Šogad saskaņā ar valdības deklarāciju un spēkā esošajiem likumdošanas aktiem pamatvilcienos ir jābeidz privatizācijas process valstī. Ar retiem izņēmumiem gandrīz visi lielākie valsts uzņēmumi jau ir privatizēti vai atrodas privatizācijas procesā. Diemžēl aptuveni divsimt valsts uzņēmumiem privatizācija ir nozīmējusi likvidāciju. Turklāt, kā to vakar, 25. februārī, preses konferencē atzina ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, šai maksātnespējai un tālākajai likvidācijai par iemeslu vairumā gadījumu bijusi valsts uzņēmuma vadības nepietiekamā ieinteresētība un pat nolaidība.

Par vienu no daudzo valsts uzņēmumu lejupslīdes iemesliem, pēc Ata Sausnīša domām, varētu uzskatīt arī ekonomisko sistēmu nomaiņas laikā notikušo Rūpniecības un Enerģētikas ministriju likvidāciju. Šo resoru pastāvēšana, kā uzskata ministrs, iespējams, būtu varējusi palīdzēt tālredzīgas rūpniecības stratēģijas izveidē un līdz ar to glābusi daudzus jau likvidētus vai pašlaik uz likvidācijas sliekšņa esošus valsts uzņēmumus.

Par problēmu ieinteresētības trūkuma dēļ var kļūt arī privatizēto uzņēmumu valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana nākotnē.

Lai novērstu šādu sabiedrībā plaši apspriestu valsts īpašuma neefektīvas un bezatbildīgas pārvaldīšanas gadījumu atkārtošanos un nodrošinātu valsts īpašuma pārvaldīšanā privātīpašnieka ieinteresētībai līdzvērtīgu atbildību, Ekonomikas ministrija un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir izstrādājušas priekšlikumus, kā sakārtot valsts īpašuma pārvaldību. Tos, pēc A. Sausnīša domām, var uzskatīt par metodoloģiski pilnīgi jaunu pieeju valsts īpašuma pārvaldīšanai.

Kā, piesakot savus priekšlikumus, ir uzsvēruši to autori, valsts īpašuma pārvaldības uzlabošanai ir četri svarīgākie priekšnoteikumi: skaidri formulēta valsts īpašuma pārvaldes politika; šīs politikas īstenošanas kārtība; ieinteresēti, atbildīgi un profesionāli izpildītāji un valsts īpašuma pārvaldītāju atlases un izglītības sistēma.

Savukārt par valsts īpašuma pārvaldīšanas sistēmas pilnveides stūrakmeņiem priekšlikumu autori uzskata valsts kapitāla daļu turētāju noteikto valsts īpašuma izmantošanas efektivitātes līmeni; valsts īpašuma pārvaldītāju — valdes, padomes locekļu un valsts pilnvarnieku — tiešu atbildību par valsts īpašuma izmantošanas efektivitāti; valsts īpašuma pārvaldītāju ieinteresētību nodrošināt ilgstoši īpašuma izmantošanas augstu efektivitāti un tā vērtības pieaugumu.

Tātad svarīgākais projekta jaunievedums — priekšlikums tieši ieinteresēt valsts kapitāla daļu turētājus uzņēmuma veiksmīgā un ilgstošā funkcionēšanā. To panākt projekta autori piedāvā, stimulējot valsts akciju sabiedrību un tādu akciju sabiedrību, kurā kapitāla daļas pieder valstij, administrāciju ne tikai ar kārtējo atalgojumu, bet par sekmīgu valsts īpašuma apsaimniekošanu piešķirt tai arī uzņēmuma akciju daļu. Šī prēmēšanai paredzētā akciju daļa, piemēram, 0,1 vai 0,2 procentu apjomā, varētu tikt piešķirta par tādiem rādītājiem kā uzņēmuma apgrozījuma palielināšana, zaudējumu samazināšana, kapitāla veiksmīga izmantošana.

Priekšlikumus par valsts īpašuma pārvaldes efektivitātes uzlabošanu Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra pirmo reizi cer pielietot valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācijas un uzņēmuma tālākās darbības gaitā. Jau šī gada martā beigsies termiņi līgumiem, kas noslēgti ar uzņēmuma pašreizējo valdi. Jau sagatavots konkurss uz jaunajām valdes locekļu vietām. Paredzams, ka līgumos, kas tiks slēgti ar konkursu izturējušajiem pretendentiem, tiks atspoguļoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Privatizācijas aģentūras izstrādātie priekšlikumi.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore