Projekti

Likumprojekts

Teritorijas attīstības plānošanas likums

Saeimas dok. nr. 3697; likumprojekts nr. 1023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 27.janvāra sēdē akceptēts (prot.nr.4, 3.§)

un 28.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstība — dabasvides, kultūrvides, sociālās vides un saimnieciskās darbības pārmaiņu procesa virzība, kas labvēlīga sabiedrībai;

2) teritorijas attīstības plāns — dokuments, kas izstrādāts, balstoties uz teritorijas attīstības plānošanas principiem, plānojamās teritorijas pašreizējās situācijas, attīstības priekšnoteikumu un riska analīzi, un kas satur konkrēto attīstības mērķu un virzienu pamatojumu, kā arī rīcības programmu, saskaņā ar kuru tiek veicināta attiecīgās teritorijas vispusīga un ilgtspējīga attīstība;

3) plānošanas reģions — ar valdības vai pašvaldību lēmumu noteikta teritorija vienota teritorijas attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādei;

4) reģionālā attīstība — valsts reģionu līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, ievērojot valsts teritorijas reģionālās atšķirības un īpatnības, atsevišķu reģionu attīstības iespējas un intereses, balstoties uz teritorijas attīstības plānošanu;

5) teritorijas plānojums — dokuments, kuru izstrādā saskaņā ar teritorijas attīstības plānu un kurā grafiski un rakstiski tiek parādīta esošā apbūve, infrastruktūras objekti un labiekārtojums, pašreizējā teritorijas izmantošana un funkcijas, noteikti atļautie izmantošanas veidi, pastāvošie un nepieciešamie izmantošanas ierobežojumi, kā arī norādītas jauniem izmantošanas mērķiem rezervējamās teritorijas.

2. pants.

Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas veidošanu, kura veicinātu ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma uzdevumi ir noteikt:

1) teritorijas attīstības plānošanas sistēmas darbības pamatprincipus;

2) teritorijas attīstības plānošanas dalībniekus un to kompetenci teritorijas attīstības plānošanas procesā;

3) teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu veidus, kā arī teritorijas attīstības plānu saturu un to izstrādāšanas kārtību;

4) sabiedrības iespējas iegūt informāciju, piedalīties teritorijas attīstības plānošanas procesā un izteikt savu viedokli.

3. pants.

Teritorijas attīstības plānošanas principi

Izstrādājot jebkuru teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu, tiek ievēroti šādi principi:

1) ilgtspējīgas attīstības princips, saskaņā ar kuru paredz:

a) saglabāt dabas, cilvēku un materiālos resursus, lai uzturētu līdzsvaru starp ekonomisko attīstību un vides aizsardzību un nodrošinātu attīstības iespējas arī nākamajām paaudzēm un saglabātu kvalitatīvu vidi;

b) sekmēt racionālu vietējo dabas resursu un zemes izmantošanu, samazinot neatjaunojamo resursu patēriņu un veicinot atjaunojamo resursu saudzējošu apsaimniekošanu, vienlaikus nodrošinot to atjaunošanos;

c) saglabāt un pilnvērtīgi izmantot dabas un kultūras mantojumu tautas attīstības mērķiem;

2) reģionālās attīstības princips, saskaņā ar kuru:

a) ievēro ekonomisko un sociālo apstākļu, dabas un kultūrvides reģionālās īpatnības un izmanto šo īpatnību pozitīvos aspektus valsts teritorijā, kā arī ar tām saistītos atšķirīgos attīstības priekšnoteikumus;

b) paredz samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp vairāk attīstītajiem reģioniem un mazāk attīstītajiem reģioniem, vienlaikus saglabājot un attīstot katra reģiona dabas un kultūrvides raksturīgās īpašības un attīstības potenciālu;

c) atbalsta pašiniciatīvu vietējās attīstības veicināšanā un saskaņo to ar valsts un sabiedrības interesēm;

d) veicina daudzpusīgu sadarbību starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un valsts institūcijām;

3) harmonizācijas princips, saskaņā ar kuru jebkura veida un līmeņa teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem attīstības plāniem un teritorijas plānojumiem;

4) daudzveidības princips, saskaņā ar kuru, izstrādājot jebkuru teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu, tiek nodrošināta daudzveidības saglabāšana dabā un kultūrvidē, resursos un saimnieciskajā darbībā un tiek radīti priekšnoteikumi teritorijas attīstībai;

5) teritoriālā mēroga princips, saskaņā ar kuru teritorijas attīstības plānošana notiek trīs līmeņos — nacionālajā, reģionālajā un vietējā — atbilstīgi teritorijas izmēriem un ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

6) subsidiaritātes princips, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību institūcijas atbilstīgi teritorijas attīstības plānošanas līmenim nosaka teritorijas attīstības plānu saturu un teritorijas attīstības plānošanas procesā pieņem lēmumus, kas atbilst konkrētajam plānošanas līmenim. Savukārt lēmumi, kas var ietekmēt citu līmeņu teritorijas attīstības plānus, tiek pieņemti, saskaņojot intereses un savstarpēji vienojoties;

7) konkurences princips, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību teritorijas attīstības plāns un teritorijas plānojums rada līdzvērtīgus priekšnoteikumus dažādu uzņēmumu darbībai un veicina brīvu konkurenci starp uzņēmumiem;

8) publicitātes princips, saskaņā ar kuru teritorijas attīstības plāns un teritorijas plānojums jāizstrādā, pamatojoties uz aktīvu sabiedrības līdzdalību un iniciatīvu, un jānodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātums;

9) nepārtrauktības un pēctecības princips, saskaņā ar kuru teritorijas attīstības plānošanas process ir nepārtraukts un jebkurš jauns teritorijas attīstības plāns un teritorijas plānojums tiek izstrādāts, pamatojoties uz agrāk izstrādāto un spēkā esošo teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izvērtējumu.

4. pants.

Teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi

Teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) radīt pamatu valsts un tās teritoriālo veidojumu — reģionu, rajonu, pagastu un pilsētu — vispusīgai un ilgtspējīgai attīstībai, teritorijas izmantošanas sakārtošanai saskaņā ar teritorijas attīstības mērķiem un vides aizsardzības prasībām, kā arī investīciju piesaistei;

2) veicināt pašvaldību iniciatīvu esošās situācijas apzināšanā, attiecīgās teritorijas attīstības iespēju izvērtēšanā un realizēšanā, kā arī teritorijas attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādē;

3) veicināt uzņēmējdarbību, sekmējot vietējo iniciatīvu;

4) sekmēt Latvijas reģionālās attīstības politikas saskaņotību ar Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku un veicināt sadarbību ar Eiropas valstīm un reģioniem.

5. pants.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu juridiskais spēks

(1) Teritorijas attīstības plānu izstrādā koncepcijas, stratēģijas, plāna, programmas, projekta vai citā veidā. Teritorijas attīstības plāns var būt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa plāns. Teritorijas attīstības plānošanas procesā plānu veidi var secīgi nomainīt viens otru, bet katrs no tiem ir dokuments, saskaņā ar kuru veicama teritorijas attīstības plānošana.

(2) Plānošanas subjekti — valsts, pašvaldības un to sadarbības organizācijas — izvēlas konkrētam teritorijas attīstības plānošanas mērķim un līmenim atbilstošu teritorijas attīstības plāna veidu un pieņem lēmumu par tā izstrādāšanu. Pēc plāna apstiprināšanas tas ir saistošs publisko tiesību subjektam, kas to ir pieņēmis, kā arī attiecīgā subjekta institūcijām, to struktūrvienībām un darbiniekiem. Izstrādājot reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānus, ņem vērā nacionālajā līmenī izstrādātos teritorijas attīstības plānus.

(3) Saistībā ar teritorijas attīstības plāniem tiek izstrādāti šādi teritorijas plānojumi:

1) nacionālais plānojums, kura saistošās daļas tiek pieņemtas Ministru kabineta noteikumu veidā;

2) plānošanas reģiona teritorijas plānojums, kuru izstrādā reģiona attīstības padome saskaņā ar pašvaldību noslēgto sadarbības līgumu. Reģiona teritorijas plānojuma izstrādāšanas, pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība tiek noteikta pašvaldību noslēgtajā sadarbības līgumā;

3) republikas pilsētas teritorijas plānojums, kurš tiek pieņemts pašvaldības noteikumu veidā, bet tā saistošās daļas — pašvaldības saistošo noteikumu veidā;

4) rajona teritorijas plānojums, kurš tiek pieņemts pašvaldības noteikumu veidā;

5) rajona pilsētas vai pagasta plānojums, kurš tiek pieņemts attiecīgās pašvaldības noteikumu veidā, un tā saistošās daļas — pašvaldības saistošo noteikumu veidā.

(4) Teritorijas plānojumu izstrādā, izmantojot spēkā esošo teritorijas plānojumu un teritorijas attīstības plānu, citus teritorijas plānojumus, nacionālo programmu un nozaru attīstības plānu ieceres, kā arī konceptuālos dokumentus, kas attiecas uz plānojamo teritoriju.

(5) Izstrādājot republikas pilsētas vai rajona teritorijas plānojumu, ievēro nacionālo plānojumu un pagastu teritorijas plānojumu sadaļas, kas attiecas uz teritoriālajām sakarībām starp pagastiem vai pilsētu un pagastiem. Izstrādājot rajona pilsētas vai pagasta teritorijas plānojumu, ievēro rajona teritorijas plānojumu un nacionālo plānojumu.

(6) Ministru kabinets pieņem teritorijas plānošanas noteikumus, kuros nosaka teritorijas plānojuma saturu un sastāvu, kā arī teritorijas plānojuma izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

II nodaļa. Teritorijas attīstības plānošanas kārtība

6. pants.

Plānošana nacionālajā līmenī

(1) Teritorijas attīstības plāni nacionālajā līmenī attiecas uz visu valsts teritoriju. Nacionālajā līmenī izstrādā:

1) valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kas nosaka valsts ekonomiskās attīstības virzienus un prioritātes;

2) nacionālo plānojumu, kuru izstrādā, ievērojot valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, un kas nosaka valsts intereses teritorijas izmantošanā un kas ir jāievēro valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuras pieņem lēmumus par teritorijas attīstību, resursu izmantošanu un aizsardzību un izstrādā attiecīgās teritorijas plānojumus. Nacionālajā plānojumā tiek ietvertas valsts nozīmes teritorijas:

a) zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas;

b) īpaši vērtīgās lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

c) infrastruktūras objekti un tīkli;

d) apdzīvojuma struktūra un tās attīstība;

e) aizsargājamās dabas teritorijas;

f) kultūrvēsturiskās teritorijas;

g) valsts aizsardzības objekti un teritorijas;

h) paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami un sprādzienbīstami objekti);

i) rezerves teritorijas īpašiem mērķiem (teritorijas, kas tiek izdalītas valsts funkciju realizēšanai atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām).

(2) Nacionālajā līmenī var tikt izstrādātas nacionālās programmas, kurās ir noteikts valdības veicamo pasākumu kopums kādā jomā vai nozarē un kuru īstenošana ir nozīmīga un būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai kopumā. Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Nacionālajā līmenī var tikt izstrādāti nozaru attīstības plāni, kas nosaka atsevišķu ministriju pārziņā vai pārraudzībā esošo nozaru attīstības vadlīnijas. Tie satur esošās situācijas un resursu novērtējumu, nozares attīstības iespēju izvērtējumu, nosaka attīstības mērķus un prioritātes, izvērtē saistību ar citu nozaru attīstības plāniem, speciālajiem un pašvaldību attīstības plāniem, kā arī paredzamo ietekmi uz reģionālo attīstību valstī un Eiropas Savienības kontekstā, satur rīcības programmu un ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī risina citus nozarei būtiskus jautājumus.

7. pants.

Plānošana reģionālajā līmenī

(1) Reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānus izstrādā valsts teritorijas daļām jeb plānošanas reģioniem, ko nosaka Ministru kabinets, vai kas veidojas pēc pašvaldību iniciatīvas, kā arī rajoniem.

(2) Reģionālajā līmenī tiek izstrādāti šādi teritorijas attīstības plāni:

1) speciālie teritorijas attīstības plāni — plānošanas reģioniem un īpaši atbalstāmajiem reģioniem;

2) valsts nozīmes aizsargājamām un kultūrvēsturiskajām teritorijām;

3) valsts nozīmes kūrortu un atpūtas teritorijām;

4) uzņēmējdarbības veicināšanas zonām;

5) rajonu teritorijām.

(3) Reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plāns satur plānojamās teritorijas situācijas analīzi un vērtējumu, teritorijas izmantošanas īpatnību vērtējumu, attīstības mērķus, vispārējo un speciālā mērķa noteikto prasību pamatojumu, priekšlikumus pašvaldībām, kas saistītas ar attiecīgo teritoriju, kā arī citus ar attiecīgās teritorijas attīstību saistītus būtiskus jautājumus.

(4) Reģionālajā līmenī teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu var izstrādāt kā vienotu dokumentu vai arī atkarībā no mērķa — vienu no tiem.

8. pants.

Plānošana vietējā līmenī

(1) Vietējā līmenī izstrādā republikas un rajona pilsētas un pagasta teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu.

(2) Vietējā līmeņa teritorijas attīstības plāns satur pilsētas vai pagasta ekonomiskās un sociālās situācijas analīzi, vietējo resursu novērtējumu, teritorijas attīstības iespēju izvērtējumu, nosaka attīstības mērķus un prioritātes, pamato rīcības programmu, kā arī satur citus pašvaldībai būtiskus attīstības jautājumus.

(3) Vietējā līmenī teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu var izstrādāt kā vienotu dokumentu.

9. pants.

Valsts institūciju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, valsts institūcijām un pašvaldībām, ņemot vērā Ministru kabinetā apstiprinātos nozaru, speciālos un reģionu attīstības plānus, nodrošina valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrādi.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) sadarbībā ar citām ministrijām, institūcijām un pašvaldībām nodrošina nacionālā plānojuma izstrādi;

2) izvērtē un sniedz atzinumus no reģionālās attīstības viedokļa par nozaru, speciālajiem, plānošanas reģionu, republikas pilsētu un rajonu attīstības plāniem;

3) izvērtē reģionu, republikas pilsētu, rajonu, pilsētu, pagastu teritoriju plānojumus;

4) izskata pašvaldību iesniegumus un pieņem lēmumus jautājumos, kuros nav panākta vienošanās teritorijas attīstības plānošanas procesā;

5) izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas datu bāzi.

(3) Lai izstrādātu nacionālo plānojumu, izveidotu un uzturētu teritorijas attīstības plānošanas datu bāzi, kā arī izpildītu atsevišķus valsts un pašvaldību pasūtījumus teritorijas attīstības plānošanā, Ministru kabinets izveido Attīstības plānošanas centru (aģentūru), kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, un apstiprina tā statūtus.

(4) Reģionālās attīstības padome, kas izveidota saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", saskaņā ar minēto likumu izvērtē nacionālā līmeņa un reģionālos attīstības plānus.

(5) Ministrijām ir tiesības piedalīties citu nacionālā līmeņa attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādāšanā.

10. pants.

Pašvaldību kompetence

(1) Pagasta padome un rajona pilsētas dome:

1) pieņem lēmumu un nodrošina teritorijas attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādi, nosaka teritorijas attīstības plāna veidu un raksturu, kā arī izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) akceptē teritorijas attīstības plānu, kā arī teritorijas plānojumu;

3) nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķus saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumā atļauto teritorijas izmantošanu;

4) nodrošina teritorijas plānojumu ievērošanas administratīvo pārraudzību;

5) ierosina grozījumus pašvaldības teritorijas attīstības plānā un teritorijas plānojumā, kā arī atkāpes no administratīvā rajona teritorijas plānojuma un saskaņo tās ar rajona padomi;

6) pieņem lēmumus par kopīgu teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādi un sadarbību ar citām pašvaldībām;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā;

8) piedalās to teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu sabiedriskajā apspriešanā, kuri būtiski ietekmē attiecīgās pašvaldības attīstību;

9) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas finansēšanu.

(2) Rajona padome:

1) pieņem lēmumu un nodrošina teritorijas attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādi, nosaka teritorijas attīstības plāna veidu, kā arī tā izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) izskata un saskaņo valsts, vietējo pašvaldību, rajona iedzīvotāju un to interešu grupu viedokļus teritorijas attīstības plānošanas procesā;

3) akceptē rajona teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu;

4) saskaņo atkāpes no rajona teritorijas plānojuma pēc pilsētas vai pagasta pašvaldības priekšlikuma;

5) izvērtē pilsētu un pagastu teritorijas attīstības plānus un teritorijas plānojumu atbilstību rajona teritorijas plānojumam un nacionālajam plānojumam;

6) sagatavo pamatojumu un ierosina izmaiņas vai saskaņo atkāpes no nacionālā plānojuma;

7) izvērtē nozaru attīstības plānus, kā arī tos reģionu teritorijas attīstības plānus un teritorijas plānojumus, kas attiecas uz konkrētā rajona teritoriju;

8) pieņem lēmumus par kopīgu teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādi un sadarbību ar citām pašvaldībām;

9) piedalās rajona pilsētu un pagastu, kā arī kaimiņu rajonu, pilsētu un pagastu teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu sabiedriskajā apspriešanā;

10) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā;

11) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas finansēšanu.

(3) Plānošanas vai īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomi izveido vairākas pašvaldības, kuras noslēgušas līgumu par sadarbību teritorijas attīstības plānošanas jomā. Šī padome saskaņā ar savstarpējo līgumu:

1) organizē teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādi, nosaka plānošanas dokumentu veidu, saskaņošanas, pieņemšanas un finansēšanas kārtību;

2) piedalās reģionā ietilpstošo pilsētu un pagastu, kā arī kaimiņu reģionu, rajonu, pilsētu un pagastu teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu sabiedriskajā apspriešanā;

3) informē sabiedrību par reģiona attīstības plānošanas procesu.

III nodaļa. Teritorijas attīstības plānu sabiedriskā apspriešana

11. pants.

Pienākumi sabiedriskās apspriešanas organizēšanā

(1) Par nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādāšanu atbildīgā ministrija nodrošina publicitātes principa ievērošanu:

1) paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu un par sabiedriskās apspriešanas kārtību, par vietu un termiņiem, kuros var iepazīties ar izstrādāto nacionālā līmeņa attīstības plānu un teritorijas plānojumu, kā arī par termiņu, līdz kuram rakstiski iesniedzami priekšlikumi un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādāšanas procesā.

(2) Pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu, nodrošina publicitātes principa īstenošanu:

1) paziņo rajona un vietējā laikrakstā vai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par teritorijas attīstības plānošanas uzsākšanu, kā arī informē par vietu un termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi;

2) organizē izstrādātā teritorijas attīstības plāna un teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu ar attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem;

3) sniedz pamatotu atbildi uz fiziskās vai juridiskās personas noteiktajā termiņā iesniegtajiem rakstiskajiem priekšlikumiem.

12. pants.

Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas attīstības plānu apspriešanā

(1) Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plāniem un teritorijas plānojumiem.

(2) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona sabiedriskajai apspriešanai atvēlētajā laikā ir tiesīga iesniegt rakstiski savu atsauksmi.

(3) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga piedalīties sabiedriskajās apspriedēs, debatēs, paust savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.

IV nodaļa. Teritorijas attīstības plānošanas finansēšana

13. pants.

Teritorijas attīstības plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī

(1) Teritorijas attīstības plānošanu finansē no pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijām, kā arī piesaistot starptautisko organizāciju un fondu līdzekļus un juridisko un fizisko personu līdzekļus.

(2) Lai sekmētu teritorijas attīstības plānošanu, valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam pašvaldību teritorijas attīstības plānošanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu un teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

Par likumprojektu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izpildot 1997. gada 7. augusta Deklarācijas par Ministru kabineta darbu 3.1.5. punktu, ir sagatavojusi likumprojektu "Attīstības plānošanas likums".

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz 1996. gada 3. decembrī Ministru kabinetā akceptēto "Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepciju", lai veicinātu ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu Latvijā un tās reģionos, nosakot valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu plānošanas dalībnieku savstarpējās attiecības plānošanas procesā, attīstības plānu un teritorijas plānojumu veidus, to saturu un plānošanas principus, kā arī nosakot pamatnostādnes attīstības plānu un teritorijas plānojumu sabiedriskajai apspriešanai.

Izstrādātais likumprojekts nav pretrunā ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā, un tā realizācijai nav nepieciešami papildu līdzekļi valsts budžetā.

Likumprojekts

Par sadzīves atkritumiem

Saeimas dok. nr.3769; likumprojekts nr.1044

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 10.februāra sēdē akceptēts (prot.nr.6, 5.§)

un 11.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sadzīves atkritumi — atkritumi, kuri iekļauti sadzīves atkritumu klasifikatorā;

2) sadzīves atkritumu apsaimniekošana — sadzīves atkritumu savākšana, pārvadāšana, pārstrāde un apglabāšana, kā arī šo darbību organizēšana un plānošana (ieskaitot sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtu aprūpi pēc to slēgšanas);

3) poligons — speciāli aprīkota sadzīves atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.

2.pants.

Šā likuma mērķis ir noteikt vienotu kārtību sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no sadzīves atkritumu ietekmes.

3.pants.

Organizējot un plānojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādi nosacījumi:

1) samazināt sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību;

2) iegūt atkārtoti pārstrādātus materiālus un enerģiju no sadzīves atkritumu apstrādes;

3) apglabāt sadzīves atkritumus, neradot apdraudējumu videi, cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam;

4) veikt darbības ar sadzīves atkritumos esošajiem bīstamajiem atkritumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Valsts un pašvaldību iestāžu kompetence

4.pants.

Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju.

5.pants.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) izstrādā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas projektu;

2) realizē valsts politiku sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā;

3) sagatavo normatīvo aktu projektus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

4) organizē un koordinē informācijas vākšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

5) kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

6) organizē un veicina pilsētu (pagastu) pašvaldību sadarbības sadzīves atkritumu apsaimniekošanā;

7) nosaka sadzīves atkritumu klasifikācijas kārtību un apstiprina sadzīves atkritumu sarakstu.

III nodaļa. Sadzīves atkritumu radītāju pienākumi

6.pants.

(1) Sadzīves atkritumu radītājs ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona:

1) kuras darbība rada sadzīves atkritumus;

2) kura veic sadzīves atkritumu apstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kuru rezultātā tiek mainīts sadzīves atkritumu sastāvs un īpašības.

(2) Sadzīves atkritumu radītāju pienākums ir nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neradot apdraudējumu videi, cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam.

(3) Ja nekustamais īpašums atrodas pilsētā vai ciemā, minētā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs:

1) slēdz līgumus par attiecīgajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

2) sedz attiecīgajā nekustamajā īpašumā radušos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

7.pants.

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuru uzņēmējdarbība rada sadzīves atkritumus:

1) piedalās attiecīgās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā;

2) sedz uzņēmējdarbībā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

(2) Ja fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības rezultātā rodas sadzīves atkritumi, kuru savākšanai un pārvadāšanai ir nepieciešams speciāls aprīkojums, tad šīs personas var izmantot citu fizisku vai juridisku personu pakalpojumus, kuru rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums.

IV nodaļa. Sadzīves atkritumu savākšana un transportēšana

8.pants.

Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā pašvaldības saistošajos noteikumos nosaka:

1) sadzīves atkritumu savākšanas biežumu;

2) sadzīves atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēmu.

9.pants.

Fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu:

1) savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, nodrošinot likumā un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, neradot apdraudējumu videi, cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam;

3) nodrošina valsts un pašvaldības institūcijas ar informāciju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

10.pants.

Sadzīves atkritumu pārvadāšanai drīkst izmantot tikai tādus transportlīdzekļus, kas nerada apdraudējumu videi, cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam.

V nodaļa. Sadzīves atkritumu pārstrāde un apglabāšana

11.pants.

Fiziskās vai juridiskās personas, kuras nodarbojas ar sadzīves atkritumu pārstrādi:

1) saņem atļauju sadzīves atkritumu pārstrādei šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) pārstrādā sadzīves atkritumus, neradot apdraudējumu videi, cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam;

3) veic pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzumu (apjoma) uzskaiti;

4) nodrošina pašvaldības un valsts iestādes ar informāciju par sadzīves atkritumu pārstrādi.

12.pants.

Sadzīves atkritumi, kuri netiek pārstrādāti, ir apglabājami poligonā, neradot apdraudējumu videi, cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam.

13.pants.

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā veicama poligonu ierīkošana un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanas vietas izvēle;

2) prasības poligonu un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu darbībai;

3) prasības poligonu un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu darbības izbeigšanai un slēgšanai.

14.pants.

Poligona izveidošanu un apsaimniekošanu organizē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons vai ir plānota poligona izveidošana, iesaistot tās pašvaldības, kuru teritorijās savāktie sadzīves atkritumi apglabājami attiecīgajā poligonā.

15.pants.

Poligona apsaimniekotājs, pašvaldības uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kā arī fiziskā vai juridiskā persona, kura ir noslēgusi līgumu ar pašvaldību par poligona apsaimniekošanu:

1) saņem atļauju sadzīves atkritumu apglabāšanai;

2) apsaimnieko poligonu saskaņā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

3) veic uzskaiti par apglabāto atkritumu daudzumu (apjomu);

4) nodrošina pašvaldības un valsts institūcijas ar informāciju par poligonu darbību;

5) organizē poligona slēgšanas pasākumus;

6) sedz izdevumus, kas saistīti ar poligona slēgšanu.

VI nodaļa. Sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļaujas

16.pants.

Ministru kabinets nosaka valsts teritorijā izmantojamos sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidus un sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību, apstiprinot minēto atļauju saturu un formu, kā arī atļauju izsniegšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību.

17.pants.

(1) Reģionālās vides pārvaldes izsniedz atļaujas sadzīves atkritumu pārstrādei un sadzīves atkritumu apglabāšanai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izdod atļauju sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu darbībai.

18.pants.

Institūcija, kas ir izsniegusi attiecīgo atļauju, to anulē normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ja fiziskā vai juridiskā persona, kurai šī atļauja ir izsniegta:

1) veic sadzīves atkritumu apglabāšanu, pārstrādi vai sadedzināšanu sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtās tādā veidā, kas neatbilst atļaujā minētajām prasībām;

2) gada laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsākusi atļaujā minētās darbības.

VII nodaļa. Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

19.pants.

Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20.pants.

Maksai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jāsedz esošās atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārstrādes un apglabāšanas izmaksas, (ietverot poligona slēgšanas, vides sakopšanas un vides monitoringa novērtētās izmaksas).

VIII nodaļa. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kontrole

21.pants.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) valsts institūcijas.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

1) sešu mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod noteikumus, kas nosaka 17.pantā minēto sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidus un sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību;

2) 12 mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod noteikumus, kas nosaka 13.pantā minēto poligonu būvniecības, apsaimniekošanas un slēgšanas prasības;

3) 24 mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod noteikumus, kas nosaka 13.pantā minēto sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanas (objektu ierīkošanas) un ekspluatācijas prasības.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija trīs mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas nosaka 5.pantā minēto sadzīves atkritumu klasifikācijas kārtību un apstiprina sadzīves atkritumu sarakstu.

3. Lēmumu par esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju apsaimniekošanu vai slēgšanu pieņem attiecīgā reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz izgāztuves ietekmes uz vidi izpētes rezultātiem (ekoloģisko ekspertīzi), kā arī ņemot vērā valsts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju un attiecīgos teritorijas plānojumus, ģenerālplānus, detālplānojumus vai inženierkomunikāciju attīstības shēmas.

Par likumprojektu

Likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" ir izstrādāts, lai nodrošinātu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (1997.gada 7.augusts) 3.2.2. punkta izpildi. Likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" nodrošinās Padomes 1975.gada 15.jūlija Direktīvas 75/442/EEC par atkritumiem (Council Directive 75/442/EEC of July 15 1975 on waste) un Padomes 1991.gada 18.marta Direktīvas 91/156/EEC par labojumiem Padomes Direktīvā 75/442/EEC par atkritumiem (Council Directive of March 18 1991 amending Directive 75/442/EEC on waste).

Likumprojekta "Par sadzīves atkritumiem" mērķis ir noteikt vienotu kārtību sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un vidi, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu un intereses no sadzīves atkritumu ietekmes. Likumprojekts nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas prioritātes. Tiek noteikts valsts un pašvaldību institūciju kompetenču sadalījums attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Likumprojektā "Par sadzīves atkritumiem" tiek noteikta arī atkritumu radītāju atbildība par radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Likumprojekts reglamentē arī sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārstrādes un apglabāšanas kārtību. Ir paredzēts izdot atļaujas sadzīves atkritumu pārstrādei un apglabāšanai, kā arī noteikti vispārējie principi maksājumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Likumprojekta "Par sadzīves atkritumiem" pieņemšanas gadījumā tiek radīts juridisks pamats sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona skaita samazināšanai, balstoties uz šo poligonu ietekmes uz vidi novērtējumu. Iespējams, ka pieaugs pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ienākumi, jo katram nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam lietotājam būs jānodrošina to nekustamajā īpašumā radušos atkritumu izvešana un jāsedz maksa par šo pakalpojumu.

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"

Saeimas dok. nr.3789; likumprojekts nr.1049

Saeimas deputātu grupas (N.Pēterkops, O.Grīgs, J.Dobelis,

Ģ.V.Kristovskis, R.Jurdžs) 1998.gada 12.februārī

iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1.

Papildināt "Likumā lietotie termini" sesto daļu pēc vārdiem "sev līdzi" ar vārdiem "vai savā tuvumā (portfelī, somā, transporta līdzeklī u.tml.)".

