— spriežot par "Latvenergo" u.c. privatizāciju

Turpinājums no 1.lpp.

Tieši šis rādītājs Latviju dara pievilcīgu, jo šeit paveras labs elektroenerģijas realizācijas tirgus. Jārēķinās ar to, ka Eiropā ir 30 līdz 70 procentu liels elektroenerģijas pārpalikums. Līdz ar to visi konsultanti paralēli šeit meklē arī noieta tirgu. Tādēļ, uzskata Atis Sausnītis, obligāta prasība ir veidot jaunus elektroenerģijas ražošanas uzņēmumus. Drīzumā Ekonomikas ministrija izsludinās konkursu par jaunu elektrības ražošanas objektu celtniecību tieši šeit, Latvijā.

Runājot par "Latvijas kuģniecību", ir panākts juridisks lēmums par privatizācijas noteikumu izstrādes turpināšanu, ņemot vērā nozares struktūrpolitiku. Šis dokuments divu nedēļu laikā jāizstrādā un Satiksmes ministrijai jāiesniedz izskatīšanai valdībā. Šeit pretrunu neesot, uzskata ekonomikas ministrs, tāpat kā vairs nav pretrunu par atcēlējlīguma nepieciešamību un tā esamību, sakārtojot "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" parādus.

Aprīļa beigās vai maijā tiks pasniegta Ekonomikas ministrijas balva uzņēmējiem. To saņems tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi, ņemot vērā dažādus ekonomiskos rādītājus, piemēram, darbavietu skaitu, kapitāla palielinājumu, akciju cenu svārstības, apgrozījumu u.c. Šo balvu var uzskatīt par "ieskaņu" Latvijas Kvalitātes balvai, kas tiks pasniegta šāgada novembrī, atzīmēja Atis Sausnītis.

Ekonomikas ministrs "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka galvenās nostādnes par privatizācijas gaitā iegūto līdzekļu izlietošanu bija jau apstiprinātas, pirms viņš sācis strādāt šajā amatā. Atis Sausnītis izteica savu viedokli:

— Lai budžeta veidošanās gaitā nerastos deficīts, pamatbudžetā tiek ieskaitīti 95 procenti no privatizācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem šajā gadā. Tautsaimniecības attīstībai atliek 2,7 miljoni latu. Protams, tas ir pārāk maz, jo pieprasījums no ministrijām ir 36 miljonu latu apmērā.

— Tātad pārējie līdzekļi — 50 miljoni latu — tiek ieskaitīti pamatbudžetā.

— Tā ir — konkrēti 49,5 miljoni latu.

— Kas notiks ar Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu, kurai paredzētie 2 miljoni latu arī nokļūs pamatbudžetā un būs nolemti ikdienas tēriņam?

— Esmu gatavs maijā vēlreiz šo jautājumu iesniegt kā priekšlikumu, kad būs izdarīti budžeta grozījumi. Uzskatu, ka nav pareizi Privatizācijas fonda līdzekļus, kas ir vienreizēji līdzekļi, ieguldīt pasākumā — šāgada budžeta patēriņa daļā, kas nenesīs atdevi.

— Vai Latvijai stratēģiskos uzņēmumos tomēr nevajadzētu atstāt nozīmīgu valsts kapitāla daļu?

— Tam pilnīgi piekrītu. Arī, izskatot jautājumu, piemēram,par "Latvijas gāzi", arī par "Latvijas kuģniecību", pagaidām netiek skatīts jautājums par kontrolpaketes nokļūšanu citu investoru rokās. Līdz ar to 51 procents pieder Latvijas valstij.

— Vai tas tā paliks?

— Vēl negribētu izteikt savu viedokli. Taču tikmēr, kamēr atradīšos valdībā kā ekonomikas ministrs, domāju, šajā jautājumā izmaiņu nebūs.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore