1993.gada 5.martā sākās 5 latu papīra naudaszīmes emisija

"Visi ar naudas reformu saistītie lielie satricinājumi ir jau garām. Tos mēs pārcietām, kad ieviesām Latvijas rubli un galvenokārt kad atdalījām Latvijas rubli no inflācijai pakļautā Krievijas rubļa. Tagad mēs tikai pārejam uz jaunām, daudz rūpīgāk izstrādātām naudaszīmēm ar jaunu, sirdij tuvāku nosaukumu. Lats jau ir tas pats Latvijas rublis, tikai citā izskatā." Šie bija Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vārdi, pirms pieciem gadiem laižot apgrozībā pirmo atjaunotā lata naudaszīmi — pieclatnieku.

Šobrīd lats ir tautas atzīta, uzticama, stabila, joprojām vērtīga naudazīme. Inflācija ir samazināta līdz 7%. Lata kurss pret piecu vadošo pasaules valūtu grozu ir nemainīgs četrus gadus. Lata segums ārvalstu valūtās un zeltā ir vairāk nekā simtprocentīgs, kas garantē stabilitāti arī turpmāk. Iedzīvotāju noguldījumi latos palielinās. Viltojumu skaits, īpaši papīra naudaszīmēm, ir niecīgs.

Taču kā bija tolaik?

1992. gada 7. maijā apgrozībā laistais Latvijas rublis savu labo darbu jau bija izdarījis. Tā kā naudas ieviešana tika veikta pārdomāti un precīzi. Latvijas nauda sāka stabilizēties jau 1992. gada beigās. Attiecībā pret konvertējamām valūtām Latvijas rublis (LVR) stabilizējās jau septembrī. Inflācijas tempi strauji samazinājās, un 1992. gada decembrī mēneša cenu pieaugums vairs bija tikai 2,6%, kas tam laikam bija ļoti labs rādītājs. Savukārt Krievijas rubļa vērtība pusgada laikā līdz 1992. gada decembrim bija nokritusi līdz 0,37 LVR/RUR.

Tomēr cilvēku vēlēšanās redzēt apritē īstu savas valsts naudu bija liela. Lata ieviešanu steidzināja vairāki faktori. Pirmkārt, jau psiholoģiskais — cilvēki vairījās uzskatīt Latvijas rubli par uzkrāšanas līdzekli, jo tā bija tikai pagaidu nauda, kas kuru katru brīdi varēja tikt nomainīta. Otrkārt, bija nepieciešamība pamazām pieradināt cilvēkus pie jaunās naudas vienības nominālvērtības un cenu mēroga. Cenas joprojām palika noteiktas Latvijas rubļos, un cilvēki piecu latu naudaszīmi varēja lietot kā 1000 LVR. Ne mazāka nozīme pēc augstākajiem drošības standartiem Vācijā drukāto naudaszīmju ātrākā ieviešanā bija arī pieaugušais Latvijas rubļu, īpaši piecsimtnieku, viltojumu skaits.

"Pēc Pavlova naudas reformām daudzi netic, ka tādas lietas var notikt arī civilizētā veidā," garās dolāru gribētāju rindas pēc paziņojuma par lata ieviešanu žurnālistiem komentēja kāds eksperts. Par lata ieviešanu jāsaka, ka tā nebija atsevišķa valūtas reforma, bet tikai banknošu un cenas skalas nomainīšana. Tas arī tika darīts tik pakāpeniski un plūstoši, cik vien iespējams — bez jebkāda šoka vai konfiskācijas. Cilvēkiem tika dots laiks, lai viņi pierastu pie jaunās valūtas un jaunās cenu skalas. Abas Latvijas valūtas ilgāku laiku pastāvēja kopā. Rubļi tika lēnām aizstāti ar latiem un pakāpeniski izņemti no apgrozības. Cenas tika norādītas rubļos vēl gandrīz četrus mēnešus, līdz 1993. gada 28. jūnijam. Pēc šī gada 18. oktobra, kad Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis, vēl ilgāk nekā pusgadu cilvēkiem bija iespēja tos apmainīt Latvijas Bankā pret latiem pēc tā paša kursa 200:1.

Īsa lata ieviešanas hronoloģija

1993. gada 12. februāris

Naudas reformas komiteja pieņem lēmumu Nr.5 "Par piecu latu naudaszīmes laišanu apgrozībā". Tas ir turpinājums 1992. gadā iesāktajai naudas reformai. Pāreja uz nacionālo valūtu ir pakāpeniska un bez jebkādiem ierobežojumiem naudas maiņai.

1993. gada 5. marts

Sākas 5 latu papīra naudaszīmes emisija, nosakot, ka tās vērtība atbilst 1000 Latvijas rubļiem (1 LVL=200 LVR). Sākas 500 Latvijas rubļu naudaszīmju izņemšana no apgrozības.

1993. gada 16. marts

Naudas reformas komiteja pieņem lēmumu Nr.6 "Par piecdesmit santīmu, viena un divu latu monētu laišanu apgrozībā".

1993. gada 25. marts

Latvijas Bankas laiž apgrozībā 1 lata monētu. Sākas 200 Latvijas rubļu naudaszīmes izņemšana no apgrozības.

1993. gada 15. aprīlis

Latvijas Banka laiž apgrozībā divu latu monētu.

1993. gada 22. aprīlis

Latvijas Banka laiž apgrozībā 50 santīmu monētu.

