Pagasti un rajoni savās attīstības programmās

Par reģionu ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbību rūpējoties

Maiga Krūzmētra, LLU Humanitārā institūta docente, un Dr. habil. oec. Baiba Rivža, LLU Ekonomikas fakultātes profesore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, - "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "Privātīpašuma" nr.8

Maiga Krūzmētra

Baiba Rivža

Programmas izstrādes 1. posms

SVID analīze

Pirmā posma noslēguma daļā lietderīgi būtu apkopot, kādas, no vienas puses, ir pagasta attīstības priekšrocības jeb stiprās puses, bet, no otras puses, kādas ir pagasta vājās vietas jeb attīstību kavējoši trūkumi. Nepieciešams arī formulēt, kādi ir pagasta attīstību veicinošie ārējie un iekšējie faktori un savukārt draudus radošie un bremzējošie faktori (tā sauktā SVID analīze).

Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā šīs analīzes saturs ir formulēts šādi:

Tātad pirmā posma rezultātā vajadzētu būt

1) esošā stāvokļa aprakstam un noskaidrotai pagasta vietai/ situācijai salīdzinājumā ar citiem pagastiem;

2) galvenajās līnijās noskaidrotam, ar kādām pagasta dzīves situācijām iedzīvotāji ir neapmierināti un kādā virzībā viņi vēlētos perspektīvā tās mainīt. Šo vēlamo perspektīvu bieži sauc par nākotnes vīziju .

Programmas izstrādes 2. posms

Problēmu izdalīšana

Pirmo posmu var nosaukt par sagatavošanās posmu, otru - par rīcības posma sākumu. Šai posmā ir jāvar formulēt pagasta pamatproblēmas un galvenos risināmos jautājumus. Ņemot vērā reālo situāciju Latvijas laukos, ko var raksturot kā pārejas sabiedrību, visiem pagastiem varētu piedāvāt šādu problēmu shēmu:

Vadoties no šīs shēmas, Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā par prioritāri risināmām problēmām tika izvirzītas šādas:

• enerģijas taupīšana;

• jāveicina zemnieku saimniecību specializācija un jaunu, netradicionālu ražošanas veidu attīstība;

• attīrīšanas iekārtu uzlabošana;

• jāsāk darbība lauku tūrisma attīstībā;

• jāuzsāk kultūras nama celtniecība:

• jāizveido visaptveroša informācijas sistēma, kas sniegtu informāciju par pagastu kopumā;

• jāizveido informācijas apmaiņas sistēma pagastā starp iedzīvotājiem un pašvaldību.

Savukārt Liepājas rajona Grobiņas pagastā:

• lauksaimniecības ražošanas kooperatīva izveidošana;

• izveidot datorizētu visaptverošu informācijas datu bāzi;

• jāizveido informācijas apmaiņas sistēma starp pašvaldību un iedzīvotājiem, pašvaldību un uzņēmējiem;

• lai varētu attīstīt tūrismu, kam ir nosacījumi, jāveic plašāka kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un saglabāšana;

• pašvaldībai ir jāorganizē iedzīvotāju izglītošanas darbs par resursu saprātīgu izmantošanu un taupīšanu, vides aizsardzību, sociālo palīdzību, ko var sniegt katrs iedzīvotājs.

Šo divu posmu ietvaros padarāmo var attēlot arī shematiski.

6. attēls. Pagasta/rajona attīstības programmas izstrādes process

Programmas izstrādes 3.posms

Projektu izstrāde un realizēšana

Trešais posms ir pilnīga pāreja uz rīcību un tuvošanos nākotnes vīzijai. Šis posms iesākas ar reālu projektu izstrādi, lai risinātu kādu no izvirzītajām problēmām. Darbības programmu kādas atsevišķas problēmas atrisināšanai kādā noteiktā laika posmā (2 - 3 - 5 gados) sauc par projektu.

Pagastā risināmo uzdevumu darbības projekti var būt

1) tādi, kuru realizēšanai nav vajadzīgi līdzekļi no ārpuses, piemēram, informācijas savākšana un apkopošana par pagastu kā sociāli ekonomisku minireģionu vai arī pagasta teritorijas sakopšana, ko iespējams realizēt ar pagasta iedzīvotāju līdzdalību uz sabiedriskās aktivitātes bāzes;

2) tādi, kuru realizēšanai ir vajadzīgi līdzekļi no ārpuses, piemēram, attīrīšanas iekārtu izbūve vai rekonstrukcija, kuras izmaksas pagasts nav spējīgs segt no sava budžeta, ir vajadzīgi kredīti vai valsts investīcijas;

3) tādi, kuri veicina un attīsta sadarbību ar citām teritoriālām vienībām gan Latvijā, gan arī Eiropā kopēju semināru organizēšanai, savstarpējām vizītēm, lai bagātinātos ar pieredzi.

Pirmās grupas projektu sagatavošana ir vienkāršāka. Tiem nav noteiktas formas, katra pašvaldības institūcija to var izstrādāt pēc saviem ieskatiem. Tomēr projektam ir jāsatur atbildes uz šādiem jautājumiem:

• kādu problēmu ar projekta palīdzību risinās;

• kas ir jāizdara (darba saturs);

• kā to izdarīs (darba metodes, paņēmieni, veidi) ;

• kas paredzēto realizēs (institūcijas, personības);

• kur tas jādara (vietas norāde);

• kad jābeidz projekta uzdevumu izpilde (termiņš).

Šos pirmās grupas projektus bieži sauc vienkārši par darbības plāniem.

Otrās grupas projektu sagatavošana ir sarežģītāka, jo jāizpilda tās prasības, kādas izvirza institūcija, kurā projekts tiek iesniegts finansējuma saņemšanai. Parasti projekta pieteikumā ir jāiekļauj šādas sastāvdaļas:

1. Ievads. Jāraksturo institūcija, kura projektu pieteic (juridiskais statuss, sadarbības partneri, līdzdalība dažādos starptautiskos vai nacionālos projektos utt.).

2. Problēmas apraksts. Jāraksturo pastāvošā problēma, kā tā ietekmē teritorijas attīstību, kas notiks, ja to nerisinās (jāpamato ar skaitļiem, valsts programmām utt.).

3. Mērķi un uzdevumi. Jāsniedz projekta mērķa formulējums, tā realizēšanas posmi katram no posma uzdevumiem.

4. Metodes. Jāuzrāda, ar kādām metodēm tiks realizēts katrs no uzdevumiem, kas ved uz projekta mērķi.

5. Novērtējums. Jāparedz, kā tiks novērtēti konkrētā darba rezultāti, lai konstatētu, vai ieguldītais darbs un līdzekļi ir devuši gaidīto rezultātu.

6. Finansējums. Paredzētie izdevumi tehnikas, tehnoloģijas, materiālu un darbaspēka apmaksai.

7. Pielikums. Dažādi dokumenti, kas palīdz izprast problēmas būtību un tās risināšanas ceļu, raksturo darba vadītāju un izpildītāju personības un kvalifikāciju, dažādi plāni.

Trešās grupas projektu veidošanai ir nepieciešami ārzemju sakari un svešvalodu zināšanas. Šādu projektu rašanos var veicināt vairākas institūcijas, kā Zemnieku federācija, Nevalstisko organizāciju centrs u.c.

7. attēls. N pagastā izdalītie projekti pagasta attīstības veicināšanai.

Izstrādājot jebkuru projektu, vajadzētu noskaidrot, vai par atbildīgo organizāciju darbosies vietējā pašvaldība vai arī kāda no pagasta nevalstiskajām organizācijām - lauksaimniecības biedrība, kultūras biedrība utt.

Tāpat vajadzētu noskaidrot tos pagasta cilvēkus, kuri ir ieinteresēti katrā konkrētā projektā un varētu uzņemties ar attiecīgā projekta realizēšanu saistīto pārmaiņu veicināšanu.

Projektu realizēšanai svarīgi ir pārzināt

1) dažādus fondus un organizācijas, kas sniedz finansiālu palīdzību lauku teritoriju attīstības projektiem un

2) dažādus mācību centrus, kuros var apgūt zināšanas uzņēmējdarbības un citu sabiedrisku aktivitāšu uzsākšanai.

Programmas izstrādes 4. posms

Atkārtota analīze: jaunā stāvokļa novērtējums un attīstības stratēģiskās programmas atjaunināšana.

Šis posms vienlaicīgi ir attīstības stratēģiskās programmas pirmā cikla noslēguma posms un jauna cikla sākums. Jānovērtē iepriekšējā cikla laikā veiktais un jāuzsāk jauns.

Lai nodrošinātu attīstības programmas sekmīgu realizēšanu, vismaz reizi gadā, vislabāk kalendārā gada noslēgumā, jāveic šādi darbi:

• jāpapildina informatīvā bāze ar jauniem skaitļiem par iedzīvotāju kustību, zemnieku saimniecībām, skolnieku skaitu utt., tas ir, par tām parādībām, kuras strauji izmainās vai arī ir pašas nozīmīgākās;

• jāizanalizē projektu izpildes gaita un rezultāti (vai sasniegts plānotais mērķis, vai līdzekļi izlietoti saprātīgi, vai iedzīvotāju līdzdalība bijusi pietiekama utt.);

• jāveic jauna pagasta SVID analīze, no jauna jānosaka pagasta/rajona stiprās un vājās puses, iespējas un draudi;

• uz šīs analīzes pamata jāizvirza jauni prioritāri risināmie uzdevumi un risināšanas varianti;

• jāorganizē kārtējās tikšanās ar iedzīvotājiem, lai informētu viņus par iepriekšējā gada laikā padarīto, uzklausītu domas par tālākām pagasta attīstības perspektīvām un ar viņu līdzdalību izvēlētos jauno problēmu risināšanas optimālākos variantus;

• jāgatavo jauni projekti vai arī jāturpina iepriekšējā posmā iesākto un nepabeigto projektu īstenošana.

Zviedrijā spriež, ka komūna/pašvaldība ir servisa organizācija. Tas nozīmē, ka pilsoņu intereses un vajadzības ir izejas punkts darbībai. Citiem vārdiem, komūnai jābūt spējīgai pielāgoties mainīgajām pilsoņu vajadzībām.