• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 3. marta noteikumi Nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1998., Nr. 58/59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47141

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.74

Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma

Vēl šajā numurā

05.03.1998., Nr. 58/59

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 73

Pieņemts: 03.03.1998.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 73

Rīgā 1998.gada 3.martā (prot. nr.11 13.§)

Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Konkurences likuma 19.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Konkurences padomē (turpmāk — Padome) ir iesniedzams un izskatāms ziņojums par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) (turpmāk — uzņēmumi) apvienošanos, ievērojot Konkurences likuma 19. un 20.panta prasības, kā arī nosaka apgrozījuma aprēķināšanas kārtību.

2. Šie noteikumi nav piemērojami šādos gadījumos:

2.1. kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru pamatdarbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz uzņēmumu vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja minētās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības ievēro šādus nosacījumus:

2.1.1. neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo uzņēmumu konkurējošo darbību;

2.1.2. izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai uzņēmuma, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā kopš balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu Padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama;

2.2. uzņēmuma maksātnespējas, likvidācijas un citos tamlīdzīgos gadījumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izšķirošu ietekmi iegūst amatpersonas;

2.3. izšķirošu ietekmi iegūst finansu holdinga sabiedrības, un balsošanas tiesības (īpaši attiecībā uz uzņēmumu vadības un kontroles institūciju locekļu iecelšanu) tiek izmantotas, lai uzturētu tikai savu ieguldījumu apmēru, bet ne lai tieši vai netieši ietekmētu attiecīgo uzņēmumu konkurējošo darbību. Šo noteikumu izpratnē finansu holdinga sabiedrības ir sabiedrības, kuru vienīgais mērķis ir iegūt citu uzņēmumu akcijas vai daļas un gūt no tām peļņu, neiesaistoties ne tieši, ne netieši minēto uzņēmumu pārvaldē.

3. Šo noteikumu izpratnē ar uzņēmumiem — apvienošanās tiešajiem dalībniekiem — saistītie uzņēmumi (turpmāk — saistītie uzņēmumi) ir:

3.1. uzņēmumi, kuros apvienošanās tiešajiem dalībniekiem ir izšķiroša ietekme Konkurences likuma 1.panta izpratnē;

3.2. uzņēmumi, kuriem ir izšķiroša ietekme apvienošanās tiešajos dalībniekos;

3.3. uzņēmumi, kuros šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme;

3.4. uzņēmumi, kuros apvienošanās tiešajiem dalībniekiem un vienam vai vairākiem no šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem ir kopīga izšķiroša ietekme.

II. Ziņojums par apvienošanos

4. Ziņojumu par uzņēmumu apvienošanos (turpmāk — ziņojums), ja tā atbilst Konkurences likuma 19.panta pirmās un otrās daļas prasībām, tās tiešie dalībnieki iesniedz Padomē pirms apvienošanās, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc lēmuma par apvienošanos pieņemšanas.

5. Padome apstiprina un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informācijas iesniegšanas veidu un norādījumus ziņojuma sastādīšanai.

6. Ziņojumu iesniedz kopīgi visi apvienošanās dalībnieki vai viņu rakstiski pilnvarota persona. Gadījumos, kas noteikti Konkurences likuma 19.panta pirmās daļas 3.punktā, ziņojumu iesniedz personas, kuras iegūst izšķirošu ietekmi. Ziņojumā ir norādāma arī persona, kura tiek pilnvarota iesniegt un saņemt dokumentus turpmākās procedūras laikā.

7. Ziņojumā ir iekļaujama šāda informācija:

7.1. par apvienošanās tiešajiem dalībniekiem un saistītajiem uzņēmumiem;

7.2. par apvienošanās juridiskajiem, finansiālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;

7.3. par konkrētajiem tirgiem, kurus ietekmēs vai varētu ietekmēt attiecīgo uzņēmumu apvienošanās;

7.4. par apvienošanās mērķi un paredzamajām sekām.

8. Ja uzņēmumu apvienošanās notiek vienas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, ziņojumam ir pievienojams attiecīgās speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes atzinums par apvienošanos.

9. Ja ziņojumā ietvertā informācija nav pilnīga, Padome par to nekavējoties informē iesniedzēju un nosaka termiņu, kurā iesniedzama pilnīga informācija. Nepareiza vai maldinoša informācija tiek uzskatīta par nepilnīgu informāciju.

10. Par ziņojuma iesniegšanas datumu uzskatāma diena, kad Padomē ir saņemts ziņojums, kurā ir pilnīga informācija.

11. Par apstākļu vai faktu izmaiņām, kas kļūst zināmas vai kam vajadzētu kļūt zināmām pēc ziņojuma iesniegšanas, ziņojuma iesniedzēji nekavējoties informē Padomi. Ja attiecīgās izmaiņas var ievērojami ietekmēt apvienošanās izvērtēšanu, Padome var noteikt, ka ziņojuma iesniegšanas datums ir diena, kad saņemta pilnīga informācija par attiecīgajām izmaiņām. Par to Padome nekavējoties rakstiski informē ziņojuma iesniedzēju.

III. Apvienošanās izvērtēšana

12. Katra apvienošanās tiek vērtēta, ņemot vērā:

12.1. nepieciešamību saglabāt un attīstīt konkurenci Latvijas tirgū un analizējot arī konkrēto tirgu struktūru, kā arī Latvijas un ārvalstu uzņēmumu radīto vai iespējamo konkurenci;

12.2. apvienošanās procesā iesaistīto uzņēmumu ekonomisko un finansiālo stāvokli, alternatīvu tirgu pieejamību piegādātājiem un patērētājiem, administratīvās un citas barjeras ieiešanai konkrētajā tirgū, konkrēto preču pieprasījuma un piedāvājuma tendences, starpnieku un patērētāju intereses, tehniskā un ekonomiskā progresa attīstību un iespējamos šķēršļus konkurencei;

12.3. apvienošanās tiešo dalībnieku stāvokli starptautiskajā tirgū un to produkcijas eksporta iespējas;

12.4. patērētāju un visas Latvijas sabiedrības iespējamo guvumu.

13. Gadījumi, kad divi vai vairāki neatkarīgi uzņēmumi saskaņā ar Konkurences likuma 19.panta pirmās daļas 3.punktu izveido kopīgu uzņēmumu, kurš ilgstoši veic uzņēmējdarbību neatkarīgi un kura izveidošanas mērķis vai izveidošanas sekas ir minēto neatkarīgo uzņēmumu konkurējošās darbības koordinēšana, izvērtējami, ņemot vērā arī Konkurences likuma 15.panta pirmās un trešās daļas nosacījumus.

14. Izskatot šo noteikumu 13.punktā minētos gadījumus, īpaši tiek ņemts vērā:

14.1. vai uzņēmumi, kas veido kopīgo uzņēmumu, veic nozīmīgu uzņēmējdarbību tajā pašā tirgū, kurā ir paredzēts darboties kopīgajam uzņēmumam, kā arī ar šo tirgu cieši saistītos tirgos;

14.2. vai konkurējošās darbības koordinācija, kas ir kopīgā uzņēmuma izveidošanas tiešas sekas, rada iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā attiecīgo produktu un pakalpojumu daļā.

IV. Apgrozījuma aprēķināšana

15. Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu aprēķina kā iepriekšējā finansu gada ienākumu summu no pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem uzņēmuma pamatdarbības jomā pēc tirdzniecības atlaižu, pievienotās vērtības nodokļa un citu ar apgrozījumu tieši saistīto nodokļu atskaitīšanas.

16. Aprēķinot kopējo apgrozījumu, netiek ņemti vērā darījumi starp apvienošanās tiešajiem dalībniekiem un saistītajiem uzņēmu miem.

17. Par kredītiestāžu apgrozījumu tiek pieņemta šādu ienākumu posteņu summa (pēc pievienotās vērtības nodokļa un citu ar ienākumiem tieši saistīto nodokļu atskaitīšanas):

17.1. ienākumi no procentiem;

17.2. ienākumi no vērtspapīriem;

17.3. saņemtā komisijas atlīdzība;

17.4. finansu operācijās gūtā neto peļņa;

17.5. citi darbības ienākumi.

18. Kredītiestāžu apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ir ietverti kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos.

19. Par apdrošināšanas sabiedrību apgrozījumu tiek pieņemta parakstīto prēmiju bruto vērtība, kas ietver visas saņemtās un saņemamās summas par apdrošināšanas sabiedrības vai tās vārdā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, ietverot arī pārapdrošināšanas prēmijas, bet atskaitot nodokļu maksājumus un nodevas vai obligātos maksājumus, ar kuriem apliek apdrošināšanas prēmiju vai prēmiju kopējo apmēru.

20. Aprēķinot kopējo apgrozījumu saskaņā ar Konkurences likuma 19.panta otro daļu, tiek ņemts vērā gan apvienošanās tiešo dalībnieku apgrozījums, gan arī visu saistīto uzņēmumu apgrozījums.

21. Ja apvienošanās tiešie dalībnieki kopīgi iegūst izšķirošu ietekmi, tad, aprēķinot kopējo apgrozījumu saskaņā ar Konkurences likuma 19.panta otro daļu:

21.1. netiek ņemts vērā apgrozījums starp kopīgo uzņēmumu un jebkuru no apvienošanās tiešajiem dalībniekiem vai jebkuru no saistītajiem uzņēmumiem;

21.2. tiek ņemts vērā kopīgā uzņēmuma apgrozījums ar jebkuriem trešajiem uzņēmumiem un tas sadalāms vienādi starp apvienošanās tiešajiem dalībniekiem.

V. Ziņojuma izskatīšana

22. Padome 30 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegtais ziņojums izskatāms saskaņā ar šiem noteikumiem, un informē iesniedzēju.

23. Ja Padome konstatē, ka iesniegtais ziņojums ir izskatāms saskaņā ar šiem noteikumiem, tā par šo faktu publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot apvienošanās dalībniekus, apvienošanās veidu un ekonomiskos sektorus, kurus ietekmē apvienošanās.

