Valdībā

Pēc Ministru kabineta 10. marta sēdes

Kopumā projektā ir izdarīti grozījumi 40 pantos — gan redakcionālas, gan izmaiņas pēc būtības. Šodien, izskatot likumprojektu pēdējo reizi un tajā izdarot vienu labojumu, tas ir akceptēts Ministru kabineta sēdē un tiks iesniegts Saeimā. Saeimā atrodas arī likumprojekts, kurš tika sagatavots 1995. gadā Māra Gaiļa valdības laikā, taču tas ir iestrēdzis tajā izdarīto 700 labojumu dēļ. Izglītības, zinātnes un kultūras komisija nolēma vairs neturpināt darbu pie šī likumprojekta. Saeimā ir tapis alternatīvs likumprojekts, kura autors ir Andris Tomašūns. Pagājušajā Saeimas sēdē notika balsojums par šī likumprojekta nodošanu komisijai, kas gan tika noraidīts, jo valdību veidojošo frakciju deputāti zināja, ka valdībā tiek sagatavots jauns likumprojekts. Tuvākajā laikā Saeimā notiks balsojums par šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Likumprojektā iestrādātie pamatprincipi: izglītības programma ir galvenais izglītības sistēmas organizācijas elements un pamats Latvijas valstī izsniegto dokumentu salīdzināmībai ar Eiropas valstīs izsniegtajiem izglītības dokumentiem. Izglītības satura organizācija balstās uz katrai izglītības pakāpei noteiktiem valsts standartiem. Tas būtu arī loģiskais pamats izglītības satura reformai. Ir paredzētas izmaiņas izglītības finansēšanā, nosakot normatīvu finansējumu vienam skolēnam attiecīgā izglītības programmā. Izglītības likuma projekts ir saskaņots ar Eiropas Savienības nostādnēm daudzos jautājumos, starp tiem arī valdības politika valodu jautājumā. Ir izstrādāta pakāpeniska pāreja uz izglītību valsts valodā, sākot ar 2005. gadu. Likumprojekts nosaka arī izglītības pieejamības nodrošinājuma paplašinājumu un nosaka obligātu sagatavošanu skolai, sākot jau no piecu gadu vecuma. Likumprojekts ir tikai pirmais solis izglītības reformā, pēc tam jābūt nopietnam darbam valdības institūcijās un pašās skolās. Vakar Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts arī vispārējās izglītības likuma projekts, un mēs ceram pēc pāris nedēļām to novirzīt uz Saeimu. Jaunnedēļ sāksim darbu Ministru kabinetā pie profesionālās izglītības likuma. Jācer, ka šī Saeima līdz savas darbības beigām paspēs izskatīt šos trīs likumprojektus.

Šodien valdības sēdē no mūsu ministrijas tika nodota izskatīšanai jaunatnes politikas valsts programma, kuras mērķis ir veicināt un nodrošināt jaunatnes iekļaušanos Latvijas ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Mēs šajā programmā balstījāmies uz jaunatnes politikas valsts koncepciju, kas tika izstrādāta 1997. gada augustā. Programmā ir ietverti vairāki pasākumi, kas adresēti jaunatnei — no 14 līdz 25 gadiem. Pasākumu kopējās izmaksas ir 1,2 miljoni latu. Ir plašs atbalsts jaunatnes starptautiskai sadarbībai, piemēram, līdzdarbībā Eiropas Savienības programmā "Jaunatne Eiropā". Ministru kabinets programmu pieņēma zināšanai.

Tad Juris Celmiņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai jūs varētu sīkāk pakomentēt mācību satura reformu?

— Tas ietver sevī sistēmas maiņu. Ja līdz šim jaunieši varēja izvēlēties mācību programmas ietvaros priekšmetus, kurus mācīties un kurus nemācīties, tad tagad mēs pārejam uz tādu situāciju, ka visu nosaka izglītības satura valsts standarts. Vispārējam vidējās izglītības posmam mēs paredzam četras izglītības programmas: vispārējā programma, programma ar humanitāru ievirzi, ar matemātisku un dabaszinātņu ievirzi un profesionālā ievirze.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā