Mēs visi baltijā

Igaunijas Republikā

Lietuvas Republikā

Cik daudz vajag vienam miljonam

Par kultūras attīstības scenāriju Igaunijā

Kultūru nevar ne plānot, ne strukturēt — tā uzskata Igaunijas kultūras ministrs Jāks Alliks, atbildot uz laikraksta "Postimees" jautājumiem.

— Vai, jūsuprāt, būtu jāizstrādā kultūras attīstības scenārijs?

— Ja kultūra tiks ievietota vienotā lielā sistēmā un tad radīta tās koncepcija, tad tā ir tipiska zinātniskā domāšana, kuras rezultātā jebkura kultūra nīkuļo. Kultūru nevar ne plānot, ne strukturēt, un nav vajadzīga arī nekāda kultūras koncepcija. Kultūra pati ir iedarbīgs jaunrades faktors.

— Bet valstiska kultūrpolitika?

— Pavisam cita lieta ir valsts kultūrpolitika. Tas ir krietni šaurāks loks. Mēs cenšamies no igauņu kultūras akcentēt to daļu, par kuru ir atbildīga Igaunijas valsts. Tālāk jau ir funkcijas, ar ko nodarbojas pašvaldības, biedrības, bezpeļņas organizācijas un, visbeidzot, katrs kultūras darbinieks personiski. Ir tikai viena noteikta sfēra, uz ko mums ir jākoncentrē uzmanība. Tā ir ierakstīts mūsu pamatlikuma pirmajā pantā: Igaunijas valsts mērķis ir tautas un valodas saglabāšana. Tātad ir jābūt pilnīgi skaidrai attieksmei, kas ir tās lietas, par kurām konkrēti ir jārūpējas valstij.

— Kā īsti tika izveidota valdībā apspriestās kultūrpolitikas programma?

— Mūsu kultūrpolitikas attīstības programma tika izstrādāta divos lielos kultūras darbinieku forumos, līdz tam atsevišķi savu daļu paveica atsevišķu nozaru darba grupas, t.i., visas radošās savienības, muzeju apvienības, bibliotēku padome u.c.

Speciālisti ir spējuši precīzi noteikt iestādes un nozares, par kurām atbildība jāuzņemas valstij. Valdībai ir jāuzņemas atbildība par dažādu objektu celtniecību, to remontiem, jāgādā par kultūras darbinieku algām.

— Vai kultūrpolitikas izstrādāšanas gaitā tika izmantoti arī statistisko pētījumu dati?

— Izmantojām Eiropas valstu pieredzi. Igaunijas kultūrpolitiku vērtēja arī Eiropas Padomes ekspertu grupa.

— Tomēr — kas bija pamatā tam, lai precīzi noteiktu prioritātes?

Tās ir noteiktas, pamatojoties uz Eiropas kultūras tradīcijām. Mēs esam mēģinājuši izvairīties no visādām revolucionārām pārmaiņām, t.i., izvairījušies no tā, ka ar valsts varas palīdzību mēģinātu ko aizliegt vai likvidēt. Domājam, ka lietas, kuras nav primāras, atmirs pašas par sevi. Pēc manām domām, mūsu kultūras prioritātes ir sākušas veidoties jau cara laikos, pēc tam nostiprinājušās starpkaru Igaunijā. Konkrēti es to nevaru pateikt. Pašreiz mūsu galvenais uzdevums ir mūsu kultūras iespējami labāka uzturēšana un saglabāšana.

— Vai, pēc jūsu domām, ir ķecerība domāt par to, kā kultūra sevi labāk atmaksātu?

— Mums nav tādas problēmas, ka kultūrai būtu jāatmaksājas. Pateicoties kultūrkapitālam, mūsu kultūras ekonomiskais nodrošinājums pašlaik ir diezgan labs.

Līdzko mēs sāksim pamatot ekonomiski mūsu kultūru, izrādīsies, ka mums kultūras iestāžu ir par daudz. Ekonomiskā ziņā mums, viena miljona tautai, tiešām nav vajadzīgas divas operas un divi baleta teātri. Bet ir taču arī humāni, cilvēciski apsvērumi, kas liedz domāt tikai par finansēm, par kasi, par naudu.

Kaimiņvalsts 80.gadadienai — zelta monētas

Igaunijas zīmīgajā gadskārtā jubilejas cienīga artava

Laika posmā starp Pirmo un Otro pasaules karu Igaunijā galvenais monētu metāls bija sudrabs. Tagad uz valsts 80.gadadienu ir izgatavotas pirmās zelta piemiņas monētas — 500 kronu nominālā. Te der atgādināt, ka Latvijas Banka mūsu valsts 75 gadu jubilejai par godu izlaida piemiņas monētu sēriju. Tagad arī Igaunijas Banka ir izlaidusi 80 gadu jubilejas monētu sēriju: 500 kronu — zelta (svars 8,64 g, diametrs 22,0 mm), 100 kronu — sudraba (svars — 27g, diametrs — 38,6 mm) un 10 kronu — sudraba (svars 15—16 g, diametrs — 31,0 mm). Visām monētām ir vienāds aversa jeb priekšpuses veidojums — stilizētas bezdelīgas (nacionālais putns) veido četrstūri, tā vidū gada skaitļi 1918/1998, apakšā uzraksts — EESTI VABARIIK (Igaunijas Republika). Monētu reversa jeb aizmugures veidojumam mākslinieks Margus Kadariks izmantojis tēlnieka Kristjana Rauda veidoto Kalevdēla (Kalevipoega) motīvu. Uz piecsimtkronām — Kalevdēla rokās liesmojoša brīvības uguns. Simtkronu monētas reverss ir svinīgi simbolisks — uz ziemeļu ērgļa spārna sēdošs Kalevdēls beidzot nonāk mājās, sasniedzot Igaunijas krastu. Uz desmit kronām attēlots Kalevdēls ar arklu, tam "uz muguras tarba, pie sāniem zobens...". Citiem vārdiem, trīs monētas simbolizē brīvību, dzimteni un darbu, reizē arī uguni, gaisu un zemi — trīs elementus, no kuriem saskaņā ar teiksmām cēlušās visas lielas lietas.

Monētas izgatavotas Somijas naudas kaltuvē (Rahapaja) un tām ir visaugstākā kvalitāte.

Zāles pret šantāžu vai ziepju burbulis?

Lietuvā top likumprojekts par sadarbību ar specdienestiem

Visiem, kas sadarbojušies ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, nāksies par to sniegt atzīšanos. Šī informācija kļūs par valsts noslēpumu, bet atzīšanās parakstītāju valsts aizsargās no šantāžas. Tāda ir pamatnostādne jaunajā likumprojektā, ar ko laikrakstu "Lietuvos aidas" iepazīstināja Seima Nacionālās drošības komitejas (NDK) priekšsēdētājs A. Katkus. Viņš un Seima deputāts A. Sējūns jau sagatavojuši likumprojektu par to personu atzīšanos un uzskaiti, kuras sadarbojušās ar ārvalstu speciālajiem dienestiem. Lai sadarbībā atzinušos reģistrētu, paredzēts izveidot īpašu Konstitūcijas aizsardzības dienestu, kas darbotos Valsts drošības departamenta ietvaros.

Atzīties vajadzēs visiem okupētājvalstu speciālo dienestu bijušajiem štata darbiniekiem, līdzstrādniekiem un slepenajiem aģentiem, kas ir parakstījuši solījumus par sadarbību, snieguši ziņojumus (rakstiski vai mutiski). Vajadzētu atzīties arī tiem, kas ir savervēti patlaban vai arī mēģināti savervēt. Pagaidām projektā nav paredzēts, ka sadarbībā jāatzīstas arī tiem, kas drošības iestādēm rakstījuši atskaites pēc saviem ārzemju braucieniem, tomēr arī šāds aspekts var tikt apsvērts.

Projektā noteikts, ka par sadarbībā atzinušos personu atklāšanu vai šantažēšanu draud kriminālatbildība. Piedāvātais atzīšanās termiņš — seši mēneši no likuma izsludināšanas. Par tiem, kas ir sadarbojušies ar ārvalstu slepenajiem dienestiem, bet nebūs šajā sadarbībā atzinušies, ziņos Konstitūcijas aizsardzības dienests un publicēs šīs ziņas izdevumā "Valstybes žinios" ("Valsts Vēstis").

Protams, šajā sakarā gluži loģisks ir jautājums: vai nesanāks tā, ka atzīsies tikai nedaudzi, bet vairums klusēs, jo visas lietas par sadarbību ir Krievijā un ziņu par viņiem nebūs?

A. Katkus uzskata - sakaros ar specdienestiem atzinušos būs daudz, jo cilvēki baidās, ka par viņu sadarbību uzzinās sabiedrība vai arī viņi var tikt šantažēti.

Vēl kāda problēma — tie, kas nebūs atzinušies, bet tiks apvainoti sadarbībā ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, meklēs aizstāvību tiesā, bet lietas iestrēgs, jo to būs pārlieku daudz.

Pēc A. Katkus domām, tiesiskā valstī no tādas kārtības nevar izvairīties, turklāt, noliedzot acīm redzamus faktus, daļa īpaši radīs aizdomas, ka turpina sadarbību.

Projektā rakstīts, ka "valsts noslēpums netiek ievērots, ja šīs personas strādā drošības vai izmeklēšanas institūcijās vai ar tām sadarbojas prezidents, Seima deputāti vai valdības locekļi, pašvaldību padomju locekļi un tiesneši". Tātad iznāk, ka sadarbībā atzinušies cilvēki tiks atklāti, ja darbosies vadības struktūrās. Tad kāpēc gan viņiem atzīties?

A.Katkus piekrīt, ka tā tik tiešām varētu notikt, tālab šo aspektu vēl derētu pārskatīt. Citādi nonāktu tajā pašā situācijā, kāda ir pašlaik — kandidējot vēlēšanās, ir jānorāda sadarbības fakts ar ārvalstu specdienestiem, taču to nevar pierādīt. Bet ir jau bijis arī tā kā ar Kazimieru Prunskieni, kas nevēlējās uzrādīt pat ar tiesas spriedumu apstiprinātu sadarbības faktu.

Bet vai šāds likumprojekts nav nokavēts, vai tam nevajadzēja tikt sagatavotam krietni agrāk? A. Katkus viedoklis: "Sadarbības ar citu valstu specdienestiem problēma neizgaist. To pierāda gan aģentu lietu iznīcināšana, gan to pārdošana, šantāža, apmelojumi, turēšana aizdomās, kas nelabvēlīgi noskaņo cilvēkus." A. Katkus ir pārliecināts, ka lielas pretestības Seimā pret šo likumprojektu nebūs — "vairums deputātu pret to ir noskaņoti labvēlīgi, domāju, ka tas tiks pieņemts".

Centra frakcijas vecākais, bijušais sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs E. Bičkausks par apspriešanai sagatavoto likumprojektu pauž citu viedokli — pēc viņa domām, vilciens jau ir aizgājis. Un atgādina, ka neatkarības atjaunošanas sākumposmā vēl atjaunotais Seims aicināja visus, kas sadarbojušies ar ārvalstu specdienestiem, nākt un atzīties. E. Bičkausks uzskata, ka no atzīšanās ir atbaidījusi "KGB ziņotāju kartotēka". Kaut gan ir bijuši arī pretēji fakti: cilvēks ir ieradies uz B. Gajauska vadīto komisiju tieši pēc tam, kad uzzinājis — viņa vārds ir "kartotēkā".

E.Bičkausks domā, ka tagad šādam likumam var būt tikai ziepju burbuļa vērtība, no kā pāri paliks putas un radīs niezi. Tomēr deputāts tic, ka daļa slepeno ziņotāju kaut kad atnāks un atzīsies savā sadarbībā, lai norobežotos no slepeni izliktajām cilpām. Bet maldās tie, kuri uzskata, ka viņu sadarbība ar laiku tiks nodota aizmirstībā — skaidro E. Bičkausks. "Es ļoti labi zinu, ka tādas lietas nekad netiek aizmirstas. Pat pēc desmit, pēc piecpadsmit gadiem ieradīsies kāds no KGB vai kādā citā vārdā nosauktas iestādes un atgādinās par reiz parakstītu papīrīti, palūdzot sniegt nelielu pakalpojumu. Tā ir vēl lielāka nelaime. Bet ar likumu vien mēs neko nespēsim grozīt. Pietiek šo tēmu cilāt, ir jāmaina attieksme sabiedrībā, lai cilvēki nāktu uz Drošības departamentu atzīties par sadarbību arī tad, ja to nepieprasa īpašs likums."

Jaunā likumprojekta autori uzskata, ka likums tomēr ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai gan Seima deputāts, gan vienkārši pilsonis būtu atbildīgs likuma priekšā par šantāžu. Nesen lustrācijas likums ir pieņemts Polijā, līdzīgs likums sekmīgi pilda savu uzdevumu Igaunijā.

Ja gribi vienu minūti, atver biezo maku

Lietuvā turpmāk būs jāmaksā arī par vietējām telefona sarunām

Lietuvas masu informācijas līdzekļi maksas par vietējām telefona sarunām ieviešanu komentē kā atbrīvošanos no padomijas relikta (bezmaksas sarunām) "labāko" padomju tradīciju garā — paziņojot par to pēdējā brīdī un tādējādi izraisot šoku sabiedrībā. Lietuvas valdība, kas nebija paredzējusi tik vētrainu sabiedrības protestu, sāka papildināt esošās atlaides. Palielināts to telefona numuru skaits, uz kuriem var zvanīt par brīvu. Tā kā psihologi paredzēja, ka, nesaņemot bezmaksas konsultāciju vai palīdzību, varētu palielināties jau tā augstais pašnāvību skaits, uz visiem Lietuvā esošajiem psiholoģiskās palīdzības centriem turpmāk varēs zvanīt bez maksas. Paziņots, ka telefona sarunu laiks turpmāk tiks fiksēts ik pa 30 sekundēm un ka rēķini par telefona sarunām abonentiem bez maksas tiks piesūtīti mājās (sākotnēji bija paredzēts, ka rēķinus telefonu īpašnieki varēs saņemt "Lietuvas telekomā", samaksājot par to 1 litu).

Visgrūtāk pēc maksas ieviešanas par vietējām telefona sarunām klājas lauku ļaudīm. Piemēram, Radvilišķu rajona Baisogalas pagastā, kur no 40 ciemiem vienā trešdaļā vispār nav telefonu, bet citos to ir tikai 1 vai 2, līdz šim cilvēki vajadzības gadījumā bez īpašām problēmām devās pie kaimiņa vai paziņas. Tagad telefonu īpašnieki nevarēs samaksāt par visu ciemu, bet arī prasīt par sarunām centus nav ērti — kā tu precīzi noteiksi, cik minūšu katrs runā.

Izpildot premjerministra Ģedimina Vagnora rīkojumu, sakaru un informātikas ministrs Rimants Pleiķis izdarījis labojumu pavēlē par jauno telekomunikāciju tarifu un paplašinājis to personu sarakstu, kas varēs izmantot atlaides. 5 stundas mēnesī bez maksas runāt varēs arī sociāli atbalstāmas personas, kas dzīvo kopā ar strādājošiem ģimenes locekļiem.

Šo labojumu kritizē ne tikai tirgus eksperti, bet arī "Lietuvas telekoma" vadība un daļa Seima locekļu. Viņi norāda, ka diezgan bieža parādība Lietuvā ir fiktīva cilvēku pierakstīšana. Seima Liberāļu frakcijas vecākais Alvīds Medaļinsks uzskata, ka katrā dzīvoklī, kur ir telefons, drīzumā var tikt pierakstīts pa pensionāram. Tādās pašās domās ir arī Eiropas lietu ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Vītenis Juņevičs, kurš norāda, ka rezultātā mēs atkal atgriezīsimies pie tā paša — bezmaksas pļāpāšanas pa telefonu.

"Lietuvas telekoma" tirgus veidošanas direktors Remiģijs Šeris uzskata minēto pavēles labojumu par absurdu. Pērn bezmaksas vietējo telefona sarunu dēļ "Lietuvas telekoma" zaudējumi bija 103 miljoni litu. Pēc jauno tarifu ieviešanas šim gadam zaudējumi tika lēsti ap 60 miljoniem litu, bet pēc pavēles labojuma, kad, pēc iepriekšējiem aprēķiniem, atlaides varēs izmantot ap 650 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju (t.i., vairāk nekā puse "Lietuvas telekoma" abonentu), reālie zaudējumi var būt vēl lielāki nekā pērn.

Jaunie telekomunikāciju tarifi apspriesti arī Seimā. Visas frakcijas, izņemot konservatorus, ierosināja uz laiku apturēt jaunās kārtības ieviešanu. Pēc neoficiālām ziņām, tam piekrīt arī liela daļa konservatoru (tai skaitā Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis).

Sakaru un informātikas ministrs Rimants Pleiķis uzskata, ka valdībai ir tiesības uzlikt veto ministra pavēlei tikai tad, ja tā ir pretrunā ar Konstitūciju u.c. juridiskiem aktiem. Pēc R.Pleiķa domām, viņa pavēle par jaunajām telekomunācijas pakalpojumu cenām tāda nav. Ja Seims uzdos valdībai atsaukt šo pavēli, valdība varēs to tikai tad, ja tiks pierādīts, ka tā pārkāpj Lietuvas juridiskos aktus.

Krietnākais rieks investīciju klaipā

Lietuvā dažādās nozarēs savu naudu iegulda uzņēmēji no 101 valsts

Ārvalstu investīcijas Lietuvā

Lietuvas valdība atbalstījusi valsts investīciju programmu laikposmam no 1998.gada līdz 2000.gadam, to kopā ar citām ministrijām, departamentiem un pašvaldībām izstrādājusi Saimniecības ministrija.

Pēc Ekonomikas attīstības aģentūras ģenerāldirektores Genovaites Jakšēvičienes vērtējuma jau ceturto gadu Lietuvā turpinās saimnieciskā rosība un arvien jaušamākas ir ārvalstu tiešās investīcijas. 1995.gadā to kopsumma Lietuvā bija 50 miljoni litu (viens lits — Ls 0,148), 1996.gadā — 220 miljoni litu, bet pērn — gandrīz 0,5 miljardi litu. Investīciju meklējumi notiek diezgan aktīvi. Ir 18 lieli investīciju projekti. Ja tie tiktu īstenoti, valstī investīciju veidā ieplūstu divi miljardi litu.

Pēc Statistikas departamenta ziņām, 1996.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 4,2 procenti, bet pērn — 7 procenti. 1996.gadā dažādu valstu materiālo investīciju kopsumma bija 4,4 miljardi litu, tai skaitā 0,6 miljardi litu no nacionālā budžeta. Tiešās ārvalstu investīcijas pērn pārsniedza 3896 miljonus litu. Visvairāk līdzekļu Lietuvas tautsaimniecības attīstībā iegulda Amerikas Savienotās Valstis, Zviedrija, Vācija un Lielbritānija. Ievērojamākās investīcijas saņem apstrādes uzņēmumi, tirdzniecība, pasta un sakaru pakalpojumu nozares.

Kā norāda Statistikas departamenta direktors Petrs Adlis, 90 procenti visu tiešo ārvalstu investīciju saņemti pēdējos divos gados. 1997.gada septembrī Lietuvā bija reģistrēti 5,77 tūkstoši uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla līdzdalību. No visiem šiem uzņēmumiem 61 procentu sākumkapitāla veidoja ārvalstu finansējums. Investētāji bija no 101 ārvalsts.

Visprāvākās investīcijas ieplūst no Eiropas Savienības valstīm — 57,2 procenti. Ir reģistrēti arī 1038 kopuzņēmumi ar Krieviju, taču tie galvenokārt darbojas tirdzniecības nozarē un to pamatkapitāls nav liels.

No visām ārvalstu tiešajām investīcijām lauvas tiesa līdz šim tikusi Viļņai — 50,1 procents, krietni mazāks kumoss atlicis Klaipēdai — 14,3 procenti, Kauņai — 12,5 procenti, bet 23,1 procents — citām pilsētām un rajoniem. Investīcijas ieguldītas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmējdarbības attīstīšanai, sadzīves un patēriņa priekšmetu ražošanai, apstrādes rūpniecībā, viesnīcu un restorānu attīstībā un citās nozarēs.

Laika posmā līdz nākamajam gadsimtam un gadu tūkstotim Lietuvā paredzēts diezgan prāvus līdzekļus tautsaimniecības attīstībai atvēlēt arī no valsts budžeta. Valsts investīciju programmā 1998. — 2000.gadam ierosināts atbalstīt 371 investīciju projektu, tur būtu jāiegulda vairāk nekā trīs miljoni litu. 68 investīciju projektus, kuru kopsumma 883 miljoni litu, iecerējušas pašvaldības. Daudzviet nepieciešamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, aktuāli ir atkritumu pārstrādes, dzeramā ūdens ieguves, siltumapgādes, vietējā transporta investīciju projekti. Līdztekus tiek lūgts valdības atbalsts vairāku tiltu celtniecības pabeigšanai, jo pašvaldībām trūkst līdzekļu. Ja uzņemtos īstenot visas ieceres un lūgumus, visus iespējamos projektus, valstij ik gadu šiem mērķiem vien nāktos atvēlēt 10 procentus no IKP jeb 3,5 — 4 miljardus litu. Turklāt divas trešdaļas šo līdzekļu vajadzētu finansēt no nacionālā budžeta.

Saimniecības ministrijas saimniecības stratēģijas departamenta direktore Audrone Žvirbliene stāsta, ka valsts investīciju sadalē ir domāts lielāku atbalstu sniegt tām jomām, kas atvieglo privātuzņēmumu attīstību, ražo sabiedrības pieprasītu produkciju un piedāvā nepieciešamus pakalpojumus. Valsts investējamo nozaru grupā prioritāte tiks dota enerģētikai, transportam, vides un veselības aizsardzībai. Plānots, ka Lietuvā 1998. — 2000.gadā valsts investīciju apjoms visos trijos gados kopumā sasniegs 6,75 miljardus litu, šajā summā ietilpst gan investīcijas no valsts budžeta, gan valsts vārdā vai ar valsts garantijām ņemti aizņēmumi no ārzemēm.

Amerikas Savienoto Valstu starptautiskās attīstības aģentūras sakariem ar sabiedrību direktors Deivids Burgess ir pārliecināts, ka, pēc starptautisko organizāciju un investētāju vērtējuma, Lietuvas infrastruktūra ir reģionā labākā: Eiropas standartiem atbilstoši autoceļi, četras starptautiskas lidotas, vienīgā Austrumbaltijā neaizsalstošā osta un pirmā satelītu telekomunikāciju sistēma reģionā. Lietuvas eksportētie ražojumi atbilst pasaules standartiem.

Lietuvā savus līdzekļus labprāt investē arī ne visai bagātas valstis. Pērn starp citzemju ieguldītājiem bija arī Bulgārija — 6772 tūkstoši litu, Čehija — 20 150 tūkstoši litu, Igaunija — 131 796 tūkstoši litu, Latvija — 18 688 tūkstoši litu. Pat tik tāla valsts kā Kolumbija bija izrādījusi interesi par Lietuvu un investējusi 4754 tūkstošus litu. Jāsecina, ka šī valsts savās iecerēs nav vīlusies, jo investīcijas triju mēnešu laikā no pusmiljona litu pieaugušas līdz gandrīz pieciem miljoniem litu.

Pērn valstī investēti 4,92 miljardi litu vietējā kapitāla. Salīdzinot ar 1996.gadu, investīciju apjoms palielinājies par 14,2 procentiem. Pēc Statistikas departamenta datiem, pērn ārzemēs tika investēti 6,4 miljoni litu. 56 procenti visu investīciju nonāca valsts pārraudzītajos uzņēmumos, atlikusī daļa — privātajā sektorā, dažādiem kopuzņēmumiem vai paju sabiedrībām.

No vietējā kapitāla vislielākā daļa pērn investēta transportā — 24 procenti, apstrādes rūpniecībā — 18 procenti, elektroenerģijas, gāzes un ūdenssaimniecībā — 11 procenti, dzīvojamo namu celtniecībā — 9 procenti. 1997.gadā uzbūvēto dzīvojamo namu lietderīgā kopplatība bija 482 000 kvadrātmetru. Pērn uzcelti 3898 dzīvokļi.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Igauniju — Katrīna Ducmane

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis