Saeimas parlamentārajai izmeklēšanas komisijai

Pēc rūpīgas iepazīšanās ar "Latvenergo", "Bankas Baltija" (BB) un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietas izmeklēšanai 6. Saeimā izveidotās parlamentārās komisijas starpziņojumu Ministru prezidents ir konstatējis, ka komisija izdarījusi virkni nepamatotu secinājumu. Līdz ar ar to Ministru prezidents komisijai atgādina:

• kaut gan ekonomikas ministrs vienlaikus ir arī Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) padomes priekšsēdētājs, ir jāievēro, ka LPA statūtu 49. pants liedz viņam iejaukties "Aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, tās operatīvajā vadīšanā". Atsauce uz Ministriju iekārtas likuma 14. pantu, ka LPA ir ekonomikas ministra pakļautībā, ir kļūdaina, jo LPA atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tas nozīmē, ka šādas institūcijas lēmumus ekonomikas ministrs varētu atcelt tikai tad, ja tie būtu pretrunā ar likumiem vai arī to pieņemšana noritētu, neievērojot likumu prasības;

• atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, ministram nav tiesību tieši iejaukties patstāvīgu uzņēmumu, kādi ir "Latvenergo" un BB, saimnieciskajā darbībā. Šo ierobežojumu ilustrēja situācija, kad bijušais ekonomikas ministrs Guntars Krasts pieprasīja LPA pārtraukt "Latvenergo" un BB norēķinam līdzīgo cesijas darījumu starp uzņēmumu "Ventspils nafta" un Lihtenšteinas firmu un kad LPA atbilstoši savām tiesībām šo pieprasījumu pieņēma tikai zināšanai, ne izpildei;

• vēl laikā, kad notika tiesas process starp "Latvenergo" un BB, toreizējais ekonomikas ministrs vairākkārt saasināja sabiedrības uzmanību uz šo tiesas procesu, uzsverot "Latvenergo" un BB parāda izcelsmes šaubīgo raksturu un šāda procesa neizdevīgumu sabiedrībai. Arī tālākajā gaitā Guntars Krasts sekoja attiecībām starp abiem uzņēmumiem, ciktāl tas bija redzams atklātībā;

• diemžēl pat Saeimas izmeklēšanas komisija 18 cilvēku sastāvā pēc vairāk nekā pusgada aktīvas darbības nav spējusi pilnīgi noskaidrot darījuma slēpto pusi. Kā to atzīst arī komisija, tieši slēptajā darījuma daļā notika nelikumības. Kā gan ministrs varēja uzminēt notikumu secību, par kuriem šobrīd nav pilnīgas skaidrības pat Saeimas komisijai?! Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka Guntars Krasts nav rosinājis šī jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā personisko domstarpību ar toreizējo Ministru prezidentu dēļ;

• kāpēc neapturēja pārskaitījumu? Gluži vienkārši — tāpēc, ka "Latvenergo" valde, kā to konstatējusi arī Saeimas komisija, par pārskaitījumu neinformēja pat "Latvenergo" padomi;

• der atcerēties, ka pēc pašreizējā Ministru prezidenta Guntara Krasta iniciatīvas jau 1997. gada 4. jūlijā (nedēļu pēc transakcijas) tika izveidota darba grupa "Latverego" darījuma ar Lihtenšteinas firmu IFCE izvētējumam. Trīs dienas vēlāk šī darījuma pārbaudi uzsāka Ģenerālprokuratūra. 1997. gada 29. jūlijā Ekonomikas ministrijas darba grupa sniedza ziņojumu par dienesta izmeklēšanas rezultātiem, bet nākamajā dienā Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par faktu.

Sakarā ar iepriekšminēto nav izprotams pārmetums par to, ka bijušais ekonomikas ministrs Guntars Krasts līdz galam neesot pildījis savus likumā noteiktos pienākumus.

Privatizācija ir jāpaātrina un jāveic atklātāk, lai mazinātu iespēju nelikumīgiem darījumiem, tāpēc Ministru prezidents Guntars Krasts atbalsta ierosinājumu atsevišķu valstij stratēģiski svarīgu uzņēmumu privatizācijas noteikumus apstiprināt valdībā. Tādā veidā palielināsies valdības loma un līdz ar to arī tās atbildība par lielo uzņēmumu (īpaši "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības") privatizācijas procesu.

Romāns Meļņiks,

Ministru prezidenta

preses sekretārs

1998. gada 20. februārī