Alfreds Čepānis, Saeimas priekšsēdētājs, —

"Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Jau pusotrs mēnesis ir pagājis, kopš Saeimas plenārsēdes notiek atjaunotajā un labiekārtotajā lielajā sēžu zālē. Kāda jums kā Saeimas priekšsēdētājam ir bijusi sajūta šajos jaunajos apstākļos? Kā tur jūtas deputāti? Vai parlamentā darbs ir kļuvis auglīgāks?

— Es personīgi jūtos labāk. Strādāt ir kļuvis krietni vien ērtāk. Jo tagad ir ērtāk atbilstoši maniem pienākumiem sekot līdzi izmaiņām darba kārtībā un zināt, kuri deputāti ir pieteikušies debatēs. Visiem Prezidija locekļiem priekšā ir datorekrāni, ar kuru palīdzību var nekļūdīgi pārraudzīt sēdes gaitu. Viss nolemtais tūdaļ tiek fiksēts un ievadīts datoru tīklā. Tātad ir kļuvis ērtāk strādāt.

Man šķiet, ka tagad zālē akustika ir mazliet labāka. Daži gan kritizēja, ka tie divi piekarinātie skaļruņi ne visai labi izskatoties jaunajā zālē. Un man liekas, ka arī visiem deputātiem ir ērtāk strādāt jaunajās darba vietās.

Šis pirmais mēnesis mums ir bijis pietiekami ražīgs. Mēs neesam iekavējuši nevienu darba kārtības jautājumu. Tiesa, pēdējā plenārsēdē mēs nepaguvām izskatīt daļu jautājumu. Tos apspriest ir paredzēts šodien, 26. februārī. Bet ir daži tādi likumprojekti, pie kuriem laikam klāt netiksim. Pirmām kārtām runa ir par spirta un alkohola valsts monopola likumu, kas jāpieņem trešajā, galīgajā lasījumā un kam ir vairāk nekā 400 labojumu. Domāju, ka šim likumprojektam vien mums vajadzēs atvēlēt veselu dienu.

Bet mēs, Prezidija locekļi, esam vienojušies, ka, tiklīdz sāksim just, ka Saeimā nespējam nodrošināt normālu likumdošanas apriti, nolemsim sasaukt kādā trešdienā Saeimas ārkārtas sēdi ar noteiktu darba kārtību. Lai Lieldienu brīvdienās aprīlī mēs varētu aiziet bez parādiem.

— Tātad no tehniskā viedokļa Saeimai kopumā ir kļuvis vieglāk strādāt. Bet kā ar saviem darbiem tiek galā komisijas un frakcijas?

— Jā, ir vieglāk strādāt. Bet es domāju, ka nav gluži godprātīgi rīkojusies firma "Philips", iekārtojot vajadzīgo aparatūru. Jo paiet diezgan ilgs laiks — vai pusminūte —, kamēr mēs sagaidām balsošanas režīma ieslēgumu. Mēs vēl nevaram konstatēt, vai deputāts ir pieteicies debatēs pirmo vai otro reizi. Diemžēl pagaidām nav izdevies ievadīt šādas ziņas datorā.

Komisijās un frakcijās nav sevišķu pārmaiņu. To sēdes notiek tāpat kā agrāk. Ar tādu pašu debatētāju temperamentu, kas, tuvojoties nākamās Saeimas vēlēšanām, vien pastiprinās.

Bet pagaidām, manuprāt, mēs tiekam galā ar darbu.

— Tuvojas septītās Saeimas vēlēšanas. Kādi, jūsuprāt, ir vēlami vai paredzami grozījumi līdzšinējā mūsu parlamenta vēlēšanu kārtībā?

— Likums par Saeimas vēlēšanām ir jau pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā un nosūtīts Valsts prezidentam. Šodien, 26. februārī, ir pēdējā diena, kad Valsts prezidents var pieprasīt to otrreiz caurlūkot. Likumā ir noteikta piecu procentu barjera partijām un septiņu procentu barjera partiju un politisko organizāciju apvienībām. Bet ir noraidīts "Latvijas ceļa"deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums par grozāmajiem kandidātu sarakstiem.

