NOZARU DOKUMENTI, ZIŅAS
Par muitas tarifiem ar Ukrainu
Latvijas izcelsmes preces ar 0 tarifu uz Ukrainu
N. | Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs | ||
p.k. | pēc līguma stāšanās spēkā | ||
1. | Piena konservi | 20% | 0 |
2. | Jogurti | 30% | 0 |
3. | Siers | 20% | 0 |
4. | Olas | 30% | 0 |
5. | Rudzi | 30% | 0 |
6. | Desas | 30% | 0 |
7. | Gaļas izstrādājumi | 30% | 0 |
8. | Konditorejas izstrādājumi no cukura | 30% | 0 |
bez kakao piedevas (vārītas konfektes, | |||
īrisi, karameles, gotiņas) | |||
9. | Šokolāde un pārējie pārtikas produkti | ||
ar kakao piedevu brikešu, plāksnīšu | |||
vai tāfeļu veidā | 30% | 0 | |
10. | Miltu konditorejas izstrādājumi | 30% | 0 |
11. | Sulas, raugs, saldējums, majonēze, kečupi | 30% | 0 |
12. | Limonāde, ieskaitot minerālūdeņus | 30% | 0 |
13. | Svaigas zivis | 20% | 0 |
Ukrainas izcelsmes preces ieved Latvijā ar 0 tarifu | |||
N. | Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs | ||
p.k. | pēc līguma stāšanās spēkā | ||
1. | Dzīvi dzīvnieki | (0,5—45%) | 0 |
2. | Liellopu gaļa | 30% | 0 |
3. | Aitu, kazu gaļa | 30% | 0 |
4. | Zirgu gaļa | 15% | 0 |
5. | Gaļas subprodukti | 15% | 0 |
6. | Dzīvas zivis | (0,5—15%) | 0 |
7. | Jogurti | 15% | 0 |
8. | Kartupeļi (sēklas) | (0,5—30%) | 0 |
9. | Tomāti no 1.janvāra līdz 31.martam | 15% | 0 |
10. | Sīpoli, ķiploki | 0,5% | 0 |
11. | Gurķi no 1.janvāra līdz 30.aprīlim | 15% | 0 |
12. | Rieksti un citrusaugļi | 0,5% | 0 |
13. | Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta | 0,5% | 0 |
14. | Kukurūza, rīsi, sorgo, griķi | 0,5% | 0 |
15. | Kukurūzas, rīsu milti | 0,5% | 0 |
16. | Pārējās augu izcelsmes sulas | 15% | 0 |
un ekstrakti, pektīni | |||
17. | Dzīvnieku vai augu tauki un eļļa | 0,5% | 0 |
18. | Zivju konservi | 15% | 0 |
19. | Melase | 15% | 0 |
20. | Kakao pupiņas, kakao pastas, | ||
kakao pulveris | 0,5% | 0 | |
21. | Makaronu izstrādājumi | 15% | 0 |
22. | Dārzeņu, augļu, riekstu konservi | 15% | 0 |
Latvijas izcelsmes preces, | |||
kuras ieved Ukrainā ar muitas tarifu | |||
N. | Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs | ||
p.k. | pēc līguma stāšanās spēkā | ||
1. | Putnu gaļa | 0,3 EKU/kg | 0,3 EKU/kg |
2. | Sviests | 30% | 30% |
3. | Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta | 10% | 10% |
4. | Zivju konservi | 20% | 20% |
5. | Šokolāde ar pildījumu vai bez pildījuma | 0,9 EKU/kg | 0,9 EKU/kg |
6. | Šķīstošā kafija | 3 EKU/kg | 3 EKU/kg |
7. | Iesala alus | 0,3 EKU/l | 0,3 EKU/l |
8. | Vermuts un pārējie vīnogu vīni | 2 EKU/l | 2 EKU/l |
9. | Pārējie raudzētie dzērieni | 0,5 EKU/l | 0,5 EKU/l |
10. | Nedenaturēts etilspirts | 2 EKU | 2 EKU |
par 1 litru | par 1 litru | ||
100% spirta | 100% spirta | ||
11. | Stiprie alkoholiskie dzērieni | 7,5 EKU | 7,5 EKU |
par 1 litru | par 1 litru | ||
100% spirta | 100% spirta | ||
12. | Tabakas izstrādājumi | 5 EKU/kg | 5 EKU/kg |
Ukrainas izcelsmes preces, | |||
kuras ieved Latvijā, nomaksājot muitas tarifu | |||
N. | Produkcijas veids Esošais tarifs Jaunais tarifs | ||
p.k. | pēc līguma stāšanās spēkā | ||
1. | Cūkgaļa | 45% | 45% |
2. | Mājputnu gaļa | 30% | 30% |
3. | Piena konservi | 30% | 30% |
4. | Sviests | 45% | 45% |
5. | Siers | 45% | 45% |
6. | Mājputnu olas | 30% | 30% |
7. | Kartupeļi | 30% | 30% |
8. | Tomāti no 1.jūnija līdz 30.septembrim | (15—30%) | (15—30%). |
9. | Kvieši | 25% | 25% |
10. | Rudzi, mieži, auzas | 75% | 75% |
11. | Milti | 75% | 75% |
12. | Desas un gaļas konservi | 45% | 45% |
13. | Cukurs | 120 Ls/t | 120 Ls/t |
14. | Konditorejas izstrādājumi no cukura | 250 Ls/t | 250 Ls/t |
bez kakao piedevas (vārītas konfektes, | |||
īrisi, karameles, gotiņas) | |||
15. | Šokolādes izstrādājumi | 30% | 30% |
16. | Maizes, miltu izstrādājumi | 35% | 35% |
17. | Iesala alus | 0,1 Ls/l | 0,1Ls/l |
18. | Dzirkstošie vīni | 0,1 Ls/l | 0,1 Ls/l |
19. | Nedenaturēts etilspirts | 7,8 Ls/l | 7,8 Ls/l |
20. | Stiprie alkoholiskie dzērieni | Ls 2,5 | Ls 2,5 |
par 1 litru | par 1 litru | ||
100% spirta | 100% spirta | ||
21. | Lopbarība | 75% | 75% |
Par ceļotāju tērēto 1997.gadā
Latvijas ceļotāji ārzemēs
Apsekojuma rezultātā iegūtie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījušies — joprojām lielākais vairums ceļotāju devās uz Lietuvu (42%), tad apmeklētības ziņā seko Krievija (17%), Igaunija (13%) un Baltkrievija (10%). Uz Eiropas Savienības valstīm devās 10% ceļotāju (1996.gadā — 12%). Vispopulārākās bijušas Zviedrija, Vācija, Somija un Dānija.
No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 1997.gada laikā, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 31% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, 30% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 24% — kārtot biznesa darījumus, un tikai 5% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši atpūtu. Aktīvāki ceļotāji 1997.gadā, kā parasti, bijuši vīrieši (70%), bet tipiskākais ceļotāju vecums — 35 līdz 44 gadi (38% no ceļotāju kopskaita). 27% no visiem ceļotājiem bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 20% — vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 8% — vecāki par 55 gadiem.
1997.gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 167,2 milj. latu, kas ir par 34,6 milj. latu jeb 17% mazāk nekā pagājušā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies braucēju skaits uz Lietuvu un Zviedriju. Latvijas ceļotāji ārzemēs vidēji uzturējušies 3 diennaktis, t.i., 2 reizes īsāku laika periodu nekā 1996.gadā, kas zināmā mērā izskaidro tēriņu samazināšanos.
1997.gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs vidēji dienā tērēja Ls 25 (1996.gadā — Ls 19). Ja ceļojuma galamērķis bija iepirkšanās, tad vidēji tērēts ievērojami vairāk — Ls 181. Pēc apsekojuma datiem, visvairāk tērēts Lietuvā un Krievijā — 48 milj. latu katrā, Vācijā — 13 milj. latu, Zviedrijā — 7 milj. latu, Eiropas Savienības valstīs pavisam iztērēti 33 milj., NVS valstīs — 58 milj. latu.
No kopējā Latvijas ceļotāju skaita 74% Latvijas robežu šķērsojuši ar autotransportu, 17% izmantoja dzelzceļa pakalpojumus, 6% — gaisa transportu, 3% — jūras transportu.69% no Latvijas ceļotājiem, kas pabijuši ārzemēs, savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu. Visaugstāko novērtējumu saņēmuši ceļojumi uz Zviedriju, Čehiju un Franciju. Zemāko novērtējumu savam braucienam visbiežāk devuši ceļotāji, kuri atgriezušies no Baltkrievijas un Ukrainas.
Ārvalstu ceļotāji Latvijā
Pēc apsekojuma datiem, lielākā daļa ārzemju viesu, kuri 1997.gadā apmeklēja Latviju, bija tuvējo kaimiņvalstu pārstāvji — 32% no ceļotāju kopējā skaita bija viesi no Lietuvas, 26% — no Igaunijas, 10% — no Krievijas. No Eiropas Savienības valstīm Latvijā ieradās 20% ceļotāju, tai skaitā no Somijas 7%, Zviedrijas un Vācijas — pa 4%.
Pēc apsekojuma datiem, 33% ārzemnieku Latvijā bijuši tikai caurbraucot, 22% apmeklējuši radiniekus un draugus. Darījumu braucienu kā galveno Latvijas apmeklējuma motīvu minējis katrs piektais ārzemju viesis.
No ceļotāju kopskaita 75% Latvijā ieradās ar autotransportu, 13% — ar vilcienu, 7% — ar lidmašīnu, 5% — ar kuģi.
Apsekojuma periodā ārzemju ceļotāji Latvijā iztērējuši 118 milj. latu*, kas ir par 9,7 milj. latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Ārzemju viesi dienā vidēji iztērēja Ls 27 (neieskaitot ceļa izdevumus). Ja Latvijā pavadītas vairākas dienas, tad ASV ceļotāji Latvijā vidēji tērēja Ls 61, Lielbritānijas ceļotāji — Ls 56 dienā. Visvairāk tērējuši tie ārzemju ceļotāji, kuri ieradušies Latvijā, lai iepirktos (vidēji Ls 255 dienā). Vismazāk — Ls 14 — dienā tērējuši tie Latvijas viesi, kuri dzīvoja pie draugiem vai radiem.
Pēc apsekojuma datiem, viesnīcu pakalpojumus izmantoja 44% no to ārzemju viesu skaita, kuri Latvijā nākšņoja. Šie ceļotāji vidēji dienā tērēja Ls 47.
Visvairāk naudas 1997.gadā Latvijā tērējuši ceļotāji no Krievijas (28 milj. latu), Dānijas (11 milj. latu), ASV (10 milj. latu) un Zviedrijas (10 milj. latu). Uz jautājumu: "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir izdevīgi tērēt naudu?" 30% no visiem ceļotājiem (Dānijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas ceļotāji), atbildēja apstiprinoši, bet 38%, tai skaitā ceļotāji no tādām valstīm, kā Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, atbildēja noliedzoši. Tomēr gandrīz 66% no visiem aptaujātajiem pauž apmierinātību ar Latvijas apmeklējumu un savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu.
CSP Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības statistikas daļa