Dzīvokļu privatizācijas gaitai sekojot

Kaut arī dzīvojamo māju privatizācijas process iegājis posmā, kad līdz tā beigām atlicis tikai viens gads, Latvijā joprojām ir vairākas pašvaldības, kurās privatizācijas komisijas vēl nav izveidotas. Kā stāsta Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča , gadās arī tā, ka dažā pilsētā šādas komisijas gan "uz papīra" noorganizētas, taču to locekļiem ir tik daudz pienākumu pamatdarbā, ka viņi ar privatizācijas lietām īstenībā nemaz nenodarbojas. Tādēļ CDzMPK atgādina: ja izveidojas šāda situācija un privatizācijas apjomi ir vērā ņemami, — un tā ir jebkurā rajona mēroga pilsētā —, tad noteikti ir nepieciešami īpaši algoti darbinieki, kas veiktu privatizācijas procesa sagatavošanu, paziņojumu izsūtīšanu un saņemto pieteikumu apstrādi. Pilsētās, kur privatizācija sokas raiti, jau pašā sākumā tika izveidotas darba grupas no diviem līdz četriem cilvēkiem. Piemēram, Liepājā, kur privatizācijas komisijā jau no 1996. gada strādā četri darbinieki, dzīvojamo māju vispārējā privatizācija notiek ļoti raiti un šeit arī vislielākais vispārējā kārtībā privatizēto māju skaits. Te arī būtisks pluss, ka privatizācijas komisija darbojas ļoti plānveidīgi, izsverot privatizācijai nododamo namu kopumu tā, lai ienākumi par neapdzīvojamā fonda privatizāciju segtu izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamo māju sagatavošanai privatizācijai. Tas, protams, attiecināms tikai uz lielākām pilsētām, kur šāds neapdzīvojamais fonds ir. Pašvaldības, kurās neapdzīvojamā fonda nav, atbalsta CDzMPK, daļēji apmaksājot šos izdevumus.

Ī.Simanoviča uzsver, ka tad, ja privatizācijas komisijas tiek dibinātas tikai šobrīd, tātad arī reālais darbs tiek uzsākts tikai tagad, tomēr nepieciešams lielāks darbinieku skaits, jo pakāpeniskām iestrādēm vairs nav laika.

Arī komisiju locekļu kvalifikācija, kā atzīst I.Simanoviča, dažviet ir ļoti vāja: viņi vai nu neizprot, vai nemaz nav pietiekami iepazinušies ar attiecīgo likumdošanu. Šis jautājums kļūst ļoti aktuāls, jo likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" paredz, ka šo māju īrniekiem (izņemot parādniekus un dienesta dzīvokļu īrniekus) ir tiesības kļūt par dzīvokļu īpašniekiem un pēc tam arī brīvi rīkoties ar šo nekustamo īpašumu — ieķīlāt, pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā. Ja komisija nedarbojas, tas nozīmē, ka šīs tiesības iedzīvotājiem netiek nodrošinātas. Tiek bremzēts arī pats privatizācijas process, jo, kā liecina statistika: jo rosīgāk un publiskāk strādā privatizācijas komisijas, jo arī iedzīvotāju atsaucība lielāka. Latvijā kopumā par dzīvokļu īpašniekiem vēlas kļūt ne vairāk kā 20 procenti pašreizējo īrnieku. Ī. Simanoviča prognozē, ka galu galā dzīvokļus tomēr privatizēs apmēram 70 procentu iedzīvotāju. Ja šī izvēle tiks atlikta uz pēdējo brīdi, var gadīties, ka tad būs lielas neērtības un uztraukumi tieši pašu radīto rindu un sastrēgumu dēļ. Taču, ja kādā pašvaldībā privatizācija joprojām ir "lāča miegā" un kāds no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem bažījas par iespēju savu mājokli atstāt mantojumā, tad viņš var rakstīt pašvaldībai iesniegumu ar lūgumu atļaut privatizēt dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, t.i., paātrinātā kārtībā. Tas jāraksta divos eksemplāros, sev atstājot kopiju, uz kuras ir paraksts, ka pašvaldībā šis iesniegums saņemts. Ja īrnieks šādi ir izteicis vēlmi privatizēt dzīvokli, tas saskaņā ar likumdošanu ir uzskatāms par pamatu, lai tiesā mantiniekiem atzītu tiesības turpināt privatizāciju un saņemt mantojumā dzīvokli.

Bet varbūt nemaz nevajag gaidīt pēdējo stundiņu, un iesniegumus rakstīt jau laikus? Ja tādi būs, pašvaldībai nekas cits neatliks, kā dibināt privatizācijas komisiju un beidzot sākt rīkoties. Jo nav taču vienalga, vai cilvēks, teiksim, Līvānu mājā ir tikai īrnieks un tikai zemes lietotājs vai arī, izlietojot dažus simtus sertifikātu, kļūst par pilntiesīgu saimnieku.

Jēkabpilī sasalums arī privatizācijā

26. februārī, klātesot rajona pašvaldību vadītājiem un arī privatizācijas komisiju priekšsēdētājiem, dzīvojamo māju privatizācija tika vētīta Jēkabpilī. Statistika rāda, ka Jēkabpils rajonā līdz 1. februārim privatizācijai nodoti 359 dzīvokļi, tātad gandrīz 22 procenti no to kopskaita. Paātrinātā kārtā privatizēta gandrīz trešā daļa dzīvokļu, visi Jēkabpilī. Ar vispārējo privatizāciju sokas gausāk — pavisam rajonā tai sagatavotas 140 mājas, no kurām vairāk nekā 100 atrodas pilsētas teritorijā. Tātad, kā atzīst Ī.Simanovoča, visi pārējie divdesmit trīs rajona pagasti privatizācijai nodevuši tikai trīs desmitus māju. Trijās pašvaldībās — Asares, Dignājas un Gārsenes pagastā — vispār nav uzsākts privatizācijas process, un vienā no tiem pat nav nodibināta privatizācijas komisija. Jā, kontrasti ir lieli. Turpat blakus Aizkraukles rajonā privatizācijai nodots gandrīz 30 procentu dzīvojamo māju, bet Preiļu rajonā — vairāk nekā 40 procentu. Turklāt, kā informē Ī.Simanoviča, CDzMPK Jēkabpils rajonam apmaksājusi arī privatizācijas izdevumus, diemžēl rajona pašvaldības šo iespēju maz izmantojušas — nav pat pasūtījušas Valsts zemes dienestam zemes piesaistes projektus un pieprasījušas tos apmaksāt. Un vissliktākais esot tas, ka arī šajā gadā šīs Jēkabpils pašvaldības nav pat plānojušas uzsākt privatizāciju. Ja ņem vērā, ka, visātrākais, gada ceturksni pēc privatizācijas uzsākšanas sagaidāmi pirmie rezultāti, t.i., mājas iereģistrētas zemesgrāmatā un iespējams izsūtīt privatizācijas paziņojumus, tad nav saprotams, ko šīs pašvaldības gaida. Ī.Simanoviča uzsver — ja šajā gadā netiks privatizēta vairāk nekā puse no privatizācijai pakļautā dzīvojamā fonda, tad nākamgad neko vairs nevarēs paspēt.

Šajā tikšanās reizē kopīgi tika izrunāti privatizācijas pamatprincipi un darba organizācijas jautājumi, kā arī lemts par zemes piesaistes projektu pasūtīšanu. Pēc mēneša būs nākamā tikšanās, kurā vērtēs padarīto. Varbūt līdz tam laikam arī privatizācijas sasalums būs izkustināts?

Kā nostiprināt zemesgrāmatā paju mājas

Par to, kā līdz galam privatizēt tā dēvētās paju mājas, piesaistot šīm mājām zemi un nostiprinot īpašumu zemesgrāmatā, dažkārt ir neziņā pat pagastu pašvaldību vadītāji. Ī. Simanoviča atgādina — ja ir jaukts īpašums (dzīvojamā mājā daļa dzīvokļu pieder pašvaldībai, bet daļa izpirkti par pajām), tad zemesgrāmatā to var reģistrēt pašvaldība. Ja par pajām privatizēti visi dzīvokļi, tad iniciatīva jāuzņemas viņiem pašiem. Izdevumi jāsedz visiem kopā, taču vienam no mājas iedzīvotājiem jāsakārto visi dokumenti ierakstam zemesgrāmatā. Pēc tam katrs no viņiem varēs reģistrēt savu dzīvokli kā atsevišķu īpašumu. Grūtības var radīt tas, ka daudziem šo par pajām privatizēto dzīvokļu īpašniekiem jau sen vairs nav sertifikātu, pat ne tā viena, kas būtu nepieciešams zemes gabaliņa izpirkšanai. Ko darīt? Maz ticams, ka pussertifikāta vai viena sertifikāta dēļ kāds uzņemsies pūliņus atvērt jaunu grāmatiņu un veikt visas nepieciešamās operācijas. CDzMPK ierosinājusi, lai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tiktu izdarīti grozījumi un tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvokļus privatizējuši par pajām, zemi zem mājām piešķirtu bez papildu samaksas, uzskatot, ka viņi ar savām pajām par to jau norēķinājušies.

Un nobeigumā, atgriežoties pie privatizācijas lietām — lai līdz nākamajam gadam paspētu nodot privatizācijai visu plānoto dzīvojamo fondu, Latvijā šogad ik mēnesi nepieciešams privatizācijas paziņojumus izsūtīt vairāk nekā 20 000 dzīvokļu īrniekiem. Februārī izsūtīts vislielākais paziņojumu skaits līdzšinējā privatizācijas gaitā — gandrīz deviņi tūkstoši paziņojumu par dzīvojamo nodošanu vispārējai privatizācijai.

Mudīte Luksa, "LV"