MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

Sēlija — šūpulis, sētuve, mūžība vienuviet

Pēc 4. Sēlijas dienām Gārsenē un Aknīstē

1940.gada 2.jūnijā Gārsenes 6 klašu pamatskolas izlaiduma aktā ieradās Valsts un Ministru prezidents Dr.Kārlis Ulmanis. Te viņš teica garu runu. Interesanti, ka viņš runājot daudzkārt uzteicis gārseniešus.

Daži teikumi no Dr.K.Ulmaņa runas: "Arī še Gārsenē arvien bijuši vīri, kas ir rūpējušies par to, lai dzīve ietu uz priekšu, kas ir dzīvi virzījuši uz priekšu ikdienas darbos, zemes apsaimniekošanā, tāpat arī kopējos pasākumos, kopdarbībā viņas dažādos veidos. Tanī pašā laikā jūs esat arvien pierādījuši, ka jūs augsti turat garīgo augšanu.(..) Visiem jāseko aicinājumam, ka visiem būs jāsastrādā un jāsadarbojas, jo visu mēs daram mūsu pašu labā, visas tautas un valsts labā."

4. Sēlijas dienu ietvaros tiekoties ar Gārsenes un Aknīstes ļaudīm, dzirdēju galvenokārt par pēdējos gados padarīto un iecerēm. Bija arī trūkumu izvērtēšana.

Gārseniešu dzīvi vada enerģijas pārpilnā pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Mažeika, pagasta lauksaimniecības konsultants Andris Zībergs, apbrīnojams vēsturnieks skolotājs Andris Punculis, Gārsenes tūrisma koordinatore Līga Mažeika, kultūras dzīves vadītāja, talantīga mūziķe Marija Miglāne. Izdomas bagāti, darbīgi skolotāji.

Gārsene ir bagāta! Ar rosīgiem ļaudīm, kuri prot cienīt savu pagātni un ar to iepazīstināt pasauli. Ierosmi viņiem devusi Latvijas Kultūras fonda darbība, tās pirmais kopas vadītājs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docents Jānis Kažoks. Vēlāk vadību pārņēmušas pašvaldības darbinieces un tagad par Gārseni kā tūrisma centru zina visā pasaulē. Un te ir ko redzēt. Tādēļ neliels ieskats Gārsenes skolas muzejā.

Kurzemes hercogistes uzplaukums saistās ar hercoga Jēkaba laikiem (1642—1682). Bez citiem ievērojamiem saimnieciskajiem pasākumiem hercogs Jēkabs bija nodomājis savienot Daugavas un Lielupes ūdensceļus, izrokot kanālu starp Dienvidsuseju un Eglaines upi. Tas Kurzemei ļautu daudz vienkāršāk tirgoties ar Krievzemi, apejot Rīgas muitu (Rīga tajos laikos bija Zviedrijas Karalistes pilsēta). Zviedrijas karalis pat bijis gatavs pieteikt karu Kurzemei, lai pārtrauktu jauno ūdensceļu izveidi. Hercogs Jēkabs piekāpās, bet vēsturei un arī šodienai saglabājies kanāla pamats — Vilkupe.

Vācu barons Budbergs 1839.gadā sekmēja mācību iestādes dibināšanu Gārsenē un 1878.gadā palīdzēja uzcelt jaunu skolas namu. Toties krievu administrācija lika gārseniešu bērniem uzkārt kaklā kauna tāfeles: "Es starpbrīdī runāju latviski, nevis krieviski."

Vietējo baronu cilvēcība, pat cieņa pret tautu novērsa daudzus sarežģījumus šajā pagastā 1905.gadā. Galvenie uzdevumi, ko izvirzīja šeit ieradušies lielinieku musinātāji, bija uzlauzt spirta dedzinātavas pagrabus. Pateicoties gārseniešu nosvērtībai, arī no Rīgas atbraukušajam studentam, vēlākajam augsnes zinātņu profesoram P.Kulitānam, pagastā tika saglabāta kārtība.

Brīvības cīņu laikā (1918—1919) Gārsene kļuva par novada atbrīvošanas centru no lielinieku varas. Tieši šeit sākās aktīva "zaļo partizānu" kustība. Atsevišķās partizānu vienības apvienot izdevās leitnantam Jānis Indānam un 1919.gada jūlijā izveidot Augškurzemes partizānu pulku. Partizānu pulka cīnītājiem 1924.gadā tika atklāts piemineklis Asarē.

1940.—1953.gads — drausmīgā mūsu tautas nāves pļauja. 1941.gada 14.jūnijā Gārsene zaudēja astoņpadsmit labākos, aktīvākos cilvēkus. Viņu piemiņai 1942.gadā tika iestādīta birzs. Pēc otrreizējās okupācijas sarkanās varas pirmais pasākums bija šīs birzs iznīcināšana. Izrauts, protams, tika arī K.Ulmaņa stādītais ozoliņš pie Gārsenes pils. 1944.—1946.gadā uz "saulaino Sibīriju" devās 56 gārsenieši. Pretestība okupantiem nerimās, kolektivizācija neveicās. Lai iebaidītu tautu un likvidētu atklāto vai slēpto pretestību, bija vajadzīgs 1949.gada 25.marts. Šī diena drūmi uzausa 70 gārseniešiem.(..)

Ar ko tad Gārsene lepojas šodien? Lūk, atbildes.

• Liekas, ka esam "bagātākais" pagasts, jo dzīvojam uz ļoti augstvērtīgām dzelzsrūdas atradnēm. Tiesa, tās atrodas apmēram viena kilometra dziļumā.

• Esam saglabājuši arhitektoniski vērtīgas celtnes — pili, baznīcu, kapliču. Baznīcā ievietotas vācu firmas "Valkers" ērģeles (šīs firmas ērģeles atrodas arī Domā). Mūsu baznīcā pēdējos gados spēlējuši labākie Latvijas ērģelnieki.

• Cenšamies kopt gleznaino Dienvidsusejas senleju un Gārsenes parku. Jau izveidotas vairākas skaistas atpūtas vietas, tajā skaitā rajonā labākā kalnu slēpošanas trase ar apgaismojumu un pacēlājiem.

• Gārsenē saglabājusies vienīgā paju sabiedrība rajonā. Šodienas bezdarba apstākļos tas nav mazsvarīgi.

• Atceroties K.Ulmaņa vārdus, ka tautai nav nākotnes, ja tā neatcerēsies savu pagātni, te cenšas apgūt novada vēsturi, atminēties ievērojamākos novadniekus. Jau atklātas piemiņas plāksnes represētajiem gārseniešiem, Latvijas kara pulka komandierim, ģenerālim Jānim Indānam, pie pils atrodas piemineklis augsnes zinātniekam, profesoram Pēterim Kulitānam un skolā ir piemiņas plāksne docentam Jānim Kažokam.

Ievērojamāko gārseniešu vidū jāpiemin pieminēts Lāčplēša ordeņa kavalieris J.Kalnietis, gleznotāja I.Vīksne. Gārsenē šūpulis kārts Zemnieku drāmas teātra direktoram P.Ašakam, LLA docentiem O.Kulitānam un J.Kažokam, ievērojamajam agronomam un novadpētniekam J.Vilānam, vēsturniekam J.Kulitānam un citiem ievērojamiem darbiniekiem.

• Kultūras nams ir skaisti izremontēts. Zāle tiek izmantota arī sporta sacensībām. Pagasta padome ir iekārtojusi arī savu gaumīgo sēdekli šajā telpā. Te darbojas kafejnīca, arī veikals.

• Ja Dr.K.Ulmanis cildināja Gārsenes skolotājus 1940.gadā, tad tas pats jādara šodien. To apliecina viņu devums.

Šajā mācību gadā ar Izglītības ministrijas rīkojumu Nr.336 "Par mācību laiku un brīvdienām vispārizglītojošās un speciālajās mācību un audzināšanas iestādēs 1997./1998.m.g. bija noteikta projekta nedēļa — no 21.februāra līdz 1.martam.

Projektu tēma bija — "Es savā Gārsenē". Šos projektus izstādīja skolā, kur tie tika publiski aizstāvēti un vērtēti. Sēlijas dienu noslēgumā projektus izstādīja kultūras namā, kur notika kora "Absolventi" koncerts. Lūk, šie projekti.

1. "No vecmāmiņas pūralādes" — konsultantes Dace Geida un Ingrīda Vendele.

2. "Mana skola, tās apkārtne sapņos un īstenībā" — konsultante Kristiāna Kalniete.

3. "Mēs Gārsenē — par Gārseni" — konsultante Vineta Platgalve.

4. "Manas ģimenes saknes Gārsenes pagastā" — konsultante Austra Seikste.

5. "Klases telpu apgaismojums un žalūziju izveides princips" — konsultante Mirdza Zīmele.

6. "Mūsu pagasta vārds Latvijā un pasaulē" — konsultante Sanita Dobkeviča.

7. "Veselīgs uzturs" — konsultante Daira Linarte.

8. "Gārsenes pagasta lauku sētās saglabāti seno darbarīku apzināšana, iepazīšana, izpētīšana un attēlošana" — konsultants Guntars Geida.

Var tikai cildināt gārseniešus par šo vērienīgo veikumu un izstādi. Cik daudz vēstures materiālu vēl var atrast vecmāmiņas pūrlādē, ģimeņu sakaru pētījumos! Paldies čaklajiem darītājiem!

Aknīste — pilsēta ar lauku teritoriju. Tās domi vada gudrs un enerģisks priekšsēdis Laimonis Medveckis. Te bija runas par paveikto un galvenokārt par nākotni. Par izdarīto — daži teikumi no L.Medvecka publikācijām viņu pašu — izdevumā "Mana Aknīste".

Autors uzteic Aknīstes vidusskolu. Paldies saka bezdarbniekiem Jānim Ķinķevskim un Edvīnam Rumpim — par uzceltajiem šķūņiem pie kultūras un sociālo centru ēkām. 1997.gada 5.jūlijā Aknīstē atklāts slavenais lietuviešu mākslinieku Miķēnu muzejs (ekspozīcijas iekārtošanā palīdzēja Lietuva). Kultūras darbā Aknīstē labi panākumi, arī daudz ieceru. Šogad Aknīstē svinēs 700 gadu atceri, kopš tās vārds minēts hronikās.

Rakstā "Jauno gadu sākam ar jauniem darbiem" L.Medveckis raksta:

"Nākamajā domes sēdē lems jautājumu par Aknīstes pilsētas domes un SIA "Lielmežotne" kopīgas SIA izveidošanu. Domei šajā SIA piederēs divas kapitāla daļas.(..)

Spriedējiem un kritizētājiem liekas tā: purvu atdevām vāciešiem, zemi — dāņiem un "Lielmežotnei". Ko tad gūsim no tādas jaunizveidotas SIA?

Tiks efektīvi apsaimniekota zeme apmēram 800 ha platībā, audzējot šķirnes sēklas un cukurbietes, tiks būvēta kalte, klēts, sniegti lauksaimniecības pakalpojumi iedzīvotājiem, attīstīts tūrisms un komercmedības, sakopta vide. Būs jaunas pastāvīgas un sezonas darba vietas. Pašvaldībai būs ienākuma nodoklis no strādājošiem. Ja jaunizveidotā SIA strādās ar peļņu, pašvaldība saņems attiecīgo dividendi 1,5% no realizācijas ienākumiem gadā. Es domāju, svarīgi ir tas, ka nestāvam uz vietas, meklējam dažādas saimniekošanas formas un veidus. Ceru, ka drīs nebūs "kokvilnas lauku" un bezdarbs tiks samazināts līdz minimumam. Būsim optimisti!"

Un Aknīstes saimnieks ir optimists. Jau ieskicēts Sēlijas reģionālās attīstības centrs, kurā darbotos vairāki apkārtējie pagasti. Iecerēts risināt daudzas saimnieciskās lietas. Aknīstieši lūdz Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju sarīkot šī gada maijā vai jūnijā izbraukuma sēdi Aknīstē — lai pārrunātu saimnieciskās un kultūras lietas un sadarbību ar tuvajiem kaimiņiem Lietuvā. Šo ziņu LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš uzklausījis ar izpratni un atsaucību.

Taču bija arī nepatīkamas sarunas. Viena tēma tika iztirzāta gan Aknīstē, gan Gārsenē.

Lūk izraksts no Gārsenē nolasītās vēstules:

"Gadiem ieilgušais darbs Latvijas reģionālajā pārdalīšanā vēl līdz šodienai ir slepenībā. Nav nekādu konkrētu priekšlikumu. Nav ekonomiskā pamatojuma. Ir tikai baumas.

Sēlijā, mūsu apkārtnē, pēc "Dziesmotās revolūcijas" ir noticis galvenokārt sabrukums. Sēlijas ceļi. Nav zināms, kura paaudze varētu ar šīm Latvijas valdībām to atrisināt. Ceļš no Aknīstes līdz Jēkabpilij būtu jāaprūpē valstij. Taču, lai veidotu tūrisma infrastruktūru, kur ir jau panākumi, vispirms jāasfaltē trīs ceļa posmi:

daži kilometri ceļa uz Jaunjelgavu gar Daugavu;

ceļš Nereta—Aknīste. Te ietilpst ceļa posms arī līdz Kišku kapiem, kur tagad atdusas Jānis Jaunsudrabiņš.: Arī ceļš: Zasa—Dunava—Cukuriņi—Dviete.

Bet ministra Viļa Krištopana atbildes par ceļu būvi akadēmiķim J.Stradiņam un vietējiem ļaudīm bija noraidošas. Nebūs ceļu uzlabojumu, jo nav 2 miljonu latu. (Skat. "LV" 1997.02.10.nr.251/252 un 1997.14.10.nr.265/267.)

Tādēļ ierosinām atvērt ziedojumu kontus Aknīstē "Sēlijas ceļi" latos un ārzemju valūtās. Lūgsim Latvijas iedzīvotājus un visus tautiešus pasaulē — ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Venecuēlā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Vatikānā, Dānijā un citās zemēs — palīdzēt ar ziedojumiem.

Izplatīsim šo aicinājumu visos ārzemju latviešu periodiskajos izdevumos un lūgsim ietvert radioraidījumos tajās valstīs, kur raida latviešu valodā. Lūgsim visus Latvijas Republikas Saeimas deputātus, kuri ievēlēti šajā novadā — Sēlijā, uzņemties konkrētu darbību un par to atskaitīties."

Pelnīta kritika bija adresēta Sēlijas asociācijai. Daudzi esot ieinteresēti kļūt par tās biedriem. Taču formāli tas vēl nav nokārtots. Novads ceļ Sēlijas vārdu arvien lielākā godā. Var tikai priecāties, ka Sēlija plaukst. Ne tikai Gārsenē un Aknīstē. Lai diženāki panākumi! (Skat. arī "LV" 1998.26.02., nr. 51/52)

 

Tad Lībeks sāka tīrīt Sventu un izlīdzināt tās līkumus, tā kā jau pēc 2 1/2 gadiem bija iespējams pludināt visas apkārtnes ražojumus pa Sventu lejup, caur Viliju un Nemunu, līdz Klaipēdai. Šis apstāklis radīja Rīgā pamaatotu uztraukumu. Pasākums pamudināja arī hercogu Jēkabu ķerties pie darba, apvienojot Daugavu ar Lielupi caur Eglaini un Susēju, 1661.gada augusta mēnesī 400 zemnieku izraka kanālu, ko nākamajā ziemā 200 strādnieku padziļināja. 1668.gada pavasarī Radzivils piesolīja palīgspēkus — 2000 lietaviešu zemniekus. Taču darbu pārtrauca

Gārsenieši, viesi un koris "Absolventi" (diriģents — profesors Pauls Kvelde) pieminēja ģenerāli. Gārsenes pagasta enciklopēdists par Jāni Indānu, kuram 28.februārī bija 103. dzimšanas diena, pastāstīja, ka Jānis Indāns dzimis 1895.gada 28.februārī Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagasta "Indānos". Beidzis Gārsenes sešgadīgo skolu un Subates skolu. Pēc tam mācījies Viļņas tehniskajā vidusskolā un Harkovas tehniskajā institūtā. Kara gaitas sācis 1916.gadā Krievijas armijā, artilērijas kara skolā, kur ieguva virsnieka pakāpi. 1919.gadā vadījis Augškurzemes zaļo partizānu vienības cīņas pret padomju armiju, bet 1919.gadā 20.jūnijā līdz ar Augškurzemes partizānu vienību pārnācis Latvijas nacionalās armijas rindās. Lāčplēša kara un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Latvijas kara aviācijā dienējis kopš 1920.gada. 1923.gadā beidzis kara aviācijas skolu kā lidotājs — novērotājs un iecelts par Kara aviācijas skolas priekšnieku. 1928.—1929.gadā militārais atašejs Lietuvā. 1930.gadā paaugstināts par pulkvedi un Civilās aviācijas inspektoru, kuram bija pakļauts Latvijas aeroklubs un Aizsargu aviācija. 1934.gadā — Starptautiskās lidotāju līgas ceļojošās balvas laureāts kā labākais Latvijas lidotājs. Kopš 1937.gada armijas štāba darbinieks. 1940.gadā (pēc Latvijas okupācijas) paaugstināts ģenerāļa pakāpē. Taču šī paša gada beigās no armijas atvaļināts. 1941.gada 14.martā apcietināts un 18.jūlijā Maskavā tiesāts par viņam inkriminēto piederību pretpadomju organizācijai. 1941.gada 16.oktobrī nošauts Maskavas Butirku cietumā, savu vainu neatzinis.

Alberts Kreņevskis

Visos gārsenieša Jāņa Kažoka piemiņas brīžos (skolā, koncertā, baznīcā, kapos) runāja viņa draugs — Latvijas vēstniecības pirmais sekretārs Polijā Alberts Kreņevskis. Viņš — arī rakstnieks un dzejnieks — lasīja draugam veltītus dzejoļus. Lūk, viens no tiem par J.Kažoka dzimtas mājām "Bērtuļiem" Gārsenes pagastā:

Starp liepu un ozolu

Dzeltenas pienenes zied —

Cik daudz gaismas

Vienuviet.

 

Starp liepu un ozolu

Cīruļi priecīgi dzied —

Cik daudz skaņu

Vienuviet.

 

Starp liepu un ozolu

Bitītes nepiekūst skriet —

Cik daudz čakluma

Vienuviet.

 

Starp liepu un ozolu

Saulīte uzlec un riet —

Šūpulis, Sētuve, Mūžība

Vienuviet.

Profesors Pauls Kvelde un Gārsenes jaunā paaudze

Sēlijas asociācijas viceprezidents Dr.Sigizmunds Timšāns