Informācija

Latvija un cilvēktiesības

Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers informējis žurnālistus par Baltijas Datu nama šīgada janvārī veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju cilvēktiesībās. Aptauja notikusi pēc Cilvēktiesību biroja pasūtījuma.

Šī pētījuma mērķis — noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret cilvēktiesību ievērošanu valstī, kādas ir svarīgākās problēmas, kurās jomās visvairāk tiek pārkāptas šīs tiesības, kur cilvēki visbiežāk gājuši meklēt taisnību, cik daudz respondentu informēti par Cilvēktiesību biroju u.tml. (Daļa pētījumu tabulu un situāciju aprakstu — skat. zemāk)

Olafs Brūvers atzīmēja, ka 1997. gadā kopumā saņemti 3203 iesniegumi (to skaitā 616 rakstiski). Visbiežāk cilvēki sūdzējušies par dzīvokļu, īres jautājumiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, diskrimināciju darbavietās, par tiesu darbu. No kopējā iesniegumu skaita faktiski divas trešdaļas neskar cilvēktiesību jomu, bet ir valsts, pašvaldību un citu institūciju rīcības vai neizdarības sekas. Taču katrā gadījumā, kad cilvēks vēršas pēc palīdzības minētajā birojā, viņš saņem padomu, konsultāciju, kā rīkoties, ja Cilvēktiesību birojs problēmu atrisināt nav tiesīgs vai spējīgs.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

No 1998.gada janvāra skatījuma

Saturā

1. Šobrīd svarīgākās problēmas cilvēktiesību ievērošanā Latvijā

2. Kā Latvijā tiek ievērotas cilvēktiesības

3. Vai kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pārkāptas jūsu cilvēktiesības,

vai jūs esat ticis diskriminēts?

4. Kurās jomās tika pārkāptas cilvēktiesības

5. Galvenie iemesli, kāpēc tika pārkāptas cilvēktiesības

6. Kur griezās pēc palīdzības, kad tika pārkāptas cilvēktiesības

7. Kur grieztos pēc palīdzības, ja tiktu pārkāptas cilvēktiesības

8. Informētība par Valsts cilvēktiesību biroju

Ievads

Pētījuma, ko veica Baltijas Datu nams, mērķis — noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, kādas ir svarīgākās problēmas cilvēktiesību ievērošanā Latvijā, svarīgākās jomas, kurās pēc aptaujāto domām ir pārkāptas viņu cilvēktiesības un kādu iemeslu dēļ, kāda bija (tiem, kuru cilvēktiesības tika pārkāptas) un kāda varētu būt (tiem, kuru cilvēktiesības netika pārkāptas) atbildes reakcija uz cilvēktiesību pārkāpumu. Vienlaicīgi tika noskaidrota gan iedzīvotāju informētība par Valsts cilvēktiesību biroju kopumā un atsevišķiem tā darbības virzieniem, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja darbības vērtējums kopumā un tā darbības atsevišķās jomās.

Pētījuma objekts — Latvijas sabiedrība. Aptaujāti tika Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, turpmāk tekstā — visi respondenti. Pētījuma priekšmets — galvenās sociālās grupas pēc to tautības, dzimuma, pilsonības, vecuma, dzīvesvietas, reģiona, izglītības un ienākumu līmeņa, kā arī pēc nodarbošanās veida.

Latvijas iedzīvotāju aptauja notika 1998.gada janvārī. Aptaujāti tika 1023 iedzīvotāji (respondenti) 104 izlases punktos.

1. Šobrīd svarīgākās problēmas cilvēktiesību ievērošanā Latvijā

Par vissvarīgāko problēmu cilvēktiesību ievērošanas jomā respondentu vairākums uzskata veco cilvēku tiesību ievērošanu. Daudzi ir nosaukuši arī pilsonības jautājumu, tiesības uz izglītību, bērnu tiesības un taisnīgu tiesu.

Grafiks 1.1.

Visi respondenti

Latviešiem un citu tautību respondentiem ir atšķirīgs skatījums uz problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesību ievērošanu. Piemēram, nelatviešus visvairāk uztrauc pilsonības jautājums. Viņi biežāk nekā latvieši nosauc arī tādas problēmas kā tiesības uz vienlīdzīgām valsts garantijām, tiesības uz izglītību un īrnieku tiesības. Savukārt latvieši pievērš lielāku uzmanību vardarbībai ģimenē, bērnu tiesībām un taisnīgai tiesai.

Grafiks 1.2.

Pēc tautības

Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem vairāk akcentē problēmas, kas ir saistītas ar ģimeni un bērnu audzināšanu — bērnu tiesības, tiesības uz izglītību, kā arī vardarbība ģimenē. Arī veco cilvēku tiesības un īrnieku tiesības viņām šķiet aktuālākas nekā vīriešiem. Vīrieši nedaudz biežāk atzīmē taisnīgu tiesu, jauniesaucamo un jauniesaukto tiesības obligātajā valsts dienestā un pilsonības jautājumu.

Grafiks 1.3.

Pēc dzimuma

Vecākās paaudzes respondentiem, salīdzinot ar pārējām, bija nedaudz grūtāk atbildēt uz jautājumu par problēmām, kas ir saistītas ar cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kā var redzēt no grafika 1.4., ir daži jautājumi, kuru aktualitāte ir saistīta ar iedzīvotāju vecumu. Piemēram, pieaugot vecumam, palielinās to respondentu skaits, kuri nosauc veco cilvēku tiesības kā vienu no svarīgākajām problēmām. Turpretī bērnu tiesības, vardarbība ģimenē un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir aktuālākas jauniešiem vai vidējās paaudzes cilvēkiem.

Grafiks 1.4.

Pēc vecuma

Atšķirīgs ir pilsētu un lauku iedzīvotāju skatījums uz problēmām, kas ir saistītas ar cilvēktiesību ievērošanu. Pilsonības jautājumu, īrnieku tiesības, kā arī veco cilvēku tiesības vairāk uzsver pilsētnieki, it īpaši rīdzinieki. Lauku iedzīvotāji nedaudz biežāk atzīmē pacientu tiesības, bērnu tiesības un taisnīgu tiesu.

Salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem Latgalē vairāk pievērš uzmanību pilsonības problēmām, tiesībām uz izglītību un pacientu tiesībām, Vidzemē — bērnu tiesībām.

 

Turpinājums — seko