Latvijas Privatizācijas aģentūra

Informācija

Šodien notika Privatizācijas aģentūras valdes sēde, kurā lēma par Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma Nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem" izpildes nodrošināšanu un tika pieņemts šāds lēmums:

Saskaņā ar Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmumu Nr.89 "Par atsevišķu valsts uzņēmumu parādiem" ir uzlikts valsts uzņēmumam "Latvenergo" (pašlaik — privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo") parādu valsts uzņēmumam "Latvijas gāze" (pašlaik — akciju sabiedrība "Latvijas gāze") nomaksāt valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība" (pašlaik — privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvijas kuģniecība") par kopējo summu 37,35 miljoni ASV dolāru.

Saskaņā ar 1993.gada 1.martā parakstīto savstarpējo vienošanos starp valsts uzņēmumu "Latvenergo" un valsts uzņēmumu "Latvijas gāze" soda sankcijas par laikā nenomaksāto parāda summu netiek piemērotas.

Ministru Padomes 1993.gada 6.jūlija lēmums Nr.354 "Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" maksājumiem valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība"" administratīvā kārtā noteica, ka valsts uzņēmums "Latvenergo" maksā valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība" soda naudu 0,3% apmērā no nesamaksātās kopējās summas par katru nokavēto dienu pēc tam, kad notecējis parādu summas samaksāšanas pēdējais termiņš.

Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojums Nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem" atcēla Ministru Padomes 1993.gada 6.jūlija lēmumu Nr.354 "Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" maksājumiem valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība"", līdz ar to atceļot arī administratīvā kārtībā noteikto soda naudu nomaksu.

Minētie dokumenti liecina par to, ka valsts uzņēmuma "Latvenergo" parādu nomaksa 37,35 miljonu ASV dolāru apmērā tika noteikta administratīvā kārtībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.568 valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" norakstīja savu parādu pret valsts uzņēmumu "Latvijas kuģniecība", kā arī vienlaikus tika norakstīti debitoru parādi. Debitoru parādi ir norakstīti saskaņā ar speciāli izveidotās komisijas, kuras vārdiskais sastāvs ir noteikts Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra lēmuma Nr.568 2.punktā, lēmumiem.

Valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" grāmatvedības uzskaitē tika izveidots 32 miljonu latu uzkrājums valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādam. Minētais skaitlis iekļauj sevī parāda pamatsummu 37,35 miljonu ASV dolāru apmērā un uzkrātās soda naudas 12 miljonu latu apmērā.

1998.gada 12.martā Rīgas apgabaltiesā tiks izskatīta privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" prasība par parāda piedziņu no privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" (lieta Nr.C-765/5).

Pildot Ministru prezidenta G.Krasta 1997.gada 30.septembra rīkojumu Nr.286 "Par Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma Nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem" izpildi", kurā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram uzdots veikt pasākumus, lai nodrošinātu Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma Nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem" 2.punkta izpildi, Privatizācijas aģentūra sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetam un ministrijām vairākus iespējamos šī jautājuma risinājuma variantus.

No Ministru kabineta 1998.gada 10.februāra sēdes darba kārtības tika izslēgta šī jautājuma skatīšana ar motivāciju, ka nepieciešams iesniegt vienu konkrētu jautājuma risināšanas variantu, kas neļautu privatizējamai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas kuģniecība" pieprasīt parāda piedziņu no privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo".

1998.gada 17.februārī Ministru kabinets atkārtoti bija iekļāvis sēdes darba kārtībā jautājumu par privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība" parādsaistībām un uzklausīja Privatizācijas aģentūras ģeneāldirektora J.Nagļa ziņojumu par saistību rašanās administratīvo raksturu un pilnībā nenoskaidroto parāda izcelsmi.

Pildot Ministru prezidenta G.Krasta 1997.gada 30.septembra rīkojumu Nr 286, kā arī ekonomikas ministra, Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka, padomes priekšsēdētāja A.Sausnīša 1998.gada 10.februāra vēstulē Nr.1—176 doto uzdevumu, ka "Privatizācijas aģentūrai nekavējoties ir jāpanāk privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" debitoru parādu samazināšana atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojumam Nr.568, kaut arī šī tiesību akta 2.punkts nesatur kategorisku prasību to realizēt. Taču, tā kā šī tiesību akta prasības attiecībā uz privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" ir izpildītas, tad privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" prasības uzturēšana var novest pie nepamatotas summas piedziņas no privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo". Tādējādi tiks pieļauta valsts interešu ignorēšana un nesaimnieciska rīcība ar valsts mantu. Privatizācijas aģentūrai ir jādod atbilstoši uzdevumi privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" valsts pilnvarniekiem un padomes locekļiem".

Pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 22.panta piekto daļu, Privatizācijas aģentūras valde nolēma:

1. Sasaukt 1998.gada 27.februārī plkst. 10 Basteja bulvārī 2, Rīgā, privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" ārkārtas akcionāru pilnsapulci ar šādu darba kārtību:

"Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" atteikšanos no prasības pret privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" par parādu piedziņu civillietā Nr.C-765/5 Ls 52 372 954 apjomā."

2. Uzdot privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" valsts pilnvarniekiem darba kārtībā iekļautajā jautājumā balsot tā, kā būtu balsojis pats akciju īpašnieks — valsts.

3. Paziņot par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" akcionāru ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu akciju sabiedrības valdei, padomei un revīzijas institūcijai.

4. Uzdot privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" valsts pilnvarniekiem nodrošināt ārkārtas akcionāru pilnsapulces darba kārtībā iekļautā jautājuma izskatīšanu privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" padomes sēdē saskaņā ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" statūtu 4.27.punktu.

5. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" valsts pilnvarniekiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā nodrošināt ārkārtas akcionāru pilnsapulces lēmumu izpildi, ņemot vērā nepieciešamību atrisināt parāda nokārtošanas jautājumu starp privatizējamajām valsts akciju sabiedrībām "Latvijas kuģniecība" un "Latvenergo" tā, lai tiktu maksimāli ievērotas Latvijas valsts intereses un netiktu pieļautas darbības, kuru rezultātā paaugstinātos elektroenerģijas tarifi.

6. Iekļaut privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumos un akciju pirkuma līgumos informāciju un nosacījumu, ka nevarēs atjaunot prasījumu pret akciju sabiedrību "Latvenergo", lai nepieļautu nākamo akcionāru darbības minēto lēmumu apstrīdēšanā vai atcelšanā.

Valdes priekšsēdētājs J.Naglis

Par apdrošināšanas tirgus izvērtējumu

Kaut arī tikai 1998. gada sākumā, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas sagatavota, iznākusi pirmā Latvijas apdrošināšanas tirgus analīze un informācijas apkopojums — "Apdrošināšanas gadagrāmata, 1996". Trešdien, 18. februārī, ar izdevumu tika iepazīstināti paši apdrošināšanas tirgus dalībnieki — Latvijas apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji un žurnālisti.

Izdevumā analizēts apdrošināšanas tirgus stāvoklis valstī un attīstība, loma Latvijas ekonomikā, apdrošināšanas sabiedrību attīstība un darbība atsevišķos — dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas veidos.

Tomēr, iepazīstinot ar jauno izdevumu, Gvido Romeiko, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks, vairāk pievērsās jau, viņaprāt, sekmīgā 1997. gada izvērtējumam un apdrošinātāju darba prognozēm 1998. gadā.

1997. gadā, pēc G.Romeiko domām, apdrošināšanas tirgus Latvijā ir sasniedzis stabilitāti un piesātinātību — to pamato vairāki rādītāji. Viens no tiem — 1996. gadā dibināta viena jauna apdrošināšanas sabiedrība, bet 1997. gadā tirgus ne ar vienu jaunu dalībnieku vairs nepapildinājās. Bet šogad, kā prognozēja G.Romeiko, līdzšinējo tirgus dalībnieku skaits varētu papildināties tikai ar divām jaunām ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecībām. Kopumā Latvijā pašlaik darbojas 28 apdrošināšanas sabiedrības, salīdzinājumam: Igaunijā — 23, Lietuvā — 31 apdrošināšanas sabiedrība.

Par apdrošināšanas sabiedrību skaitu precīzāks rādītājs ir apdrošināšanas prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju. Latvijā tas veido 26,57 latus, Igaunijā — 33,26 latus, bet Lietuvā — tikai deviņus latus, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju. Salīdzinājumam un Latvijas apdrošināšanas tirgus izaugsmes pierādījumam G.Romeiko minēja šī paša rādītāja — iedzīvotāju skaita un nopirkto prēmiju attiecības — citu valstu piemērus. Tā, Šveicē vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek parakstītas apdrošināšanas prēmijas vairāk nekā 3000 dolāru apjomā, ASV šis rādītājs pārsniedz 2000 dolārus.

Kopumā Latvijas apdrošinātāji pagājušajā gadā prēmiju veidā saņēmuši 65,7 miljonus, Igaunijā — 48,9 miljonus, Lietuvā — 33,4 miljonus latu. Salīdzinot ar 1996. gadu, parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Latvijā palielinājies par 21,8 miljoniem latu — nedzīvības apdrošināšanas prēmiju kopapjomam palielinoties par 22,4 miljoniem latu, bet dzīvības apdrošināšanas prēmijām samazinoties par 606 tūkstošiem latu.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības 1997. gadā noslēgušas 166 742 līgumus — par 16 547 mazāk nekā 1996. gadā. Gada beigās kopējais spēkā esošo dzīvības apdrošināšanas līgumu skaits pārsniedzis 268 tūkstošus.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību noslēgto līgumu skaits 1997. gadā savukārt ievērojami palielinājies, kopējam saistību apjomam (bez pārapdrošināšanas līgumiem) sasniedzot vairāk nekā 6,7 miljardus latu.

Kā secināja G.Romeiko, tas, ka parakstīto nedzīvības apdrošināšanas prēmiju skaits un apjoms joprojām daudzkārt pārsniedz dzīvības apdrošināšanas tirgus raksturlielumus, liecina par sabiedrības joprojām zemo pārticības līmeni un līdz ar to deformētajiem vērtību kritērijiem.

Atsevišķos apdrošināšanas veidos līderpozīcijas ieņem īpašuma apdrošināšana — 23,9 procenti, sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana — 23,13 procenti kopējā prēmiju apjoma, pēc tam vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — 14,57 procenti, sauszemes transporta apdrošināšana — 10,88 procenti, veselības apdrošināšana — 6,4 procenti un nelaimes gadījumu apdrošināšana — 3,26 procenti no kopējā gan fizisko, gan juridisko personu parakstīto prēmiju skaita.

Līdz ar apdrošināšanas prēmiju palielinājumu par 2,1 miljonu pieaudzis arī izmaksāto atlīdzību apjoms, sasniedzot 13 miljonus latus, no tiem — 9,5 miljonus latus nedzīvības apdrošināšanā un 3,5 miljonus latu dzīvības apdrošināšanā.

Par apdrošināšanas tirgus stabilitāti liecina arī tā koncentrācija. Jau kopš 1994. gada piecu lielāko apdrošināšanas sabiedrību īpatsvars tirgū veido 65 līdz 68 procentus, pirmās desmit apdrošināšanas sabiedrības aptver 85 līdz 88 procentus visa tirgus apjoma. Daudz nav mainījies arī šo sabiedrību sastāvs, tā, piemēram, 1997. gadā līderi nedzīvības apdrošināšanas tirgū ir bijuši "Balta", "Austrumu alianse", "Pareksa apdrošināšanas kompānija", "Balva" un "Alterna", trīs no šīm sabiedrībām pirmajā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību piecniekā bijušas arī 1996. gadā.

Būtisks pavērsiens apdrošināšanas tirgū 1997. gadā bija arī vadošās apdrošināšanas sabiedrības "Balta" akciju kotēšana Rīgas Fondu biržā.

Ievērojami — par 57,8 procentiem — pieaudzis Latvijas apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitāls. No 15,1 miljona latu 1996. gadā tas palielinājies uz 23,9 miljoniem latu 1997. gadā.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības drošību raksturo aktīvu ieguldījuma veidi. 1997. gadā turpinājis pieaugt to līdzekļu apjoms, kas ieguldīti banku depozītos (14 miljoni latu), valdības, Latvijas Bankas vai pašvaldību garantētos vērtspapīros (6,5 miljoni latu), biržas vērtspapīros (5,7 miljoni latu) un nekustamajā īpašumā (5,1 miljons latu). Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumi kopumā veido vairāk nekā 56 miljonus latu.

Kā vēl vienu apdrošināšanas tirgus rādītāju G.Romeiko minēja apdrošināšanas prēmiju kopapjoma īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, Latvijā 1997. gadā tas veidoja aptuveni divus procentus.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas

un valdības lietu redaktore