2.

1.pantā:

izslēgt vārdu "pastāvīgi";

papildināt pantu pēc vārda "personas" ar vārdiem "un ārvalstu diplomātiskā korpusa darbinieki".

3.

Izslēgt 3.panta 3.punktu.

4.

Papildināt likumu ar 3.2.pantu šādā redakcijā:

"3.2.pants.

Ārvalstu pilsoņu tiesības iegādāties šaujamieročus Latvijas Republikā

Ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir tiesības ar Iekšlietu ministrijas Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārnēsāt (pārvadāt) šā likuma 3.pantā minētos šaujamieročus un to munīciju ar nosacījumu, ka iegādātie šaujamieroči un to munīcija no Latvija Republikas tiks izvesti divu dienu laikā no to iegādāšanas dienas, un ja ir saņemta ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības Latvijā piekrišana."

5.

Papildināt likumu ar 3.3.pantu šādā redakcijā:

"3.3.pants.

Apbalvošana ar šaujamieročiem

(1) Valsts prezidents, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs vai iekšlietu ministrs var apbalvot ar šaujamieročiem (pistoli (izņemot automātisko), revolveri, medību bisi, medību karabīni vai sporta šaujamieroci) ikvienu personu, kurai šā likuma noteiktajā kārtībā izdota šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas (pārnēsāšanas) atļauja.

(2) Aizliegts apbalvot ar šaujamieročiem, kas minēti šā likuma 6.pantā."

6.

Papildināt 6.panta trešo daļu aiz vārda "līdzekļus" ar vārdiem "kā arī iegādāties, glabāt un nēsāt automātiskās pistoles, kas šauj kārtām".

7.

7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) kurām nav pastāvīgas dzīves vietas;

9) pret kurām krimināllieta par tīšu nozieguma izdarīšanu izbeigta pēc LR Kriminālprocesa kodeksa 208.panta otrās daļas 4.punkta — piecu gadu laikā pēc krimināllietas izbeigšanas."

8.

9.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "psihiskās veselības stāvokli" ar vārdiem "kā arī pieprasot apliecību par pirmās medicīniskās palīdzības kursu beigšanu";

izslēgt piektajā daļā vārdu "iegādāšanās".

9.

11.pantā:

papildināt septīto daļu pēc vārda "nēsāšanas" ar vārdiem "un glabāšanas";

izslēgt devītajā daļā vārdus "bet ne vairāk par 200 patronām".

10.

12.pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un gāzes pistoļu (revolveru)".

11.

14.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas" ar vārdiem "Ministru kabineta";

izslēgt piektajā daļā vārdus "vai gāzes pistoli (revolveri)";

aizstāt sestajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas" ar vārdiem "Ministru kabineta".

12.

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants.

Šaujamieroču un speciālo līdzekļu realizēšanas, iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un uzskaites kārtība

Ministru kabinets saskaņā ar šo likumu apstiprina noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā:

1) valsts policijas iestādes izsniedz, pagarina vai anulē (atņem) šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas (tiesības), reģistrē, pārreģistrē un uzskaita šaujamieročus, atsavina un iznīcina šaujamieročus, munīciju, speciālos līdzekļus;

2) personas iegādājas, reģistrē, realizē, glabā, nēsā, pārvadā un pārnēsā šaujamieročus un veic treniņšaušanu ar šaujamieročiem;

3) personas iegādājas, realizē, glabā, nēsā, pārvadā un pārnēsā speciālos līdzekļus;

4) tirdzniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) iegādājas, glabā, realizē un uzskaita šaujamieročus un speciālos līdzekļus un nodrošina šaujamieroču numerāciju."

13.

16.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas apdraud dzīvību, veselību vai var nodarīt zaudējumu mantai";

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt zaudējumu mantai;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šaujamieroci drīkst izmantot arī, lai izsauktu palīdzību, signalizētu, brīdinātu vai aizbaidītu dzīvnieku."

14.

Papildināt 17.panta pirmās daļas 3.punktu aiz vārda "ieročus" ar vārdiem "vai priekšmetus, kas apdraud dzīvību vai veselību".

15.

Pārejas noteikums

"Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā noteikt šaujamieroču un speciālo līdzekļu pārdošanas, iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un uzskaites kārtību saskaņā ar šā likuma 15.pantu."