• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 24. februāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par Engures ezera dabas parku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.1998., Nr. 51/52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47073

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.61

Engures ezera dabas parka padomes nolikums

Vēl šajā numurā

26.02.1998., Nr. 51/52

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 60

Pieņemts: 24.02.1998.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 Ministru kabineta noteikumi Nr. 60

Rīgā 1998.gada 24.februārī (prot. nr.8 1.§)

Noteikumi par Engures ezera dabas parku

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. un 17.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka starptautiskas nozīmes mitrāja — Engures ezera — īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kategoriju (Engures ezera dabas parks), robežas, zonējumu, kā arī individuālo aizsardzību un izmantošanu.

2. Engures ezera dabas parka teritorijā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu jūras aizsargjosla tiek paplašināta līdz 10 metru izobatai.

3. Lai koordinētu Engures ezera dabas parka aizsardzību, apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, tiek izveidota Engures ezera dabas parka padome (turpmāk — Padome), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18000 ha, un tā robežas ir noteiktas saskaņā ar Engures ezera dabas parka robežu aprakstu (1.pielikums), Engures ezera dabas parka shēmu (2.pielikums) un pašvaldību zemes ierīcības projektiem.

5. Engures ezera dabas parkam ir šādas funkcionālās zonas:

5.1. dabas rezervāta zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. neitrālā zona.

6. Dabas rezervāta zona ir izveidota, lai nodrošinātu ūdensputnu un Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto plēsīgo putnu netraucētu ligzdošanu un barošanos.

7. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai nodrošinātu aizsargājamo augu un putnu sugu dzīvotņu aizsardzību, kā arī Engures ezera piekrastei raksturīgo ainavu un biotopu saglabāšanu.

8. Neitrālā zona ir izveidota, lai saglabātu Engures ezera piekrastes zvejniekciemu raksturīgo ainavu un nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību, izmantojot vietējos dabas resursus. Neitrālās zonas izmantošanu regulē pagastu ģenerālplāni un apbūves noteikumi.

II. Engures ezera dabas parka aizsardzība un izmantošana

9. Dabas rezervāta zonā ir atļauta:

9.1. zemledus zveja — visā laikposmā , kad Engures ezeru sedz ledus;

9.2. zemledus makšķerēšana — visā laikposmā, kad Engures ezeru sedz ledus;

9.3. pļaušana, ja tās vieta un laiks ir saskaņoti ar Padomi.

9.4. teritorijas apmeklēšana zinātnisko pētījumu veikšanai (pēc saskaņošanas ar Padomi ) — visu gadu;

9.5. sēņošana un ogošana — ar 16.jūliju.

10. Dabas rezervāta zonā ir aizliegta:

10.1. jebkāda saimnieciskā darbība, arī mežsaimnieciska darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumu veikšanu;

10.2. cilvēku uzturēšanās Engures ezerā (izņemot apsardzībai un uzturēšanos šo noteikumu 9.punktā minēto atļauto darbību veikšanai) — no 1.marta līdz ezera aizsalšanai;

10.3. cilvēku uzturēšanās mežos — no 1.marta līdz 15.jūlijam;

10.4. braukšana ar motorlaivām, izņemot apsardzībai un zinātnisko pētījumu veikšanai.

11. Dabas lieguma zonā ir aizliegts:

11.1. iznīcināt, pārveidot vai bojāt biotopus, savvaļas augus, dzīvnieku dzīvotnes, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

11.2. būtiski ietekmēt dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī koncentrāciju migrācijas periodā;

11.3. izmainīt pazemes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņus, izņemot gadījumus, kad tiek remontētas ūdens līmeni regulējošas būves;

11.4. bez saskaņošanas ar Padomi izstrādāt jaunas zemes dzīļu atradnes (izņemot sapropeļa ieguvei) un veikt ūdens gūtņu, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju būvniecību;

11.5. bez saskaņošanas ar Padomi organizēt brīvdabas atpūtas un sporta pasākumus, kas izraisa liela cilvēku skaita koncentrēšanos;

