Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Saskaņā ar likuma

"Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām" 48.pantu

Politiskā organizācija

"Nacionālā savienība "Namejs""

Valsts reģistra Nr.PO-063 Reģ. 04.02.1998.

Statūti

Pieņemti Nacionālās savienības "Namejs"

dibināšanas sapulcē 1998.gada 25.janvārī

1. Vispārējā daļa

Šajos Statūtos turpmākajā tekstā Nacionālā savienība "Namejs" tiek apzīmēta saīsināti: Nacionālā savienība, NS vai NS "Namejs".

1.1. Nacionālā savienība "Namejs" ir politiska organizācija, kura savās rindās apvieno Latvijas pilsoņus bezkompromisa cīņai par patiesi neatkarīgu, demokrātisku un latvisku Latviju.

NS "Namejs" apvieno latviešus tautas kopības saglabāšanai. Tā sekmē tautas garīgo un materiālo sfēru attīstību, veltot īpašu uzmanību izglītībai, zinātnei, kultūrai, veselībai, garīgai un sociālai aprūpei. Tā pievērš vislielāko uzmanību ģimenes nostiprināšanai kā stabilas valsts pamatam. Nacionālā savienība "Namejs" velta visus savus spēkus latviešu tautas izdzīvošanas nodrošināšanai tās etniskajā dzimtenē — Latvijā.

Politiskās organizācijas NS "Namejs" mērķi ir sekmēt tautsaimniecības atdzimšanu un attīstību, radikālu bezdarba līmeņa samazināšanos, lai latviešiem būtu reālas iespējas ar savu darbu celt valsts un tās pavalstnieku (pilsoņu) labklājības līmeni. Jāpalīdz lielai tautas daļai izkļūt no dziļās bezcerības un depresijas. Ir jārūpējas par jaunās paaudzes, pensionāru, kā arī visu strādājošo Latvijas iedzīvotāju materiālo apstākļu uzlabošanos.

1.2. Politiskajā darbībā Nacionālā savienība sadarbojas un atbalsta organizācijas, kuras nepārprotami cīnās par nacionālas, demokrātiskas un latviskas Latvijas celšanu.

1.3. Nacionālā savienība darbojas Latvijas Republikas Satversmes un likuma ietvaros, saskaņā ar saviem Statūtiem un Programmu kā Latvijā, tā latviešu tautas mītņu zemēs.

1.4. Nacionālās savienības vadošās institūcijas atrodas Aspazijas bulvārī 24—214, Rīgā, LV-1050. Tālrunis un fakss 7228333.

1.5. Nacionālajai savienībai ir savs simbols — ozola attēls un devīze — "Par latvisku Latviju!". Partija var izgatavot savu karogu, izvēlēties sev himnu, nozīmi un emblēmu. Šo atribūtiku apstiprina NS kongress (konference).

2. Darbības mērķi, uzdevumi, metodes

2.1. Nacionālās savienības pamatmērķi ir:

— Latvijas valsts un tās neatkarības nostiprināšana un tautas labklājības celšana;

— konsekventa cīņa par latviešu tautas izdzīvošanas nodrošināšanu tās etniskajā dzimtenē;

— valsts un tautas izvešana no ekonomiskās un garīgās krīzes;

— izglītības, kultūras un zinātnes darba pilnveidošana un konsekvents darbs morālo vērtību atjaunošanā;

— valsts likumdošanas sakārtošana, izpildvaras struktūru demokratizēšana un pakārtošana atbilstoši reālajām vajadzībām, tiesu varas, iekšlietu struktūru un valsts aizsardzības spēku nostiprināšana;

— to tautsaimniecības nozaru attīstības nodrošināšana, kurām ir svarīgākā nozīme valsts ekonomiskajā attīstībā (rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, jūrniecība un zvejniecība, transports un enerģētika);

— vispusīga darbība okupācijas seku likvidēšanai;

— līdzdalība okupācijas varas nodarījumu dokumentēšanā Baltajā grāmatā.

2.2. Šo mērķu īstenošanai:

— iesaistīt savienībā visu tautas slāņu pārstāvjus, kam patiesi rūp valsts izvešana no ilgstošās krīzes;

— dot iespēju viņiem ar aktīvu līdzdalību visos organizācijas līmeņos un struktūrās sekmēt izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanu;

— nešķirojot partijas biedrus pēc tautības, dzimuma, vecuma, aroda vai jebkādām citām īpašībām, pavērt katram no viņiem plašas iespējas darboties Nacionālajā savienībā, pilnveidojot sevi un dodot sabiedrībai un valstij vislielāko atdevi;

— Nacionālās savienības mērķu sasniegšanā iesaistīt arī mītņu zemēs dzīvojošos tautiešus un latviešu organizācijas;

— visur un vienmēr turēt svētus taisnīguma un demokrātijas principus, godīgumu un atklātību tautas priekšā;

— Nacionālā savienība augstāk par savas organizācijas interesēm stāda valsts un tautas intereses;

— NS īpašu uzmanību pievērš ģimenei kā stabilas valsts pamatam;

— NS sekmē un atbalsta jaunatnes un bērnu garīgo, tikumisko un darbaudzināšanu, kā arī nacionālo un patriotisko jūtu izkopšanu;

— NS organizē savas nodaļas un izvērš to darbību Latvijas pilsētās, ciemos un pagastos, kā arī latviešu mītņu zemēs;

— savā darbībā Nacionālā savienība norobežojas no cilvēkiem, kuri uzstājušies pret Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu, kuras vainīgas genocīdā pret latviešu vai citām tautām, kuras darbojušās okupācijas varu represīvajos orgānos.

2.3. NS "Namejs" darbības metodes un principi:

— balstās uz godīgumu, taisnīgumu, likumību un caurspīdīgumu;

— veicot informatīvo un izdevējdarbību, vēstī saviem biedriem un sabiedrībai par organizācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī ceļiem, kā tiek realizēta NS Programma. Tā informē sabiedrību par savām nostādnēm sabiedriski politiskos u.c. jautājumos;

— uztur visciešākās saites ar visiem tautas slāņiem ar ielu gājienu, mītiņu, sapulču, konferenču, svētku pasākumu, protesta demonstrāciju, piketu, semināru, lekciju, izstāžu, sporta un kultūras pasākumu un citādu sabiedrisko aktivitāšu palīdzību;

— izdod savus laikrakstus, žurnālus, grāmatas, plakātus, uzņem un demonstrē TV filmas un izmanto jebkuru citu masu saziņas līdzekli darbības un mērķu atspoguļošanai;

— sadarbojas ar progresīvām organizācijām un uzstājas kā vienojošs spēks tautai vitāli svarīgu jautājumu risināšanā;

— ir nemitīgā attīstībā. Tā meklē un sekmē jaunu darbības formu pielietošanu un izkopšanu;

— aicina savus biedrus visur un vienmēr sadzīvē un darbībā vadīties no kristietības 10 baušļiem, kuri savu lielumu un dzīvotspēju apliecinājuši gadsimtos.

3. Organizācijas uzbūve

Dalībnieki (biedri)

3.1. Nacionālo savienību dibina, pilnveido un tajā savu iespēju robežās līdzi darbojas un to atbalsta dalībnieki pēc pilnīga brīvprātības principa.

3.2. Par NS dalībniekiem var būt Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma, kā arī personas, kas ir reģistrējušās iedzīvotāju reģistrā vai saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā un individuāli iestājušās NS, ievērojot Statūtu noteikumus. Biedri pēc savām iespējām un vēlēšanās piedalās NS mērķu un ideju īstenošanā un svēti sargā savas saimes — Nacionālas savienības vienotības principu.

3.3. Jaunieši no 16 gadu vecuma ar vecāku un aizbildņu atļauju var apgūt politiskās darbības pamatus, gatavojoties kļūt par NS "Namejs" organizācijas biedriem.

3.4. Dalībnieki organizācijā tiek uzņemti uz personiska iesnieguma pamata nodaļas kopsapulcē, valdes vai CV sēdē. Jaunbiedriem var noteikt kandidāta stāžu līdz 6 mēnešiem.

Tiesības uzņemt jaunus biedrus ir saistītas ar atbildību par šīm personām. Organizācijas CV (valde) ir tiesiska ieviest divu NS dalībnieku galvojuma pieprasījumu, uzņemot jaunu biedru.

NS biedriem izsniedz biedra karti. Par samaksu — krūšu nozīmi un emblēmu.

3.5. Par īpašiem nopelniem organizācijas labā Centrālā valde (valde) vai CV prezidijs var piešķirt organizācijas goda biedra, goda priekšsēža nosaukumu vai citus apbalvojumus.

3.6. Nacionālās savienības biedri vienlaikus nevar būt arī citu partiju vai politisko organizāciju biedri.

3.7. Nacionālās savienības dalībnieku pienākumi ir:

— stingri ievērot NS Satūtus un veicināt NS "Namejs" Programmas izpildi;

— pildīt organizācijas vadības struktūru lēmumus;

— samaksāt noteikto biedru maksu;

— lasīt un palīdzēt izplatīt organizācijas preses izdevumus un citus iespieddarbus;

— ar savu stāju, darbību vai rīcību nekaitēt NS interesēm un prestižam;

— atrodoties vēlētā vai ieceltā politiskā postenī vai algotā amatā, nerīkoties pretī NS Satūtiem, Programmai, CV vai CV prezidija lēmumiem un būt pilnīgi atbildīgam par savas rīcības sekām;

— sniegt organizācijai par sevi patiesas ziņas.

3.8. Organizācijas dalībniekam ir tiesības:

— piedalīties organizācijas darbā un tās rīkotajos pasākumos;

— vēlēt un tikt ievēlētam visos organizācijas amatos;

— iesniegt nodaļu vai NS vadībai ierosinājumus, sūdzības, protestus, kā arī saņemt uz tiem atbildes;

— saņemt vispusīgu informāciju par savas nodaļas vai organizācijas darbību kopumā;

— piedalīties ar savu darbu, īpašumu vai kapitālu organizācijas saimniecisko pasākumu sekmēšanā;

— nēsāt organizācijas krūšu nozīmi un emblēmu;

— dzīvot un darboties pēc devīzes: viens par visiem un visi par vienu!

— brīvi izstāties no NS, par to rakstiski paziņojot nodaļas valdei.

3.9. Par rupjiem organizācijas Statūtu pārkāpumiem, dalībnieka pienākumu nepildīšanu, tīšu vai sistemātisku biedra naudas nemaksāšanu, apzinātu organizācijas vienotības graušanu vai šķeltniecisku darbību, tāpat par likumpārkāpumiem un rīcību, kas apkauno Nacionālo savienību vai ir pretstatā ar Nacionālās savienības CV nostādnēm, nodaļas pilnsapulce vai CV prezidijs var lemt par biedra atskaitīšanu no organizācijas. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas katru konkrēto gadījumu savā sēdē izskata nodaļas valde un goda tiesa un dod savu secinājumu pilnsapulcei vai CV prezidijam. Nodaļas kopsapulces lēmumu par atskaitīšanu no organizācijas var pārsūdzēt CV prezidijam, kura lēmums ir galīgs.

NS nodaļa

3.10. NS nodaļas Latvijā un latviešu mītņu zemēs organizē pēc teritoriālā principa, ja tajās vēlas darboties ne mazāk kā 10 dalībnieku. Ja biedra dzīves vietā NS nodaļas nav, tas var darboties jebkurā citā nodaļā pēc savas izvēles. Par nodaļas nodibināšanu, tās valdes un amatpersonu ievēlēšanu sastāda protokolu, ko iesniedz NS CV prezidijam. Tas ar savu lēmumu apstiprina jauno nodaļu, un tā var uzsākt darbību.

Nodaļas darbu vada tās valde un priekšsēdētājs (priekšsēdis) saskaņā ar organizācijas Statūtiem, kongresu, konferenču, CV, CV prezidija lēmumiem.

Organizācijas darba koordinēšanai nodaļās var piesaistīt algotus vai sabiedriskus koordinatorus vai instruktorus.

Nodaļas savu struktūru nosaka pašas. Tās plāno darbu NS "Namejs" organizācijas Programmas un augstākstāvošo struktūrvienību lēmumu realizēšanai, izstrādā un iesniedz valdei vai tās prezidijam priekšlikumus, rūpējas par savas nodaļas darbības nodrošinājumu. Nodaļas veido sakarus un sadarbību ar citām organizācijām, taču tās nav tiesīgas iestāties citās organizācijās vai patstāvīgi veidot citas organizācijas. Nodaļas apspriež sava pagasta, ciemata vai pilsētas un apkārtnes aktuālās politiskās, saimnieciskās, kultūras un citas problēmas.

Nodaļu kopsapulces un valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par pašlikvidēšanos nodaļa var pieņemt tad, ja par to nobalso 2/3 nodaļas biedru. Nodaļas biedri, kuri ojektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties kopsapulcē, balsošanai var izsniegt pilnvaru citam nodaļas biedram. Tāda pat kārtība attiecināma uz nodaļu valdēm tās darbībā un lēmumu pieņemšanā.

NS "Namejs" nodaļas ir juridiskas personas ar to tiesībām un visām no tām izrietošajām tiesiskajām sekām.

Nodaļas biedru kopsapulci sasauc ne retāk kā 2 reizes gadā pēc valdes vai priekšsēža priekšlikuma, revīzijas komisijas (revidenta) vai vienas trešdaļas biedru pieprasījuma. Kopsapulce ievēlē nodaļas valdi, priekšsēdi, revīzijas komisiju (revidentu) un citas amatpersonas uz trim gadiem.

Ja nodaļa nepakļaujas NS Statūtiem, kongresa (konferences) vai CV lēmumiem, to atskaita no organizācijas. Nodaļu valžu un priekšsēžu darbības atbilstību NS Statūtiem saimnieciski finansiālās darbības jomā, tāpat vadošo institūciju lēmumiem un valsts likumiem šajā ziņā, periodiski pārbauda CV revīzijas komisija, par rezultātiem ziņojot valdei vai CV prezidijam.

Ja nodaļās darbība apsīkst, valde vai priekšsēdis ar savu rīcību kaitē organizācijas interesēm, NS priekšsēdis vai CV prezidijs vai CV revīzijas komisija var ierosināt nodaļās kopsapulcei atsaukt vēlētās amatpersonas un sarīkot jaunas atklātas priekšsēža vai valdes vēlēšanas. Valdi var vēlēt arī atklāti.

Centrālā valde (CV)

3.11. Organizācijas Centrālo valdi (valdi) ievēlē dibināšanas sapulcē. Tā pilnā mērā atbild par organizācijas un tās teritoriālo struktūrvienību darbību. Turpmāk CV ievēlē kongresā vai konferencē.

Savas kompetences ietvaros CV pieņem lēmumus, kā arī organizē kongresa (konferences) lēmumu izpildi. CV (valde) nosaka galvenās vadlīnijas organizācijas Programmas izpildē, kongresu vai konferenču starplaikā lemj par visiem būtiskiem darbības jautājumiem.

CV organizē Nacionālās savienības politisko darbību, piedalās vēlēšanu kampaņā, deputātu kandidātu izvirzīšanā, vada deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īsteno savu Programmu un iesaistās valsts pārvaldes institūciju izveidē. CV un tās prezidija lēmumi ir obligāti visām struktūrvienībām un NS dalībniekiem.

Nodaļu kopsapulces izvirza NS "Namejs" kongresa (konferences) delegātus. CV var ievēlēt arī tādus organizācijas biedrus, kuri nav kongresa (konferences) delegāti. CV skaitlisko sastāvu atkarībā no organizācijas biedru skaita nosaka un uz trim gadiem ievēlē kongress. NS Centrālā valde sanāk uz sēdēm ne retāk kā 4 reizes gadā pēc organizācijas priekšsēža, CV prezidija, revīzijas komisijas aicinājuma vai 1/3 CV locekļu pieprasījuma. Valdes sēdes protokolē. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretāre. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās locekļiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Lēmumu par iestāšanos koalīcijā vai vēlēšanu blokā pieņem NS "Namejs" valde. Lēmumu par NS "Namejs" apvienošanos ar citu politisku organizāciju vai pievienošanos citai partijai pieņem valde, ja šādu lēmumu atbalsta organizācijas dalībnieku vairākums.

Valde apstiprina organizācijas amatpersonas, kuras tiesīgas kārtot finansiālos jautājumus un pārstāvēt savienību valsts institūcijās un tiesā.

Savienības darbības sākuma posmā līdz 1. kongresa (konferences) sasaukšanai valde ir tiesīga kooptēt savā sastāvā jaunus locekļus, ja tas būtiski nepieciešams sekmīga darba organizēšanai un norisei.

Ja savienības biedru skaits pārsniedz 1000, bet valdes locekļu skaits 21, CV no sava vidus ievēlē prezidiju, kas veic savienības operatīvo darbības vadību. Prezidija locekļu kandidatūras valdei iesaka NS priekšsēdētājs. Organizācijas CV, tā prezidija lēmumus un priekšsēža rīkojumus izpilda NS birojs. Tā vadītājs ir organizācijas ģenerālsekretārs. NS pastāvīgi nodarbinātās izpildstruktūras — biroja — skaitlisko sastāvu, darbinieku pienākumus un atalgojumu nosaka CV prezidijs. Tas sanāk uz sēdēm ne retāk kā reizi mēnesī. Informāciju par CV prezidija sēžu lēmumiem saņem visas struktūrvienības.

Kongress (konference)

3.12. NS kongress (konference) ir savienības augstākā lēmējinstitūcija. Tas ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja sēdē ir pārstāvēti vairāk nekā puse no ievēlētajiem delegātiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Kongresu sasauc ne retāk kā reizi divos gados vai pēc nepieciešamības, ja to pieprasa NS priekšsēdētājs vai valde. Ārkārtas kongresu var sasaukt organizācijas priekšsēdētājs, valde vai CV revīzijas komisija, ja tā atklājusi sevišķi nopietnus Statūtu, finansu disciplīnas vai saimnieciskās darbības pārkāpumus. Ārkārtas kongresu (konferenci) sasauc arī gadījumos, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 no savienības dalībniekiem.

Kongresa (konferences) darba kārtība valdei jāpaziņo NS nodaļām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa. Delegāti kongresa vadību un darba komisijas ievēlē, atklāti balsojot.

Kongresa kompetencē ietilpst Nacionālās savienības "Namejs" Statūtu pieņemšana, grozīšanas un papildināšana, Programmas pieņemšana, dažādu rezolūciju un lēmumu pieņemšana, priekšsēdētāja, vadošo struktūru un amatpersonu ievēlēšana vai apstiprināšana, finansiālās darbības dokumentu apstiprināšana, revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana, lēmuma pieņemšana par organizācijas darba izbeigšanu, pievienošanos vai apvienošanos ar citu organizāciju.

Kongresa (konferences) delegātus ievēlē nodaļas saskaņā ar valdes apstiprinātām pārstāvniecības normām. Kongresa delegātu statusu iegūst arī CV locekļi, kuri pildījuši savus pienākumus pārskata periodā, kā arī NS biedri — Saeimas deputāti un valdības locekļi.

NS "Namejs" priekšsēdētājs

3.13. Priekšsēdētājs vada NS "Namejs" darbību atbilstoši Statūtiem, Programmai un valdes lēmumiem. Viņš sasauc CV sēdes, pārstāv organizāciju bez īpaša pilnvarojuma visās valsts un tiesu instancēs, uztur sakarus ar valsts institūcijām un sabiedriskām organizācijām, pārstāv savienību attiecībās ar partijām un politiskām organizācijām. NS priekšsēdētāja balsojumam ir izšķiroša loma, ja CV sēdē par lēmumu bijis vienāds balsojums.

NS priekšsēdētājs ierosina revīzijas komisijai izdarīt nepieciešamās pārbaudes savienības struktūrvienībās.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viens no vietniekiem, ko ievēlē valde vai pēc priekšsēdētāja norādes — ģenerālsekretārs.

Revīzijas komisija

3.14. Savienības saimnieciskās un finansiālās darbības un Statūtu ievērošanas pārbaudei ievēlē CV revīzijas komisiju. Tās skaitlisko sastāvu nosaka dibinātāju sapulce, bet vēlāk kongress.

Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju.

Revīzijas komisija sistemātiski pārbauda, kā tiek ievērots likums par politisko organizāciju finansiālo darbību, līdzekļu iegūšanas un izlietošanas likumību. CV revīzijas komisija ir tiesiska veikt pārbaudes visās savienības struktūrvienībās. Par pārbaužu rezultātiem tā ziņo NS priekšsēdētājam, CV prezidijam vai CV.

Centrālās valdes revīzijas komisijas locekļi nevar tikt ievēlēti nevienā citā amatā.

4. Savienības tiesiskais stāvoklis un naudas līdzekļi

4.1. Nacionālā savienība ir juridiska persona ar savu zīmogu un kontiem bankās. Bankas kontus var atvērt arī savienības nodaļas.

Savienībai ir savi naudas līdzekļi un materiālās vērtības.

Naudas līdzekļus veido iestāšanās maksa — 1 lats un ikgadējās biedru naudas. To apmērs ir šāds: pensionāriem un strādājošiem ar ienākumiem līdz Ls 100 mēnesī gada biedru maksa ir Ls 1. Dalībniekiem ar ienākumiem līdz Ls 200 — Ls 2, virs Ls 200 — Ls 5, virs Ls 500 — Ls 10.

NS var saņemt ziedojumus un dažādas iemaksas saskaņā ar likumu par politisko organizāciju finansiālo darbību. Tāpat arī samaksu par dažādiem pakalpojumiem, ienākumus no izdevējdarbības un uzņēmējdarbības. Organizācijas naudas līdzekļi glabājas kasē un bankas kontos atbilstoši likumam un valdes lēmumu prasībām.

Centrālās valdes prezidijs ir tiesisks atbrīvot maznodrošinātos organizācijas biedrus no iestāšanās un biedru maksas. Tādu pat lēmumu var pieņemt arī nodaļu valdes un kopsapulces.

Nacionālās savienības dibinātāju sapulces dalībnieki atbrīvoti no iestāšanās naudas un biedru naudas nomaksas par 1997. gadu.

Par līdzekļu iegūšanu savas nodaļas vajadzībām patstāvīgi lemj nodaļu kopsapulces. Nodaļu darbību ar līdzekļiem var atbalstīt arī CV. Kongress un CV var noteikt procentuālo biedru naudas daļu, kas nodaļām jāpārskaita CV kasē.

NS "Namejs" līdzekļus izlieto saskaņā ar kongresa (konferences) vai tās pilnvarojamā — CV apstiprinātu budžetu, pamatojoties uz CV un CV prezidija lēmumiem. Ar organizācijas līdzekļiem rīkojas priekšsēdis vai viņa pilnvarojumā — vicepriekšsēži, ģenerālsekretārs, administrators. Nodaļās par līdzekļu izlietojumu lemj priekšsēdis un valde.

Savas darbības nodrošināšanai Nacionālā savienība un nodaļas var algot darbiniekus Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā.

Nacionālās savienības līdzekļus izlieto tās darba nodrošināšanai, dažādu pasākumu finansēšanai un atbalstīšanai, Programmas īstenošanai, administratīviem izdevumiem, saimnieciskās darbības izvērtēšanai, kā arī aktīvāko biedru prēmēšanai.

NS "Namejs" savā īpašumā likumīgā veidā var iegādāties dažādas mantas, kustamo un nekustamo īpašumu, lai tādējādi nodrošinātu savu mērķu un lēmumu izpildi, kā arī praktisko darbību. Savienības kustamo un nekustamo īpašumu likvidē, pārdod vai dāvina saskaņā ar Latvijas likumiem un organizācijas CV vai šā prezidija lēmumiem. NS nodaļu īpašumu likvidē, pārdod vai dāvina saskaņā ar kopsapulces lēmumu.

Savienības institūcijas, kuru rīcībā ir materiālās vērtības un finansu līdzekļi, ir atbildīgas par to uzskaiti, saglabāšanu, izlietošanu, grāmatvedības noteikumu ievērošanu, atskaitēm un nodokļu nomaksāšanu. NS struktūrvienības ir tiesīgas atlīdzināt sabiedriskajiem darbiniekiem tos izdevumus, kas viņiem radušies, pildot sabiedriskos pienākumus.

Ja NS ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības kalendārā gadā 200 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, ko noteicis Ministru kabinets, vai uzņēmējdarbībā nepārtraukti ir nodarbināti vairāk nekā 5 algoti darbinieki, ir jādibina uzņēmējsabiedrība, kas jāreģistrē LR Uzņēmumu reģistrā.

NS ir izdevējtiesības.

5. NS likvidēšana

5.1. Lēmumu par Nacionālās savienības likvidāciju var pieņemt kongress (konference), ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no ievēlēto delegātu skaita.

5.2. Nacionālās savienības likvidācijas gadījumā organizācijas īpašumu un finansiālos līdzekļus sadala kongresā ievēlētā likvidācijas komisija, pamatojoties uz likumos noteikto kārtību un konferencē pieņemtajiem lēmumiem.

Jēkabs Trušiņš, NS priekšsēdētājs

Ģirts Dārziņš, NS valdes loceklis

Edgars Brēmanis, NS valdes loceklis