Eiropas baņķieru lielsanāksmes ritmos

12.–14.aprīlī Rīgā uzturējās ERAB ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta

Preses konferencē 14. aprīlī

Piektdien, 14.aprīlī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ģenerālsekretāru Antonio Mariju Kostu. Tikšanās gaitā pārrunāta ERAB pilnvarnieku gada sanāksmes Rīgā organizēšanas gaita. A.M.Kosta izteica pateicību Latvijas valdībai par lielo ieguldījumu šī pasākuma rīkošanā, apliecinot, ka Ministru prezidenta Andra Šķēles ne tikai šīs, bet arī iepriekšējo valdību darbības laikā Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus ekonomisko reformu īstenošanā un Eiropas Savienības politikas īstenošanā.

A.Šķēle apliecināja, ka Latvija uzskata ERAB pilnvarnieku gada sanāksmi par izcilāko gada notikumu Latvijas politiskajā un finansu jomā un, neraugoties uz valdības maiņu, kas tiks veikta maksimāli ātrā laikā, tiks pieliktas visas pūles, lai šis nozīmīgais pasākums norisinātos veiksmīgi, dodot vispusīgu ieguldījumu ne tikai ERAB darbībā, bet arī perspektīvajā Viduseiropas un Austrumeiropas attīstībā.

Valdības preses departaments

Pie Ministru prezidenta

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Piektdien, 14. aprīlī, savu vizīti Latvijā noslēdzot, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta un Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle rīkoja preses konferenci (attēlā), kurā informēja par sagatavošanās gaitu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku gada pilnsapulcei šā gada maijā Rīgā.

ERAB ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta teica:

— Man ir prieks šeit atrasties. Šī ir ERAB pēdējā misija Rīgā pirms pilnvarnieku gada sanāksmes.

Mēs esam ļoti apmierināti ar sanāksmes organizēšanas gaitu, un sagaidāmie rezultāti ir tieši tādi, kādus mēs tos plānojām pirms gada. Mēs tikāmies ar Valsts prezidenti, Ministru prezidentu, ārlietu ministru un gada sanāksmes rīcības komiteju no Latvijas puses, ko vada ministrs Roberts Zīle. Tikāmies arī ar citām augstākā līmeņa amatpersonām.

Mēs varam apstiprināt, ka pasaulē tiešām ir liela interese par šo sanāksmi Rīgā. Un ekonomiskā situācija ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī pārējās valstīs, kurās darbojas ERAB, strauji uzlabojas. Tāpat ekonomiskā situācija uzlabojas arī Rietumeiropā. Tas nozīmē, ka palielinās dažādas biznesa intereses attiecībā uz investīcijām Latvijā.

ERAB pilnvarnieku gada pilnsapulces dalībnieku līmeni mēs nevaram mērīt tikai pēc to skaita, mums tas jāmēra arī pēc dalībnieku kompetences līmeņa. Un es ļoti priecājos par to, ka šajā gada sanāksmē piedalīsies vairāku valstu premjerministri. Darba sanāksmes saturs ir ļoti dinamisks. Pilnvarnieku gada oficiālā sanāksme sāksies svētdien, 21. maijā, un norisēs arī pirmdien, 22. maijā. Papildus tam mēs organizēsim vairākus augsta līmeņa seminārus un konferences, no kurām vienu — par reģionālo sadarbību — vadīs Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un piedalīsies arī ERAB pilnvarnieku valdes priekšsēdētājs Ninisto, kā arī vairāku valstu augsta līmeņa delegācijas. Tajā pašā dienā, svētdien no rīta, notiks cita konference, kurā runās par ekonomikas pārejas periodu un ko vadīs ES komisārs Pedro Solbess Mira. Tajā piedalīsies vairāku valstu premjerministri, finansu ministri un Eiropas investīciju bankas prezidents. Būs vēl viens seminārs par municipālās infrastruktūras finansēšanu, kurā piedalīsies daudzu Eiropas pilsētu mēri.

Runājot par organizēšanu un tehniskajiem jautājumiem, ar gandarījumu varu paziņot, ka viss risinās ļoti gludi. Mēs apskatījām viesnīcas, pārbaudījām norises vietas, transporta un drošības jautājumus, pārbaudījām ziņu pārraides internetā, elektropadevi, komunikācijas un citu tehnisko nodrošinājumu gada sanāksmei.

12.–14.aprīlī Rīgā uzturējās ERAB ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta

ERAB ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta:

Visur ir panākts augsts līmenis. Protams, mēs nevaram pilnīgi garantēt šīs sanāksmes veiksmīgu norisi, jo tā ir atkarīga arī no Dieva un apstākļiem. Mēs varam apstiprināt tikai to, ka visi šai ERAB gada sanāksmei atvēlētie resursi un darbs tiek ieguldīts un veikts ļoti labi.

Attiecībā uz specifiskām attiecībām starp ERAB, Latviju, Igauniju un Lietuvu es varu apstiprināt, ka ERAB turpinās sadarboties ar šo reģionu. Šajās trīs valstīs līdz šim ir ieguldīts apmēram viens miljards eiro. Tas nozīmē, ka šis reģions saņem vienu no lielākajiem ERAB finansu atbalstiem. Runājot par šo valstu sarunām attiecībā uz iestāšanos ES, investīcijām, protams, būs liela loma.

Mēs ļoti gribētu pateikties ministram Robertam Zīlem, Jānim Naglim, kā arī visiem citiem, kuri ir piedalījušies pasākuma organizēšanā. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu kopīgas sadarbības rezultātā visi dalībnieki būs apmierināti ar ERAB ikgadējo pilnsapulci.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle teica:

— Man arī ir liels prieks pateikt pāris vārdu par šo saspringto darbu pusotras dienas garumā misijas laikā Rīgā. Esmu pateicīgs Kostas kungam par to, ka šī misija notika, kā tas arī bija plānots, un ko Latvijas institūcijas lietderīgi izmantoja. Vēl ir darāmi darbi, kur pastāv potenciāli riski. Domāju, ka misija bija tieši laikā — 38 dienas pirms ERAB pilnvarnieku gada pilnsapulces, kad mēs vēl šos pastāvošos riskus varam novērst.

Mēs arī paši guvām pārliecību par to, ka savulaik izdarītā izvēle par atsevišķas firmas — "Biroja 2000" — izveidošanu bija ļoti pareiza. Tas ļāva mums nepārtraukti nodarboties ar sanāksmes organizēšanu neatkarīgi no kādiem blakusapstākļiem. Tas, manuprāt, parāda Latvijas stabilitāti un investīcijas aicinošo vidi daudz spēcīgāk nekā daži citi motīvi.

Runājot par riskiem, mēs skaidri zinām, ka visas telpas, kurās notiks pasākumi, tiks pēc rekonstrukcijas atklātas vai nu šā mēneša beigās, vai pirmajās desmit maija dienās. Līdz ar to riskiem ir zema iespējamība. Arī tehniska rakstura un drošības aspekta riski, pēc mūsu kopīgā vērtējuma, nav pārāk lieli, bet, bez šaubām, tie vienmēr var tikt novērsti līdz gandrīz nulles iespējamībai. To mēs arī darīsim.

Būtiska lieta šai sanāksmei — mēs saņēmām apstiprinājumu no Kostas kunga — ka mums ir cerības redzēt Rīgā arī bijušo ERAB prezidentu un pašreizējo Starptautiskā valūtas fonda ģenerāldirektoru uz īsu vizīti. Bet tā būtu ļoti nozīmīga ERAB gada sanāksmei Rīgā. Es tiešām ceru, ka uz Rīgu atbrauks visas tās ļoti svarīgās amatpersonas, galvenokārt no Baltijas jūras reģiona, kuru vārdi lasāmi pasākuma programmā. Tas padarīs šo sanāksmi par jauna posma iesākumu šā reģiona attīstībai, par iespējamu "starta šāvienu". Tā es ceru.

Konferences turpinājumā žurnālisti uzdeva jautājumus:

— Uzreiz divi jautājumi. Kostas kungs, vai jūs esat nobažījies par Latvijas valsts stabilitāti, valdības krīzi ERAB pilnsapulces laikā, un cik cilvēku, sagaidāms, ieradīsies Rīgā uz sanāksmi?

A.M.Kosta: — Par pirmo jautājumu. Mēs par šo tēmu esam runājuši ar Latvijas varas iestādēm. Koalīciju krīze ir normāls faktors demokrātijas procesā. Mēs uzskatām, ka biznesa nepārtrauktība ir jāsaglabā arī politiskajā līmenī. Tajā pašā laikā ir jāsaglabā arī zināma paredzēšanas spēja. Tas būtu vairāk Latvijas valsts iedzīvotāju nekā ERAB gada sanāksmes labā. Protams, mūs informēja, ka starp lielākajām partijām pašlaik risinās sarunas un valdības krīze tiks atrisināta vēl pirms gada sanāksmes.

Attiecībā uz dalībnieku skaitu. Kā jau teicu iepriekšējā preses konferencē Rīgā, pirms pāris mēnešiem, tajā laikā mēs gaidījām uz pilnsapulci apmēram 1200 cilvēku no biznesa pasaules. Šodien burtiski pirms piecām minūtēm, es pa tālruni saņēmu informāciju, ka vairāk nekā puse no sagaidāmā dalībnieku skaita jau ir apstiprinājuši savu vizīti un arī samaksājuši. Mēs esam guvuši pat daudz vairāk atbilžu nekā iepriekšējā gada sanāksmē.

Mēs gaidām aptuveni 600 delegātu, no kuriem 60 būs ministri. Un no preses cilvēkiem piedalīsies aptuveni 200–300, kā arī aptuveni 500 darbinieku no banku sektora. Sagaidāms, ka kopumā piedalīsies 2500 līdz 3000 cilvēku. Tas nozīmē, ka šās sanāksmes apjomi arī atbilst Rīgas infrastruktūras izmēriem.

— Biznesa cilvēku intereses par sanāksmi Rīgā ir ļoti, ļoti liela — daudz lielāka nekā par sanāksmi Londonā un Kijevā. Vai jūs varētu komentēt, kāpēc tas tā?

— Domāju, ka uz šo jau esmu atbildējis, kad runāju par ekonomikas atgūšanos, kas patlaban notiek gan Austrumeiropā, gan Viduseiropā, kā arī Krievijā. Tad, kad mēs tikāmies Londonā, mēs vēl joprojām nebijām atguvušies no krīzes Krievijā. Ekonomikā izaugsme paātrinās kopā ar finansu investīcijām. Iespējams, ka mēs nesasniegsim tādu investīciju līmeni, kāds bija 1997. gadā Londonā — tas bija vēl pirms Krievijas krīzes. Bet es zināmā mērā pat esmu priecīgs par to. Jo tas notika diezgan haotiski, un attiecībā uz biznesa interesēm Austrumeiropā tās vadījās pēc principa "paņem un bēdz projām". ERAB vienmēr ir parādījusi investīciju stabilitāti, un patlaban mēs redzam arī patiesu interesi, kas turklāt ir stabila — daudz stabilāka nekā 1997. gadā.

Par politiķu piedalīšanos. Protams, politiķiem ir nepieciešams sekot arī ekonomiskajiem virzieniem. Tāpēc mēs nemaz neesam pārsteigti, ka pasākumos, kuros piedalās augsta līmeņa biznesa pārstāvji, ir arī augsta līmeņa politiķi.

— Kādi vēl, neskaitot telpu rekonstrukciju, ir iespējamie riski, pie kā vēl būtu jāpiestrādā?

R.Zīle: — Uzraudzības komitejas vakardienas sēde, kurā piedalījās arī Kostas kungs kopā ar pārējo delegāciju, notika Rīgas lidostā. Un mēs reāli redzējām vietu — pašu pirmo vietu, ko ieraudzīs ikviens viesis, kurš ieradīsies Rīgā. Mēs tur bijām kopā ar vajadzīgajiem speciālistiem. Varu teikt, ka atklājām dažas problemātiskās vietas, un tās galvenokārt saistītos ar robežas šķērsošanu. Mēs vienojāmies par priekšlikumiem, ko izteiksim iekšlietu ministram, atstājot Ārlietu ministrijas kompetencē vīzu iegūšanu un līdzīgas situācijas. Katrā ziņā šis ir tikai viens no piemēriem, kur mēs redzam riskus.

Par drošību. Šis jautājums tiek izstrādāts ļoti rūpīgi, un to dara gan Latvijas drošības dienesti, gan Eiropas drošības dienesti, ar lielu pieredzi situācijās, kas varētu rasties šāda līmeņa pasākumu rīkošanā un norisē. Citi jautājumi — informācijas tehnoloģiju darba pārtraukšanas riski vai elektrības padeves riski — manuprāt, ir sakārtoti, bet arī tajos vēl varētu ieguldīt papildu darbu, lai novērstu jebkāda riska iespējamību sanāksmes gaitā.

— Cik naudas ir ieguldīts ERAB sanāksmes organizēšanā?

R.Zīle: — Šā gada programmā valsts budžetā ERAB sanāksmei bija paredzēti 2,7 miljoni latu, no tiem lielākā daļa ir investīciju nauda, kas paliek Latvijas valstij tai piederošajos nekustamajos īpašumos, bet arī ne tikai Latvijas valstij piederošajos nekustamajos īpašumos. Minēšu tikai dažus — Rīgas Kongresu nams, Latvijas Universitātes rekonstrukcija, Latviešu biedrības nams, Valsts mākslas muzejs, izstāžu zāle "Arsenāls". Varbūt kādu esmu piemirsis, bet šie ir tie būtiskākie projekti. Arī pagājušā gada valsts budžetā bija atvēlēta naudas summa 100 000 latu apmērā, un mums ir bijis Ziemeļvalstu dāvinājums apmēram 500 000 eiro vērtībā, kas vēl nav pilnīgi izmantots. Protams, ir ERAB ieguldījums, kas ir tā kompetence. Bet no Latvijas puses kā lielu ieguldījumu es gribētu minēt Rīgas pašvaldības ieguldījumu, galvenokārt Kongresu nama pārbūvei. Es gribētu izteikt lielu pateicību Rīgas mēram Bērziņa kungam par lielisko sadarbību un izpratni par šā pasākuma svarīgumu Latvijai, ERAB un, protams, Rīgai.

— Kā tagad būs — tā vietā, lai parādītu, ka Latvijas valsts ir stabila, pirms pilnsapulces ir valdības krīze un valdības maiņa, kas neliecina par stabilitāti Latvijā. Vai tas nesamazinās investoru interesi par Latviju kā investīcijām nestabilu vidi?

R.Zīle: — Domāju, ka Kostas kungs jau atbildēja uz šo jautājumu. Esošajā situācijā paredzēt, ka tendence, ko minēja Kostas kungs attiecībā uz biznesa interesēm un piedalīšanos šajā sanāksmē, strauji kritīsies,— es ļoti ceru, ka tā nenotiks. Es neticu, ka valdības krīze var mazināt biznesa interesi. Jā, jūsu jautājumā jau bija daļēja atbilde. Taču es redzu Latvijai citu iespēju — parādīt, ka šī valsts ir stabila un uz investīcijām orientēta, atklāta valsts, kurā neatkarīgi no politiskās situācijas konkrētajā brīdī (kā tas notiek visās demokrātiskās valstīs) nemainās investīcijām izdevīgs klimats. Tas ir pats būtiskākais. Ar šādu argumentu mēs varam iegūt vairāk nekā ja ERAB sanāksme notiktu politiski konfliktējošā gaisotnē. Ja mums ir jauna valdība, kas turpina labo, kas ir bijis iepriekš, pieliekot klāt daudzas labas lietas no savas puses, tas ir daudz labāk.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore