Aļģirda Brazauska darbības pārskata referāts

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks saskaņā ar Konstitūciju Seimā nolasīja savu pēdējo pārskata referātu. Šajā paplašinātajā Seima sēdē piedalījās jaunievēlētais prezidents Valds Adamkus, valdības locekļi, Konstitucionālās tiesas tiesneši, Augstākās un Apelācijas tiesas vadītāji, diplomātisko misiju pārstāvji, dažādu Seima institūciju vadītāji un citi viesi.

Aļģirds Brazausks apgalvoja, ka visā savā valdīšanas laikā ir centies īstenot cilvēku samierināšanas, dažādu interešu saskaņošanas un vienošanās meklēšanas politiku.

Prezidents izteica prieku, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par valsts pārvaldi, vienlaikus norādot uz to, ka samazinājusies aktivitāte, vēlot vietējās varas struktūras. Aktuāla ir nepieciešamība risināt sasāpējušās pašvaldību problēmas.

Prezidents konstatēja, ka Lietuva īsteno straujas ekonomiskās reformas un ka to rezultātā makroekonomiskie rādītāji Lietuvā 1997. gadā bijuši labāki nekā dažās Viduseiropas valstīs. Aļģirds Brazausks uzskata, ka Seimam un valdībai vairāk uzmanības jāveltī lauku sociālajām problēmām, jo arvien palielinās atšķirība starp pilsētu un lauku iedzīvotāju ieņēmumiem.

Aļģirds Brazausks norādīja arī uz vairākām citām problēmām, kurām turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība — tiesiskās aizsardzības ierēdņu atbildības palielināšana, izglītības reforma, visu skolas vecuma bērnu iesaistīšana skolās, valsts robežu un kaimiņattiecību risināšana.

Prezidents mudināja nenoskumt par to, ka šogad Eiropas Savienība ar Lietuvu vēl nesāks sarunas par uzņemšanu šajā organizācijā, bet priecāties par to, ka Lietuva ir izcīnījusi sev atbilstošu vietu pasaules valstu starpā, un censties iekļauties Rietumeiropas drošības un aizsardzības struktūrās.

Prezidents atzina, ka šis referāts viņam bijis pats grūtākais visā viņa valdīšanas laikā.

Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus referātu novērtēja atzinīgi un norādīja, ka tas bijis plašāks nekā parasti. Valds Adamkus atzina, ka šajā referātā nav saskatījis "norādījumus nākotnei" un ka viņu pārsteigusi daudzu Seima deputātu vienaldzība pret šo pārskata referātu. Atsevišķi Seima locekļi tā laikā bija iegrimuši laikrakstu lasīšanā…

Rakstnieks Jons Avīžus — gada cilvēks

Ievērojamais lietuviešu rakstnieks Jons Avīžus saņēmis Kembridžas starptautiskā biogrāfiju centra (Anglija) ģenerāldirektora Nikola S. Lo vēstuli, kurā paziņots, ka J.Avīžum tiek piešķirts Starptautiskā gada cilvēka (1997/1998) goda nosaukums.

Vēstulē paskaidrots, ka Kembridžas starptautiskā biogrāfiju centra redaktorāts un padomdevēju padome ik gadu izskata desmitiem tūkstošu biogrāfiju, no kurām izvēlas nedaudzus cilvēkus, kam tiek piešķirts šis unikālais goda nosaukums.

Kembridžas starptautiskais biogrāfiju centrs ir viens no visievērojamākiem biogrāfisko rādītāju izdevējiem pasaulē. Tas izdod 20 dažādu "Kas ir kas" enciklopēdiju, kuras ir piedzīvojušas 132 izdevumus.

Nikols S. Lo vēstulē apsveic J.Avīžu ar šī augstā nosaukuma piešķiršanu un izsaka cerību, ka viņš pieņems šādu pagodinājumu.

Spiediens uz Seimu un "telekomu"

Lietuvas Seims ārkārtas sesijā paredzējis apspriest jautājumu par vietējo telefona sarunu tarifu atsaukšanu. Lietuvas arodbiedrības gatavojas šajā dienā pie parlamenta ēkas sarīkot protesta mītiņu.

Arodbiedrības arī aicina telefonu īpašniekus uz protesta akciju pret "Lietuvos telekomas" — katru vakaru pusdeviņos (sākoties TV panorāmai) uz desmit minūtēm nocelt telefonu klausules. Cilvēkiem tas neko nemaksās, bet "telekoms" sapratīs, ka tas ir telefonu lietotāju protests. "Lietuvos telekomas" uzskata, ka šāds "boikots" ir veltīga laika izšķiešana, kas neietekmēs "telekoma" darbu, bet radīs neērtības abonentiem.

"Lietuvos telekomas" tehnikas departamenta direktora vietnieks Justs Baltaķis norādīja: ja daudzi vienas līnijas abonenti ilgāku laiku turēs noceltas telefonu klausules, telefonu centrāles automātiskā iekārta to uztvers kā līnijas bojājumu un abonentus atvienos. Lai telefons sāktu darboties, tā īpašniekam nāksies zvanīt uz sakaru centru un lūgt no jauna pieslēgt viņa telefonu. Ja šī parādība kļūs masveida, abonentiem uz telefona atkalpieslēgšanu var nākties gaidīt 4–5 stundas.

Lauku tūrisms — bīstams bizness

Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, Lietuvā viesus var uzņemt tikai 112 lauku sētas. Bet, piemēram, Žemaitijas nacionālā parka teritorijā esošajā Beržoru ciemā divās trešdaļās no tām istabas nav piemērotas atpūtnieku vajadzībām. Gandrīz puse Beržoru zemnieku nevar pienācīgi iekārtot un uzturēt kārtībā mājas, jo viņiem nav tik daudz naudas. Taču tā nav lielākā lauku tūrisma problēma Lietuvā.

Ekonomisko pētījumu centra direktore Rasa Morkūnaite apgalvo, ka lauku tūrisms Lietuvā pagaidām ir bīstams bizness, jo tas nav likumīgi noformēts. Zemnieki baidās, ka viņu mājas pārbaudīs daudzas dažādas komisijas un inspekcijas un ka viņiem nāksies maksāt dažādus nodokļus un sodanaudu, kas pārsniegtu viņu ieņēmumus no šī biznesa. Tā kā Lietuvā vēl nav likuma par zemnieka saimniecību un nav reglamentēts zemnieka juridiskais statuss, nav arī skaidrs, cik un kādi nodokļi jāmaksā tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar tūrisma biznesu.

R.Morkūnaite uzskata, ka lauku tūrisms Lietuvā varētu sākt normāli attīstīties apmēram pēc gada, ja pa to laiku Seims pieņemtu Tūrisma likumu, bet valdība izdotu attiecīgos pēclikuma dokumentus. Valstij vajadzētu palīdzēt zemniekiem attīstīt lauku tūrisma biznesu, reklamējot to gan savā zemē, gan ārzemēs.

Strauji atdzimst celtniecība

Lietuvas celtnieku asociācijas prezidents apgalvo, ka, salīdzinājumā ar 1996. gadu, pērn Lietuvā paveikto celtniecības darbu cena ir par 11,4 procentiem lielāka. Par 28 procentiem pieaugušas celtnieku darba algas, palielinājusies peļņa, bet celtniecības darbu rentabilitāte jau pārsniedz 10 procentus. Tā kā celtniekiem ir vairāk darba pašu zemē, par 5 procentiem samazinājies ārzemēs celtniecībā nodarbināto lietuviešu skaits.

Valsts ārpolitikas galvenie virzieni

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, runādams Igaunijas parlamentā, uzsvēra, ka ar 1997.gadu beidzies zināms posms Igaunijas ārpolitikā. Par tā sākumu uzskatāma Krievijas armijas izvešana 1994.gada 31.augustā. To varēja īstenot, pateicoties Igaunijas neatkarības oficiālajai atjaunošanai 1991.gadā, Igaunijas interesēm atbilstošai ārpolitikai kā Eiropā, tā transatlantiskajā telpā.

Analizējot starptautisko situāciju, jau iepriekš bija skaidrs, ka 1997.gadā Igaunija neiekļūs to valstu vidū, kuras uzaicinās pirmās iestāties NATO. Tāpēc visi spēki tika virzīti Eiropas Savienības virzienā. Luksemburgas lēmums Igaunijai nozīmē gan pienākumus, gan godu. Panākumi garajā sarunu periodā būs iespējami tikai nopietnu pūliņu rezultātā. ES valstu pārstāvji ir apstiprinājuši, ka divas trešdaļas ar sarunām saistīto problēmu vajadzēs risināt Igaunijā, nevis Briselē.

Pēc valdības atziņām, Igaunija ES paplašināšanās procesā ir nokļuvusi tādā periodā, kad pašā ES mainās ārējā un iekšējā politika, notiek to sakausēšana. Sarunu gados vienlaikus pārveidojas arī Igaunijas politiskā kultūra. Igaunijas ārpolitikas mērķis šajā gadā ir parakstīt vienošanos par bezvīzu režīma ieviešanu ar Šengenas valstīm.

Aizsardzības politikas galvenais mērķis — darbošanās tādā virzienā, lai Igaunija kļūtu par pilntiesīgu NATO locekli. Būtiski ir tas, ka 1999.gads ir NATO jubilejas gads, kad NATO valstu vadītāji tiksies Vašingtonā. Turklāt šajā gadā galīgi tiks lemts par uzņemšanas kandidātvalstīm.

Tādēļ nozīmīgākais turpmāk ir mūsu aizsardzības spēku ikdienas pilnveidošanas darbs. Vispirms ir jāpalielina budžeta līdzekļi aizsardzības spēkiem. Šo līdzekļu nepieciešamība ir jāizskaidro gan parlamentā, gan tautā.

Igaunijas un Krievijas attiecības ir labākas nekā pirms gada. Robežlīguma parakstīšana ar Krieviju šogad ir reāla, un līdz ar to arī būtiska kļūst attiecību uzlabošanās.

Prēmija par mūža ieguldījumu

Šogad šī 200 000 kronu prēmija piešķirta Tartu Universitātes emeritētam profesoram Juhanam Pēgelam. Viņš ir pētījis igauņu žurnālistikas vēsturi un igauņu tautasdziesmu valodu, publicējis daudz rakstu par igauņu valodu, žurnālistiku un rakstniecību. Piedalījies antoloģijas "Igauņu tautasdziesmas" un akadēmiskā izdevuma "Kalevipoeg" ("Kalevdēls") sastādīšanā, uzrakstījis arī romānu "Es kritu kara pirmajā vasarā".

Pats Juhans Pēgels par nozīmīgāko savā dzīvē uzskata tieši pedagoģisko darbu, tas ir veikts visilgāk, tas prasījis visvairāk pūļu un atbildības.

"Igaunijas enciklopēdija" — gadu tūkstošu mijā

Kopš pagājušā gada Rakstnieku mājā atkal trešdienās notiek tā sauktie problēmu vakari. Vienā no šādām trešdienām par Igaunijas enciklopēdijas izdevniecības darbiem, problēmām un nākotnes plāniem runāja tās direktors Tenu Kogers un galvenais redaktors Īlo Kaevats.

Izdevniecības galvenais darbs ir lielā enciklopēdija, kuras 10.sējums parādīsies marta beigās vai aprīlī. Tas ir "Igaunijas enciklopēdijas" (EE) pēdējais pamatsējums. Vēl paredzēts izlaist trīs papildu sējumus: 11. un 12. sējums būs veltīts tikai Igaunijai, bet 13.sējums — reģistriem. Šī būs pirmā sistemātiskā enciklopēdija par Igauniju. Ir paredzēts, ka enciklopēdija tiks pabeigta gadu tūkstošu mijā.

Izdevniecība izdod arī dažādas speciālas enciklopēdijas, biogrāfiskus leksikonus, vārdnīcas, uzziņu krājumus un arī tulkoto literatūru. 1998.gadā iznāks trīssējumu "Igaunijas lauksaimniecības enciklopēdija", viensējuma kopojums "Igaunijas tautas kultūra", "Igaunijas teātra biogrāfiskais leksikons", "Igaunijas dārzkopības biogrāfiskais leksikons" u.c.

Uzturēšanās atļaujas dzīvošanai valstī

Pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, šā gada sākumā Igaunijā dzīvoja 320 000 cilvēku, kam bija uzturēšanās atļaujas, no tiem 11 418 — pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Derīgas uzturēšanās atļaujas ir arī 8460 jauniem migrantiem un 311 940 ārzemniekiem, kuriem pēc likuma, sākot ar 1998.gada 12.jūliju, būs tiesības pieprasīt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pēc departamenta datiem, valsts pasēs ir ielīmētas uzturēšanās un darba atļaujas zīmes.

Uzturēšanās atļaujas izdotas šādu citvalstu pilsoņiem:

Krievijas — 88683, Ukrainas — 1669, Latvijas — 1127, Baltkrievijas — 1032, Lietuvas — 1019, Somijas — 881, Vācijas — 203, ASV — 118, Zviedrijas — 79, Polijas — 50.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu — Evija Liparte

par Igauniju — Katrīna Ducmane