Kā zināms, Valsts prezidentam ir tiesības Saeimas pieņemto likumu atdot atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Līdz šim Valsts prezidents to nav izdarījis, lai gan daudzos preses izdevumos ir pavīdējusi ziņa, ka tas jau izdarīts. Tas nav izdarīts. Šodien, 26. februārī, ir pēdējā diena, kad Valsts prezidents to varētu izdarīt. Tad Saeima varētu lemt, vai nodot likumu tai atbildīgajai komisijai, kas pie tā strādāja, vai arī Saeima vēlreiz par to balsos. Un, ja Saeima atkal nobalsos par to tādā pašā redakcijā, Valsts prezidentam vairs nebūs iespēju to atdot atpakaļ. Tad tas paliks spēkā un pēc tā mēs arī vadīsimies.

Varu tikai izteikt savu personīgo viedokli par to, vai Saeimas vēlēšanu likums ir labs vai slikts. Domāju, ka mums vajadzēja piekrist idejai par grozāmajiem sarakstiem. Tas dotu cilvēkiem lielākas iespējas, izvēloties partiju iesniegtos sarakstus. Bet tāda nu bija Saeimas griba, tāds bija balsojums.

Par procentu barjeru runājot, manuprāt, ir normāla piecu procentu barjera partijām un septiņu procentu barjera apvienībām. Es te nesaskatu neko briesmīgu vai antikonstitucionālu. Ja jau divi vai vairāki politiskie spēki ir sagājuši kopā, acīmredzot tie arī cer uz lielāku tautas atbalstu. Līdz ar to arī tai barjerai vajadzētu būt mazliet lielākai.

Bet, vai tagad pieņemtais vēlēšanu likums nodrošinās kvalitatīvāku septītās Saeimas sastāvu, to es stipri apšaubu. Neraugoties uz to, ka nāks klāt jaunās partijas — vienalga, Lieldienu, Šķēles, tautas vai kādas citādas — es ļoti šaubos, vai nākamās Saeimas sastāvs būs labāks.

Katru nedēļu, neskatoties uz savu aizņemtību, es esmu kaut kur laukos vai kādā mazpilsētiņā, kur tiekos ar turienes cilvēkiem. Un man ir radies iespaids, ka ļaudis joprojām balsos par, viņuprāt, cildeniem cilvēkiem, nevis par partijām. Ja Šķēles jaunajā partijā vai kādā tā saucamajā lauku partijā būs kāds Latvijā pietiekami populārs un atzīts cilvēks, piemēram, Raimonds Pauls, tad šāds saraksts varētu vinnēt.

— Vai jūs pats balotēsities septītās Saeimas vēlēšanās?

— Partija pagaidām nav lēmusi par manis izvirzīšanu uz vēlēšanām. Tiesa, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" valde ir iecēlusi mani par virskoordinatoru septītās Saeimas vēlēšanu laikā Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Tas droši vien tāpēc, ka ilgāku laiku esmu strādājis Liepājas un Ventspils apkaimē. Bet tā būs tikai tāda uzraudzības funkcija. Par manu kandidatūru partijā vēl nav runāts. Es, protams, pats neuzprasīšos. Taču, ja vien mani izvirzīs, tad balotēšos.

— Varbūt jūs arī varētu būt "lokomotīve" partijas kandidātu sarakstā?

— Es nekad sevi neesmu uzskatījis ne par "lokomotīvi", ne par "vagonu". Es esmu cilvēks ar savām vājībām, ar visu pārējo, kas ir jebkuram cilvēkam. Ja vēlētāji mani atbalstīs, es strādāšu tāpat kā līdz šim. Ja neatbalstīs — uzskatīšu, ka esmu to pelnījis, un meklēšu darbu kur citur.

