Valsts dokumenti

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas valsts ģerboni

 

1.pants.

Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

 

2.pants.

Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, papildinātais mazais valsts ģerbonis un mazais valsts ģerbonis.

 

3.pants.

(1) Mazais valsts ģerbonis ir vairogs, kas dalīts un apakšējā daļā skaldīts. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā, apakšējās daļas labajā pusē pret skaldījumu pavērsts uzslējies sarkans lauva sudraba laukā (Kurzeme un Zemgale), apakšējās daļas kreisajā pusē pret skaldījumu pavērsts sudraba grifs ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzeme un Latgale). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Papildinātais mazais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem ģerboņa vairoga. Ozola zaru augšējā daļa ir vienā līmenī ar vairogā attēlotās uzlecošās saules augšējo malu.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu tur labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, bet kreisajā pusē — sudraba grifs ar zelta mēli, kuri balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkanbaltsarkanu lenti valsts karoga samēros.

 

4.pants.

(1) Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam.

(2) Valsts ģerboņa attēlu atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam nosaka Valsts heraldikas komisija.

 

5.pants.

Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Valsts prezidents;

2) Saeima, tās komisijas un deputāti;

3) Ministru kabinets;

4) ministrijas un īpašo uzdevumu ministri;

5) Valsts kontrole;

6) Satversmes tiesa;

7) Augstākā tiesa;

8) ķenerālprokuratūra;

9) Satversmes aizsardzības birojs;

10) Latvijas Banka;

11) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

 

6.pants.

(1) Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Saeimas Kanceleja, Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts kanceleja;

2) Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas;

3) iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā;

4) ministriju, Valsts kontroles, Augstākās tiesas, ķenerālprokuratūras un Latvijas Bankas struktūrvienības;

5) apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas;

6) dzimtsarakstu iestādes;

7) prokuratūras iestādes;

8) zvērināti notāri;

9) vēlēšanu komisijas.

(2) Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz Latvijas valsts mācību iestāžu izdotajiem diplomiem, apliecībām, atestātiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas iegūšanu.

 

7.pants.

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, kā arī tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, un to iestādes.

 

8.pants.

(1) Šā likuma 5.–7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5.–7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Ministrijas lielo valsts ģerboni drīkst lietot tikai uz dokumentiem, kurus paraksta ministri vai valsts ministri.

(4) Šā likuma 5.panta 3.–10.punktā minētās iestādes drīkst lietot lielo valsts ģerboni tikai uz dokumentiem, kurus paraksta šo iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki.

(5) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto iestāžu vadītāji attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm.

(6) Saeimas deputāti lielo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm un veidlapām.

(7) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kuros tiek publicēti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimtsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem un pastmarkām.

(8) Lielā valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot apgabaltiesu, pilsētu (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu un dzimtsarakstu iestāžu telpās.

 

9.pants.

Valsts ģerboņa attēlu kā ilustratīvu materiālu drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību grāmatās un citos zinātniska, izziņu rakstura izdevumos un arī kā mācību līdzekli.

 

10.pants.

Valsts ģerboni un tā būtiskos pamatelementus nav tiesības lietot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām.

 

11.pants.

Kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu, nosaka Ministru kabinets.

 

12.pants.

(1) Šā likuma 5.–7.pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.

(2) Šā likuma prasību ievērošanu sabiedriskajās vietās uzrauga policija.

 

13.pants.

Par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas PSR 1990.gada 15.februāra likums “Par Latvijas Republikas valsts ģerboni” (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9. nr.);

2) likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni”, “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu”, “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu” un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos” I, II, V–VIII punkts (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.);

3) likums “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos simbolikas jautājumos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

4) likums “Par papildinājumiem nolikumā “Par Latvijas Republikas valsts ģerboni”, kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.jūlijam apstiprina noteikumus par kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 5.martā

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas valsts himnu

 

1.pants.

Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

 

2.pants.

Latvijas valsts himna — tautas svinīgā lūgšana ir:

“Dievs, svētī Latviju,

Mūs’ dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied,

Laid mums tur laimē diet,

Mūs’ Latvijā!”

 

3.pants.

(1) Latvijas valsts himna izpildāma latviešu valodā ar Kārļa Baumaņa komponēto mūziku (pielikumā — notis). Himnu var atskaņot arī instrumentālā izpildījumā.

(2) Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu.

 

4.pants.

(1) Latvijas valsts himna obligāti izpildāma:

1) paceļot Latvijas valsts karogu valsts un pašvaldību iestāžu rīkoto pasākumu laikā;

2) atklājot svinīgus pasākumus, kas veltīti likumā noteiktajām Latvijas Republikas svētku un atceres dienām;

3) sagaidot un pavadot citu valstu un valdību vadītājus, kuri ierodas Latvijā oficiālā vizītē;

4) katru dienu, uzsākot valsts televīzijas un radio raidījumu programmu.

(2) Latvijas valsts himnu var izpildīt arī citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus.

 

5.pants.

Sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

 

6.pants.

Kārtību, kādā tiek tiražētas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti, nosaka Ministru kabinets.

 

7.pants.

Par šā likuma prasību neievērošanu, kā arī par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas valsts himnu” (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 5.martā