1997.gada 4.jūlija rīkojumu Nr.125 tiek izveidota darba grupa A.Bērnera vadībā (slēdzienu darba grupas vārdā parakstījis V.Zvejs).

1997.gada 7.jūlijs — Ģenerālprokuratūra paziņo, ka sāks šī darījuma pārbaudi.

1997.gada 29.jūlijs — Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa sniedz ziņojumu ministram par dienesta izmeklēšanas rezultātiem (grupas vārdā paraksta V.Zvejs).

1997.gada 30.jūlijs — Ģenerālprokuratūra ierosina krimināllietu par faktu.

1997.gada 19.augusts — tiek izdots Ekonomikas ministrijas rīkojums Nr.176 par darba grupas izveidošanu "Latvenergo" un BB finansiālā darījumā iesaistīto EM pārziņā esošo iestāžu un amatpersonu darbības izvērtēšanai. Darba grupu uzdots vadīt A.Ošam.

1997.gada 25.augusts — tiek saņemta "Latvenergo" vēstule Nr.0208/1021, kuru parakstījis K.Purnis.

1997.gada 14.septembris — ir nācis klajā ekonomikas ministra A.Sausnīša izveidotās darba grupas dienesta izmeklēšanas atzinums.

1997.gada 16.septembris — D.Berijs iesniedz tiesā prasību pret E.Birkānu par goda un cieņas aizskaršanu.

1997.gada 18.septembris — tiek izveidota Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu šo lietu.

1997.gada 10.novembris — Parlamentārās izmeklēšanas komisija iesniedz Saeimas Prezidijam likumprojektu grozījumi likumā "Latvijas Republikas advokatūras likums".

1997.gada 27.decembris — izmeklēšanas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta pirmās daļas otro punktu iesniedza Saeimai izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas turpmāko darbību" sakarā ar jaunu faktu atklāšanu šajā lietā.

1998. gada 5. janvāris — tā kā komisijas rīcībā bija informācija, kas liecināja par daudzām pretrunām uzklausīto personu atspoguļojumā par notikušo cesijas darījumu, komisija atkārtoti uzaicināja un noklausījās zvērinātus advokātus Modri Supi un Uldi Cakaru.

1998. gada 5. februāris — izmeklēšanas komisija saņem 26.01.1998. parakstītu Ivara Godmaņa vēstuli, kurā viņš atkārtoti informē komisiju, ka personīgi telefoniski informējis un izteicis bažas laika posmā no 1997. gada 5.–12. jūnijam par iespējamo mierizlīguma noslēgšanu starp "Banku Baltija" un "Latvenergo" 10 miljonu latu lietas sakarā Ministru prezidentu Andri Šķēli.

1998. gada 12. janvāris — atkārtoti tiek uzklausīts "Latvenergo" finansu direktors Ivars Liuzniks.

1998. gada 2. februāris — atkārtoti vienlaicīgi komisijā tiek uzklausīti LPA ģenerāldirektors Jānis Naglis; bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns; "Bankas Baltija" likvidators Deivids Berijs.

3. Tieši un netieši, kā arī citādi ar darījumu saistītās institūcijas, amatpersonas un citas personas kompetence un pilnvaru apjoms, kā arī uz šo brīdi noskaidrotā rīcības analīze un vērtējums

Uzklausītās personas: LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš (tika uzklausīts 1997. gada 29. septembrī), Latvijas Bankas prezidents Einars Repše (tika uzklausīts 1997. gada 6. oktobrī), Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis (tika uzklausīts 1997. gada 6. oktobrī), ekonomikas ministrs Atis Sausnītis (bija valsts pilnvarnieks "Latvenergo" cesijas darījuma laikā) (tika uzklausīts 1997. gada 13. oktobrī), "Latvenergo" viceprezidents Kārlis Purnis (uzklausīts 1997. gada 20. oktobrī), "Latvenergo" finansu direktors Ivars Liuzniks (uzklausīts 1997. gada 20. oktobrī), "Latvenergo" juridiskais konsultants A.Kurgs (uzklausīts 1997. gada 20. oktobrī), "Latvenergo" juridiskās daļas vadītāja Ieva Miļūna (uzklausīta 1997. gada 27. oktobrī), "Latvenergo" valsts pilnvarnieks Juris Luns (uzklausīts 1997. gada 27. oktobrī), "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Ozoliņš (uzklausīts 1997. gada 27. oktobrī), "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs (prezidents) Edgars Birkāns (uzklausīts 1997. gada 3. novembrī), "Bankas Baltija" likvidators, kā arī "Latvenergo" auditors no "Deloite & Touch" Deivids Berijs (uzklausīts 1997. gada 3. novembrī), zvērināts advokāts Modris Supe (uzklausīts 1997. gada 24. novembrī), zvērināts advokāts Armands Čapkēvičs (uzklausīts 1997. gada 24. novembrī), SAB direktors Lainis Kamaldiņš (uzklausīts 1997. gada 19. novembrī), zvērināts advokāts Andris Grūtups (uzklausīts 1997. gada 19. novembrī), zvērināts advokāts Uģis Grūbe (uzklausīts 1997. gada 19. novembrī), Ģenerālprokuratūras virsprokurore sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurore Biruta Ulpe (uzklausīta 1997. gada 14. novembrī), zvērināts advokāts Uldis Cakars (uzklausīts 1997. gada 24. novembrī), Ministru prezidents Guntars Krasts (ekonomikas ministrs un valsts pilnvarnieks cesijas darījuma laikā), (uzklausīts 1997. gada 8. decembrī), Saeimas Juridiskā biroja galvenā konsultante Gunta Višņakova (uzklausīta 1997. gada 1. decembrī), jurists Strupišs (uzklausīts 1997. gada 1. decembrī), Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs (uzklausīts 1997. gada 8. decembrī), PVAS "Ventspils nafta" bijušais padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris (uzklausīts 1997. gada 15. decembrī), PVAS "Ventspils nafta" bijušais prezidents Jānis Blažēvičs (uzklausīts 1997. gada 15. decembrī), "Latvenergo" prezidenta v.i. V.Ginters (uzklausīts 1997. gada 15. decembrī), "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs H.Lapkovskis (uzklausīts 1998. gada 5. janvārī), Romalds Leveika (uzklausīts 1998. gada 12. janvārī), PVAS "Ventspils nafta" direktors tehnoloģijas jautājumos Genādijs Ševcovs (uzklausīts 1998. gada 12. janvārī), PVAS "Ventspils nafta" galvenais jurists Kokalis (uzklausīts 1998. gada 19. janvārī), uzņēmējs Andris Šķēle (Ministru prezidents cesijas darījuma laikā) (uzklausīts 1998. gada 19. janvārī), LB kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks juridiskajos un licencēšanas jautājumos Jānis Brazovskis, LPA Privatizācijas procesa departamenta speciālists Ivars Ēlerts (uzklausīts 1998. gada 9. februārī).

PVAS "Latvenergo" vadības struktūras

PVAS "Latvenergo" prezidents

Pamatojoties uz valdes reglamenta 8.3. punktu, informē padomes priekšsēdētāju par valdes sēžu dienas kārtību. Sabiedrības prezidentam jāinformē padomes priekšsēdētājs par ikvienu nozīmīgu sabiedrības darbības aspektu.

Nav pats tieši mēģinājis saistīties ar "Bankas Baltija" likvidatoru, lai vienotos par mierizlīgumu.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, prezidents nav informējis padomes priekšsēdētāju un līdz ar to ir pārkāpis savas pilnvaras.

PVAS "Latvenergo" viceprezidents

Saskaņā ar valdes reglamenta 8.4. punktu sabiedrības prezidenta pienākumus viņa ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums, komandējums) pilda sabiedrības viceprezidents un tādā gadījumā viņam ir šajā reglamentā noteiktās prezidenta pilnvaras. Pārējā laikā viceprezidents pilda valdes locekļa funkcijas. Respektīvi, pilda valdes priekšsēdētāja (prezidenta) uzliktos pienākumus.

Citas amatpersonas. Saskaņā ar reglamenta 8.5. punktu akcionāru pilnsapulču un valdes lēmumu izpildes nodrošināšanai un organizēšanai sabiedrības prezidents valdes apstiprinātā darbinieku skaita un akcionāru pilnsapulces noteikta budžeta ietvaros veido izpildu aparātu — administrāciju.

Iespējams, ka tieši viceprezidenta rīcība 20. jūnijā noveda pie tā, ka mierizlīgums starp "Latvenergo" un "Banku Baltija" nenotika.

PVAS "Latvenergo" finansu direktors valdes loceklis Ivars Liuzniks.

No I.Liuznika nopratināšanas protokola prokuratūrā (1997. gada 8. oktobrī) izriet, kad Liuzniks ir teicis Birkānam pirms valdes sēdes, ka Berijs būtu ar mieru lauzt līgumu ar Lihtenšteinas firmu un saņemt 6,7 miljonus latu no "Latvenergo" pa tiešo, bet E.Birkāns valdes sēdē neko neesot teicis, līdz ar to autorizēdams vēlāk notikušo naudas pārskaitījumu.

PVAS "Latvenergo" valde

Saskaņā ar valdes reglamenta 3.3. punktu valdei jāsaņem sabiedrības padomes piekrišana šādu nozīmīgu jautājumu galīgai izlemšanai, kur 3.3.9. apakšpunktā ir teikts, ka tādu darījumu slēgšanai, kuros tiek pārsniegta Ls 3 miljonu robeža, ir jāsaņem padomes piekrišana.

26. jūnijā valde pieņēma nepamatotu lēmumu pārskaitīt naudu, kā rezultātā "Latvenergo" (kā arī nodokļu maksātāji un valsts) zaudēja 1,3 miljonus latu, līdz ar to autorizēdams vēlāk notikušo naudas pārskaitījumu.

PVAS "Latvenergo" padome

Saskaņā ar statūtu 11.10. punkta otro daļu valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana, kur 11.10.9. apakšpunktā ir noteikts — tādu darījumu noslēgšana, kuros tiek pārsniegtas valdes reglamenta noteikto summu robežas, ir jāsaņem padomes piekrišana.

Latvijas Privatizācijas aģentūra

LPA padome

Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, ir valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā un pilda LPA pilnsapulces funkcijas. Ja valdes pieņemtais lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, padome, norādot, kura normatīvā akta norma ir pārkāpta, uzdod valdei novērst pieļauto pārkāpumu. Padomei ir tiesības jebkurā brīdī pieprasīt valdei pārskatu par aģentūras darbību.

LPA valde

Darbību reglamentē LPA statūti. Saskaņā ar LPA statūtu 88. pantu valde pārzina un vada visas aģentūras lietas, tā ir atbildīga par visu aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par normatīvo aktu prasībām atbilstošu grāmatvedības datu kārtošanu. Valde organizē valsts īpašumu objektu privatizāciju.

Privatizācijas aģentūras valde pieņēma lēmumus:

— 1997. gada 6. maijā,

— 1997. gada 20. maijā, kur nolēma akceptēt vienošanos par saistību izpildi, kas 1997. gada 15. maijā noslēgta starp "Latvenergo" un IFCE (Lihtenšteina, Vaduca),

— 1997. gada 5. jūnijā, kur nolēma: 1) atļaut "Latvenergo" slēgt līgumu Nr.VR97026 ar a/s "Unibanka" par 5 miljonu latu ilgtermiņa aizņēmumu; 2) atļaut "Latvenergo" slēgt līgumu Nr.1 ar a/s "Unibanka" par apgrozāmo līdzekļu 7,5 miljonu latu kopvērtībā ieķīlāšanu,

bez kuru pieņemšanas šis darījums nevarēja tikt īstenots, turklāt 20. 05.1997. lēmums pieņemts, pienācīgi nepārliecinoties par 8.05.1997. pieņemtajā lēmumā izvirzīto nosacījumu izpildi.

Līdz ar to var secināt, ka LPA valde pavirši veikusi savas uzraudzības funkcijas pār "Latvenergo" valdes darbību un lēmumiem.

Vēl būtu noskaidrojamas personas, kas aģentūrā bija atbildīgas par minēto lēmumu gatavošanu.

LPA ģenerāldirektors

Saskaņā ar LPA statūtu 94. pantu valdes darbību vada un valdes locekļu pienākumus nosaka valdes priekšsēdētājs — aģentūras ģenerāldirektors.

LPA pilnvarnieki "Latvenergo"

Darbojas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu valsts statūtsabiedrībā. Pilnvarniekiem jāveic tās darbības, kas paredzētas sabiedrības statūtos, kā arī jāievēro likums, kas reglamentē sabiedrības uzņēmējdarbības formu, pilnvarojuma līguma noteikumus. Jāziņo pilnvarotājam (J.Naglim) par katru akcionāru pilnsapulci, jāiepazīstina ar sapulces darba kārtību; nekavējoties, bet ne vēlāk kā nedēļas laikā, ir jāziņo pilnvarotājam par katru nozīmīgu sabiedrības darbības jautājumu, jāsniedz visas ziņas, kuras ir pilnvarnieka rīcībā un kuras nepieciešamas pilnvarotājam lēmuma pieņemšanai, noteikts pilnvarojuma līguma II nodaļā. Pilnvarnieka pienākumi un tiesības.

Valsts pilnvarnieks "Latvenergo" A.Sausnītis "Latvenergo" padomes sēdē aicināja nesniegt informāciju plašākai sabiedrībai. Komisijas sēdē 1997. gada 13. oktobrī Sausnīša kungs apgalvoja — viss darījums ir negadījums un pārpratums starp "Latvenergo" valdi un padomi.

Ekonomikas ministrija

MK rīkojums nosaka, ka ekonomikas ministrs ir arī LPA padomes priekšsēdētājs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju. Saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 14. pantu ministrijas pakļautībā esošās iestādes veic ministrijai uzticētās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

Tika izveidotas divas darba grupas, kurām bija jāizvērtē šis darījums, — viena ar Ekonomikas ministrijas 1997. gada 4. jūlija rīkojumu Nr.125, to vadīja A.Berners; otra darba grupa, kas tika izveidota ar Ekonomikas ministrijas 1997. gada 19. augusta rīkojumu Nr.176 (parakstīja A.Ošs 1997. gada 5. septembrī), kurai bija jāizvērtē "Latvenergo" un "Bankas Baltija" finansiālā darījumā iesaistīto Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo iestāžu un amatpersonu darbība. Šī darba grupa pilnībā atbalstīja A.Bernera vadītās darba grupas dienesta ziņojumā ietvertos secinājumus (29.07.1997. parakstījis V.Zvejs).

Ekonomikas ministrs nav sekojis līdzi parādu nomaksas gaitai. Nav rosinājis šī jautājuma apspriešanu Ministru kabinetā, pamatojot to it kā ar personisko konfliktu starp viņu un Ministru prezidentu A.Šķēli. Līdz ar to ekonomikas ministrs G.Krasts nav līdz galam izpildījis savus likumā noteiktos pienākumus.

Ministru prezidents

Reglamentē Ministru kabineta iekārtas likums. Saskaņā ar MK noteikumu "Par bezpeļņas organizācijas LPA statūtiem" 48.p. Ministru kabinets vai Ministru prezidents var atcelt pilnvarnieka pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar šo statūtu 51.p. Ministru prezidents var uzdot citai personai pildīt pilnvarnieka funkcijas LPA, ja ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj veikt pilnvarnieka funkcijas.

Statūtu 54.p. nosaka — padomes locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Ministru prezidents Andris Šķēle neiesaistījās šī darījuma novēršanā, neskatoties uz to, ka viņš bija saņēmis skaidru brīdinājumu par šo darījumu un aicinājumu to nepieļaut, tādējādi kļūstot par tā līdzzinātāju un līdzatbildīgu šajā lietā.

Komisijas rīcībā ir Ivara Godmaņa 26.01.1998. parakstīta vēstule (adresēta izmeklēšanas komisijai), kurā viņš skaidri dara zināmu, ka personīgi telefoniski informējis un izteicis bažas, par iespējamo mierizlīguma noslēgšanu starp "Banku Baltija" un "Latvenergo" 10 miljonu latu lietas sakarā, aicinot premjeru personīgi izsekot šai lietai, laika posmā starp 5. un 12. jūniju. Respektīvi, Ministru prezidents uz šo aicinājumu nereaģēja.

Kā arī, protams, Ministru prezidents A.Šķēle nejautāja neko par šo notikumu savam padomniekam advokātam Andrim Grūtupam ("Bankas Baltija" un D.Berija advokātam tajā pašā laikā).

"Banka Baltija"

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 131. pantu kredītiestādes likvidācijas un bankrota gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators. Tiesa ieceļ likvidatoru pēc LB ieteikuma.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 132. pantu kredītiestādes likvidators var būt fiziska persona, kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā, vai arī juridiska persona, kuras pamatdarbība ir juridisko pakalpojumu vai auditorpakalpojumu sniegšana.

Likvidators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz tiesai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — pārskatu par visu likvidācijas laiku. Likvidatora pārskatu par likvidācijas pabeigšanu apstiprina tiesa. (Respektīvi, likvidators ir atbildīgs tiesas priekšā.)

"Bankas Baltija" likvidators Deivids Berijs, zinot, ka cesijas līgums nav spēkā, jo nauda no Lihtenšteinas firmas nebija pārskaitīta Civillikumā noteiktajā laikā (30 dienas) "Bankai Baltija", tomēr neuzskatīja par vajadzīgu sazināties pa tiešo ar "Latvenergo" vadību, lai noslēgtu savstarpēju mierizlīgumu, bez ārzonas Lihtenšteinas firmas klātbūtnes, tādējādi atraujot apkrāptajiem "Bankas Baltija" noguldītājiem 1,7 miljonus latu.

Citas valsts amatpersonas

Citas atbildīgas valsts amatpersonas nereaģēja uz iepriekšējām publikācijām presē (1997. gada jūnija sākumā) par iecerētā darījuma shēmu.

Lai noskaidrotu šīs amatpersonas, komisijai ir jāizanalizē vēl ļoti daudz faktu un specifisku nianšu.

4. Advokatūra

LR likuma "Latvijas Republikas advokatūras likums" 6. panta otrā daļa paredz, ka aizliegts pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, un šo atrunu likumā ļoti veiksmīgi izmantoja advokāti Supe, Čapkēvičs, Grūbe, Grūtups. Komisija saņēma šo advokātu rakstiskas atrunas, kurās tika minēti ļoti dažādi neierašanās iemesli. Bijušā Ministru prezidenta padomnieks un tajā pašā laikā "Bankas Baltija" (D.Berija) advokāts A. Grūtups pēc atkārtota komisijas lūguma ierasties uz komisijas sēdi neaizmirsa pabrīdināt komisijas locekļus, ka, uzdodot viņam jautājumus, komisija pārkāpj likumu.

Pildot savus Ministru prezidenta padomnieka pienākumus, Grūtupa kungs aizmirsa pavēstīt A.Šķēlem par notikumu gaitu "Bankā Baltija".

5. Komisija ir paveikusi:

— Saeimai iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Republikas advokatūras likums"".

— Pēc komisijas iniciatīvas, izskatot Saeimā Saeimas lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas turpmāko darbību" un komisijas darba rezultātā iegūtiem jauniem faktiem, Saeima pieņēma lēmumu uzdot komisijai papildusuzdevumus.

— No darba atstādināti — "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns un, pēc vairākkārtēja komisijas pieprasījuma, "Latvenergo" viceprezidents Kārlis Purnis.

— Notiek nepārtraukta mijiedarbība ar Ģenerālprokuratūru, kas noteikti veicina lietas tālāku un neatgriezenisku virzību.

6. Iespējamie nenoskaidrotie jautājumi, uz kuriem komisijai būtu jāsniedz atbildes

1. Ja LPA lika BB likvidatoram saprast, ka saistību izpildei nepieciešams tiesas spriedums, tad kāpēc BB likvidators par šo tiesas spriedumu nekontaktējās ar LPA, lai noskaidrotu par nostāju saistību izpildē, bet nedēļas laikā parakstīja cesiju ar Lihtenšteinas firmu?

2. Precīzs to personu loks, kas līdz naudas pārskaitīšanas brīdim zināja cesijas līguma nosacījumus, un šo personu rīcība atbilstoši savām amata prasībām, lai nepieļautu nepamatoti lielās starpniecības naudas nonākšanu trešajai pusei.

3. Vai laika posmā no 6. jūnija, kad naudas nepārskaitīšanas dēļ cesijas līgums faktiski nebija spēkā, "Bankas Baltija" likvidators informēja kādu par šo faktu, un kā rīkojās personas, kas bija par to informētas.

4. Vai laika posmā no 19. jūnija līdz 20. jūnijam Liuznikam, Birkānam, Purnim, Berijam ir bijušas tikšanās vai pastarpinātas (caur advokātiem) konsultācijas ar kādām politiski atbildīgām personām. Šo konsultāciju sakars un būtība.

5. Pamatojums: vai kāda no politiski atbildīgajām personām rīkojusies savtīgi, iegūstot no darījuma personisku labumu.

6. Vai LPA valdē ir apspriests jautājums pēc būtības (ņemot vērā arī preses publikācijas), uzklausot Ivara Ēlerta informāciju. Ja ir, tad kāds ir šī jautājuma izskatīšanas saturs (ņemot vērā visus trīs LPA valdes lēmumus).