— Šobrīd ir tāda neparastāka situācija — dažas dienas jūs veicat arī Valsts prezidenta pienākumus. Latvijai ir ļoti īpatnēja konstitucionālā iekārta, kur Valsts prezidentam būtībā ir ļoti maza loma. Vācijā ar līdzīgu konstitucionālo iekārtu visur priekšplānā ir valdības galva Helmūts Kols, bet ne prezidents Romāns Hercogs. Kā varētu novērst šīs konstitucionālās pretrunas?

— Mans viedoklis ir tāds, ka Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt visiem tās pilsoņiem. Nevis šeit, parlamentā. Bet tad mums pilnīgi jāmaina mūsu Satversme un no parlamentārās republikas jāpārvēršas par prezidentālo republiku. Tās būtu ļoti būtiskas izmaiņas Satversmē.

Pagājušajā ceturtdienā, kad tika lemts par mūsu ierobežotā kontingenta nosūtīšanu palīgā ASV uz Irāku, mēs Nacionālās drošības padomes sēdē, kur bija klāt arī Valsts prezidents un Ministru prezidents, nospriedām, ka mūsu Satversme ir stipri vien atpalikusi. Es esmu par to, ka Satversmē ir vajadzīgi kardināli grozījumi. Tur jāiekļauj kaut vai cilvēktiesību sadaļa, par ko iestājas Saeimas Juridiskā komisija. Manuprāt, Satversmē vajadzētu būt arī nodaļai par pašvaldību kompetenci, to lomu, funkcijām, tiesībām un pienākumiem.

Ir arī vēl daudzas citas normas. Mēs bieži vien gribam saglabāt divdesmitajos gados pieņemtās Satversmes neaizskaramību, bīstamies tai ķerties klāt. Jā, divdesmitajos gados, nenoliedzami, tā bija ļoti progresīva konstitūcija, ļoti demokrātiska. Bet tagad pasaulē ir izveidojusies gluži cita valsts tiesiskā situācija.

Bet Satversmes jautājums ir nobriedis, piemēram, militārajos jautājumos. Jā, divdesmitajos gados, kad kara tehniku pārvietoja ar zirgu vilkmi, varēja sasaukt Saeimas sēdi, mierīgi pieņemot lēmumus šādos kritiskos gadījumos, kāds, piemēram, radās pagājušajā ceturtdienā, šī mūsu Satversmes norma ir izrādījusies pilnīgi novecojusi. Tādēļ esmu par to, ka Satversme būtu diezgan būtiski grozāma un papildināma.

Lielākā daļa deputātu atbalsta domu, ka būtu vajadzīga jauna Satversme. Bet, zinādami par vēlētāju diezgan konservatīvo noskaņojumu, to cilvēku noskaņojumu, kuri grib atjaunot valsts iekārtu, kas pastāvēja pirms 1940. gada, Saeimas deputāti izturas diezgan piesardzīgi un apdomīgi pret to visu. Tādēļ iesniegtie būtiskie Satversmes grozījuma projekti līdz šim ir virzīti uz priekšu ar lielām grūtībām. Gandrīz 80 gadu laikā, kopš pieņemta Satversme, situācija pasaulē ir ļoti mainījusies.

— Lietuvieši un igauņi pēc okupācijas gadiem tomēr ir pieņēmuši jaunu konstitūciju.

— Nu, lūk, tas vien liecina, ka mums būtu jādara tāpat.

— Vai Saeimas Prezidijam joprojām ir pretenzijas pret žurnālistiem?

— Man attiecības ar presi ir tādas pašas kā agrāk. Ja kāds vēlas ar mani runāt, nevienu neesmu atraidījis. Pat "Vakara Ziņas". Man tikai ir izveidojies priekšstats par tā vai cita preses izdevuma objektivitāti vai tendenciozitāti. Tāpēc ar vieniem es runāju atklātāk, kā, piemēram, ar "Latvijas Vēstneša" pārstāvi, ar citiem — uzmanīgāk un aizplīvurotāk. Bet tas, kurš vēlas, var jebko, kas sacīts, sagrozīt pēc saviem ieskatiem.