11 .6. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas Engures ezera piekrastē (300 m joslā) un Mērsraga pļavās;

11.7. uzart vai kultivēt pļavas Engures ezera piekrastē (300 m joslā) un Mērsraga pļavās;

11.8. pļaut zāli un sējumus virzienā no lauka malā m uz centru;

11.9. ķert dzīvniekus, vākt olas, postīt ligzdas, alas un citas dzīvnieku slēptuves un vākt materiālus kolekcijām, izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu;

11.10. noplūkt un izraut ar saknēm aizsargājamos un retos augus, kā arī vākt to daļas jebkurā attīstības stadijā;

11.11. vākt ārstniecības un dekoratīvos augus un materiālus kolekcijām, izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu;

11.12. lietot toksiskus (smagos metālus saturošus) šāviņus ūdensputnu medībās Engures ezerā;

11.13. plānot ārpus neitrālās zonas apbūvei parceles, kas mazākas par 10 ha;

11.14. izgāzt atkritumus, izņemot īpaši aprīkotos atkritumu deponēšanas poligonos, kuru ierīkošana saskaņota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.15. veikt galveno un rekonstruktīvo cirti;

11.16. Engures ezerā — braukt ar ūdens motocikliem, ūdens velosipēdiem un vējdēļiem, kā arī nodarboties ar zemūdens medībām.

12. Neitrālās zonas izmantošanu regulē pagastu ģenerālplāni un apbūves noteikumi.

13. Lai ūdensputnu ligzdošanas vietas ligzdošanas periodā nodrošinātu pret traucējumiem, dabas lieguma zonā Engures ezerā tiek noteikts sezonas liegums. Ūdensputnu ligzdošanas vietu robežas Engures ezerā apzīmē dabā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātām noteikta parauga zīmēm. Zīmes ik gadu pēc ledus izkušanas izliek vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteikta institūcija.

14. Sezonas liegumā ir atļauta:

14.1. zveja:

14.1.1. visā sezonas lieguma teritorijā — ziemā zem ledus;

14.1.2. atklātā ūdenī — no ledus izkušanas līdz 15.aprīlim un no 21.jūnija līdz Engures ezera aizsalšanai;

14.1.3. ūdensputnu ligzdošanas vietās — no 16.septembra līdz Engures ezera aizsalšanai;

14.1.4. zemledus makšķerēšana — visā sezonas lieguma teritorijā;

14.1.5. spiningošana un makšķerēšana (saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem licencētās makšķerēšanas noteikumiem, izņemot ūdensputnu medību dienās): atklātā ūdenī — no 21.jūnija līdz Engures ezera aizsalšanai; ūdensputnu ligzdošanas vietās — no 16.septembra līdz Engures ezera aizsalšanai;

14.2. braukšana ar laivu atpūtai un Engures ezera apskatei — tajā laikā un vietās, attiecīgi kad un kur atļauta spiningošana un makšķerēšana;

14.3. niedru ieguve — pēc paredzētās platības un darba izpildes laika saskaņošanas ar Padomi;

14.4. lopu ganīšana, grīšļa un virsūdens augāja pļaušana, niedru dedzināšana, sapropeļa ieguve — pēc platības un darba izpildes laika saskaņošanas ar Padomi;

14.5. zinātnisko pētījumu veikšana un dzīvnieku skaita regulēšana (pēc saskaņošanas ar Padomi) — visu gadu;

14.6. ūdensputnu medības — saskaņā ar Medību likumu un Ministru kabineta izdotajiem medību noteikumiem.

15. Sezonas liegumā ir aizliegta:

15.1. atrašanās Engures ezera akvatorijā naktī (no 1,5 h pēc saules rieta līdz 1,5 h pirms saules lēkta);

15.2. braukšana ar motorlaivām (izņemot Engures ezera apsardzībai un zinātnisko pētījumu veikšanai);

15.3. cilvēku uzturēšanās ūdensputnu ligzdošanas vietās (izņemot Engures ezera apsardzībai un šo noteikumu 14.punktā minēto atļauto darbību veikšanai) — laikā no ledus izkušanas līdz 15.jūlijam;

15.4. cilvēku uzturēšanās seklumos (ūdensputnu ligzdošanas vietās) (izņemot Engures ezera apsardzībai un šo noteikumu 14.punktā minēto atļauto darbību veikšanai) — no ledus izkušanas līdz 15.septembrim.

16. Engures ezerā braukšana ir atļauta tikai ar reģistrētām laivām un tikai no attiecīgās pašvaldības noteiktām vietām (laivu bāzēm), kurās ir noteikts maksimālais pieļaujamais laivu skaits un braukšanas rajoni, ievērojot noteiktos termiņus. Pēc saskaņošanas ar Padomi pašvaldības katru gadu līdz 1.martam nosaka maksimālo pieļaujamo laivu skaitu katrā laivu bāzē.

17. Laivu bāzu izmantošanas kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Padomes izstrādātajiem paraugnoteikumiem.

III. Noslēguma jautājumi

18. Engures ezera dabas parka teritorijā saglabājas esošie lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās, un līdz jaunu līgumu noslēgšanai spēkā ir saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 37.pantu noslēgtie līgumi.

19. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmuma nr.107 "Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1987, 25.nr.) 7.pielikuma 13. un 14.punktu un ar minētā lēmuma apstiprinātā Nolikuma par īpaši aizsargājamo dabas objektu režīmiem Latvijas PSR teritorijā II sadaļas 7.nodaļas 44., 45., 46., 47., 48., 55. un 56.punktu. 

Ministru prezidenta vietā —
Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 24.februāra
noteikumiem nr.60

Engures ezera dabas parka robežu apraksts

I. Talsu rajons

Talsu virsmežniecība

1. Mērsraga pagasts

Mērsraga mežniecība:

1.1. no 1 līdz 2 — no Rīgas jūras līča uz rietumiem pa novadgrāvi līdz Mērsraga pagasta vietējās nozīmes ceļam;

1.2. no 2 līdz 3 — uz dienvidiem pa šo ceļu līdz Mērsraga luterāņu kapu ziemeļaustrumu stūrim;

1.3. no 3 līdz 4 — uz austrumiem pa "Kasparu" māju ceļu līdz ciema robežai;

1.4. no 4 līdz 5 — uz dienvidiem pa ciema robežu līdz Mērsraga ostas teritorijas robežai;

1.5. no 5 līdz 6 — uz austrumiem pa Mērsraga ostas teritorijas robežu līdz Rīgas jūras līča krasta līnijai;

1.6. no 6 līdz 7 — uz austrumiem un dienvidiem pa Mērsraga ostas teritorijas jūras robežu līdz 224.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim;

1.7. no 7 līdz 8 — uz rietumiem pa 224.kvartāla ziemeļu robežu līdz 219. un 223.kvartāla stigai;

1.8. no 8 līdz 9 — uz dienvidiem pa 223. un 219.kvartāla stigu līdz 219., 222. un 223.kvartāla stigu krustojumam;

1.9. no 9 līdz 10 — uz rietumiem pa 218., 219. un 220., 222.kvartāla stigu līdz 217., 218. un 220.kvartāla stigu krustojumam;

1.10. no 10 līdz 11 — uz ziemeļiem pa 217. un 218.kvartāla stigu līdz kanālam;

1.11. no 11 līdz 12 — uz rietumiem pa kanālu līdz Mērsraga ciema robežai;

1.12. no 12 līdz 13 — uz ziemeļiem pa Mērsraga ciema robežu (meliorācijas grāvi) līdz 215.kvartāla ziemeļu robežai;

1.13. no 13 līdz 14 — uz rietumiem pa 215. un 214.kvartāla ziemeļu malu līdz ceļam Stende–Mērsrags;

1.14. no 14 līdz 15 — uz dienvidiem pa ceļu Stende–Mērsrags līdz Ķūļciema pagasta robežai.

2 . Ķūļciema pagasts:

2.1. no 15 līdz 16 — uz dienvidiem pa ceļu Stende–Mērsrags līdz mājām "Bitenieki";

2.2. no 16 līdz 17 — uz dienvidaustrumiem pa ceļu līdz sūkņu stacijai;

2.3. no 17 līdz 18 — uz dienvidrietumiem pa novadgrāvi līdz ceļam Ķūļciems–Jaunpļavas;

2.4. no 18 līdz 19 — uz dienvidiem pa ceļu Ķūļciems–Jaunpļavas līdz 143.kvartāla dienvidrietumu stūrim;

2.5. no 19 līdz 20 — uz dienvidaustrumiem pa 143.kvartāla dienvidu robežu līdz Tukuma rajona robežai.

II. Tukuma rajons

Tukuma virsmežniecība

3. Zentenes pagasts

Engures mežniecība:

3.1. no 20 līdz 21 — uz dienvidaustrumiem pa Talsu rajona un Tukuma rajona robežu līdz zemnieku saimniecību "Skujas" un "Vecskujas" robežai;

3.2. no 21 līdz 22 — uz dienvidiem no Talsu rajona un Tukuma rajona robežas pa zemnieku saimniecību "Skujas" un "Vecskujas" robežu līdz ceļam Vecskujas–Melnupītes;

3.3. no 22 līdz 23 — uz ziemeļaustrumiem pa ceļu Vecskujas–Melnupītes līdz zemnieku saimniecības "Skujas" meža malai;

3.4. no 23 līdz 24 — uz austrumiem gar meža malu līdz ceļam Melnupītes-Upesberģi;

3.5. no 24 līdz 25 — uz dienvidaustrumiem pa ceļu Melnupītes–Upesberģi līdz krustojumam ar ceļu Jaunpļavas–Ezernieki;

3.6. no 25 līdz 26 — uz dienvidaustrumiem pa ceļu Jaunpļavas–Ezernieki līdz pagasta robežai;

3.7. no 26 līdz 27 — pa Zentenes pagasta un Engures pagasta robežu līdz ceļu krustojumam 146.kvartāla stūrī.

4. Engures pagasts:

4.1. no 27 līdz 28 — uz dienvidaustrumiem un austrumiem pa ceļu Ezernieki–Jaunpļavas līdz ceļam Ķesterciems–Kolka;

4.2. no 28 līdz 29 — uz austrumiem pa 74. un 76.kvartāla stigu (Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža paraugsaimniecības Šķēdes mežniecība) līdz Rīgas jūras līča krasta līnijai;

4.3. no 29 līdz 30 — uz austrumiem līdz 10 m izobatai;

4.4. no 30 līdz 31 — uz ziemeļiem pa 10 m izobatu;

4.5. no 31 līdz 1 — uz rietumiem līdz sākumpunktam.

5. Dabas rezervāta zona:

5.1. no 1 līdz 2 — pa dabas lieguma robežu uz dienvidiem — dienvidaustrumiem līdz ceļam Jaunpļavas–Ezernieki;

5.2. no 2 līdz 3 — pa 61./65., 64./66.kvartāla stigu uz austrumiem līdz 64., 66. un 67.kvartāla stigu krustojumam;

5.3. no 3 līdz 4 — pa 64./67.kvartāla stigu uz ziemeļaustrumiem līdz Engures ezera krastam;

5.4. no 4 līdz 5 — pa Engures ezera krastu uz ziemeļiem līdz Jurģupes ietekai;

5.5. no 5 līdz 6 — taisnā līnijā uz austrumiem pāri ezeram līdz 29./34.kvartāla stigai;

5.6. no 6 līdz 7 — pa Engures ezera krastu uz ziemeļiem līdz Bērzciema pasta ceļam 23.kvartālā;

5.7. no 7 līdz 8 — uz rietumiem taisnā līnijā pāri ezeram uz novadgrāvja ieteku;

5.8. no 8 līdz 1 — pa novadgrāvi uz rietumiem līdz ceļam Ķūļciems–Jaunpļavas.

Piezīme. Valsts meža kvartālu un meža nogabalu numuri — pēc 1984.gada zemes ierīcības datiem. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

2.JPG (23558 BYTES)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!