Tas notika Esplanādē...

No Oto Bonga kolekcijas

Baltijas Centrālajā bibliotēkā

Parāde par godu Vācijas ķeizaram Vilhelmam II (1859–1941) 1917. gada 6. septembrī (attēlā pa kreisi); 1. Maija svinības 1919. gadā (attēlā pa labi)

Satversmes sapulces atklāšanas dienā 1920. gada 1. maijā (attēlā pa kreisi); Latvijas karaskolas virsnieku 1. izlaiduma dienā 1920. gada 20. maijā. No kreisās ģenerālis Pēteris Radziņš (1880–1930), Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (1877–1942) un armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis (1881–1965) (attēlā pa labi)

Valsts prezidents Jānis Čakste (1859–1927) atklāj 6.Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkus 1926. gada 19. jūnijā. Pēc Čakstes uzrunas svētku godadiriģenta Ernesta Vīgnera (1850—1933) vadībā atskan "Dievs, svētī Latviju" (attēlā pa kreisi); Zviedrijas karalis Gustavs V (1858–1950) un Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1871–1939) pieņem karaspēka parādi 1929. gada 30. jūnijā. Pa labi no karaļa: Rīgas garnizona priekšnieks un 2. Vidzemes divīzijas komandieris ģenerālis Kārlis Goppers (1876–1941) (attēlā pa labi) Publikāciju sagatavojis Viesturs Zanders

Kā goda uzvalks bez pogas

Nami ir gluži kā cilvēki — ar savām atmiņām, likteni, arī noslēpumiem un sarūgtinājuma brīžiem.

Iespējams, staltajai piecstāvniecei Rīgā, Dzirnavu un Krišjāņa Barona ielas stūrī, vēl kādreiz ir pievērsta plašas sabiedrības uzmanība, tomēr, neapšaubāmi, viens no spilgtākajiem mirkļiem ēkas vēsturē bija 1922.gadā, kad pie mājas sienas starp otrā stāva logailām tika piestiprināta piemiņas plāksne: "Šajā namā dzīvojis pirmais Latvijas apsardzības ministrs Jānis Zālīts. Miris 9.decembrī 1919."

Kā tolaik raksta un fotoattēlos rāda izdevums "Nedēļa": plāksnes atklāšana pie nama Suvorova ielā 15, kur dzīvojis Jānis Zālītis, notika valdības priekšstāvju, virsnieku, deputātu, sabiedrisko darbinieku klātbūtnē.

Turpmākajos gados Suvorova iela pārtapa par Krišjāņa Barona ielu, bet mājas mūžu šīs pārmaiņas ietekmēja tikai ar ielas nosaukuma plāksnīšu maiņu. Vēsturisko satricinājumu gados namam secen gāja kara un uguns briesmas. Kaut kad, mainoties okupantu varām, kāda modra acs pamanīja toreizējai varai nepieņemamu plāksni, kas atgādināja par Latvijas brīvvalsti.

"Bīstamais" uzraksts tika novākts, atstājot uzkrītošu robu ēkas fasādē. Tāds šis neglītais traips rēgojās vēl 1991.gadā, kad apakšējā stāvā bija apavu veikals, un vismaz ārēji māja izskatījās nodzīvota gandrīz līdz kliņķim.

Tagad nams K.Barona ielā 13/15 ir atjaunināts un sakopts. Līdz ar to arī vairs nav pamanāma vieta, kur reiz bija piemiņas plāksne pirmajam Latvijas Republikas aizsardzības ministram. Iespējams, ka nama tagadējie saimnieki par agrāko piemiņas zīmi pie sava īpašuma nemaz nezina, tomēr tā ir kā poga pie goda uzvalka, kuru norāvis laupītājs. Ir pienācis laiks pogu piešūt. Jānis Zālītis (1874—1919), viens no mūsu valsts pamatlicējiem, Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, to ir pelnījis.

Foto: Māris Locs (1991.g.)

un Arnis Blumbergs (1998.g.)

Krusts virs zvaigznes

Pirms gandrīz 60 gadiem — 1938.gada 18.novembrī Abrenes apriņķa Linavas pagastā netālu no Rītupes dzelzceļa stacijas tika atklāts no mākslīgā marmora veidots piemineklis nezināmajam latviešu karavīram. Pieminekļa augstums 1,5 metri, līdzekļus tā celšanai ziedojuši Latvijas robežsargi.

Par atklāšanas norisi 1938.gada 23.novembrī var atrast ziņu laikrakstā "Latgales Vēstnesis":

"Rītupē valsts svētkos atklāja un iesvētīja robežsargu dāvāto nezināmā kareivja kapa akmeni.

Svinības ievadīja svētceļnieku gājiens uz nezināmā kareivja kapu. Pēc svinīgā akta un aizlūguma, kurā svētrunu teica Abrenes ev.-lut. māc. A.Treiverts un vietējais pareizticīgo draudzes mācītājs N.Nosevičs, kpt. Grīslis atklāja piemiņas akmeni. "Nav lielākas mīlestības par to, kas spēj atdot dzīvību par savu tēvu zemi," marmora akmenī bija lasāmi vārdi — robežsargu veltījums kritušam nezināmam Latvijas atbrīvotājam. Svinībās bija pulcējušies vairāk nekā 600 pierobežas iedzīvotāju."

Šajā attēlā redzams, kādu šo pieminekli 1991.gadā ieraudzīja ciemiņi no Latvijas. Skaidri saskatāms krusts un vairoga un zobena atveids. Starp šīm zīmēm uzraksts: "Nav lielākas mīlestības par to, kas spēj nodot dzīvību par savu tēvzemi," bet pieminekļa pakājē var salasīt vārdus: "Latvijas atbrīvošanas cīņās 1920.g. 13.I pie Rītupes krit... nezināmam karavīram".

Kaut kad savā garajā mūžā piemineklis ir sakropļots: zem krusta iekalta piecstaru zvaigzne, dažas neizprotamas zīmes iekaltas arī vidējā pieminekļa daļā, bet pamatne papildināta ar saukli kroplā krievu valodā — DTXYFZ CFDF BV, t.i., "mūžīga s(l)ava tiem".

Iespējams gan, ka tieši šo krievisko uzrakstu un atribūtikas dēļ piemineklis nostāvējis neskarts visus komunistu valdīšanas gadus.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Māris Locs