INFORMĀCIJA

Pamats ir

No Finansu ministrijs 1998.gada budžeta analīzes

Turpinājums. Sākums — "LV" 24.02.98., nr.48/49, "LV" 25.02.98., Nr.50.

 

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

Investīciju pieaugums atsākās 1994. gadā. Pēc Finansu ministrijas novērtējuma 1997. gadā kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmajās cenās pieauga par 10,3 procentiem.

Nelielie banku ilgtermiņa kredītu un pašmāju investīciju apjomi rada kapitāla trūkumu ekonomikā, kas, iespējams, visvairāk ierobežo privātā sektora attīstību un ekonomisko aktivitāti. Kredītu apjoms 1996. gadā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām pieauga tikai par 3,5%. Savukārt 1997. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 1996. gada attiecīgo periodu kredītu apjomi iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām pieauga par 79,5 procentiem.

Ilgtermiņa kredīti visbiežāk tiek izmantoti apstrādes rūpniecības un sakaru un transporta nozarēs. 1997. gada II ceturkšņa beigās šajās nozarēs izsniegto kredītu apjoms veidoja attiecīgi 31,7% un 20,0% no kopējā kredītu apjoma.

Sagaidāms, ka nākamajos piecos gados investīciju pieauguma tempi būs augstāki par IKP pieaugumu, ko lielā mērā ietekmēs ārvalstu tiešo investīciju straujāks pieaugums, palielinoties arī vietējām, t.sk. valsts investīcijām. Tādējādi arī investīciju īpatsvars IKP palielināsies no 16,9% 1997. gadā līdz 17,4% 2003. gadā.

Investīciju apjomu pieaugumu sekmēs:

• Baltijas brīvās tirdzniecības zonas izveidošana (sākot ar 1997. gada 1. janvāri) un Latvijas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai;

• Latvijai piešķirtais salīdzinoši augstais valsts kredītreitings, pēc kura mūsu valsts ir iekļauta investīcijām piemērotu valstu grupā;

• Kredītlikmju tālāka samazināšanās.

Investīciju pieaugums var pozitīvi ietekmēt tautsaimniecību, ja tās tiks novirzītas galvenokārt jaunu tehnoloģiju ieviešanai eksportam paredzēto preču ražošanā, tādējādi uzlabojot maksājumu bilanci un mazinot bezdarba līmeni.

3.8.att. Kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmās cenās, milj. latu.

Privātā sektora kreditēšanu paplašinās nekustamā un kustamā īpašuma reģistru izveide. Savukārt uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma iedarbināšana, vērtspapīru tirgus attīstība, kā arī investīciju fondu un pensiju fondu darbības aktivizēšana.

 

3.5. Inflācija

Valstī turpina samazināties patēriņa cenu pieaugums. Ja 1996. gadā patēriņa cenas pieauga par 17,6% (gads pret gadu), tad 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga par 8,5%. Patēriņa cenas 1997. gada decembrī salīdzinājumā ar 1996. gada decembri savukārt pieauga par 7,0 procentiem.

3.9. att. Patēriņa cenu izmaiņas 1997. gadā, % pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi

Valsts institūciju un pašvaldību regulējamo cenu un tarifu pieaugums — siltums, ūdens un kanalizācija, telefona pakalpojumi, elektroenerģija u.c. vēl aizvien ir nozīmīgs faktors, kas veicina inflācijas pieaugumu. PCI pieaugumu 1997. gadā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums degvielai un zemes nodokļa aprēķināšanas noteikumu izmaiņas. Tajā pašā laikā uztura produktu cenas 1997. gadā pieauga tikai par 2,3%. Jāatzīmē, ka arī Baltijas brīvās tirdzniecības līgums sekmē konkurences pieaugumu Latvijas pārtikas preču tirgū.

Ražotāju cenu indekss

(RCI) 1997. gada novembrī attiecībā pret iepriekšējā gada novembri bija pieaudzis par 3,9%, uzkrātais RCI pieaugums no gada sākuma ir 3,6 procenti.

1998. gadā sagaidāms, ka patēriņa cenu indeksa pieaugums būs apmēram 7,0% (gads pret gadu) un līdz 2002. gadam sasniegs 4,6% līmeni. Sakarā ar zemo iedzīvotāju pirktspēju, cenas līdz attīstīto valstu līmenim pieaugs pakāpeniski. Pirktspējas paritātes izlīdzināšanās un tuvināšanās Eiropas attīstīto valstu līmenim notiks tikai pēc 2003. gada.

3.10.att. IKP un PCI, % pret iepriekšējo periodu

Prognozējot PCI kā arī citus deflatorus, tiek pieņemts, ka arī nākošajos piecos gados tiks ievērota stingra monetārā un fiskālā politika, stabils valūtas kurss un kontrolējams naudas piedāvājums.

Sagaidāms, ka patēriņa cenu izmaiņas ietekmēs šādi faktori:

• valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu sagaidāmais pieaugums, cenu liberalizācijas rezultātā (piemēram, īres maksa);

• monopolcenu kāpums un akcīzes nodokļa likmju izmaiņas degvielai var veicināt izmaksu inflāciju;

• muitas tarifu samazināšanās brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros.

 

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

1997. gada beigās oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedza 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 1996. gada decembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procenta punktiem. Oficiāli reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanos 1997. gadā noteica ekonomiskās aktivitātes pieaugums valstī, kā arī izmaiņas likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

1997. gada novembra beigās lielākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē: Rēzeknes rajonā — 28,5%, Krāslavas rajonā — 22,0%, Preiļu rajonā — 21,8% un Balvu rajonā — 20,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis joprojām ir Ventspilī (3,2%) un Rīgā (3,0%).

3.11. att. Bezdarbnieku skaits (tūkst. cilv.) un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 1997. gadā

Jāņem vērā, ka reālais bezdarba līmenis ir augstāks par oficiāli reģistrēto. Pēc darba spēka apsekojumu datiem reālais darba meklētāju skaits ir 18 – 19% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits valstī. Iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2003. gadam salīdzinājumā ar 1996. gadu varētu samazināties par apmēram 144,8 tūkst. cilvēku jeb par 5,7%. Galvenais iemesls tam ir joprojām zemais dzimstības un samērā augstais mirstības līmenis. Zemais dzimstības līmenis ilgstošā laika posmā novedis pie ievērojamas iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā arvien pieaug demogrāfiskā slodze strādājošajiem.

Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (darba spēks) 2003. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu samazināsies par 65,3 tūkst. cilvēku. Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2002. gadam samazināsies par 4,5 procentiem.

Privatizācijas rezultātā sakarā ar faktiski bankrotējušu uzņēmumu likvidāciju varētu pieaugt oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits, samazinoties slēptajam bezdarbam. Uzņēmumu privatizācijas noteikumi paredz uz zināmu laiku saglabāt arī noteiktu darbinieku skaitu, kas samazina bezdarba pieaugumu. Taču investīciju pieaugums savukārt sekmēs jaunu darba vietu pieaugumu un līdz ar to bezdarba līmenis nākošajos gados varētu saglabāties nedaudz virs 7 procentiem.

3.12. att. Nodarbinātība un bezdarbs

3.13. att. Darba spēks un nodarbinātība

 

Pakāpeniski palielināsies privātajā sektorā strādājošo cilvēku īpatsvars salīdzinājumā ar sabiedrisko sektoru. Ja 1996. gadā privātsektorā strādāja 64% un sabiedriskajā 36% no strādājošo kopskaita, tad sagaidāms, ka 2003. gadā proporcijas izmainīsies un būs attiecīgi 80% un 20 procenti.

 

 

3.7. Monetārie rādītāji

Monetāro rādītāju attīstība 1997. gada vienpadsmit mēnešos liecina par naudas daudzuma apgrozībā pieaugumu, Latvijas Bankas konvertējamās valūtas rezervju palielināšanos un pakāpenisku banku sistēmas kredīta un depozītu likmju samazināšanos, kā arī par noguldījumu un izsniegto aizdevumu pakāpenisku pieaugumu. Attīstības tendences norāda, ka līdzšinējās monetārās politikas īstenošana ir iespējama un pēc SVF novērtējuma nav apdraudēta Latvijas konkurētspēja.

Plašās naudas, M2X, stabilā pieauguma tendence liecina par iekšzemes pieprasījuma potenciāla pakāpenisku pieaugumu. M2X no gada sākuma līdz novembra beigām palielinājās par 31,9%. M2X sastāvdaļa, skaidrā nauda (bez atlikumiem banku kasēs) — par 21,5%, turklāt novembra beigās tā pārsniedza iepriekšējā gada novembra apjomu par 31,5%. Latu daudzuma apgrozībā pieaugumu nodrošināja ārvalstu valūtas uzpirkšana Latvijas Bankā (LB). Šī gada vienpadsmit mēnešos LB konvertējamās valūtas rezerves ir pieaugušas par 20,5 procentiem.

Īpaši pozitīvi vērtējama ir procentu likmju samazināšanās naudas tirgū, kas ļauj izvērst komercbankām plašāku kreditēšanu un Latvijas uzņēmumiem saņemt ilgtermiņa kredītus attīstībai. Izsniegto kredītu likmes samazinājās it sevišķi šī gada pirmajā pusē. Latvijas Bankas refinansēšanas likme ir pakāpeniski samazināta no 9,5% gada sākumā līdz 4%, starpbanku kredītu likmes jau kopš janvāra svārstās 3 – 5% robežās. Komercbanku latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās no 20,6% I ceturksnī līdz 12,6% III ceturksnī, bet īstermiņa kredītu attiecīgi — no 19,7% līdz 13,8%. Ilgtermiņa latu noguldījumu vidējās svērtās likmes samazinājās no 11% I ceturksnī līdz 6,8% III ceturksnī. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto banku kredītu apjoms, kas iepriekšējā gadā būtiski nepieauga, šī gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 66,5 procentiem.

Sagaidāms, ka Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados netiks mainīta.

Monetāro politiku var ietekmēt maksājumu bilances attīstība: tekošā konta deficīta līmenis, kapitāla konta struktūra (tiešo ārvalstu investīciju, portfeļinvestīciju un citu ārvalstu līdzekļu proporcijas) un kapitāla plūsmu noteicošie faktori.

 

 

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

1997. gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 2287,6 milj. latu, kas par 23,0% pārsniedz 1996. gada attiecīgā perioda rādītāju. Eksporta apjoms šajā pašā laika periodā bija 883,5 milj. latu, bet importa apjoms savukārt bija 1131,1 milj. latu, kas ir attiecīgi par 21,3% un 24,1% vairāk kā 1996. gada tajā pašā periodā.

1997. gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvais saldo bija 520,7 milj. latu, kas 1996. gada atbilstošā perioda līmeni pārsniedz par 29,3 procentiem.

1997. gada 11 mēnešos importa apjoms par 58,9% pārsniedza eksporta apjomu.

Galvenās preces Latvijas eksporta struktūrā 1997. gada desmit mēnešos bija šādas: koksne un tās izstrādājumi — 30,2%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 15,7%, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 8,9%, metāli un to izstrādājumi — 8,5%. Koksnes un tās izstrādājumu eksports salīdzinājumā ar 1996. gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 51,8%. 1997. gadā iezīmējās tendence preču eksporta struktūrā pieaugt preču īpatsvaram ar relatīvi augstu pievienoto vērtību.

Galvenās preces Latvijas importa struktūrā 1997. gada desmit mēnešos bija šādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas — 19,3%, minerālie produkti — 13,7%, metāli un to izstrādājumi — 8,1%. Nozīmīgi, ka pieaug kapitālpreču īpatsvars preču importā 1997. gadā pārsniedzot 19% līmeni (1996. gadā –16,8%), kas liecina par investīciju palielināšanos tautsaimniecībā.

Starp valstu grupām galvenā Latvijas eksporta partnere 1997. gada 10 mēnešos bija Eiropas savienība (49,6% no kopējā eksporta apjoma). Salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu, eksports uz Eiropas savienības valstīm ir pieaudzis par 37,4%. Tajā pašā laikā eksports uz NVS valstīm ir samazinājies par 2,0 procentiem.

Eiropas savienības valstis ir arī galvenās Latvijas importa partneres. No Eiropas savienības tiek ievests 53,4% no kopējā importa preču apjoma (attiecīgi 1996. gadā — 49,9%). Salīdzinot ar 1996. gada 10 mēnešiem, imports no Eiropas savienības ir pieaudzis par 33,5%, bet imports no NVS valstīm ir palicis iepriekšējā gada apjomā.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo pret IKP 1997. gada 9 mēnešos bija 16,8% (1996. gadā attiecīgi — 15,7%).

1997. gadā preču un pakalpojumu eksports salīdzināmās cenās saskaņā ar FM novērtējumu pieauga par 13,5%. 1997. gada sākumā iezīmējās tendence eksporta pieauguma tempiem nedaudz apsteigt importu, kas (ņemot vērā importa pašreizējo lielo kopapjomu) saglabāsies arī tuvākajos gados. Pēdējos gados Latvijas ārējā tirdzniecībā arvien vairāk pieaug ES valstu īpatsvars. Turpmākajos gados Latvijas eksportā varētu pieaugt arī Āzijas valstu loma.

Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums tiek prognozēts ik gadus vidēji 9%. Sagaidāms, ka joprojām pieaugs koksnes un kokapstrādes izstrādājumu, kā arī tekstilmateriālu un pārtikas produktu eksports. Lai panāktu pastāvīgu eksporta pieaugumu, jāpalielina gatavo izstrādājumu īpatsvars eksporta struktūrā, jo izejvielu eksports ir tieši atkarīgs no pasaules tirgus cenu svārstībām.

Pakalpojumu eksports turpinās pieaugt, attīstoties visiem pakalpojumu veidiem. Paredzams, ka galveno pakalpojumu pieaugumu joprojām veidos tranzītpakalpojumi.

Prognozējot eksporta attīstības politiku nākošajiem pieciem gadiem, tika ņemti vērā šādi faktori:

• pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai garantēs Latvijas eksportētāju pieeju 129 valstu tirgiem;

• šaurs iekšzemes tirgus un augstā konkurence stimulēs eksportu, ražotāji orientēsies vairāk uz ārējo tirgu sakarā ar zemo pieprasījumu iekšzemē.

Kopumā eksporta pieauguma prognoze ir samērā optimistiska. Zemāki pieauguma tempi radītu problēmas maksājumu bilancē, kā arī būtu pretrunā ar investīciju pieauguma prognozi.

Tuvākajos gados būtiskas izmaiņas Latvijas eksportā ir sagaidāmas, realizējot apjomīgus investīciju projektus privatizējamos uzņēmumos, kā arī veidojot jaunas ražotnes saistībā ar ārvalstu investīcijām.

Sagaidāms, ka 1998. gadā preču un pakalpojumu imports salīdzināmās cenās pieaugs par 11,4 procentiem.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi līdz 1999. gadam pakāpeniski samazināsies no 12,1% 1997. gadā līdz 7,4% 2003. gadā.

Lai palielinātu mūsdienīgu preču ražošanu un panāktu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, importa struktūrā jāpalielina tehnoloģisko iekārtu īpatsvars. Pieaugošais kapitālpreču imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un konkurētspējas palielināšanai.

Saskaņā ar maksājumu bilances 1997. gada pirmajā pusē tekošā konta deficīts pret IKP bija 8,0%. Ārējās tirdzniecības negatīvo saldo daļēji kompensē pakalpojumu pozitīvais saldo. Tomēr 1997. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 1996. gada attiecīgo periodu pakalpojumu eksports ir samazinājies par 9,3%, bet pakalpojumu importa apjoms ir pieaudzis par 5,9%. Pakalpojumu eksporta samazinājumu noteica pārvadājumu apjomu samazinājums, kā arī kritums finansu pakalpojumu apjomā.

Maksājumu bilances

tekošā konta deficīts turpmākajos gados saglabāsies aptuveni 8 – 10% no IKP. Līdz 1999. gadam to galvenokārt noteiks tirdzniecības bilances negatīvais saldo. Tekošā konta deficītu palielinās arī nepieciešamība veikt procentu un tamlīdzīgus maksājumus (piemēram, dividenžu maksājumus) saistībā ar akumulēto saistību apkalpošanu, kuras rodas tekošā konta deficīta finansēšanas rezultātā.

Sakarā ar joprojām augstajiem inflācijas tempiem salīdzinājumā ar attīstītām valstīm, notiks nacionālās valūtas reālās vērtības pieaugums attiecībā pret Ųcietajāmų valūtām, kas veicinās importa pieaugumu.

Turpmākajos piecos gados sagaidāms, ka tekošā konta deficīts saglabāsies augsts. Pēc 2000. gada, sekmīgi piesaistot un izmantojot investīcijas, tekošā konta deficīts varētu pakāpeniski samazināties.

Tekošā konta deficīta finansēšana tiks galvenokārt nodrošināta ar privātā kapitāla plūsmām (ieskaitot tiešās ārvalstu investīcijas), nevis ar valsts aizņēmumiem. Ir sagaidāms, ka laika periodā no 1998. gada līdz 2003. gadam ārvalstu tiešās investīcijas vidēji gadā sasniegs 7 – 9% no IKP. Pieaugot fondu biržas darījumu apjomam, pastiprināsies portfeļinvestīciju ieplūdums, tomēr arī ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros vēl arvien pieaugs.

Maksājumu bilances kopējais pozitīvais saldo prognozē norāda uz nepieciešamo investīciju apjomu piesaisti un eksporta attīstības programmu. Maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieļaujamais līmenis ir jāsaista ar iespējām piesaistīt tiešās investīcijas un kapitālpreču importu ražošanas modernizācijai un konkurētspējas paaugstināšanai.

Neskatoties uz relatīvi lielo tekošā konta deficītu, ir pamats prognozēt, ka ilgtermiņa skatījumā — pēc 2003. gada — situācija pakāpeniski mainīsies, pieaugot eksportam, tekošā konta deficīts samazināsies. Jāatzīmē, ka pašreizējā periodā ir svarīgi ņemt vērā iespējamās kapitāla tirgus attīstības tendences, kas strauji reaģē uz procentu likmju atšķirībām starp valstīm.

Valūtas rezervju akumulācija tiek uzskatīta par mērķi nodrošinājuma veidošanai iespējamo maksājumu bilances grūtību novēršanai un lata seguma veidošanai. Rezerves līmenis tiek nodrošināts 3 mēnešu preču un pakalpojumu importa apjoma līmenī.