24. Padomes darbinieki, veicot pārbaudi uzņēmumos un uzņēmumu apvienībās, ir tiesīgi:

24.1. iepazīties ar dokumentiem un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem pierakstiem;

24.2. saņemt dokumentu un citu ar uzņēmējdarbību saistītu pierakstu kopijas un izrakstus;

24.3. pieprasīt mutiskus un rakstiskus paskaidrojumus no amatpersonām un citi em darbiniekiem;

24.4. apmeklēt uzņēmuma teritoriju un pārbaudīt transportlīdzekļus.

25. Informācijas iesniedzējs gan rakstiski, gan mutiski sniegtajā informācijā norāda, kura informācijas daļa ir konfidenciāla un nav izpaužama trešajām personām.

VI. Padomes lēmumi un pušu uzklausīšana

26. Ja pēc pārbaudes Padome konstatē, ka uzņēmumu apvienošanās nerada ievērojamus draudus konkurencei, tā pieņem lēmumu par apvienošanās atļaušanu un informē par to ziņojuma iesniedzēju.

27. Ja pēc pārbaudes Padome konstatē, ka uzņēmumu apvienošanās rada ievērojamus draudus konkurencei, tā pieņem provizorisku lēmumu par apvienošanās aizliegšanu vai par apvienošanās atļaušanu ar zināmiem nosacījumiem.

28. Padome par šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma saturu informē apvienošanās tiešos dalībniekus un citas iesaistītās personas un nosaka termiņu, kurā tās var rakstiski vai mutiski darīt zināmu Padomei savu viedokli.

29. Padomes noteiktajā termiņā pēc īpaša pieprasījuma iesniegšanas apvienošanās tiešie dalībnieki ir tiesīgi — ciktāl tas nepieciešams viņu aizstāvībai — iepazīties ar Padomes rīcībā esošajiem konkrētās apvienošanās lietas materiāliem, uz kuru pamata ir pieņemts provizoriskais lēmums, izņemot Padomes iekšējo dokumentāciju, citu tirgus dalībnieku komercnoslēpumu, k ā arī citu konfidenciālu informāciju, par kuru Padome var sniegt vispārīgu, apkopojošu informāciju.

30. Padomes noteiktajā termiņā pēc īpaša pieprasījuma iesniegšanas iepazīties ar konkrētās apvienošanās lietas materiāliem ir tiesīgas — ciktāl tas nepieciešams apvienošanās tiešo dalībnieku aizstāvībai un ja Padome to uzskata par iespējamu — arī citas ieinteresētās personas.

31. Padomes noteiktajā termiņā apvienošanās tiešie dalībnieki var mainīt apvienošanās plānu — tā, lai apvienošanās neradītu draudus konkurencei, — un iesniegt to Padomē.

32. Pēc apvienošanās tiešo dalībnieku, saistīto uzņēmumu un pamatoti ieinteresēto trešo personu viedokļu uzklausīšanas un šo noteikumu 31.punktā paredzēto izmaiņu izskatīšanas Padome pieņem galīgo lēmumu par konkrētās apvienošanās atļaušanu vai par daļēju atļaušanu, paredzot apvienošanās dalībniekiem obligātus nosacījumus un to izpildes termiņus, vai par apvienošanās aizliegšanu.

33. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu par apvienošanās aizliegšanu vai par daļēju atļaušanu, bet apvienošanās jau ir notikusi, Padome var pieņemt lēmumu par uzņēmumu apvienotā kapitāla sadali, kopīgās kontroles vai jebkuras citas kopīgas darbības izbeigšanu, lai atjaunotu efektīvus konkurences apstākļus. Par šādu lēmumu Padome nekavējoties informē Uzņēmumu reģistru.

34. Ja uzņēmumi Padomes noteiktajā termiņā nav izpildījuši šo noteikumu 33.punktā minētā lēmuma nosacījumus, Padome var pieņemt lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā.

35. Padome var atcelt savu lēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar š o noteikumu 26. vai 32.punktu, ja:

35.1. tiek konstatēts, ka lēmums par apvienošanās atļaušanu ir pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai maldinošu informāciju, ko ir sniedzis kāds no apvienošanās tiešajiem dalībniekiem;

35.2. apvienošanās tiešie dalībnieki nepilda Padomes lēmumā paredzētos obligātos nosacījumus vai neievēro noteiktos termiņus.

36. Ja Padome konstatē, ka ir notikusi uzņēmumu apvienošanās, par kuru nav ziņots šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā, Padome nosūta apvienošanās tiešajiem dalībniekiem uzaicinājumu ziņot par šo apvienošanos Padomes noteiktajā termiņā, norādot, kādas būs neziņošanas sekas.

37. Neatkarīgi no tā, vai apvienošanās tiešie dalībnieki ir vai nav iesnieguši ziņojumu par apvienošanos, Padome šo apvienošanos var izvērtēt saskaņā ar šiem noteikumiem un pieņemt attiecīgu lēmumu.  

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!