Svētki un godadienas

Šodien, 6.martā, valsts Neatkarības dienā, — vēstniece Marta Doda Tamaklo — "Latvijas Vēstnesim"

Gana ir vidēji liela Rietumāfrikas valsts, kuras teritorija (238533 kvadrātkilometri) trīsarpus reizes pārsniedz Latviju un kurā dzīvo 18 miljoni cilvēku.

Ganas ekonomikas pieauguma temps, pēc ANO datiem, ir aptuveni 8 procenti. Valsts iedzīvotāju lielākā daļa (58,8%) nodarbināti lauksaimniecībā. Rūpniecībā strādā tikai nedaudz vairāk nekā 13% valsts iedzīvotāju. Pārtikas produktu ražošana Ganā, salīdzinot ar 1980.gada līmeni, pieaugusi par 180%. Pēc ANO datiem, Ganas sievietes gandrīz tikpat aktīvi iesaistās ekonomikā kā vīrieši (strādā 81% sieviešu un 82,1% vīriešu). Valstī pēdējos gados visai strauji pieaudzis tūristu skaits (248 tūkstoši ārvalstu tūristu 1994.gadā salīdzinājumā ar 85 tūkstošiem 1985.gadā).

Valsts svētku sakarā "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors sazinājās ar Ganas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci, profesori Martu Dodu Tamaklo (Martha Dodoo Tamakloe).

— Vēstnieces kundze, apsveicot jūs un jūsu tautu valsts svētkos, gribu jūs lūgt pastāstīt par 6.marta — Ganas Neatkarības dienas — vēsturi un tās nozīmi jūsu valsts un tautas dzīvē.

— Pirmais dokumentāli fiksētais eiropiešu kontakts ar pašreizējās Ganas piekrastes rajoniem bijis XV gadsimtā, kad zemē ieradušies portugāļu jūras braucēji. Pēc tam, kopš laika, kad valstī tika atrastas zelta atradnes, līdz par 1957.gadam, kad angļi atstāja Akru, vairākas Eiropas monarhijas, īpaši Prūsija, Dānija, Zviedrija, Holande un Anglija, sūtīja tirgoņu ordas un izlūku barus uz mūsu valsti savas bagātības vairošanai. Viņi cīnījās savā starpā par savu pārākumu un kontroli pār mūsu zemi, ceļot fortus un pilis, kas kalpoja arī kā viņu tirdzniecības punkti. Plašās Eiropas koloniālās klātbūtnes pēdas mūsu valstī apliecina arī fakts, ka no 32 koloniālajiem fortiem un pilīm, kas sarindoti Rietumāfrikas krastā, 29 atrodas Ganā.

Deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē mūsu piekrasti kā "Zelta krastu" kolonizēja briti. Ashanti un ziemeļu teritorijas tika anektētas vēlāk.

"Zelta krasts" ieguva politisko neatkarību 1957.gada 6.martā premjerministra Kvames Nkrumaha vadībā. Neatkarības dienā valsts tika pārdēvēta par Ganu — pēc Sudānas impērijas nosaukuma, kuras uzplaukums Rietumāfrikā bijis no VI līdz XII gadsimtam. 1960.gada jūlijā Gana tika proklamēta par republiku, un Kvame Nkrumahs kļuva par tās pirmo prezidentu.

— Kāda bijusi jūsu valsts jaunākā vēsture?

— Kopš neatkarības iegūšanas Ganai bijusi vētraina vēsture ar deviņām valdībām, civilajām valdībām mainoties ar militārajām. Pēdējā militārā valdība — aviācijas leitnanta Džerija Džona Rovlinga pagaidu nacionālā aizsardzības padome (PNAP) — nāca pie varas 1981.gada 31.decembrī.

Kā augstākā varas institūcija PNAP ar iespaidīgiem un sekmīgiem rezultātiem uzsāka vairākas plaši orientētas makroekonomiskās un sociālās programmas. Pēc dažiem pagrimuma gadiem ekonomika sāka noteikti attīstīties, par ko liecināja arī nacionālā kopprodukta pieaugums par 5 procentiem 1984.gadā.

Administrācija centās veicināt tautas iesaistīšanu valsts pārvaldē ar vietējo komūnu tīkla starpniecību. Vēl vairāk — lēmumu pieņemšana tika relatīvi decentralizēta un privātajiem uzņēmumiem dotas plašākas attīstības iespējas.

Kopš atgriešanās pie civilās demokrātiskās valdīšanas formas līdz ar ceturtās republikas pasludināšanu aviācijas leitnanta Džerija Džona Rovlinga vadībā 1992.gada 7.janvārī viņa vadītā Nacionāldemokrātiskā kongresa valdība daudz darījusi, lai sekmētu stabilu politisko un ekonomisko klimatu valstī. Investīcijām labvēlīgais klimats izraisījis vietējo un ārzemju aktivitāti, kas sekmē valsts ekonomiku.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Ganas attiecības?

— Pašlaik, kaut arī starp Ganu un Latviju pastāv labas attiecības, abu mūsu valstu ekonomiskā sadarbība ir neliela, un ceļš uz divu valstu sadarbību pagaidām vēl ir vāji iezīmēts. Šajā situācijā vajadzīga valdību sadarbības iespēju izpēte un koordinācija.

— Ko jūs savas valsts svētku dienā gribētu pavēstīt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Ganas neatkarības 41.gadadienā es gribu izteikt cerību, ka draudzība, kas jau pastāv starp Ganu un Latviju, joprojām nostiprināsies caur aizvien ciešāku un auglīgāku mūsu sadarbību. Atļaujiet man apliecināt arī manis pašas dedzīgu vēlēšanos, lai draudzības saites starp Ganu un Latviju turpmākajos gados turpinātu nostiprināties.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors