ATSAUCĒ IETVERT:
Ar Oskara Kalpaka vārdu, cīņu, mūžu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1998., Nr. 60/61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47194
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Atgadnes. atceres
Ar Oskara Kalpaka vārdu, cīņu, mūžuŠodien, 6.martā, aprit gadskārta, kopš traģiskas nejaušības dēļ kaujas laukā pie Skrundas krīt pirmais neatkarīgās Latvijas karaspēka komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks
Viņš bija pirmais tobrīd vēl skaitliski nelielās un
vāji apbruņotās Latvijas armijas veidotājs un vadītājs brīvības
cīņās, līdz ar to, pateicoties savai drosmei, karavīra pienākuma
apziņai un uzticībai topošajai Latvijas valstij, kļuva par
leģendāru personību mūsu tautas vēsturē.
Oskars Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa Visagala pagasta "Liepsalās" — tagad šī vieta ir Madonas rajona Indrānu pagastā. Beidzis vietējo pagastskolu, Lubānas ministrijas skolu un 1908.gadā Irkutskas karaskolu. Pēc tam kā Krievijas armijas virsnieks dienējis Kostromā, būdams rotas un bataljona komandieris, piedalījies Pirmajā pasaules karā.
1918.gada decembrī Oskars Kalpaks iestājies Latvijas nacionālajā armijā, kļūdams par Cēsu rotas komandieri. Bet 1919.gada 5. janvārī pēc galvaspilsētas Rīgas atstāšanas ar apsardzības ministra Jāņa Zālīša priekšrakstu iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri.