• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par muitas tarifiem ar Ukrainu Par ceļotāju tērēto 1997.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1998., Nr. 58/59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47170

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrijas informācija

Par piedāvājumu kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi pašvaldību budžetu iztrūkumu gadījumā

Vēl šajā numurā

05.03.1998., Nr. 58/59

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

NOZARU DOKUMENTI, ZIŅAS

Par muitas tarifiem ar Ukrainu

Latvijas izcelsmes preces ar 0 tarifu uz Ukrainu

N. Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs
p.k. pēc līguma stāšanās spēkā
1. Piena konservi 20% 0
2. Jogurti 30% 0
3. Siers 20% 0
4. Olas 30% 0
5. Rudzi 30% 0
6. Desas 30% 0
7. Gaļas izstrādājumi 30% 0
8. Konditorejas izstrādājumi no cukura 30% 0
bez kakao piedevas (vārītas konfektes,
īrisi, karameles, gotiņas)
9. Šokolāde un pārējie pārtikas produkti
ar kakao piedevu brikešu, plāksnīšu
vai tāfeļu veidā 30% 0
10. Miltu konditorejas izstrādājumi 30% 0
11. Sulas, raugs, saldējums, majonēze, kečupi 30% 0
12. Limonāde, ieskaitot minerālūdeņus 30% 0
13. Svaigas zivis 20% 0
Ukrainas izcelsmes preces ieved Latvijā ar 0 tarifu
N. Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs
p.k. pēc līguma stāšanās spēkā
1. Dzīvi dzīvnieki (0,5—45%) 0
2. Liellopu gaļa 30% 0
3. Aitu, kazu gaļa 30% 0
4. Zirgu gaļa 15% 0
5. Gaļas subprodukti 15% 0
6. Dzīvas zivis (0,5—15%) 0
7. Jogurti 15% 0
8. Kartupeļi (sēklas) (0,5—30%) 0
9. Tomāti no 1.janvāra līdz 31.martam 15% 0
10. Sīpoli, ķiploki 0,5% 0
11. Gurķi no 1.janvāra līdz 30.aprīlim 15% 0
12. Rieksti un citrusaugļi 0,5% 0
13. Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta 0,5% 0
14. Kukurūza, rīsi, sorgo, griķi 0,5% 0
15. Kukurūzas, rīsu milti 0,5% 0
16. Pārējās augu izcelsmes sulas 15% 0
un ekstrakti, pektīni
17. Dzīvnieku vai augu tauki un eļļa 0,5% 0
18. Zivju konservi 15% 0
19. Melase 15% 0
20. Kakao pupiņas, kakao pastas,
kakao pulveris 0,5% 0
21. Makaronu izstrādājumi 15% 0
22. Dārzeņu, augļu, riekstu konservi 15% 0
Latvijas izcelsmes preces,
kuras ieved Ukrainā ar muitas tarifu
N. Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs
p.k. pēc līguma stāšanās spēkā
1. Putnu gaļa 0,3 EKU/kg 0,3 EKU/kg
2. Sviests 30% 30%
3. Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta 10% 10%
4. Zivju konservi 20% 20%
5. Šokolāde ar pildījumu vai bez pildījuma 0,9 EKU/kg 0,9 EKU/kg
6. Šķīstošā kafija 3 EKU/kg 3 EKU/kg
7. Iesala alus 0,3 EKU/l 0,3 EKU/l
8. Vermuts un pārējie vīnogu vīni 2 EKU/l 2 EKU/l
9. Pārējie raudzētie dzērieni 0,5 EKU/l 0,5 EKU/l
10. Nedenaturēts etilspirts 2 EKU 2 EKU
par 1 litru par 1 litru
100% spirta 100% spirta
11. Stiprie alkoholiskie dzērieni 7,5 EKU 7,5 EKU
par 1 litru par 1 litru
100% spirta 100% spirta
12. Tabakas izstrādājumi 5 EKU/kg 5 EKU/kg
Ukrainas izcelsmes preces,
kuras ieved Latvijā, nomaksājot muitas tarifu
N. Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs
p.k. pēc līguma stāšanās spēkā
1. Cūkgaļa 45% 45%
2. Mājputnu gaļa 30% 30%
3. Piena konservi 30% 30%
4. Sviests 45% 45%
5. Siers 45% 45%
6. Mājputnu olas 30% 30%
7. Kartupeļi 30% 30%
8. Tomāti no 1.jūnija līdz 30.septembrim (15—30%) (15—30%).
9. Kvieši 25% 25%
10. Rudzi, mieži, auzas 75% 75%
11. Milti 75% 75%
12. Desas un gaļas konservi 45% 45%
13. Cukurs 120 Ls/t 120 Ls/t
14. Konditorejas izstrādājumi no cukura 250 Ls/t 250 Ls/t
bez kakao piedevas (vārītas konfektes,
īrisi, karameles, gotiņas)
15. Šokolādes izstrādājumi 30% 30%
16. Maizes, miltu izstrādājumi 35% 35%
17. Iesala alus 0,1 Ls/l 0,1Ls/l
18. Dzirkstošie vīni 0,1 Ls/l 0,1 Ls/l
19. Nedenaturēts etilspirts 7,8 Ls/l 7,8 Ls/l
20. Stiprie alkoholiskie dzērieni Ls 2,5 Ls 2,5
par 1 litru par 1 litru
100% spirta 100% spirta
21. Lopbarība 75% 75%

Par ceļotāju tērēto 1997.gadā

Latvijas ceļotāji ārzemēs

Apsekojuma rezultātā iegūtie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījušies — joprojām lielākais vairums ceļotāju devās uz Lietuvu (42%), tad apmeklētības ziņā seko Krievija (17%), Igaunija (13%) un Baltkrievija (10%). Uz Eiropas Savienības valstīm devās 10% ceļotāju (1996.gadā — 12%). Vispopulārākās bijušas Zviedrija, Vācija, Somija un Dānija.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 1997.gada laikā, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 31% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, 30% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 24% — kārtot biznesa darījumus, un tikai 5% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši atpūtu. Aktīvāki ceļotāji 1997.gadā, kā parasti, bijuši vīrieši (70%), bet tipiskākais ceļotāju vecums — 35 līdz 44 gadi (38% no ceļotāju kopskaita). 27% no visiem ceļotājiem bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 20% — vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 8% — vecāki par 55 gadiem.

1997.gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 167,2 milj. latu, kas ir par 34,6 milj. latu jeb 17% mazāk nekā pagājušā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies braucēju skaits uz Lietuvu un Zviedriju. Latvijas ceļotāji ārzemēs vidēji uzturējušies 3 diennaktis, t.i., 2 reizes īsāku laika periodu nekā 1996.gadā, kas zināmā mērā izskaidro tēriņu samazināšanos.

1997.gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs vidēji dienā tērēja Ls 25 (1996.gadā — Ls 19). Ja ceļojuma galamērķis bija iepirkšanās, tad vidēji tērēts ievērojami vairāk — Ls 181. Pēc apsekojuma datiem, visvairāk tērēts Lietuvā un Krievijā — 48 milj. latu katrā, Vācijā — 13 milj. latu, Zviedrijā — 7 milj. latu, Eiropas Savienības valstīs pavisam iztērēti 33 milj., NVS valstīs — 58 milj. latu.

No kopējā Latvijas ceļotāju skaita 74% Latvijas robežu šķērsojuši ar autotransportu, 17% izmantoja dzelzceļa pakalpojumus, 6% — gaisa transportu, 3% — jūras transportu.69% no Latvijas ceļotājiem, kas pabijuši ārzemēs, savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu. Visaugstāko novērtējumu saņēmuši ceļojumi uz Zviedriju, Čehiju un Franciju. Zemāko novērtējumu savam braucienam visbiežāk devuši ceļotāji, kuri atgriezušies no Baltkrievijas un Ukrainas.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

Pēc apsekojuma datiem, lielākā daļa ārzemju viesu, kuri 1997.gadā apmeklēja Latviju, bija tuvējo kaimiņvalstu pārstāvji — 32% no ceļotāju kopējā skaita bija viesi no Lietuvas, 26% — no Igaunijas, 10% — no Krievijas. No Eiropas Savienības valstīm Latvijā ieradās 20% ceļotāju, tai skaitā no Somijas 7%, Zviedrijas un Vācijas — pa 4%.

Pēc apsekojuma datiem, 33% ārzemnieku Latvijā bijuši tikai caurbraucot, 22% apmeklējuši radiniekus un draugus. Darījumu braucienu kā galveno Latvijas apmeklējuma motīvu minējis katrs piektais ārzemju viesis.

No ceļotāju kopskaita 75% Latvijā ieradās ar autotransportu, 13% — ar vilcienu, 7% — ar lidmašīnu, 5% — ar kuģi.

Apsekojuma periodā ārzemju ceļotāji Latvijā iztērējuši 118 milj. latu*, kas ir par 9,7 milj. latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Ārzemju viesi dienā vidēji iztērēja Ls 27 (neieskaitot ceļa izdevumus). Ja Latvijā pavadītas vairākas dienas, tad ASV ceļotāji Latvijā vidēji tērēja Ls 61, Lielbritānijas ceļotāji — Ls 56 dienā. Visvairāk tērējuši tie ārzemju ceļotāji, kuri ieradušies Latvijā, lai iepirktos (vidēji Ls 255 dienā). Vismazāk — Ls 14 — dienā tērējuši tie Latvijas viesi, kuri dzīvoja pie draugiem vai radiem.

Pēc apsekojuma datiem, viesnīcu pakalpojumus izmantoja 44% no to ārzemju viesu skaita, kuri Latvijā nākšņoja. Šie ceļotāji vidēji dienā tērēja Ls 47.

Visvairāk naudas 1997.gadā Latvijā tērējuši ceļotāji no Krievijas (28 milj. latu), Dānijas (11 milj. latu), ASV (10 milj. latu) un Zviedrijas (10 milj. latu). Uz jautājumu: "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir izdevīgi tērēt naudu?" 30% no visiem ceļotājiem (Dānijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas ceļotāji), atbildēja apstiprinoši, bet 38%, tai skaitā ceļotāji no tādām valstīm, kā Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, atbildēja noliedzoši. Tomēr gandrīz 66% no visiem aptaujātajiem pauž apmierinātību ar Latvijas apmeklējumu un savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu.

CSP Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!