Par mūsu budžetu janvārī

Pārskats par valsts kopbudžeta izpildi

uz 1998.gada 1.februāri

1.tabula

Pārskats par valsts konsolidētā budžeta izpildi

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

2.tabula

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

3.tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi pa ministrijam

uz pasākumiem uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

4.tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

5.tabula

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi pa ministrijām

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

6.tabula

Valsts speciālā budžeta izdevumi pa ministrijām

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

7.tabula

Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

8.tabula

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

9.tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

10.tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

11.tabula

Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi

uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

12.tabula

Pašvaldību speciālā budžeta izdevumi

pēc ekonomiskās klasifikācijas uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

13.pielikums

Pašvaldību pamatbudžeta izpildes rādītāji uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

14.pielikums

Pašvaldību speciālā budžeta izpildes rādītāji uz 1998.gada 1.februāri

(tūkst.latu)

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

Izziņa par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem 1998.gada 1.februāri

(latos)

No pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda pārskaitītie

līdzekļi uz 1998.gada 1.februāri

(latos)

No valsts budžeta pārskaitītās mērķdotācijas pašvaldībām

uz 1998.gada 1.februāri

(latos)

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

Par Latvijas Robežsardzes darba rezultātiem 1997. gadā un šajā gadā risināmajām problēmām informē Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš un Robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks Jānis Juliks.

Pašlaik uz Latvijas robežām ir 85 robežas šķērsošanas vietas, kas, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, ir ievērojams skaitlis. Tiesa, daļa no tām (robežkontroles punkti un robežpārejas punkti) ir slēgtas. Tomēr Robežsardze ir uzņēmusies saistības atvērt lielāko daļu no robežas šķērsošanas vietām. To apgrūtina fakts, ka, sākot ar šo gadu, Robežsardzē vairs netiek iesaukti obligātā dienesta karavīri. Tagad Robežsardze ir kļuvusi par profesionālu dienestu. Līdz ar to ir samazinājies Robežsardzes personāls — vajadzētu būt 3200 cilvēkiem, bet pašlaik ir tikai 2300 cilvēku. Līdz ar to ļoti aktuāls uzdevums ir iesaistīt Robežsardzē jaunus cilvēkus un apmācīt viņus dienesta pienākumu veikšanai.

1997. gadā robežu šķērsojošo personu plūsma palielinājās. 1996. gadā robežu šķērsoja 3 564 917 Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, bet 1997. gadā 3 739 080 Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju, tātad pieaugums — 4,89 procenti. 1996. gadā Latvijas robežu šķērsoja 3 489 064, bet 1997. gadā 3 674 466 ārvalstnieki, palielinājums — 5,31 procents. Pavisam 1996. gadā Latvijas robežu šķērsoja 7 053 981 persona, bet 1997. gadā — 7 413 546 personas, kas ir par 5,10 procentiem vairāk. Pēdējos gados visvairāk personu šķērsojušas Latvijas–Lietuvas robežu (1996.g. 3 414 487 personas, 1997.g. 3 400 227 personas) un Latvijas–Igaunijas robežu (1996.g. — 1 415 794 personas, 1997.g. — 1 610 475 personas). Vismazāk cilvēku sķērsojuši Latvijas–Baltkrievijas robežu: 1996. gadā — 612 363 personas, bet 1997. gadā — 600 142 personas. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas Latvijas robežu šķērsojušas jūras ostu robežkontroles punktos. 1996. gadā — 292 500 personas, bet 1997. gadā — 379 798 personas. Savukārt lidostu robežkontroles punktos Latvijas robežu 1996. gadā šķērsoja 436 584 personas, bet 1997. gadā — 479 609 personas.

Diemžēl pēdējos gados palielinājies arī robežpārkāpēju skaits. Pērn aizturēti 8075 robežpārkāpēji, kas ir par 1767 personām vairāk nekā 1996. gadā. Visvairāk robežpārkāpēju ir aizturēts uz Latvijas–Lietuvas robežas (2803 personas), Latvijas–Krievijas robežas (1968 personas) un Latvijas–Baltkrievijas robežas (1370 personas). Arī 1996. gadā visvairāk robežpārkāpēju aizturēts tieši uz iepriekšminēto valstu robežām.

1997. gadā ievērojami palielinājās transporta plūsma pār mūsu valsts robežām — iekavās turpmāk norādīts pieaugums, salīdzinot ar 1996. gadu. 1997. gadā Latvijas robežas škērsoja 2 052 316 automašīnas (pieaugums 18,8 procenti), 13 957 pasažieru vilcieni (par 18,4 procentiem mazāk), 15 021 kravas vilciens (par 14,3 procentiem vairāk), 24 081 kuģis (par 22,3 procentiem vairāk), 16 753 lidmašīnas (par 5,1 procentu vairāk).

Pēdējā laikā gan samazinājies atklāto kontrabandas gadījumu skaits. 1996. gadā robežsargi atklāja 286 kontrabandas gadījumus, bet pērn 207 šādus gadījumus. 121 gadījumā robežsargi atklājuši ieroču un munīcijas kontrabandu, 83 gadījumos — citus ierobežojumiem pakļautus pārvadājumus, bet narkotiku kontrabanda atklāta tikai trīs reizes. Samazinājies arī uz robežas aizturēto meklēšanā izsludināto (aizdzīto, zagto) transporta līdzekļu skaits. 1996. gadā aizturēts 241 meklējamais transporta līdzeklis, bet 1997. gadā aizturēti 140 meklējamie transporta līdzekļi. Visvairāk meklējamo transporta līdzekļu aizturēts uz Latvijas–Lietuvas robežas (65 gadījumi) un Latvijas–Krievijas robežas (43 gadījumi).

Valsts Robežsardzes priekšnieks G.Dāboliņš teica, ka galvenokārt robežpārkāpēji Latvijā cenšas iekļūt bez vīzām. Šai aspektā sava vainas daļa jāuzņemas arī daudzu valstu ārlietu ministrijām. Pēdējās savu valstu pilsoņus nav informējušas, ka uz Latvijas robežas vīzas neizsniedz, tās izsniedz tikai lidostā. Tādējādi bieži rodas konfliktu situācijas, jo daudzu valstu pilsoņi ir pilnīgi pārliecināti, ka vīzas iebraukšanai Latvijā var saņemt tieši uz mūsu valsts robežas. Savukārt atklāto kontrabandas gadījumu un aizturēto meklējamo transporta līdzekļu skaits izskaidrojams ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, ar šo noziedzības veidu apkarošanu aktīvi nodarbojas arī citas tiesību sargāšanas institūcijas, kam ir sava statistika. Otrkārt, lai apkarotu kontrabandu, piemēram, narkotiku pārvadāšanu, robežsargiem pietrūkst nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un arī suņu. Vislabāk narkotikas spēj atrast šim nolūkam īpaši sagatavoti suņi. Tomēr Robežsardzes priekšnieks piekrita žurnālistu izteiktajam viedoklim, ka atklātie kontrabandas gadījumi nebūt neatspoguļo patieso stāvokli šai jomā. Laika gaitā narkotiku kontrabanda un tirdzniecība mūsu valstī varētu kļūt īpaši bīstama. To apliecina Iekšlietu ministrijas statistika: katru gadu palielinās ar narkotikām saistīto un reģistrēto noziegumu skaits.

Pašlaik robežsargu rīcībā ir 28 dažādu marku automašīnas, daudzas no tām ir pat 60. gadu ražojumi. Tomēr, pateicoties valsts investīcijām, stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Robežsardzes pilnveidošanā palīdz arī ārvalstis. Šai jomā vislabākā sadarbība ir ar ASV, Vācijas, Somijas attiecīgajām institūcijām. Vācija sniegs arī palīdzību jaunu, profesionālu Robežsardzes speciālistu sagatavošanā. Drīzumā grupa robežsargu dosies uz Vāciju, kur viņu mācību kursa ilgums būs 9 mēneši.

Pašlaik Robežsardzes virsnieku personāla komplektējums ir 57 procenti no nepieciešamā skaita. Pērn no darba Robežsardzē atbrīvoti 77 virsnieki, no tiem disciplīnas pārkāpumu dēļ — 5 virsnieki. Tiesa, pagājušajā gadā Robežsardzē pavisam reģistrēti 2585 disciplīnas pārkāpumi. 1538 pārkāpumus izdarījuši obligātā dienesta karavīri. Kopš šā gada 1. janvāra Robežsardze ir kļuvusi profesionāla un tajā vairs netiek iesaukti obligātā dienesta kareivji. Līdz ar to kopš gada sākuma vērojama krasa disciplīnas stāvokļa uzlabošanās. 1997. gadā disciplīnas pārkāpumu dēļ tika atvaļināti arī 205 instruktori. Tā kā atvaļināja vairāk nekā 1000 obligātā dienesta karavīru, šai gadā Robežsardzē tiks pieņemti aptuveni 730 profesionāli darbinieki. Daudzus no tiem sagatavo Rēzeknes mācību centrā, tiks pieņemti darbā arī daži Nacionālās Aizsardzības akadēmijas absolventi. Turpmāk Robežsardzes virsniekus ar augstāko izglītību sagatavos Policijas akadēmijā.

Robežsardzes priekšnieks vēl informēja, ka šai gadā tiks turpināta Latvijas robežu iekārtošana un robežkontroles punktu celtniecība. Līdz šim vislabāk ir veicies ar Latvijas–Igaunijas robežas iekārtošanu, kur lielākais darbu apjoms jau padarīts. Daudz darāmā vēl ir Latvijas–Lietuvas robežas un Latvijas–Baltkrievijas robežas iekārtošanā. Diemžēl pagaidām nevar tikt iekārtota Latvijas–Krievijas robeža. Iemesls — ar Krieviju vēl joprojām nav noslēgts robežlīgums.

Robežsardzes priekšnieks arī piebilda, ka turpmāk darbu pilnveidot palīdzēs tas, ka beidzot ir pieņemts likums par Robežsardzi. Likums stājās spēkā šā gada janvārī un nosaka, ka tagad robežsardze atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, nevis pakļautībā.

Viesturs Avots,

"LV" korespondents