Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

 

5.11. Statistiskās informācijas problēmas

5.11.1. Valsts statistiskās

sistēmas pilnveidošana

Latvijas valsts statistikas sistēmā turpinās metodoloģijas un statistisko novērojumu organizācijas attīstība (skatīt 5.10. ielikumu).

Lai panāktu Latvijas likumdošanas aktu pilnīgāku atbilstību ES normatīvajiem aktiem, Valsts statistikas komiteja ir izstrādājusi jaunu likumu "Valsts statistikas likums" saskaņā ar Eiropas savienības statistikas biroja (Eurostat) ekspertīzi. (Saskaņā ar šo likumu Valsts statistikas komiteja turpmāk sauksies par Centrālo statistikas pārvaldi. Visā Ziņojuma tekstā ir lietots jaunais nosaukums.) Likums (tas pilnībā atbilst EK Direktīvai par Savienības statistiku) ir pieņemts Saeimā 1997. gada 6.novembrī. Tas nosaka visu valsts institūciju atbildību, tiesības un pienākumus statistiskās informācijas sagatavošanā. Lielākās izmaiņas ir saistītas ar statistiskās konfidencialitātes (individuālās statistiskās informācijas neizpaušanas) lomas pieaugumu, ir ņemtas vērā Eiropas Padomes "Rekomendācijas statistiskajiem nolūkiem vākto un apstrādāto personas datu aizsardzībai".

Likumdošanas aktu pilnveidošanas jomā nozīmīgi ir Ministru kabineta 1997. gada 25. novembrī izdotie "Noteikumi par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu".

5.10. ielikums

Galvenie valsts statistikas sistēmas attīstības virzieni:

— plaša starptautisko, un pirmām kārtām Eiropas savienības, statistisko standartu izmantošana tādās jomās kā statistisko novērojumu organizēšanas metodoloģija, klasifikācijas, rādītāju sastāvs, datu apstrāde un izplatīšana;

— modernās informācijas tehnoloģijas ieviešana un tai atbilstošas statistikas datu glabāšanas, apstrādes un pārraides infrastruktūras izveidošana;

— izlases metožu lietošana statistiskās informācijas ieguvē;

— statistisko un administratīvo reģistru attīstība un to datu plaša izmantošana;

— vispārējo skaitīšanu kā īpaši svarīga bāzes informācijas ieguves avota un statistikas datu ticamības paaugstināšanas faktora lomas palielināšana;

— piemērotu datu vākšanas metožu (personiskās intervijas, telefonaptaujas, vēstuļapsekojumi) izvēle statistiskajos novērojumos;

— detalizētāku statistisko vienību — vietējās vienības un vietējās darbības veida vienības — ieviešana;

— likumdošanas aktu pilnveidošana;

— organizatoriskās izmaiņas valsts statistikas sistēmā.

Centrālā statistikas pārvalde statistiskās informācijas ieguvē izmanto Eurostat un citu starptautisko statistikas organizāciju izstrādātās un ieviešanai ES valstīs rekomendētās klasifikācijas. Starp pašlaik Latvijas statistikā izmantotām klasifikācijām ir Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija (NACE 1. red.), uz Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas (ISCO) bāzes izveidotais Latvijas Profesiju klasifikators, Starptautiskā patēriņa izdevumu klasifikācija COICOP, Kombinētā nomenklatūra — ārējās ekonomiskās darbības preču klasifikators (CN), Starptautiskā saslimstību klasifikācija (ICD-10). Pamatā minētās klasifikācijas ir pieņemtas kā nacionālie standarti, nepieciešamības gadījumā tās adaptējot atbilstoši Latvijas apstākļiem. Ieviešanas stadijā ir vairākas citas starptautiskās klasifikācijas.

Modernās informācijas tehnoloģijas ieviešana dod iespēju kvalitatīvi un kvantitatīvi uzlabot un paātrināt statistikas datu apstrādi, veikt rezultātu analīzi, droši uzglabāt nepieciešamos datu apjomus un nodrošina lietotājiem elektronisku pieeju statistisko datu bāzēm. Tās ieviešana valsts statistikas sistēmā pamatā ir saistīta ar datorizētu statistiķu darba vietu izveidošanu, kuras apgādātas ar progresīvu programmatūru, tādu kā SAS, SPSS, BLAISE u.c., tai skaitā arī rajonu statistikas nodaļās, jaudīgu centrālo serveru uzstādīšanu un elektroniskās datu apmaiņas nodrošināšanu kā starp Centrālo statistikas pārvaldi un citām valsts institūcijām, tā arī ar rajonu statistikas nodaļām. Centrālajā statistikas pārvaldē, izmantojot Eiropas savienības PHARE budžeta finansējumu, ir uzsākta integrēto statistisko datu bāzu projektēšana un ieviešana, kas ir dārgs un darbietilpīgs, ne ātrāk kā vairākos gados paveicams process.

Līdzās tradicionālo statistisko rādītāju vākšanai un apkopošanai Centrālā statistikas pārvalde veic jaunus statistikas apsekojumus (skatīt 5.11. ielikumu). Katrs jaunais apsekojums tuvina Latvijas statistiku Eiropas savienības statistikai, nodrošina tās arvien lielāku atbilstību Eurostat prasībām. Jaunie apsekojumi dod iespēju lietotājus, tai skaitā starptautiskās organizācijas apgādāt ar agrāk trūkstošiem statistikas rādītājiem.

5.11. ielikums

1995. un 1996. gadā tika uzsākts:

— lauku saimniecību apsekojums, lai iegūtu informāciju par saimniecību zemes izmantošanu, mājlopu skaitu, produkciju, tehniku, saimnieciskās darbības finansiāliem rādītājiem;

— mājsaimniecību budžetu apsekojums, par iedzīvotāju dažādo sociālo grupu ienākumiem, izdevumiem un patēriņa struktūru, lai analizētu dažādus sabiedrībā notiekošus sociālos procesus;

— darbaspēka apsekojums, kura veikšana ļauj noskaidrot situāciju Latvijas darba tirgū un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeni. Šī informācija ir noderīga bezdarba problēmas risināšanai un ēnu ekonomikas aprēķiniem;

— ceļotāju apsekojums par ceļotāju uzturēšanās ilgumu, ierašanās iemesliem, ārvalstu ceļotāju tēriņiem Latvijā un Latvijas tūristu izdevumiem ārzemēs, kurš ļauj uzlabot Latvijas maksājumu bilances kvalitāti un izveidot tūrisma statistikas bāzi;

— uzņēmumu paneļapsekojumi pēc Eurostat programmas, lai noskaidrotu uzņēmumu veidošanās un attīstības procesus;

— uzņēmumu reģistra apsekojumi par faktiski darbībā esošo uzņēmumu loku un to darbības veidiem, lai, veicot izlases apsekojumus, iegūtu rezultātu precīzu novērtējumu;

— informācijas vākšana par uzņēmumu un iestāžu nefinansu investīcijām — pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu izmaiņām.

1997. gadā īstenoti šādi jauni apsekojumi:

— piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu apsekojums, kas dod precīzāku informāciju pārtikas produktu bilances sastādīšanai;

— kokapstrādes uzņēmumu apsekojums;

— ražošanas izmaksu apsekojums, kas dod iespēju pilnveidot iekšzemes kopprodukta un citu makroekonomikas rādītāju aprēķināšanu, kā arī izveidot izmaksu-izlaides tabulas;

— aptauja par enerģijas patēriņu mājsaimniecībā, kuras rezultāti tiek izlietoti valsts enerģētisko resursu bilances sastādīšanai;

— darbinieku skaita un samaksas pa profesijām pilotapsekojums;

— kravas autotransporta pilotapsekojums. Tā mērķis ir harmonizēt kravas autotransporta statistisko rādītāju sistēmu atbilstoši Eiropas savienības prasībām;

— iedzīvotāju veselības pilotapsekojums par iedzīvotāju veselības stāvokli pa atsevišķām vecuma un dzimuma grupām, novērtējot arī Latvijas iedzīvotāju zināšanas veselības jautājumos;

— izmēģinājuma tautas skaitīšana, apsekojot iedzīvotājus četru pašvaldību teritorijās, kā sagatavošanās posms 2000. gada tautas skaitīšanai.

Starp 1998. gadā veicamajiem jaunajiem statistiskajiem apsekojumiem minami:

— kravas autotransporta apsekojums un tā rezultātu apkopojums;

— darbaspēka izmaksu apsekojums;

— darbinieku skaita un samaksas pa profesijām apsekojums;

— izmēģinājuma lauksaimniecības skaitīšana;

— mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu pilsētu tirgos apsekojums (ar intervētāju iesaistīšanos);

— atsevišķu komercpakalpojumu pilotapsekojums.

Turpinās priekšdarbi tautas un lauksaimniecības skaitīšanu veikšanai 2000. gadā, kā to paredz ES direktīvas.

Ir uzsākta lauku saimniecību reģistra veidošana, nabadzību raksturojošu rādītāju sistemātiska aprēķināšana (Gini indekss u.c.), ieviests uz unificētiem būvniecības objektiem balstīts būvmontāžas darbu cenu indeksu aprēķins, iesaistīti papildu informācijas avoti maksājumu bilances sastādīšanā, uzsākti priekšdarbi importa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām (lai izveidotu bāzi tā noteikšanai, veikta ārējās tirdzniecības sākotnējo datu variācijas analīze).

1997. gadā:

— pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izdevumā "Īstermiņa ekonomiskie rādītāji. Pārejas perioda tautsaimniecība. 1996" publicēti darbaspēka apsekojuma rezultāti par Latviju kā vienīgo no Baltijas valstīm. Speciāla nodaļa Latvijai veltīta arī Eurostat izdevumā "Iekšējā tirdzniecība Centrālās Eiropas valstīs. 1996";

— sagatavots jauns ikceturkšņa izdevums "Investīcijas Latvijā", kas satur datus par ārvalstu investīcijām (sadalījumā pa darbības veidiem, valstīm, Latvijas pilsētām un rajoniem), valsts investīciju programmas izpildi, nefinansu investīcijām un privātām investīcijām ģimenes māju būvniecībā;

— makroekonomikas statistikas pilnveidošanas ietvaros paplašināti pētījumi ēnu ekonomikā;

— pabeigts pirmais etaps izmaksu–izlaides tabulu aprēķiniem, apkopota sākotnējo datu informācija par starppatēriņa sastāvu tautsaimniecībā;

— analizēta un precizēta patēriņa un investīciju preču cenu informācija pirktspējas paritātes noteikšanai Eiropas starptautiskās salīdzinājumu programmas ietvaros;

— realizējot rīcības plānu valdības deklarācijas izpildei, ir izveidota un uzsākusi darbu starpresoru darba grupa pasākumu kompleksa izstrādei ekonomisko statistikas rādītāju pilnveidošanai (datu salīdzināšana dinamikā, informācijas plūsmu sakārtošana u.c.).

Lai pilnveidotu statistikas metodoloģiju, 1998. gadā tiks ieviesta ES lietotā rūpniecības produkcijas klasifikācija PRODCOM List, sezonas svārstību koriģēšana mazumtirdzniecībā. 1997. gadā paredzēta sagatavošanās inovāciju apsekojumam, kas ir jauns pētījums pēc Eurostat programmas, kā arī tiks uzsākti sagatavošanas darbi daudzfunkcionālam dzīves apstākļu pētījumam.

1998. gadā Centrālā statistikas pārvalde aktivizēs savu darbību vēl šādās jomās:

— reģionālā statistika — iesaistoties Eurostat organizētajā pilotprojektā, tiek adaptēta starptautiski atzīta aprēķinu metodoloģija un veikts iekšzemes kopprodukta apjoma sadalījums pa valsts reģioniem. Tādējādi tiks iegūta arī informācija, kas raksturos katrā valsts reģionā (4 novados un Rīgā) izvietoto ekonomiskās darbības veidu attīstību saskaņā ar Eiropas savienības statistisko klasifikāciju NACE;

— ārējās tirdzniecības statistika — piedalīšanās Eurostat pilotprojektā atvieglos informatīvās bāzes sagatavošanu sarunām ar Eiropas savienību par preču eksporta un importa apjomiem saistībā ar izvedmuitas un ievedmuitas tarifiem.

5.11.2. Starptautiskie sakari

Sākot ar 1992. gadu, Latvijas statistika iesaistījās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstu, Eiropas savienības un 3 Baltijas valstu statistikas iestāžu kopējā sadarbības programmā. Šīs sadarbības programmas ietvaros tiek realizēti 15 projekti dažādās statistikas nozarēs, kurus vadīja EFTA valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas) un Dānijas statistikas iestāžu konsultanti. Šo konsultantu vadībā tika uzsākts Latvijas statistikas sistēmas pārveidošanas process. Šī sadarbības programma deva iespēju Latvijas statistiķiem piedalīties starptautiskos semināros un darba grupu sanāksmēs, apgūt pieredzi EFTA valstu statistikas iestādēs, kā arī saņemt praktisku palīdzību Latvijā.

1995. gada 30. martā Tallinā tika parakstīta Baltijas valstu statistikas iestāžu un Eiropas savienības statistikas biroja Kopējā deklarācija par turpmāko sadarbību statistikas jomā. Pēc deklarācijas parakstīšanas ievērojami palielinājās sadarbības projektu skaits, vispusīgāk aptverot visas statistikas nozares, kā arī mainījās sadarbības programmas nosaukums — PHARE daudzvalstu tehniskās palīdzības programma statistikas jomā (PHARE DTPP).

1996. gadā minētās programmas ietvaros Latvijas statistikā 39 projekti aptvēra visas statistikas nozares.

1997. gadā projektu skaits ir palicis tas pats, taču lielākajā daļā projektu aktivitāšu skaits ir samazinājies. Dažos projektos, piemēram, tūrisma statistikā, kultūras statistikā nav notikusi neviena aktivitāte.

Tas galvenokārt saistīts ar Eiropas savienības Statistikas biroja un PHARE DTPP prioritāšu maiņu.

Eurostat un PHARE DTPP definēja 4 prioritārās statistikas nozares, kas ir kopējas visām Eiropas savienības kandidātvalstīm, proti: makroekonomika, ārējās tirdzniecības statistika, demogrāfiskā statistika un lauksaimniecības statistika.

Katra valsts savukārt izvēlējās vēl 2 prioritārās nozares, ņemot vērā katras valsts iekšējo specifiku un nepieciešamību. Latvijas statistika izvēlējās tautas skaitīšanas statistiku un nozaru statistiku.

Latvijas statistika piedalās arī vairākos pilotprojektos (1997. gadā 6 projektos), kurus metodoloģiski vada Eurostat, bet finansē PHARE DTPP (izņemot enerģētikas pilotprojektu, kuru finansēja no Enerģētikas PHARE Programmas).

Latvijas statistikai ir izveidojusies laba sadarbība ar Starptautisko valūtas fondu (SVF). Baltijas valstīs strādā SVF padomnieks statistikas jautājumos, kurš sniedz vērtīgas konsultācijas maksājumu bilances un nacionālo kontu sistēmas izveidošanā un cenu statistikas pārkārtošanā atbilstoši starptautiskajām prasībām, kā arī konsultē nozaru statistikas speciālistus.

OECD eksperti konsultē Latvijas statistiķus konjunktūras apsekojumu izpildē rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, patērētāju apsekojumu realizēšanā, kā arī cenu salīdzināmības programmas izveidošanā.

5.12. ielikums

Centrālā statistikas pārvalde ir parakstījusi sadarbības līgumus:

— ar Igaunijas un Lietuvas statistikas iestādēm (1994. gada 5. maijā Viļņā, aktualizēts 1996. gada 12. jūnijā). Sadarbības līgumam ar Igauniju un Lietuvu ir apakšlīgums par sadarbību iedzīvotāju statistikas pilnveidošanā (parakstīts 1993. gada 1. augustā). Šis apakšlīgums papildus paredz kopēju koncepciju un definīciju izstrādi un to ieviešanu iedzīvotāju dabiskās kustības statistiskajā uzskaitē, salīdzināmu pirmatnējās uzskaites veidlapu izveidošanu un ieviešanu u.c. koordinējošus pasākumus;

— ar Somijas statistikas biroju (1994. gada 17. februārī, Helsinkos);

— ar Polijas Centrālo statistikas biroju (1994. gada 12. augustā, Rīgā);

— ar Itālijas Nacionālo statistikas institūtu (1995. gada decembrī, Romā);

— ar Maķedonijas Valsts statistikas biroju (1996. gada 12 jūnijā, Parīzē);

— ar Dānijas statistikas biroju (1997. gada 29. septembrī, Rīgā).

Ir uzsāktas sarunas arī par divpusējās sadarbības līguma parakstīšanu ar Krievijas Federācijas Valsts statistikas komiteju.

Divpusējie sadarbības līgumi (skatīt 5.12. ielikumu) paredz regulāri apmainīties ar statistisko informāciju un publikācijām, kā arī koordinēt svarīgākos statistiskās attīstības jautājumus.

Somijas statistikas eksperti konsultē Latvijas statistikas speciālistus apdrošināšanas un kriminālās statistikas jomā, rūpniecības fiziskā apjoma indeksu aprēķināšanas metodoloģijā, statistiskās informācijas izplatīšanā. Ar Somijas Ārlietu ministrijas un Somijas statistikas daļēju finansiālu atbalstu 1997. gadā Centrālajā statistikas pārvaldē ir izveidots Informācijas centrs uz esošās bibliotēkas bāzes.

Savukārt Polijas statistiķi ir palīdzējuši tūrisma statistikas apsekojumu metodoloģijas izstrādē, konsultējuši arī Latvijas lauksaimniecības statistikas speciālistus lauksaimniecības skaitīšanas statistikas jautājumos.

Ar Itālijas Nacionālā statistikas institūta ekspertiem galvenā sadarbība notiek ēnu ekonomikas apjomu noteikšanas metodoloģijas jomā. Ir parakstīts atsevišķs apakšlīgums par Itālijas Nacionālā statistikas institūta izstrādātās ēnu ekonomikas apjomu aprēķināšanas metodoloģijas adaptāciju Latvijas apstākļiem.

Centrālā statistikas pārvalde ir iesaistījusies arī vairākos starptautiskos projektos, vienlaicīgi veicot apsekojumus un gatavojot ziņojumus par realizēto apsekojumu rezultātiem, kā arī apgūstot apsekojumu izpildes metodoloģiju un to praktisko realizāciju. Pasaules bankas un Polijas statistikas ekspertu vadībā Latvijā īstenota mājsaimniecību budžetu pētījumu reforma. Sadarbībā ar Norvēģijas Lietišķo sociālo pētījumu institūtu (FAFO) ir veikts iedzīvotāju dzīves apstākļu apsekojums. Šo projektu pilnībā finansēja Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrija. Latvijas statistiķi katru gadu gatavo ziņojumu un piedalās sociālās statistikas datu bāzes izveidē par iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām Latvijā laika posmā no 1989. līdz 1996. gadam ANO Bērnu fonda Starptautiskā bērnu attīstības centra (UNICEF) zinātniskajam projektam "Valsts politika un sociālie apstākļi, kas atspoguļo pāreju uz tirgus ekonomiku Centrālajā un Austrumeiropā". Savukārt ANO Attīstības programmas (UNDP) pārskatu par tautas attīstību Latvijā Centrālā statistikas pārvalde nodrošina ar nepieciešamo statistisko informāciju. 1995. gada maijā Latvijas statistikas komiteja piekrita pievienoties ANO Attīstības programmas sociālās statistikas pilnveidošanas un attīstības projektam 1995.–1997. gadam. Šis projekts paredz daudzpusīgu sociālās statistikas darbinieku apmācību dažādu sociālo un demogrāfisko pētījumu veikšanai atbilstoši starptautiskajām prasībām.

6. Rekomendācijas

uz ekonomisko izaugsmi orientētās

ekonomiskās politikas īstenošanai

Sasniegtā stabilitāte, cerīgie makroekonomiskie un fiskālie rādītāji nav pašmērķis. Tas ir tikai pamats, nepieciešamais priekšnoteikums valsts tālākai izaugsmei, iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai. Šobrīd viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir veicināt ekonomiskās izaugsmes faktorus un radīt labvēlīgu vidi to realizācijai.

Visas reformas valstī, kā arī tās turpmākā attīstība neapšaubāmi ir saistāma ar integrāciju Eiropā, jo tikai iekļaušanās Eiropas savienībā var nodrošināt neatgriezenisku valsts izaugsmi.

Valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas dokuments, kura izstrāde pašreiz ir sākusies, konkretizēs ekonomisko politiku, sekmēs tās aktīvāku un koordinētāku īstenošanu, lai nodrošinātu tautsaimniecības stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Pasaules attīstītāko valstu pieredze liecina, ka izaugsmi var nodrošināt, īstenojot tikai pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomisko politiku un atvērtu ārējās tirdzniecības politiku. Lai neaizkavētu reformas, nedrīkst pieļaut sociālās spriedzes un nabadzības pieaugumu. Tas nozīmē, ka īpaša vērība ir jāpievērš tautas attīstībai un sociālai vienotībai.

Vidējā laika periodā valsts ekonomiskās attīstības politikas galvenās prioritātes ir:

— nodrošināt stabilu makroekonomisko vidi, realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku;

— ierobežot valsts izdevumus, nododot valstij neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram un novēršot funkciju dublēšanos valsts pārvaldē;

— palielināt valsts investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un konsultāciju sistēmā, vienlaicīgi uzlabojot valsts investīciju programmu efektivitāti;

— pabeigt valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvu stratēģisko investoru izvēlei infrastruktūras uzņēmumos;

— nodrošināt veselīgas konkurences attīstību valstī, vēršoties pret negodīgas konkurences izpausmēm un citiem konkurences likuma normu pārkāpumiem, pilnveidojot monopolu uzraudzību, kā arī sakārtojot valsts atbalsta sistēmu;

— pilnveidot kvalitātes nodrošināšanas un veicināšanas mehānismu, harmonizējot tirgus likumus ar ES likumdošanu un izveidojot tirgus uzraudzības sistēmu;

— uzlabot uzņēmējdarbības vidi, pilnveidojot nodokļu sistēmu, kompleksi sakārtojot uzņēmējdarbības likumdošanu visos tās posmos; novēršot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus un sakārtojot licencēšanu, kā arī veicinot dažādu garantiju fondu izveidošanu mazā un vidējā biznesa attīstībai;

— īstenot mērķtiecīgu ārējās tirdzniecības politiku, lai Latvija varētu aktīvi un efektīvi piedalīties starptautiskajā integrācijā; veikt eksportu veicinošus pasākumus, gan paplašinot eksporta informatīvo nodrošinājumu, gan izstrādājot mehānismu eksporta kreditēšanai u.c.;

— attīstīt finansu tirgus politiku, pilnveidojot tiesību aktus un veicot finansu institūtu uzraudzības centralizāciju un labāku koordināciju;

— veicināt tautsaimniecības nozaru attīstību, izstrādājot un īstenojot to attīstības koncepcijas;

— celt darba tirgus kvalitāti, teritoriālo un profesionālo mobilitāti, veicot īres tirgus liberalizāciju, dzīvokļu privatizāciju un atceļot pieraksta sistēmu, kā arī pilnveidojot izglītības un pārkvalifikācijas sistēmu;

— paaugstināt iedzīvotāju izglītības līmeni, reformējot esošo valsts izglītības sistēmu un stimulējot privātā sektora iesaistīšanos izglītības procesā;

— veicināt zinātniskos pētījumus un eksperimentus, paaugstinot zinātnes atdevi un nostiprinot tās saikni ar ražošanu;

— realizēt mērķtiecīgu sociālo politiku, nodrošinot sociālās garantijas atbilstoši konkrētās personas izdarītajiem apdrošināšanas maksājumu apmēriem un pilnveidojot sociālā nodrošinājuma sistēmu;

— nodrošināt ekonomiskās vides izlīdzināšanu Latvijas reģionos, radot vienādas biznesa attīstības iespējas un stimulējot īpaši atbalstāmo reģionu attīstību;

— nodrošināt resursu racionālu, ekonomisku izmantošanu un samazināt vides piesārņojumu, pilnveidojot nodokļu sistēmu.

Ekonomiskajiem pasākumiem ir jābūt savstarpēji saskaņotiem un koordinētiem.

Paaugstināma ekonomiskā koordinācija visaugstākajā līmenī, izveidojot pastāvīgu sadarbības mehānismu starp Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas Banku.

Būtiski ir panākt sabiedrības izpratni par notiekošajiem procesiem, visplašākajiem iedzīvotāju slāņiem jādod iespēja diskutēt par ekonomiskajām reformām un valsts attīstības perspektīvām.

Valsts ekonomiskās politikas īstenošana ir tautai kopīgi veicams darbs. Iniciatīva, kas raisījusies uzņēmumā, zemnieku saimniecībā, universitātē, jebkurā Latvijas vietā un cilvēkā, kam rūp valsts rītdiena, būs vispārliecinošākais atbalsts Saeimas, valdības un citu institūciju rīcībai.

 

Nobeigums. Sākums — "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22; 28.01.98., nr.23/24;

5.02.98., nr.31; 10.02.98., nr.34/35; 11.02.98., nr.36;

18.02.98., nr.42/43; 19.02.98., nr.44/45; 20.02.98., nr.46/47.

Nacionālā radio un televīzijas padome

Informācija

1998.gada 13.februārī

Par reģistrācijas apliecības izsniegšanu

Nacionālā radio un televīzijas padome 1998.gada 22.janvārī pieņēma lēmumu Nr.6 par reģistrācijas apliecības Nr. K 046 izsniegšanu kabeļtelevīzijas sistēmu izmantošanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "SIA — Nova".

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs O.Rubenis