Papildus 1.lpp.

informācijai

Pie finansu ministra

Vakar, 25. februārī, finansu ministrs Roberts Zīle tikās ar Armēnijas finansistu grupu, kas ieradušies kopā ar Armēnijas Nacionālās asamblejas delegāciju Nacionālās asamblejas prezidenta Kosrova Harutunjana vadībā. Armēnijas finansistu delegācijas sastāvā ir Armēnijas banku asociācijas prezidents Tigrans Sarsjans, Armēnijas Centrālās bankas padomes loceklis Rubens Valesjans, kā arī Armēnijas komercbanku vadītāji (padomes priekšsēdētāji, padomes locekļi, prezidenti vai izpilddirektori).

Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta Latvijas un Armēnijas finansu institūciju, kā arī uzņēmējsabiedrību sadarbības veicināšanai. "Pagaidām abu valstu ekonomiskā sadarbība nav īpaši aktīva," atzina T.Sarsjans. "PSRS laikā esošās ekonomiskās attiecības gandrīz izzudušas. Arī informācijas apmaiņa par norisēm Armēnijā un Latvijā ir minimāla. Taču šī klusā sezona pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc."

"Viens no abu valstu ekonomisko sadarbību veicinošiem faktoriem varētu būt Latvijas un Armēnijas starpvalstu konvencijas par izvairīšanos no ienākumu un īpašumu divkāršas aplikšanas ar nodokļiem, kas pašreiz ir saskaņošanas stadijā, parakstīšana un ratificēšana," uzsvēra R.Zīle. "Jāpasteidzina arī darbs pie Nolīguma par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos. Tajā pašā laikā Latvijas uzņēmējiem nav pietiekami skaidra priekšstata par norisēm Armēnijas tautsaimniecībā, kas varbūt ir viens no uzņēmēju sadarbību bremzējošiem faktoriem."

Tikšanās laikā R.Zīle ar Armēnijas baņķieriem apsprieda jautājumus, kas saistīti ar finansu institūciju uzraudzību, nodokļu sistēmu, abu valstu makroekonomisko attīstību, kā arī par valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju tirgus tendencēm.

FM informācijas dienests

Saeimas ārlietu komisijā

Vakar, 25.februārī, Ārlietu komisija un Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupa tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu Kosrovu Harutunjanu un Armēnijas Nacionālās asamblejas delegāciju.

K.Harutunjans norādīja, ka Latvijā un Armēnijā ir nodrošināti neatgriezeniski procesi demokrātiskas, tiesiskas un uz tirgus ekonomiku balstītas valsts izveidē. Tagad pienācis laiks paplašināt abu valstu kontaktus ekonomikā, kultūrā un citās jomās. Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvija un Armēnija risina daudzas līdzīgas problēmas, tāpēc būtu jāaktivizē starpparlamentu sadarbība, kas ļautu iepazīties ar likumdošanas pieredzi un padarītu efektīvāku sadarbību starptautiskās institūcijās. Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, viesi iepazīstināja ar Armēnijas nostāju Kalnu Karabahas jautājumā, paužot viedokli, ka Kalnu Karabahas problēmu var atrisināt tikai sarunu un savstarpēju kompromisu ceļā. K.Harutunjans uzsvēra, ka Armēnija ir ieinteresēta izveidot labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tāpēc ir būtiski rast savstarpēju uzticību. Runājot par politiskajām partijām Latvijā un Armēnijā, parlamentārieši secināja, ka abās valstīs politiskajā spektrā nav pilnībā noformējies kreisais spārns.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

"Esmu ļoti apmierināts ar Armēnijas parlamentāriešu vizīti," vakardienas preses konferencē teica Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. "Ļoti atklātās sarunās mēs bijām vienisprātis, ka abos mūsu valstu parlamentos jāizveido darba grupas mūsu parlamentāriešu sadarbības tālākai sekmēšanai." Viņš uzsvēra, ka Latvijas un Armēnijas parlamentu deputāti varētu sadarboties likumdošanas jomā.

"Mūsu mērķis, braucot šajā vizītē, vispirms bija — atjaunot abu parlamentu uz īsu laiku pārtraukto sadarbību," teica Armēnijas Nacionālās asamblejas prezidents Kosrovs Harutunjans.

Viņš optimistiski novērtēja valstu ekonomiskās sadarbības potences. Īpaši K.Harutunjans uzsvēra abu valstu zinātniski tehnisko potenciālu, kas varētu būt pamats Latvijas un Armēnijas sadarbībai.

Savukārt A.Čepānis uzsvēra nepieciešamību papildināt likumdošanas bāzi abu valstu ekonomiskajai sadarbībai. Pirmkārt, jānoslēdz starpvalstu vienošanās tiešas gaisa satiksmes atjaunošanai starp Rīgu un Erevānu, muitas barjeru likvidēšanai un dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanai. "Šie dokumenti jau ir parafēti Rīgā un Erevānā. Atliek tos parakstīt un ratificēt abos parlamentos," teica Latvijas parlamenta priekšsēdētājs, izsakot pārliecību, ka Saeimā ar šo dokumentu ratificēšanu problēmu nebūs.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

14. februārī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika kārtējais izlaidums — trešais ar pilno apmācības kursu. Sešdesmit viens jaunais virsnieks zvērēja uzticību Latvijai un tās Bruņotajiem spēkiem.

"Per aspera ad astra" — tāda devīze bija Latvijas Kara skolai, tāda tā ir šodien. Ne visiem izdevās aizsniegties līdz pirmajai zvaigznei — leitnanta, jo 15 kadeti saņēma virsnieka vietnieka zīmotnes. Nedaudz pietrūka noslēguma eksāmenos. Pirmo reizi atjaunotās valsts laikā pilnu apmācības kursu beidza un pirmo virsnieka pakāpi saņēma četrpadsmit kadetes. Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un BNS komandieris pulkvedis Juris Dalbiņš pasniedza diplomus un apbalvoja labākos. Dienas izskaņā, kad jaunie virsnieki saskaņā ar tradīciju jau bija pabijuši Dievkalpojumā Domā (attēlā pa labi), pie Brīvības pieminekļa (attēlā pa kreisi), Brāļu kapos un ar dziesmu izsoļojuši cauri Vecrīgai — ar veco labo dziesmu par strēlniekiem.

Tuvākajā laikā jaunie komandieri uzsāks dienesta gaitas dažādās NBS struktūrās visā valstī. Akadēmijas rektors pulkvedis Valdis Matīss un rektora vietas izpildītājs majors Ilmārs Vīksne pateicās mācību spēkiem un kadetiem par veikumu un izturību nebūt ne vieglajā dienestā un mācībās. Daudz grūtību viņus sagaida arī jaunajās darba vietās, bet jācer, ka leitnanti bez akadēmijā gūtajām zināšanām nesīs sev līdzi jaunības degsmi un neatlaidību. Viņi ir mūsu armijas jaunā cerība.

Kapteinis Andris Kļaviņš, NAA pasniedzējs

Autora foto