Par reģionāli teritoriālo reformu starptautiskā konferencē

"Latvijas Vēstnesis" jau informēja, ka 13. un 14.aprīlī Jūrmalā risinājās starptautiskā konference "Reģionālās reformas problēmas", kuras organizēšanā palīdzēja Dānijas Iekšlietu ministrija un Dānijas Nacionālā vietējo pašvaldību asociācija. Konferences mērķis bija aktualizēt liela mēroga administratīvo reģionu veidošanas nepieciešamību un debatēt par reģionu izveides metodēm.

14.aprīlī pašvaldību vadītājiem un speciālistiem bija iespēja diskutēt par reģionālās reformas problēmām divās darba grupās. Grupas nonāca pie konkrētiem secinājumiem, kurus ietvēra tēzēs, lai izmantotu reģionālās reformas koncepcijas gatavošanā.

Pirmā darba grupa apkopoja ieteikumus teritoriālo valsts pārvaldes iestāžu sistēmas unificēšanā un par galveno izvirzīja vienotas sistēmas izveidi, kas koordinētu dažādo ministriju un valsts iestāžu reģionalizācijas procesu. Tika atzīts, ka reģioni jāveido vienotā sistēmā ar ministriju izvēlētiem reģionu centriem un jāveic izpēte par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu vietām — cik, kur, kādas tās nepieciešamas. Izskanēja viedoklis, ka būtu jāveido 28 integrēto pakalpojumu sniegšanas vietas 26 rajonos, Rīgā un Jūrmalā.

Otrā darba grupa pētīja metodes liela mēroga reģionālo pašvaldību izveidošanai un nonāca pie virknes secinājumu.

Jāakceptē plānošanas reģionu funkcijas, kas ir iezīmētas koncepcijā par reģionu izveidi: reģiona attīstības programmu (ekonomiskās attīstības, sociālās attīstības, vides aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma attīstības izstrāde, pieņemšana un realizēšana un atsevišķas decentralizētās valsts funkcijas.

Pārejas periodā līdz ar plānošanas reģionu izveidošanu tiek decentralizētas vairākas valsts funkcijas, kas nozīmē kompetenču un finansu nodošanu pie plānošanas reģionu padomēm izveidotajām aģentūrām.

Decentralizējamas ir šādas galvenās funkciju grupas:

1) no Labklājības ministrijas kompetences — speciālā sociālā aprūpe,

2) no Satiksmes ministrijas kompetences — 2.šķiras valsts autoceļi, reģionālais sabiedriskais transports,

3) no Ekonomikas ministrijas kompetences — reģiona investīciju programmas,

4) no Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences — speciālās un profesionālās (pamatizglītības un vidējās izglītības) izglītības iestādes, internātskolas,

5) no dažādu ministriju kompetences — profesionālā un valsts atbildībā esošā speciālā vidējā izglītība.

Darba grupa piekrita arī tam, ka funkciju decentralizācija sagatavojama pārejas periodā un veicama pakāpeniski. Pārejas perioda beigās Reģionālo pašvaldību izveidošanas likuma noteiktā kārtībā rajona pašvaldību funkcijas, plānošanas reģionu funkcijas un atsevišķas valsts funkcijas tiek nodotas liela mēroga reģionālajām pašvaldībām.

- Nepieciešams pastiprināti informēt un sagatavot sabiedrību reģionālajai reformai un veicināt diskusiju starp iedzīvotājiem un speciālistiem šajos jautājumos.

- Nepieciešams radīt demokrātisku pamatojumu reģioniem, sarīkojot reģionu pārvaldes vēlēšanas.

- Pastāvošā rajonu sistēma nav efektīva, un tā nevarēs būt par pamatu jeb subjektu plānošanas reģionu izveidē. Risinājums varētu būt tāds, ka 2001.gadā rīkojamas rajonu pašvaldību vēlēšanas, lai varētu veiksmīgāk risināt gan reģionu plānošanas jautājumus, gan pašreizējo rajonu problēmas.

- Jāveido pārskatāma un iedzīvotājiem saprotama reģionālā finansu sistēma.

Konferences beigu daļā tika izteikti arī citi priekšlikumi reģionālās reformas procesu veicināšanai un reģionu attīstībai, kā, piemēram, citu valstu pieredzes pārņemšana. Tomēr īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Jānis Bunkšs norādīja, ka ne vienmēr iespējams Latvijā izveidot citā valstī ieviestu kādas institūcijas modeli, un ir jārēķinās ar mūsu valsts pieredzi, tradīcijām un jau paveikto darbu reģionālajā reformā.

Pēc konferences aptaujātie pašvaldību pārstāvji atzina: konference ir solis uz priekšu turpmākās reģionālās attīstības sekmēšanā un ļoti svarīga ir tieši šī informācijas apmaiņas iespēja. Aptaujātie tomēr secināja, ka divas dienas ir pārāk īss laiks, lai ne vien izlemtu, bet pat izrunātu pašvaldībām svarīgākos jautājumus par reģionālo reformu. Tādējādi konferences rezultāts varētu būt reģionālās reformas attīstības ieskicējums, kas pilnveidojams un papildināms nopietnā darbā.

Konferences darba grupu ieteikumi un secinājumi tiks ņemti vērā, tālāk strādājot pie reģionālās reformas koncepcijas. Dunikas pagasta padomes pārstāve Dace Ziemele pēc konferences atzina, ka viņa galvenokārt ieguvusi vērtīgu informāciju par to, kā tiks īstenoti reģionālās reformas būtiskākie aspekti. Tieši viņas pārstāvētajam pagastam reģionālās reformas rezultātā būtu svarīgi nezaudēt saikni ar cilvēkiem, kas dzīvo nomaļākās vietās, nodrošināt viņiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību iespējami tuvāk dzīvesvietai.

Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns savukārt bija lepns par to, ka konferencē varējis dalīties pieredzē ar citiem Latvijas reģionu pārstāvjiem par Latgales attīstības padomes izveidošanu. Viņš atzina, ka administratīvie reģioni acīmredzot vēl nevar tikt izveidoti, jo vispirms būtu jālemj par to, kādas būs izveidojamo reģionu funkcijas, lai varētu noteikt nepieciešamo izveidojamo reģionu skaitu, nevis vispirms apspriest, vai veidot 9, 4 vai 26 reģionus.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore