Vakar finansu ministrs Roberts Zīle preses konferencē informēja par nākamā gada budžeta kontrolskaitļiem

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 10. martā, finansu ministrs Roberts Zīle Ministru kabineta sēdē ziņoja par pirmajiem Finansu ministrijas izstrādātajiem 1999.gada valsts, pašvaldību un speciālo budžetu kontrolskaitļiem. Jau pirms valdības sēdes R.Zīle par veiktajiem aprēķiniem informēja masu medijus.

Kā uzsvēra R.Zīle, neraugoties uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un līdz ar to gaidāmo valdības sastāva maiņu, saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" prasībām nākamā gada budžeta projektu Ministru kabinets līdz 1. oktobrim iesniegs vēl pašlaik strādājošās Saeimas izskatīšanai.

Budžeta kontrolskaitļi balstīti uz makroekonomisko prognozi, kas liecina, ka 1999. gadā iekšzemes kopprodukta apmērs, salīdzinot ar 1998. gadu, palielināsies par 5–6 procentiem, bet inflācija saglabāsies 5–5,5 procentu robežās. No 39,8 līdz 38,3 procentiem samazināsies iekšzemes kopprodukta daļa, kas tiek pārdalīta nodokļu veidā — nodokļu īpatsvara pakāpenisku samazināšanu attiecībā pret valsts kopbudžetu ieteikušas arī starptautiskās finansu institūcijas, to skaitā Starptautiskais valūtas fonds.

Balstoties uz šīm prognozēm, Finansu ministrija plāno valsts kopbudžeta — valsts un pašvaldību pamatbudžetu un speciālo budžetu summas — ieņēmumus 1999. gadā aptuveni 1,608 miljardu latu apjomā. No tiem valsts pamatbudžeta ieņēmumi veidos aptuveni 689,6 miljonus latus, bet valsts speciālo budžetu ieņēmumi — 675,8 miljonus latu. Tomēr, kā uzsvēra R. Zīle, šo un citu kontrolskaitļu prognozes precizēšana varēs notikt tikai pēc 1998. gada budžeta izpildes un nodokļu iekasēšanas pirmā pusgada rezultātu apkopojuma.

Valsts pamatbudžeta pieaugums, salīdzinot ar 1998. gadu, nākamgad būs aptuveni 42,2 miljoni latu jeb 6,5 procenti. Pieauguma tempu šķietamo pieticību finansu ministrs skaidroja ar privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu pakāpenisko samazināšanos: šogad plānotais privatizācijas fonda līdzekļu apjoms ir 50 miljoni latu, no tiem valsts pamatbudžetā tiks ieskaitīti 48 miljoni latu; 1999. gadā kopējie privatizācijas fonda ieņēmumi tiek prognozēti vairs tikai 22,5 miljonu apjomā, un no tiem valsts pamatbudžetā nonāks 10,5 miljoni.

Daudz lielāka par reāli prognozējamajiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem bijusi ministriju pieprasītā izdevumu summa — 1,03 miljardi latu, tādējādi par 340,9 miljoniem latu pārsniedzot plānojamos valsts pamatbudžeta ieņēmumus. Tādēļ nolūkā nepārkāpt valdības deklarācijā ietverto principu par bezdeficīta budžeta sastādīšanu un izpildi vairāki pieprasījumi atbalstīti tikai daļēji vai pat pilnībā noraidīti.

Prioritāri līdzekļu sadalē bijuši izdevumi, kas saistīti ar Latvijai izvirzīto Eiropas Savienības prasību izpildi. Šiem mērķiem kopumā papildus pieprasīti 224,8 miljoni latu. Finansu ministrija turpretī atbalstījusi tikai 13,8 miljonu iekļaušanu šajā budžeta projekta pozīcijā.

Dažādu pieņemto normatīvo aktu īstenošanai pieprasīti papildu 123,3 miljoni latu, to skaitā — 34,5 miljoni latu Zemkopības ministrijai Eiropas Savienības kvalitātes prasību kontroles nodrošināšanai, 37 miljoni latu — Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda dotācijai, 16,6 miljoni latu — veselības aprūpes reformu turpināšanai. Finansu ministrija budžeta projektā šai pozīcijai varējusi atbalstīt tikai 20 miljonu latu piešķīrumu.

Valdības deklarācijā noteikto prioritāšu izpildei papildus pieprasīti 9,9 miljoni latu, to skaitā 5,8 miljoni latu valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai un Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanai līdzdalībai NATO un 3,8 miljoni latu augstākās izglītības un zinātnes reformai.

No Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī prokuratūras darba algu reformai un pensiju fonda izveidei papildus nepieciešamajiem 13,6 miljoniem latu Finansu ministrija pagaidām, līdz jautājuma konceptuālai apspriešanai Ministru kabinetā, atbalstījusi 3,8 miljonu latu piešķīrumu.

Investīcijām pieprasīts 161 miljons latu, Finansu ministrijas atbalstu — kā dotācija no valsts pamatbudžeta — guvuši 44,5 miljoni latu.

Gadījumā, ja valdībai, apspriežot Finansu ministrijas piedāvātos 1999. gada budžeta kontrolskaitļus, radīsies principiālas iebildes, pēc finansu ministra Roberta Zīles domām, valdībā varētu tikt ierosināta īpaša procedūra budžetā atbalstāmo prioritāšu noskaidrošanai. Šim procesam beidzoties 1998. gada vasarā, būtu iespējams noskaidrot optimālās nākamā gada budžeta proporcijas.

Kā vienu no iespējām uzlabot valsts naudas izmantošanu 1999. gadā R.Zīle minēja investīciju fondu veidošanu to ministriju pārziņā, kas koordinē speciālo budžetu izmantojumu. Gadījumā, ja konkrētajā speciālajā budžetā rodas atlikums (kopā visos speciālajos budžetos pēc Valsts kases informācijas pašlaik tas ir aptuveni 60 miljoni latu), attiecīgā ministrija šos līdzekļus varētu izmantot investīcijām savā nozarē. Aizdevumus no brīvajiem līdzekļiem varētu veikt arī Valsts kase, kreditējot no kādreizējām valsts iestādēm izveidotos uzņēmumus, piemēram, slimnīcas vai "Latvijas dzelzceļa" struktūrvienības.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore