ARHĪVI RUNĀ

Cietumi un cietumnieki.

Latvijā. 1944.–1945. gadā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

1944. gada vasarā kopā ar Sarkanās armijas karaspēka daļām Latvijā lielā skaitā saradās arī dažādu represīvo iestāžu darbinieki un, ne mirkli nevilcinoties, ķērās pie darba, lai saskaņā ar dažādiem PSRS centrālo iestāžu lēmumiem un direktīvām to attīrītu no "vācu pakalpiņiem", "dezertieriem", "bandītiem un viņu atbalstītājiem", kā arī no citiem "tautas nodevējiem" un "kaitīgiem elementiem". Valsts drošības tautas komisariāta, Iekšlietu tautas komisariāta, robežapsardzības un armijas pretizlūkošanas dienesta "smerša" (no krievu val. — nāvi spiegiem) darbinieki strādāja dienu un nakti. No tuvām un tālākām PSRS vietām sabraukušie operatīvie darbinieki, izmeklētāji, tiesneši un prokurori gādāja par to, lai iepriekšējās izmeklēšanas kameras, cietumi un soda nometnes vienmēr būtu pilnas līdz pēdējai iespējai. Un tā tas turpinājās daudzus gadus.

Par represīvo iestāžu darbības "bilanci" LKP CK sekretārs J.Kalnbērziņš 1953. gada jūnijā paziņoja:

"No 1945. līdz 1953. gadam republikā pavisam ir represēti 119 000 cilvēku, no tiem bijušās Valsts drošības ministrijas orgāni ir arestējuši 26 500 cilvēkus, kā bandīti nošauts 2321 cilvēks, kā kulaki un bandītu atbalstītāji izsūtīti 43 702 cilvēki, bet milicijas un prokuratūras orgāni ir arestējuši 46 350 cilvēkus." J.Kalnbērziņš arī atzina, ka cīņa ar buržuāziski nacionālistisko pagrīdi gandrīz pilnīgi bija uzticēta Iekšlietu ministrijas iestādēm un galvenokārt aprobežojās ar sodiem un represijām, kas skāra plašus iedzīvotāju slāņus.

Šeit publicētie Latvijas Valsts arhīvu dokumenti attiecas uz 1944.–1945. gadu, t.i., uz plašo represiju aizsākumu pēckara gados.

Iekšlietu tautas komisariāta robežapsardzības karaspēka

Latvijas apgabala štāba 1. nodaļas priekšnieka apakšpulkveža Babaševa

1944. gada 31. oktobra izziņa

Pilnīgi slepeni

Izziņa par IeTK robežapsardzības karaspēka

Latvijas apgabala operatīvo un dienesta darbību

1944. gada 31. oktobrī

Pēc ienākšanas Latvijas PSR teritorijā apgabala robežapsardzības karaspēks pavisam ir aizturējis 380 cilvēkus, no tiem laika posmā no 1944. gada 15. septembra līdz 15. oktobrim:

1. Sarkanās armijas dezertierus — 13 cilvēkus

2. Izvairījušos no iesaukuma Sarkanajā armijā — 4 cilvēkus

3. Bandītus — 2 cilvēkus

4. Ienākušos no okupētajām teritorijām — 3 cilvēkus

5. Nodevējus — 5 cilvēkus

6. Dzimtenes nodevējus — 6 cilvēkus.

Kopā: 29 cilvēki

Laika posmā no 1944. gada 15. oktobra līdz 30. oktobrim aizturēti:

1. Sarkanās armijas dezertieri — 17 cilvēki

2. Bez dokumentiem — 129 cilvēki

3. Soda vienību dalībnieki — 1 cilvēks

4. Policisti — 3 cilvēki

5. Vācu karavīri — 3 cilvēki

6. Vlasovieši — 1 cilvēks

7. Leģionāri — 12 cilvēki

8. Vācu armijā dienējušie — 15 cilvēki

9. Kara gūstekņi — 8 cilvēki

10. Revolucionārās likumības pārkāpēji — 23 cilvēki

11. Sociālistiskā īpašuma izlaupītāji — 139 cilvēki

Kopā: 351 cilvēks

IeTK robežapsardzības karaspēka Latvijas apgabala štāba

1. nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Babajevs

...................................

LVA, PA — 101.f., 6. apr., 21.l., 32. lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no LPSR Iekšlietu tautas komisariāta ziņojuma

LK(b)P CK sekretāram I.Kalnbērziņam

Pilnīgi slepeni

Nr.3/00390

Latvijas K(b)P Centrālās komitejas Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts

sekretāram b. Kalnbērziņam 1944. gada … decembrī

No Latvijas PSR attīrīšanas momenta no vācu fašistiskajiem okupantiem viss operatīvais sastāvs tika nosūtīts, lai atrastu un izolētu visus arestam pakļautos naidīgos — nodevēju elementus. Šā darba rezultātā operatīvājā uzskaitē ņemti bijušie policisti, aizsargi un citi naidīgie elementi, pavisam — 23 324 cilvēki, no tiem:

a) policisti — 5034 cilvēki

b) aizsargi — 8430 cilvēki

c) vācu ielikteņi, Dzimtenes nodevēji un citi nodevēji — 9860 cilvēki.

No kopējā uzskaitīto skaita aizbēga kopā ar vāciešiem:

a) policisti — 3054 cilvēki

b) aizsargi — 4973 cilvēki

c) vāciešu ielikteņi, Dzimtenes nodevēji un citi nodevēju elementi — 5819 cilvēki.

Patlaban kā savās agrākajās dzīves vietās, tā arī Latvijas atbrīvotās teritorijas citos apriņķos slēpjas:

a) policisti — 1236 cilvēki

b) aizsargi — 2074 cilvēki

c) vāciešu ielikteņi un citi nodevīgie elementi — 2424 cilvēki.

No uzskaitīto skaita savās pastāvīgajās dzīves vietās dzīvo:

a) policisti — 744 cilvēki

b) aizsargi — 1383 cilvēki

c) vācu ielikteņi un nodevēji — 1616 cilvēki.

Turklāt ir uzskaitītas 7784 bandītu, nodevēju un Dzimtenes nodevēju ģimenes, no kurām 5195 ģimenes ir aizbēgušas no savām pastāvīgajām dzīves vietām uz citiem apriņķiem un uz vāciešu pagaidām ieņemto teritoriju.

Nākas atzīmēt, ka pēdējā mēnesī ievērojami sākuši atgriezties savās agrākajās dzīves vietās agrāk aizbēgušie, bet īpaši ģimenes locekļi ar savu īpašumu.

Veikto operatīvo pasākumu rezultātā pavisam ir aizturēti 4914 cilvēki, no tiem:

a) arestēts un saukts pie kriminālatbildības — 1371 cilvēks;

b) aizturēti dezertieri un saskaņā ar Aizsardzības tautas komisariāta 1943. gada pavēli Nr.0413 nodoti garnizonu priekšniekiem nosūtīšanai uz soda daļām

— 1100 cilvēki;

c) aizturēti bijušie vācu armijas karavīri un nosūtīti uz speciālām nometnēm un karagūstekņu nometnēm 774 cilvēki;

d) aizturēti un nodoti valsts drošības tautas komisariātam — 216 cilvēki;

e) aizturēti un nodoti pretizlūkošanas dienestam "smerš" (..) — 427 cilvēki.

...................................

LVA, PA — 101. f., 6. apr., 21.l., 57. lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR prokurora Mišutina ziņojums

LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam

Slepeni

Nr.64–s

Latvijas K(b)P CK sekretāram Latvijas PSR prokurors

b. Kalnbērziņam 1944. gada 21. novembrī

Ziņoju Jums, ka līdz pat pēdējam laikam vairāki Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta apriņķu daļu priekšnieki, arestējot pilsoņus un turot viņus iepriekšējā ieslodzījuma kamerās, pieļauj visrupjākos likumu pārkāpumus. Uz apriņķu prokuroru ieteikumiem novērst pieļautos pārkāpumus nekādi pasākumi netiek veikti, bet dažkārt prokuroru ieteikumi tiek ignorēti un tā vietā, lai pieļautos trūkumus novērstu, tie ar katru dienu tiek palielināti.

Tā, piemēram:

Bauskas iepriekšējā ieslodzījuma kameras š.g. 13. oktobra pārbaudes aktā apriņķa prokurors bija konstatējis, ka no 60 iepriekšējā ieslodzījuma kamerā turētiem cilvēkiem 11 tika tur turēti nelikumīgi, bez prokurora sankcijas pa 10 un vairāk diennaktīm.

1. V.Tiktinis arestēts š.g. 3. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez prokurora sankcijas.

2. V.Dreimanis arestēts 3. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

3. A.Krezeveki arestēts 4. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

4. J.Vītols arestēts 4. oktobrī, līdz 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

5. V.Verba arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

6. J.Krasovskis arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

7. A.Daškēvičs arestēts 1944. gada 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

8. J.Freimanis arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

9. A.Šulcs arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

10. F.Bērziņš arestēts 7. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

11. J.Gailis arestēts 8. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez sankcijas.

Pārējie ieslodzītie, par kuriem bija sankcija, neraugoties uz to, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamera ir pārpildīta, iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti virs noteiktajiem termiņiem pa 20 un vairāk diennaktīm. Apriņķa prokurors Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšniekam ieteica nekavējoties novērst likuma pārkāpumus un pārvietot uz cietumu visus tos arestētos, kuriem ir beidzies termiņš viņu turēšanai iepriekšējā ieslodzījuma kamerā. Taču šis ieteikums palika neizpildīts.

Tās pašas iepriekšējā ieslodzījuma kameras š.g. 20. oktobra pārbaudes aktā atkal no jauna tika konstatēti tādi paši pārkāpumi, tikai iepriekšējā ieslodzījuma kamerā arestēto skaits ir palielinājies līdz 68 cilvēkiem. No tiem bez prokurora sankcijas 10 un vairāk diennaktis tiek turēti 9 cilvēki.

Tā, piemēram:

1. A.Gerasimovičs arestēts 10. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim tika turēts bez sankcijas.

2. A.Burkovskis arestēts 17. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

3. F.Bērziņš arestēts 7. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

4. P.Graudiņš arestēts 8. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

5. J.Lasmanis arestēts 18. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

6. J.Vītols arestēts 4. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

7. G.Veczimalis arestēts 17. oktobrī, līdz 1944. gada 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

8. J.Zābaks arestēts 10. oktobrī, līdz 1944. gada 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

9. P.Pumpurs arestēts 18. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez sankcijas.

Parējie 59 cilvēki, par kuriem ir sankcija, iepriekšējā ieslodzījuma kamerā virs noteiktā termiņa tiek turēti pa vienam mēnesim un vairāk. Bauskas iepriekšējā ieslodzījuma kameras 30. oktobra pārbaudes aktā ir norādīts, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti 70 ieslodzītie, no kuriem bez prokurora sankcijas — 5 cilvēki. Pārējiem ieslodzītajiem, lai arī par viņiem ir sankcija, taču viņu turēšanas termiņš ir beidzies, taču uz cietumiem viņus nesūta. No 1 līdz 10 dienām tur atrodas 7 cilvēki, no 10 līdz 15 dienām — 5 cilvēki, no 15 līdz 20 dienām — 7 cilvēki, no 20 līdz 25 dienām — 16 cilvēki, no 25 līdz 30 dienām — 18 cilvēki, no 30 dienām un vairāk — 17 cilvēki.

Tādu pašu stāvokli pārbaude ir konstatējusi arī citos apriņķos. Madonas apriņķa iepriekšējā ieslodzījuma kameras 1944. gada pārbaudes aktā ir konstatēts, ka šajā iepriekšējā ieslodzījuma kamerā ieslodzītie tiek turēti bez prokurora sankcijas un virs noteiktā termiņa. No 31 aizturētā cilvēka pārbaudes dienā bez sankcijas bija 5 cilvēki: viens — 9 dienas, viens — 5 dienas, viens — 4 dienas un divi — pa 3 dienām.

Madonas iepriekšējā ieslodzījuma kameras 1944. gada 2. novembra pārbaudes aktā ir konstatēts, ka tur pavisam tiek turēti divi cilvēki un abi bez prokurora sankcijas četras dienas.

Jēkabpils iepriekšējā ieslodzījuma kamerā, kā konstatēts 1944. gada 30. septembra aktā, pavisam tiek turēti 96 ieslodzītie, no tiem — absolūtais vairākums ar noteiktā aizturēšanas termiņa pārkāpumiem — pa vienu mēnesi un vairāk.

1. Zeliņš bez prokurora sankcijas tika turēts no 23. līdz 30. septembrim.

2. A.Pētersons, A.Purmalis, Z.Kalniņš bez prokurora sankcijas tika turēti no š.g. 1. līdz 30. septembrim.

Pārbaudot Ludzas iepriekšējā ieslodzījuma kameru, tika konstatēts, ka uz 1944. gada 12. oktobri tur tika turēti 12 arestēti cilvēki, no kuriem nelikumīgi — 8 cilvēki.

1. G.Buls no š.g. 7. līdz 12. oktobrim tika turēts bez prokurora sankcijas.

2. Pečs — no 1944. gada 10. līdz 12. oktobrim.

3. Ridenis — no 1944. gada 8. līdz 12. oktobrim.

4. Homčenko — no 1944. gada 9. līdz 12. oktobrim.

5. Bārtulis — no 1944. gada 1. līdz 12. oktobrim, t.i. — 12 diennaktis.

Ludzas iepriekšējā ieslodzījuma kameras 1944. gada 27. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 11 arestētajiem 6 ieslodzītie tika turēti nelikumīgi, bez prokurora sankcijas.

1. Cinša — no š.g. 23. līdz 27. oktobrim.

2. Puns — no 1944. gada 25. līdz 27. oktobrim.

3. Švalbe — no 1944. gada 23. līdz 27. oktobrim.

4. Dargels — no 1944. gada 24. līdz 27. oktobrim.

No pārējiem 9 ieslodzītajiem apriņķa prokurors 5 cilvēkus ir atbrīvojis nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Tādējādi izrādījās, ka no 14 arestētajiem 10 cilvēki tika turēti nelikumīgi.

Valkas apriņķa iepriekšējā ieslodzījuma kameras 1944. gada 24. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 64 arestētajiem laikus sankcija tika saņemta par 25 cilvēkiem, bet pārējie 39 cilvēki ilgāku laiku tika turēti bez sankcijas: no 2 līdz 5 diennaktīm — 5 cilvēki, no 5 līdz 10 diennkatīm — 12 cvilvēki, no 20 līdz 25 diennaktīm — 3 cilvēki, no 25 līdz 30 diennaktīm — 7 cilvēki, no 30 līdz 50 diennaktīm — 3 cilvēki.

Tāds pats stāvoklis iepriekšējā ieslodzījuma kamerās ir arī ar aizturēšanas termiņiem. Neraugoties uz to, ka iepriekšējā ieslodzījuma kameras ir pārpildītas ar arestētajiem, ka sakarā ar to ir izplatīta aplipšana ar utīm, arestētos uz cietumiem laikus nepārved. Pārbaudes dienā konstatēts, ka 8 cilvēki iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti kopš augusta, 24 cilvēki — kopš septembra, bet pārējie, gandrīz visi — vairāk par 10 dienu termiņu.

Abrenes apriņķa iepriekšējā ieslodzījuma kameras 1944. gada 24. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 38 aizturētajiem 16 cilvēki tika turēti bez lēmuma un prokurora sankcijas, bet tikai pēc aizturēšanas protokoliem, no tiem: viens cilvēks — 8 dienas, divi cilvēki — 7 dienas, divi cilvēki — 4 dienas, divi cilvēki — 2 dienas un 1 cilvēks — 24 dienas.

Turklāt 3 cilvēki no septembra tika turēti bez aizturēšanas protokola un prokurora sankcijas.

Tajā pašā iepriekšējā ieslodzījuma kamerā konstatēts, ka tur apstākļi ieslodzīto turēšanai nav radīti, ieslodzītie pirti nav izmantojuši kopš septembra. Ieslodzīto vidū ir izplatīta utainība.

1944. gada 20. oktobrī, pārbaudot Iekšlietu tautas komisariāta Ilūsktes apriņķa daļas iepriekšējā ieslodzījuma kameru, konstatēts, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamerā pavisam tiek turēti 20 ieslodzītie, no tiem 13 cilvēki bez prokurora sankcijas ilgāk par noteikto termiņu. Prokurors 2 cilvēkus atbrīvoja kā nelikumīgi aizturētus, kuri tur atradās ilgāk par 2 diennaktīm.

1944. gada 31. oktobrī veikta tās pašas iepriekšējās ieslodzījuma kameras otrreizēja pārbaude, kurā konstatēts, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti 16 cilvēki, no kuriem 10 cilvēki no 26. oktobra — bez prokurora sankcijas.

Tajā pašā iepriekšējā ieslodzījuma kamerā pirmajā un otrajā pārbaudē konstatēts, ka kamerā valda antisanitāri apstākļi, tur izplatīta utainība un ādas slimības. Medicīniskā palīdzība ieslodzītajiem netiek sniegta, telpas netiek dezinficētas, ieslodzītajiem nav pirts. Prokurora ieteikumi par iepriekšējā ieslodzījuma kamerā esošo ieslodzīto turēšanas noteikumu pārkāpumu novēršanu ne tikai netiek izpildīti, bet tiek ignorēti.

Par visiem šiem likuma pārkāpšanas faktiem es Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāram b. Eglītim nosūtīju četrus iesniegumus ar prasību nekavējoties veikt stingrus pasākumus, lai novērstu minētos likuma pārkāpumus un lai disciplināri sodītu Iekšlietu tautas komisariāta apriņķu daļu priekšniekus. Taču līdz šim laikam šis jautājums nav pilnīgi atrisināts un nekādi pasākumi, lai novērstu likuma pārkāpumus attiecībā uz ieslodzīto turēšanu iepriekšējā ieslodzījuma kamerās, nav veikti.

Saskatot Iekšlietu tautas komisariāta darbinieku rīcībā visrupjākos VK(b)P CK un PSRS TKP 1938. gada 17. novembra lēmuma pārkāpumus, es lūdzu Jūs apspriest jautājumus LK(b)P CK biroja sēdē un pieņemt lēmumu, kurš uzdotu Iekšlietu tautas komisariāta orgāniem nepieļaut nākotnē līdzīgus likuma pārkāpumus.

Latvijas PSR prokurors, Justīcijas valsts 3. klases padomnieks A.Mišutins

...................................

LVA, PA – 101.f., 6.apr., 21.l., 39., 40., 41.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b. Eglītim

Iesaku Jums personīgi pārbaudīt un novērst šās nejēdzības un nelikumīgo rīcību. Par izpildi paziņot līdz 1944. gada 1. decembrim.

22.11.1944.g. Kalnbērziņš

 

LPSR prokurora ziņojums par stāvokli Latvijas cietumos

Slepeni

Nr.2025–s

Latvijas K(b) P CK sekretāram PSRS prokuratūra

b. J.Kalnbērziņam LPSR prokurors

1945. gada 29. oktobrī

Latvijas PSR prokuratūra ir veikusi LPSR Iekšlietu tautas komisariāta cietumu stāvokļa un tajos turēto arestēto likumības pārbaudi. Pārbaudes rezultātā Latvijas PSR cietumos tika konstatēts ārkārtīgi smags stāvoklis attiecībā uz ieslodzīšanas termiņiem un ieslodzīto sanitārajiem un sadzīves apstākļiem. Pavisam republikas teritorijā atrodas 11 cietumi, no kuriem 3 atrodas Rīgā un Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Madonā un Ludzā.

Visos 11 cietumos ir jābūt ieslodzītiem ne vairāk kā 4430 cilvēkiem (limits), taču 1945. gada 20. oktobrī tajos atradās 5416 cilvēki, kas limitu pārsniedz vairāk nekā par 25%. No šā skaita 4285 cilvēki ir izmeklēšanā esošie ieslodzītie un 1091 cilvēks ir jau notiesāts un nosūtāms uz nometnēm vai kolonijām. Turklāt cietumos atrodas 41 cilvēks, kuram ir piespriests nāvessods.

Sevišķi smags stāvoklis ar ieslodzīto uzturēšanu ir konstatēts šādos cietumos: Rīgas pilsētas 1. (centrālajā) cietumā, kurā pēc limita būtu jāatrodas 700 cilvēkiem, taču faktiski tur ir ieslodzītie 1654 cilvēki, t.i. — gandrīz 2,5 reizes vairāk par noteikto normu.

Cietumā Nr.10, Rēzeknē, kurā pēc limita būtu jāatrodas 250 cilvēkiem, taču tur faktiski ir ieslodzīti 596 cilvēki.

Cietumā Nr.7, Liepājā, kurā pēc limita būtu jāatrodas 225 cilvēkiem, tiek turēti 334 cilvēki.

Līdzīgs stāvoklis ir arī Madonas un Ludzas cietumos, un Rīgas pilsētas cietumā Nr.2.

Šāds stāvoklis ir izveidojies veselas rindas iemeslu dēļ, no kuriem galvenais ir izmeklēšanas orgānu nejēdzīgā vilcināšanās ar lietu izmeklēšanu.

Tā, piemēram, Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta orgāniem skaitās 1571 cilvēks, Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātam — 830 cilvēki, prokuratūras orgāniem — 830 cilvēki, milicijai — 387 cilvēki un pretizlūkošanas dienestam "smerš" — 30 cilvēki.

Vesela rinda ieslodzīto arestā tiek turēti ilgu laiku — no 5 līdz 6 un par vairāk mēnešiem. Ieslodzīto aizturēšanas termiņi tiek rupji pārkāpti. Turklāt šāds stāvoklis pasliktinās mēnesi no mēneša. Tā, piemēram, uz 1945. gada 1. septembri Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts virs termiņa aizturēja 510 cilvēkus jeb 31% no kopējā ieslodzīto skaita, bet uz 1945. gada 1. oktobri šis skaits palielinājās līdz 846, kas sastāda 52%, t.i., — vairāk nekā pusi no visiem arestētajiem. No šiem ieslodzītajiem Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta orgāniem 2 cilvēki skaitās no 1944. gada oktobra, 7 cilvēki no novembra un 8 cilvēki no decembra. Viņiem no janvāra skaitās — 76 cilvēki, no februāra — 110, no marta — 98 un no aprīļa un maija 383 cilvēki. Īpaši slikti izmeklēšanu veic Valsts drošības tautas komisariāta Abrenes, Madonas un Rēzeknes apriņķa daļas. Tā, piemēram, Valsts drošības tautas komisariāta Abrenes apriņķa daļā uz 1945. gada 1. oktobri skaitījās 149 arestētie, no kuriem lielākā daļa tika aizturēti 1945. gada februārī, martā un aprīlī.

Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta orgāniem uz 1945. gada 1. septembri skaitījās 119 cilvēki ar aizturēšanas termiņu pārkāpumiem, bet uz 1945.gada 1. oktobri šis skaits sasniedza 167 cilvēkus jeb 20,6 % no viņiem esošā arestēto skaita. Tātad arī Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātam ir tendence pasliktināt izmeklēšanas termiņus arestēto lietās.

No to personu skaita, kuras skaitās Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātam, vairāki arestētie tiek turēti no pagājušā gada novembra un decembra. Tā, piemēram, ieslodzītais V.Naglis, kuru arestēja 1944. gada 17. novembrī, vēl līdz šai dienai skaitās kā LPSR Iekšlietu tautas komisariāta aizturētais. No 1945. gada janvāra ieslodzītais A.Tubulis skaitās Iekšlietu tautas komisariāta Valkas apriņķa daļā. No tā paša laika Iekšlietu tautas komisariāta Rēzeknes apriņķa daļā skaitās ieslodzītie Aukstris, Tuščiks un Ruze.

LPSR milicijas orgāniem uz 1945. gada 1. oktobri skaitās 79 cilvēki jeb 24%, kuru aizturēšanas termiņi ir beigušies. Tajā skaitā Daugavpils apriņķa milicijai 10 ieslodzītie skaitās no 1944. gada. LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes Kriminālmeklēšanas daļai ieslodzītie Zaharēvičs, Rasa un Buļs skaitās no 1945. gada janvāra un viņiem skaitās arī ieslodzītie U.Pikeļeviča, kura apsūdzēta pēc 164. panta 2. daļas, un I.Rozenberga, kura apsūdzēta pēc 192. panta 2. daļas. Viņas arestētas jau 1945. gada 8. jūnijā.

Tāds pats stāvoklis ar ieslodzīto aizturēšanu ir tiesu un prokuratūras orgāniem. Tā, piemēram, LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunālam uz 1945. gada 1. septembri skaitījās 43 cilvēki, t.i., 13,8%, kurus aizturēja virs noteiktā termiņa, bet uz 1945. gada 1. oktobri šis skaits palielinājās līdz 118 cilvēkiem, t.i., — par 24%, tajā skaitā no 1945. gada 4. jūlija Kara tribunālam skaitās 34 cilvēki, kuri apsūdzēti vienā grupveida lietā — Francis, Eglītis un citi. Un no 1945. gada 11. jūlija tam skaitās 24 ieslodzītie, kuri apsūdzēti Albana, Asara un citu grupveida lietā.

Latvijas PSR tautas tiesām uz 1945. gada 1. septembri skaitījās 7 ieslodzītie, kuri tika turēti, pārkāpjot aizturēšanas termiņus, bet uz 1945. gada 1. oktobri tādu aizturēto bija jau 17 cilvēki jeb 23% no kopējā ieslodzīto skaita, kuri viņiem skaitās. Tajā skaitā Daugavpils apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesai no 1945. gada 4. jūnija skaitās ieslodzītais A.Voronovs un no 1945. gada 25. jūnija ieslodzītais V.Lukjanovs.

Kara prokuriem ar aizturēšanas termiņu pārkāpumiem skaitās 45 ieslodzītie, t.sk. — Rīgas pilsētas garnizona kara prokuroram no 1945. gada 16.jūlija skaitās arestētais V.Rogačevskis. LPSR Iekšlietu tauta komisariāta karaspēka kara prokuroram no 1945. gada 30. jūlija skaitās 5 cilvēki, kuri apsūdzēti I.Poļakova un citu grupveida lietā. Teritoriālās prokuratūras orgāniem skaitās 103 cilvēki ar aizturēšanas termiņu pārkāpumiem, t.sk. Rēzeknes apriņķa prokuratūrai no 1945. gada 4. maija skaitās ieslodzītais A.Lenčs, kurš arestēts jau 1944. gada decembrī. Talsu apriņķa prokuratūrai no 1945.gada 17. jūnija skaitās 6 cilvēki, kuri apsūdzēti Zariņa, Leiba un citu grupveida lietā.

Otrs galvenais Latvijas PSR cietumu lielās pārslodzes iemesls ir notiesāto nesavlaicīga nosūtīšana uz kolonijām un nometnēm. Tā, piemēram, līdz 1945. gada 20. oktobrim uz kolonijām un nometnēm vajadzēja etapēt 1901 notiesāto cilvēku, taču viņu nosūtīšana notiek ārkārtīgi lēni, un ieslodzītie pēc notiesāšanas un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ilgu laiku turpina palikt cietumos. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas cietumā Nr. 1 tiek turēti 593 tādi ieslodzītie, Rīgas pilsētas cietumā Nr.2–323, Liepājas pilsētas cietumā Nr.7—92, Rēzeknes pilsētas cietumā Nr.10—83 ieslodzītie utt.

Neraugoties uz tādu stāvokli un republikas prokuratūras vairākkārtējiem norādījumiem, LPSR Iekšlietu tautas komisariāts nepieciešamos pasākumus notiesāto arestēto nosūtīšanai neveic.

Sakarā ar cietumu pārpildītību un to, ka LPSR Iekšlietu tautas komisariāts neveic nepieciešamos pasākumus, ieslodzīto sanitārie un sadzīves apstākļi ir ārkārtīgi smagi. Cietumu lielākajā daļā nav gultu vai nāru. Nav ne tikai gultas piederumu, bet pat salmu maisu, un ieslodzītie dažkārt ir spiesti vairākus mēnešus gulēt tieši uz kailas cementa grīdas.

Neapmierinoša ir arī sanitāri medicīniskā apkalpošana. Lielākajā cietumu daļā nav galveno medikamentu, un tie nav nokomplektēti ar medicīnisko personālu (Madonā, Rēzeknē, Cēsīs). Vairākos cietumos ir vērojama netīrība un utis (Valmierā, Ventspilī un citur).

Sakarā ar ilgo aizturēšanu un antisanitāro stāvokli cietumos daudzi ieslodzītie slimo un 1945. gada 9 mēnešos Latvijas PSR cietumos ir nomiruši 98 cilvēki.

Epidēmiskas saslimšanas pagaidām nav novērotas, taču to uzliesmojums nav izslēgts.

Vairākums cietumu ziemas periodam ir sagatavojušies apmierinoši, taču Valmieras, Rēzeknes un Ludzas cietumi vēl nav pabeiguši kameru balsināšanu un logu iestiklošanu. Visos cietumos ļoti slikts stāvoklis ir ar kurināmā ievešanu. Līdz 1945. gada 30. oktobrim ir ievesti tikai 10% no nepieciešamā malkas daudzuma.

Republikas prokuratūra izmeklēšanas orgāniem vairākkārt ir izvirzījusi jautājumu par to, lai paātrinātu izmeklēšanu tajās lietās, par kurām apsūdzētie ir arestēti.

Katru mēnesi saraksti par tiem arestētajiem, kuri cietumos tiek turēti virs termiņiem, tiek nosūtīti iekšlietu tautas komisāram un valsts drošības tautas komisāram ar ieteikumiem, nekavējoties pabeigt izmeklēšanu tajās lietās, par kurām ieslodzītie tiek aizturēti virs noteiktā termiņa.

LPSR prokuratūra LPSR iekšlietu tautas komisāram vairākkārt izvirzīja jautājumu par to, lai nekavējoties uz kolonijām un nometnēm etapētu notiesātos ieslodzītos, taču šis jautājums pēc būtības nav atrisināts līdz pat šim laikam.

Republikas prokuratūra katru mēnesi visos republikas cietumos veic arestēto uzturēšanas stāvokļa pārbaudi un uz vietas dod norādījumus par atklāto trūkumu novēršanu.

1945. gada 17. oktobrī republikas prokuratūra sarīkoja speciālu apspriedi, uz kuru izsauca LPSR Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta un milicijas izmeklēšanas darbiniekus un visus Rīgas pilsētā esošos kara prokurorus. Tika apspriests jautājums par izmeklēšanas trūkumiem tajās lietās, pēc kurām arestētie ieslodzījumā tiek turēti ilgu laiku.

Ziņojot par teikto un ņemot vērā to, ka stāvoklis ar izmeklēšanas termiņiem un cietumos ieslodzīto sanitārais stāvoklis no mēneša uz mēnesi pasliktinās, es lūdzu Jūs izvirzīt šo jautājumu apspriešanai LK(b)P Centrālās komitejas biroja slēgtajā sēdē.

Latvijas PSR prokurors, Justīcijas 2. klases valsts padomnieks A.Mišutins

...................................

LVA, PA – 101.f., 8.apr., 20.l., 281., 282., 283., 284. lp. Oriģināls. Tulkojums.

Atzīmes dokumentā:

9. novembrī plkst. 1 dienā sasaukt Rīgas cietumu priekšnieku, republikas prokurora, b.b. Novika, Eglīša un Babkina apspriedi.

2.11.45. Kalnbērziņš

Tika rīkotas pārbaudes, rakstīti iesniegumi, sasauktas apspriedes un pieņemti lēmumi, taču cietumu un cietumnieku stāvokli tas būtiski negrozīja. Tieši otrādi. Ar katru dienu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem tika izvērstas arvien plašāk un plašāk. Dažādu represīvo iestāžu izmeklētāji, apsūdzības pierādījumus meklējot, visai bieži falsificēja izmeklēšanas materiālus, "pierādījumus" ieguva, piekaujot un spīdzinot aizturētos. Nereti bija arī aizturēto noslepkavošanas gadījumi. Šajā Latvijas iedzīvotāju mocīšanas procesā visai aktīvi piedalījās arī dažāda ranga prokurori. Tieši viņi bija tie, kuri sankcionēja "vainīgo" arestus. Viens no aktīvākajiem cīnītājiem pret t.s. "sapuvušo liberālismu" bija Latvijas PSR prokurors A.Mišutins. Tieši viņš bija tas, kurš nemitīgi aicināja saukt pie atbildības un bargi sodīt nodokļu un sagādes parādniekus, "kulakus", kā arī citus "pretpadomju elementus". Tātad visas represīvās iestādes tolaik strādāja kopā, kā viens labi noregulēts mehānisms, kura mērķis bija viens — pēc iespējas ātrāk un vērienīgāk attīrīt Latviju no visiem un visādiem totalitārajam režīmam "nevēlamiem elementiem".