Likumprojekts

Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

Saeimas dok.nr.1799; likumprojekts nr.531

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2000.gada 28.marta sēdē akceptēts (prot.nr.14, 5.§)

un 30.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina tikai tādu personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstiska forma un darbinieks uzsācis veikt nolīgtos pienākumus, šādam līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstiskā formā izteiktam darba līgumam un darbinieks ir tiesīgs prasīt, lai viņa prasījumi tiktu apmierināti ar darbinieku prasījumu garantiju fonda starpniecību.

(3) Ja darbinieks ir miris, tiesības uz darbinieka prasījumu apmierināšanu ir darbinieka laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem (adoptētajiem), kā arī citām darbinieka apgādībā bijušām personām.

3.pants.

Šā likuma noteikumi attiecas uz visiem darba devējiem, kuri saskaņā ar likumu var tikt atzīti par maksātnespējīgiem, izņemot tos darba devējus, par kuriem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4.pants.

Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad pasludināts tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

II nodaļa

Darbinieku prasījumi, kurus apmierina

darbinieku prasījumu garantiju fonds

5.pants.

Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina šādus darbinieku prasījumus, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām:

1) darba samaksas izmaksu;

2) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksu;

3) cita veida apmaksātas prombūtnes atlīdzības izmaksu;

4) atlaišanas pabalsta izmaksu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzības izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumu veikšanu, kas saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

6.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina darbinieku prasījumus šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem

12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk nekā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem aprēķināms šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais prasījuma apmērs.

III nodaļa

Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde

7.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde (turpmāk — Fonda pārvalde) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas nodrošina garantiju līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un prasījumu summu izmaksu. Fonda pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Fonda pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) organizē prasījumu summu izmaksu;

2) regresa kārtībā realizē kreditoru prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksāto prasījumu summu apmērā.

8.pants.

Valsts ieņēmumu dienests sniedz Fonda pārvaldei informāciju, kas nepieciešama Fonda pārvaldes uzdevumu veikšanai.

9.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanas, prasījumu summu izmaksas un Fonda pārvaldes darbības uzraudzību veic labklājības ministrs.

(2) Fonda pārvaldē darbojas darbinieku prasījumu garantiju fonda konsultatīvā padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvā ir pieci cilvēki — padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi. Padomes lēmumiem darbinieku prasījumu garantiju fonda darbības jautājumos ir rekomendējošs raksturs.

(3) Padomes priekšsēdētāja kandidatūru pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(4) Labklājības ministrija, Finansu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība katra izvirza vienu Padomes locekļa kandidatūru, kuru saskaņo ar Padomes priekšsēdētāju. Padomes locekļu kandidatūras pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

(5) Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.

(6) Lēmumu par Padomes priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu no amata pēc labklājības ministra ieteikuma pieņem Ministru kabinets.

(7) Padomes priekšsēdētājs var ierosināt Padomes locekļu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lēmumu par Padomes locekļu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata pēc labklājības ministra ieteikuma pieņem Ministru kabinets.

(8) Fonda pārvaldes vadību veic Fonda pārvaldes direktors.

IV nodaļa

Darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošana un izlietošana

10.pants.

Darbinieku prasījumu garantiju fondu veido:

1) darbinieku aizsardzības ikgadējā valsts nodeva;

2) iemaksas no valsts budžeta;

3) dāvinājumi un ziedojumi;

4) ienākumi no Latvijas valsts vērtspapīriem.

11.pants.

(1) Darbinieku aizsardzības ikgadējo valsts nodevu (turpmāk — nodeva) katru gadu maksā visi darba devēji, uz kuriem attiecas šis likums.

(2) Nodeva nav jāmaksā tiem darba devējiem, kuri ar tiesas spriedumu pasludināti par maksātnespējīgiem.

(3) Nodevas apmēru atbilstoši attiecīgā darba devēja nodarbināto darbinieku skaitam nosaka Ministru kabinets. Pirms nodevas apmēra noteikšanas Ministru kabinetā tās apmērs apspriežams Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē.

(4) Darba devējs, kuram jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, maksā nodevu par iepriekšējo pārskata periodu pirms uzņēmuma gada pārskata iesniegšanas, bet ne vēlāk par normatīvajos aktos noteikto uzņēmumu gada pārskata iesniegšanas termiņu. Darba devējs, kuram nav jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, nodevu par iepriekšējo kalendāra gadu maksā līdz kārtējā gada 1.aprīlim.

(5) Nodeva tiek ieskaitīta sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

12.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds ir neatkarīgs no darba devēju līdzekļiem un nav pieejams maksātnespējas procedūrās.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonds tiek izlietots, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saistībā ar darba devēja maksātnespēju, kā arī Fonda pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājami Valsts kasē atvērtajā Fonda pārvaldes kontā, un šos līdzekļus var ieguldīt tikai Latvijas valsts vērtspapīros.

(4) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai viņa darba devējs ir izdarījis iemaksas darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi ar Fonda pārvaldes starpniecību tiek apmierināti no valsts budžeta.

V nodaļa

Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

13.pants.

Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants.

(1) Pēc darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram Fonda pārvalde iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju pārskaitītās summas apmērā.

(2) Fonda pārvalde pirms šā panta pirmajā daļā minētās darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram aprēķina, ietur un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums pēc naudas līdzekļu iegūšanas atbilstoši likumā par "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajai kreditoru prasību apmierināšanas secībai atmaksāt Fonda pārvaldei summas, kuras tā izmaksājusi.

(4) Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Fonda pārvaldes izmaksāto summu atmaksāšana ir jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

VI nodaļa

Fonda pārvaldes gada pārskats

15.pants.

(1) Fonda pārvalde par katru darbības gadu sagatavo un iesniedz Finansu ministrijā un Labklājības ministrijā pārskatu un ziņojumu par budžeta izpildi.

(2) Fonda pārvaldes gada pārskata bilance, ieņēmumu un izdevumu aprēķins ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2003.gada 1.janvārim šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds, nevar pārsniegt 400 latu vienam darbiniekam.

2. Šā likuma 6.panta otrā daļa ir spēkā divus gadus pēc likuma spēkā stāšanās.

Likums stājas spēkā 2002. gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Darbinieku tiesību aizsardzības jautājums ir viens no svarīgākajiem gadījumos, kad viņu darba devējs tiek pasludināts par maksātnespējīgu. Darbinieku tiesību aizsardzība galvenokārt saistās ar viņu prasījumu apmierināšanu, ja sakarā ar darba devēja maksātnespēju darba devējs nav izpildījis savu saistību izmaksāt atlīdzību par darbu. Tiek izšķirti divi darbinieku tiesību aizsardzības jeb prasījumu apmierināšanas veidi — privilēģiju sistēma un garantiju sistēma. Pašreiz Latvijā tiek izmantota privilēģiju sistēma, proti, darbinieku prasījumi ir prioritāro kreditoru prasījumi, kas tiek apmierināti no maksātnespējīgā darba devēja aktīviem pirms neprioritāro kreditoru prasījumiem. Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, no kuriem galvenais ir laikietilpīgais maksātnespējas process līdz bankrota procedūras uzsākšanai. Ja tiek izmantota garantiju sistēma, tad darbinieku prasījumi darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek apmierināti ar garantiju institūcijas starpniecību, kas nodrošina darbinieku prasījumu apmierināšanu jebkurā gadījumā un pietiekami īsā laika posmā. Ņemot vērā, ka Latvija iesniegusi pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā, ir nepieciešams ieviest direktīvas 80/987/EEC "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" prasības. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā direktīvas ieviešanas laiks ir 1999.gada 31.decembris. Šis likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" nepieciešams, lai ieviestu Latvijā garantiju sistēmu darbinieku tiesību aizsardzības jomā, kā arī lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, kas saistās ar darba devēju maksātnespēju un tās sekām.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību ir divējāda. Pozitīvi ir tas, ka konkrētā darba devēja darbiniekiem tiek nodrošināta papildu aizsardzība, kas rada drošības sajūtu. Tas savukārt pozitīvi ietekmē darba procesu un stabilizē nodarbinātību. Likuma pieņemšana nevarētu atstāt negatīvu ietekmi uz investīciju pieplūdi. Šī jautājuma negatīvā puse saistās ar to, ka tiek palielināti darba devēju izdevumi, kas sakāpina ražošanas izmaksas un līdz ar to arī iespējamo eksportu un preču konkurētspēju ārējā tirgū. Likuma pieņemšana nav saistīta ar ietekmi uz vidi.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma darbības laikā valsts budžeta ienākumi netiks samazināti. Tieši pretēji — budžeta ieņēmumi tiks palielināti, jo darba devējiem tiek uzlikts pienākums veikt ikgadējus nodevu maksājumus. Darbinieku aizsardzības ikgadējā valsts nodeva ir galvenais darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas avots. Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu ar 2002.gada 1.janvāri, ir nepieciešami valsts budžeta izdevumi: Ls 30 083,65 nepieciešami fonda pārvaldes darbības uzsākšanai un Ls 1 631 000 — darbinieku prasījumu apmierināšanai, līdz brīdim, kad darbinieku prasījumu garantiju fondā tiks ieskaitītas darba devēju iemaksas. Valsts budžeta dotāciju daļu, kas paredzēta darbinieku prasījumu apmierināšanai līdz brīdim, kad darbinieku prasījumu garantiju fondā tiks ieskaitītas darba devēju iemaksas, fonda pārvalde atmaksās valsts budžetam. Fonda pārvaldes darbība uzsākama 2001.gada oktobrī, jo ir nepieciešams apmācīt darbiniekus, kā arī tehniski nodrošināt fonda pārvaldes darbības uzsākšanu. Tādējādi valsts budžeta projektā 2001.gadam ir jāparedz līdzekļi administratīvajiem izdevumiem Ls 9407,4 apmērā. Savukārt 2002.gada valsts budžeta projektā jāparedz dotācijas no valsts pamatbudžeta speciālajā budžetā Ls 20 676,25 apmērā administratīvajiem izdevumiem un Ls 1 631 000 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā, jo ar tā pieņemšanu nav paredzams izdarīt būtiskus grozījumus citos normatīvajos aktos. Likums pilnveido darbinieku aizsardzības sistēmu darba devēja maksātnespējas gadījumā, taču nepasliktina citu kreditoru situāciju maksātnespējas procesā. Paredzams, ka garantiju sistēma funkcionēs paralēli privilēģiju sistēmai. Likumā noteiktos darbinieku prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds (garantiju sistēma), kurš pēc attiecīgo summu izmaksas iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksātās summas apjomā. Šie fonda prasījumi apmierināmi kā prioritāro kreditoru prasījumi pirmajā kārtā. Savukārt, ja bankrota procedūras rezultātā iegūtie līdzekļi ir pietiekami, lai apmierinātu arī otrās kārtas prioritāro kreditoru prasījumus, tad atlikušie darbinieku prasījumi tiek apmierināti ar privilēģiju sistēmu. Nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai noteiktu jaunu darbinieku aizsardzības ikgadējo nodevu. Iespējami arī grozījumi likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 107.pantā, Kredītiestāžu likuma 192.pantā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 75.pantā. Ar šiem grozījumiem varētu precizēt darbinieku prasījumus un to apmērus atbilstoši šim likumam. Papildus nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu Ministru kabineta noteikumu veidā, kas regulētu darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, proti, procesuālo kārtību.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot direktīvas 80/987/EEK "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" izvirzītās prasības. Likumprojekts atbilst Starptautiskās darba organizācijas 173. konvencijas "Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā" prasībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde no valsts puses tiks nodrošināta ar darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes starpniecību, t.i., Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu valsts iestādi, kura organizēs prasījumu summu izmaksu. Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības. Ja likuma izpildes gaitā indivīda tiesības tiks aizskartas, tad viņam ir tiesības griezties tiesā, lai aizstāvētu aizskartās tiesības.

Labklājības ministrs R.Jurdžs