1993. gada 27. maijs

Naudas reformas komiteja pieņem lēmumu Nr.7 "Par pāreju uz latu" un Nr.8 "Par visa veida nodokļu, nodevu un nenodokļu maksājumu kārtošanu latos un santīmos".

1993. gada 28. jūnijs

Latvijas Banka sāk emitēt desmit un divdesmit latu naudaszīmes un viena, divu, piecu, desmit un divdesmit santīmu monētas. Stājas spēkā noteikums, ka visas centas, tarifi un kontu atlikumi pārrēķināmi un izsakāmi latos pēc kursa 1 LVL=200 LVR, kā arī aizliegums tirdzniecības un pakalpojumu organizācijās uzrādīt cenas ārzemju valūtās.

1993. gada 14. septembris

Latvijas Banka izdod rīkojumu Nr. 11 "Par Latvijas rubļa pilnīgu izņemšanu no apgrozības".

1993. gada 18. oktobris

Latvijas rublis pārstāj būt maksāšanas līdzeklis, bet Latvijas Banka turpina Latvijas rubļus bez ierobežojumiem mainīt pret latiem.

1994. gada 18. aprīlis

Latvijas Banka izdod rīkojumu Nr.17 "Par piecdesmit un simt latu laišanu apgrozībā".

1994. gada 13. maijs

Latvijas Bankas padome pieņem lēmumu "Par Latvijas rubļu maiņas pārtraukšanu".

1994. gada 1. jūlijs

Latvijas Banka beidz mainīt Latvijas rubļus pret latiem.

Daži fakti par 5 latiem un citu Latvijas naudu

• 1993. gada 5. martā lata kurss pret dolāru bija 0,757 LVL/USD, šodien — 0,592 LVL/USD.

• Mēneša inflācija 1993. gada martā bija 2,4%.

• Gada inflācija (pret iepriekšējā gada martu) 1993. gada martā bija 256,1%, šobrīd — zem 7%.

• Apgrozībā 1993. gada marta sākumā bija apmēram 87 miljoni latu, kas bija segti ar ārvalstu valūtas un zelta rezervēm par 98%. Šobrīd apgrozībā ir apmēram 358 miljoni latu, segums — 108,5%.

• Lats tika laists apgrozībā paralēli Latvijas rublim attiecībā 200 LVR : 1 LVL.

• Kukulītis baltmaizes 1993. gada martā maksāja vidēji 20 LVR jeb Ls 0,1. Maiņas attiecība ļāva arī mazu nominālu santīmu monētām ilgu laiku — līdz pat šodienai — saglabāt zināmu vērtību.

• Sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba samaksa mēnesī 1993. gadā bija 51,78 lati, 1997. gadā — 124,43 lati.

• Pieclatnieks joprojām ir iedzīvotāju visiecienītākā lata banknote — apgrozībā ir apmēram 11 miljoni 5 latu banknošu. Taču pakāpeniski lielās naudaszīmes aizstāj mazākās. Piemēram, 1997. gadā, kopējam naudas daudzumam pieaugot par 28%, pieclatnieku skaits saruka par 8%.

• 1997. gada marta beigās tika laisti apgrozībā jauna parauga, no iepriekšējām nedaudz atšķirīgas, 5 latu naudaszīmes. Būtiskākā izmaiņa ir saistīta ar banknotes drošību pret viltošanu — atšķirībā no citām lata banknotēm jaunajā pieclatniekā iestrādāta platāka metalizētā josla — hologramma.

• Tā kā pieclatniekus lieto visbiežāk, tie arī visātrāk nolietojas. Šobrīd Latvijas Bankā ir iznīcināti vairāk nekā 39 miljoni 5 latu banknošu.

• 1992. gadā bija nodrukāti 45 miljoni pieclatnieku, kam klāt nāca 41,7 miljoni jaunā, 1996. gada parauga, 5 latu banknošu.

• Lata banknošu dizaina autori ir mākslinieki Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš.

• Lata un santīma monētu dizaina autori ir mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis.

• 95% Latvijas iedzīvotāju uzskata latu par skaistu naudu.

• Pirmskara naudas simbola — sudraba pieclatnieka — latvju jaunava redzama pašreizējo 5 latu un pārējo banknošu ūdenszīmē, kā arī līdz šim apgrozībā nelaistās 500 latu naudaszīmes priekšpusē.

• Lati drukāti Vācijas naudas spiestuvē "Giesecke & Devrient": pirmā laidiena piecu latu un citas banknotes — Minhenē, jaunie pieclatnieki — Leipcigā.

• Lata un santīmu monētas kaltas Vācijā, "Bayerisches Hauptmūnzamt", 1 santīma monēta — arī Norvēģijas Karaliskajā monētu kaltuvē.

• Līdz šim atklāti 587 Ls 5 banknotes viltojumi. Visi šie viltojumi ir nekvalitatīvi, pārsvarā radīti ar krāsu kopētāju vai drukātāju palīdzību (daži pat ir vienkārši uzzīmēti), un tie ir viegli atšķirami no īstām naudaszīmēm.

• 1993. gadā, pieminot Latvijas Republikas 75 gadus, Latvijas Banka laida klajā arī mūsu valsts vēsturē pirmās jubilejas monētas.

Edžus Vējiņš, Latvijas bankas preses sekretārs