Latvija un ASV: pašu darbs un palīdzība

Andris Rubins,

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, pēc ASV apmeklējuma — Latvijas žurnālistiem

    Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Rubins vakar, 11.martā, tikās ar žurnālistiem, informējot par savu neseno ASV apmeklējumu un tikšanos ar vairākiem Savienoto Valstu politiķiem.

A. Rubins Vašingtonā ticies ar ASV Valsts departamenta Baltijas valstu nodaļas pārstāvi Trevoru Evansu, kongresmeni no Republikāņu partijas Džeraldu Solomonu un senatoru no Demokrātu partijas Ričardu Durbinu. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs apmeklējis arī Pentagonu, kur viņu pieņēmis arī Latvijā jau pazīstamais amerikāņu ģenerālis Kivenārs.

Andris Rubins pats sarunās ar ASV politiķiem izteicis trīs priekšlikumus, kā Savienotās Valstis vislabāk varētu palīdzēt Latvijai. Pirmais priekšlikums bijis, lai ASV valdība atvēlētu līdzekļus stipendijām ik gadu apmēram simt latviešu studentiem, kuri tad varētu Savienotajās Valstīs apgūt dažādas specialitātes. A. Rubins uzsvēra, ka šī viņa ideja ļoti patikusi ASV kongresmeņiem.

Otrs Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja priekšlikums — lai Savienotās Valstis finansētu konferenču centra celtniecību apmēram 4 — 5 tūkstošiem cilvēku. Šāds centrs, pēc A.Rubina domām, ļautu Rīgā rīkot plašus starptautiskus pasākumus. Starp citu, A. Rubins (pēc profesijas ārsts dermatologs) žurnālistiem pastāstīja, ka ielūdzis Eiropas Dermatologu un venerologu asociāciju 2002. gadā Rīgā sarīkot savu kongresu.

Andris Rubins uzsvēra, ka amerikāņu puse visnotaļ pozitīvi uzņēmusi viņa priekšlikumu par kongresu centra celtniecības finansēšanu.

Trešais Ārlietu komisijas priekšsēdētāja ierosinājums bijis — palīdzēt latviešiem, kuri grib uzsākt darbību mazajā biznesā, kā arī latviešu zemniekiem — gūt iespēju saņemt lētus (zem 10%) kredītus.

"Šis ir lielo tautu lielās naudas laiks," teica Andris Rubins, noraidot ASV, NVS un citu "lielo valstu konglomerātu radīto viedokli, ka pasaule varētu pastāvēt arī bez mazajām valstīm."

"Latviešiem nav ko kautrēties pasaules tautu kontekstā, jo mums ir tik augsti attīstīta kultūra kā reti kurai tautai," teica Andris Rubins. Viņš uzsvēra, ka mazās tautas starptautiskajā kontekstā "dod impulsus, kas aktivizē arī lielo tautu pastāvēšanu".

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai sarunās ar ASV politiķiem skartas arī Latvijas un Krievijas attiecības un pēdējās dienās Krievijā izvērstā antilatviskās propagandas kampaņa, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra mūsu valsts ieinteresētību labās kaimiņattiecībās ar Krieviju, galvenokārt ekonomisko apsvērumu dēļ. "Latvija ir ļoti nākusi pretī Krievijai jautājumā par robežlīguma parakstīšanu, un es, taisnību sakot, brīnos, kapēc Krievija to joprojām nav parakstījusi," teica Andris Rubins. Viņš arī uzsvēra, ka ASV politiķi pret Krievijā izvērsto antilatvisko propagandas kampaņu izturoties ļoti mierīgi.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs nosodīja Latvijas valsts karoga noniecināšanu pie mūsu valsts konsulāta Pleskavā. "Pleskavā dzīvo arī daudzi cilvēki, kuri pirms tam ir baudījuši labu dzīvi Latvijā," teica Andris Rubins. "Domāju, ka Krievijas puse veiks izmeklēšanu un darīs visu nepieciešamo, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors