"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenti Andris Sproģis un Arnis Blumbergs vakar, 24. februārī, dienas un notikumu vidū, Daugavas abos krastos

— Lejpus Jēkabpils radās ledus sastrēgumi gan Daugavā, gan tās atzarā Sakā — tā ir atteka, kas iet gar salas otru pusi un ko šķērso dambis. Virs sastrēguma sāka krāties ūdens, kāpa līmenis, apdraudot pilsētu, ko ieskauj dambji. Dambjos parādījās sūces. Ūdens līmenis cēlās un sasniedza jau 7,27 metru atzīmi. Bet kritiskā robeža ir 6,40 metri. Radās doma, ka dambis jāuzspridzina, jo 23.februāra rītā redzējām, ka šajā dambī ir plaisas — upe meklē savu veco gultni, jau divas reizes tā šo dambi ir pārrāvusi: 1981.gadā un 1983.gadā. Un pārrautu arī šoreiz, bet tikai kādas stundas vēlāk. Ja vien izturētu vaļņi ap pilsētu. Ja ne, nelaime būtu daudz lielāka.

Pulksten 13 sanācām uz ārkārtas sēdi, izsaucām arī pagasta vecāko — izrādījās, ka dambis jau pa pusei ir sabrucis. Apstaigājām daļu Salas pagasta māju, daudzviet cilvēki kategoriski atteicās atstāt savu dzīvesvietu, kāds pat ar plinti draudēja.

Bet mājas arī nav īpaši cietušas. Ir laivu satiksme — tātad kustība notiek. Straume plūst pa zemākajām vietām. Šobrīd līmenis ir nokrities līdz 6,80 metriem, un pulkstenis rāda 10.25.

Pie dambju nostiprināšanas ap pilsētu esam strādājuši visas trīs dienas. Tas trakākais — atkal sola salu. Ja tas neuznāks, ūdeņi varbūt daļēji noskrietu. Ledus gan nav izkustējies, vietām upe ar ledus blāķiem ir piedzīta līdz dibenam. Mēģināsim ledu izkustināt ar spridzināšanu. Jo kaut kas ir jādara. Par līdzšinējo palīdzību vislielākais paldies Iekšlietu ministrijas struktūrām — Mobilā pulka vīriem ar komandieri Aivaru Žilinski priekšgalā, arī iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram.

Palu ūdeņi ir ieplūduši pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ir aizgājušas bojā attīrīšanas baktērijas — arī šī problēma būs jārisina.

Applūdušajā Salas pagasta daļā atrodas arī sējumi, zem ūdens ir kādas divas trešdaļas no tūkstoš hektāriem. Skaidrs, ka vairākiem simtiem hektāru noskalos auglīgo slāni. Nezinu, vai zemnieki savas sējplatības ir apdrošinājuši, bet gan jau tik gudri būs bijuši. Tomēr pašlaik Jēkabpilī nav smagākā situācija, ko radījuši palu ūdeņi. 1981.gadā un 1983.gadā ūdens līmenis aizkāpa līdz 8,90 metru atzīmei. Kad 1981.gadā pārrāva salas dambi, straume ar savu vilni noslīcināja 100 000 vistu un pusotru tūkstoti liellopu.

Stāvoklis tātad nav tik briesmīgs. Saprotams, ka pār dambi ir jāuzceļ tilts, ir jābūt slūžām, lai regulētu straumes līmeni.

Bet pašreizējie ir ziemas pali, tāpēc līdz aprīlim mēs tomēr dzīvosim nepārtrauktā stresā. Ja rīt būs – 8° C sals, kā prognozē, šis aukstums visu apturēs, tad piesnigs sniegs, viss kusīs no jauna... Ja dabūsim ūdens līmeni līdz sešiem metriem, tad būs normāli. Bet līdz tam ir jāiztur.

Tiktāl pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs.

Par pārējo Daugavas krastos pie Jēkabpils redzēto stāsta fotoattēli. Un arī kāds atšķirīgs viedoklis.

Skolotāja Sandra Turkupole dzīvo Salas pagasta Druvās. Sastapām viņu brīdī, kad tikko ar laivu bija pārcelta no salas uz krastu:

— Agrāk līdz pilsētai ar mašīnu varēja aizbraukt desmit minūtēs, nu vajadzēs četras reizes ilgāk. Domāju, ka tā būsim spiesti mocīties ilgi — neticu, ka mums pār dambi uzcels tiltu, solīt jau solīs... Sējumu apdrošināšana? Kur zemnieks tādām lietām ņems naudu — vismaz mums sējumi nav apdrošināti. Par kaimiņiem nezinu.

Tik dažādās noskaņās šobrīd dzīvo ļaudis Jēkabpilī un tās apkaimē. Uz plūdu pulvermucas, kur nelaimes dzirkstele arvien var iesprukt pavisam negaidīta.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Pēc pēdējās informācijas, Jēkabpilī ūdens līmenis Daugavā ir strauji krities. Šobrīd augstākais ūdens līmenis ir konstatēts 6m 70cm. Tas panākts līdz ar pārrāvuma izveidošanu Salas pagasta dambī. Pēc pārrāvuma izveidošanas vairāk nav applūdusi neviena Salas pagasta ēka.

Ar ūdeni ir applūdušas zemākās vietas, tādējādi nošķirot ēkas no sauszemes. IeM darbinieki ar laivām transportē iedzīvotājus uz norobežotajām ēkām, lai padarītu neatliekamos saimniecības darbus un apkoptu mājlopus.

Labvēlīgā situācijā ir prognozējama ūdens līmeņa krišanās vēl par apmēram 20 cm. Pilsētas dambī ir radušās plaisas, taču tās tiek nostiprinātas un līdz ar ūdens līmeņa krišanos nerada tik lielus draudus kā iepriekš.

No Rīgas papildus atvestas laivas, glābšanas dēļi un motorlaivas, kas iegādātas par valdības piešķirtajiem līdzekļiem. Šodien uz Jēkabpili tiks nogādāti arī tie glābšanas piederumi, kas pirkti par Zviedrijas valdības piešķirtajiem līdzekļiem.

Vakar, 24.februārī, uz Jēkabpili atkārtoti devās iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, lai iepazītos ar situāciju pēc Sakas salas dambja uzspridzināšanas un IeM dienestu darbību, sniedzot palīdzību Jēkabpils iedzīvotājiem.

Vakar pulksten 13 pie Jēkabpils tika uzspridzināti sakrājušies ledus gabali, kas novērsīs Jēkabpils applūšanu. Spridzināšanas darbus veica NBS un 56.zemessardzes bataljona speciālisti.

IeM preses centrs

Pagaidām tikai ledus ielenkumā, iedzīvotāji pārcēlušies uz drošāku vietu

Ar plūdiem cīnās visi — Ogres Civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ernests Svilāns, Jēkabpils pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Mobilā policijas pulka komandieris Aivars Žilinskis