Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 13. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

L.Muciņš (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeima strādāja diezgan ražīgi, un es gribētu frakcijas "Latvijas ceļš" vārdā pievērst uzmanību ļoti būtiskam un svarīgam likumprojektam, ko šodien Saeima pieņēma trešajā un galīgajā lasījumā. Tas ir Komerclikums.

Darbs pie Komerclikuma valdībā ilga gandrīz četrus gadus, projekts tika rūpīgi izstrādāts, pārstrādāts, noraidīts un atkal virzīts. Arī Saeimā gandrīz divus gadus noritēja darbs pie šī likumprojekta. Šodien esam nonākuši līdz zināmam finišam, kaut gan tas vēl tiks papildināts ar jaunām sadaļām tad, kad tās jau būs aprobētas praksē. Tādēļ šodien pieņemtais likumprojekts ir svarīgs.

Kādēļ un ar ko tas atšķiras no šodien par uzņēmējdarbību sauktajām, saimnieciskajām aktivitātēm, kuras mūsu valstī tika izveidotas ar vairākiem nelieliem, savstarpēji pretrunīgiem likumiem, kuri regulēja uzņēmējdarbību.

Pirmām kārtām, mēs saskaņojam savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Mēs vienkāršojam un samazinām uzņēmējdarbības, komercdarbības formu skaitu, izveidojam tādu jēdzienu kā individuālais komersants. Nebūs vairs strīdu par jēdzienu "individuāla uzņēmuma saturs", kas bija tāda palieka no padomju tiesību izpratnes.

Tajā pašā laikā būs arī Civillikumā paredzētais un attiecīgi Komerclikumā tālāk attīstītais jēdziens "pilnsabiedrība". Tā ir vairāku personu dalība un saistība ar līgumu, kur visas ir pilnas atbildības personas. Daudz nemainījās sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības daļa, taču tika paaugstināts dibināšanas kapitāls. Vēl būs jāiet uz priekšu, jo tādā veidā mēs ar laiku pilnīgi pielāgosimies Eiropas Savienības prasībām. Līdz ar to pieaugs šādu pilnsabiedrību individuālo komersantu skaits un nozīme. Tajā pašā laikā veidosies lielas un stabilas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības ar lielu pamatkapitālu. Lai ierobežotu savu atbildību, jāveido un jāiegulda kapitāls nevis kā agrāk par 100, 200 rubļiem vai 1000 vai 2000 latiem; šādas sabiedrības nevarēs veidot. Šī ir jauna un svarīga likumdošana, un izstāstīt visu lielo likuma apjomu nav iespējams, taču es domāju, ka tas ir svarīgs un būtisks pagrieziens mūsu likumdošanas praksē.

Dz. Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien bija pēdējā plenārsēde pirms kārtējām brīvdienām, un, manuprāt, svarīgākais jautājums, ko izskatīja deputāti, bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba apkopojuma ziņojums. Tas bija iespaidīgs, un tā nolasīšana bija ilga, bet es ceru, ka rīt presē tas tiks publicēts.

Manuprāt, svarīgākais šajā ziņojumā ir 17 priekšlikumi, kas būtu jādara valdībai un Saeimas komisijām. No analītiskā viedokļa šajā ziņojumā visbūtiskākā ir sadaļa, kurā minēta Valsts drošības komitejas loma, nozīme un funkcijas aģentu vervēšanā tieši ar šo seksuālo pakalpojumu biznesu, kā tas noticis pirms neatkarības atjaunošanas un kā tas turpinās šodien. Es aicinu, ja jums ir iespēja šo plašo ziņojumu izlasīt, tad īpaši pievērsieties šīm sadaļām.

Pie priekšlikumiem noteikti būtu jāmin tas, par ko jau daudz esam runājuši, proti, tikumības policijas atjaunošana pilnā sastāvā. Obligāti būtu jāpieņem prostitūcijas ierobežošanas likums un jānosaka aizliegums pornogrāfisko filmu uzņemšanai Latvijā. Tāds aizliegums ir daudzās valstīs. Diemžēl Latvijā zināmā mērā ir "klondaika", uz kuru brauc un pie Raiņa pieminekļa vai kādā slimnīcā uzņemt pornofilmas. Tātad, runa ir par totālu šīs darbības aizliegšanu. Vēl virkne citu priekšlikumu — soda reģistra izveidošana un policistu, prokuratūras un tiesnešu apmācības nodrošināšana darbam ar nepilngadīgajiem.

Gribētu minēt arī vairākas asas diskusijas — skumji, ka dažu deputātu runās parādījās daži 5. un 6. Saeimām raksturīgie elementi. Jāsecina, ka tie ir tie paši deputāti, kuri bija strādājuši arī iepriekšējos parlamentos. Tāpēc te komentāri būtu lieki.

Par Komerclikumu jau minēja L.Muciņa kungs.

Par komisijas materiālu nodošanu tālāk nobalsoja visas frakcijas, izņemot Tautas partiju. Materiāli jānodod Nacionālās drošības komisijai, kura tālāk rīkosies pēc sava ieskata un kurai būs iespēja no kontroles viedokļa uzraudzīt šo notikumu un izmeklēšanas attīstības gaitu.

Vēl apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un mūsu frakcijas vārdā novēlu visiem neatkarīgi no partejiskajām simpātijām priecīgas Lieldienas!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija): Šīsdienas Saeimas plenārsēde izvērtās diezgan vētraina, un domu apmaiņā nepārtraukti tika izteikta neuzticēšanās prokuratūrai un tiesas lēmumiem, un tā ir slikta parādība.

Tautas partija iesniedza lēmumprojektu par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas deputātu sastāva. Pamats tam ir Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmums. Šis lēmumprojekts par deputāta J.Ādamsona izslēgšanu no deputātu sastāva ir ar likumu pamatots. Saeimas Kārtības ruļļa 18.pantā uzskaitīti gadījumi, kad deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva. Kā pirmais iemesls izslēgšanai ir tas, ka deputāts ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus.

Faktu, ka J.Ādamsons ievēlēts, pārkāpjot minētā likuma noteikumus, apstiprina Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas 2000.gada 3.marta tiesas spriedums. Tiesa konstatēja faktu, ka pārbaudāmā persona Jānis Ādamsons bijis Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Valsts drošības komitejas robežapsardzības karaspēka štata darbinieks no 1981.gada 26.augusta līdz 1992.gada 6.jūnijam un ieņēmis vairākus štata amatus, pārsvarā politiskajā darbā. Šis tiesas spriedums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā. Savukārt Saeimas vēlēšanu likuma 5.pants nosaka, kādas personas nevar ievēlēt Saeimā, un skaidri pasaka, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Esmu pārliecināts, ka visi parlamenta locekļi vēlas redzēt Latviju kā tiesisku valsti. Un tiesiskā valstī tas nevar palikt bez pienācīgas parlamenta ievērības un reakcijas, bez juridiskām sekām. Fakts, ka ar tiesas spriedumu pārbaudes lietā viens no Saeimas deputātiem, un tas ir Jānis Ādamsons, atzīts par tādu personu, kura bijusi PSRS Valsts drošības dienesta štata darbinieks. Tātad viņš ievēlēts Saeimā, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likumu. Tiesas spriedums pasludināts Latvijas valsts vārdā un stājies likumīgā spēkā. Valsts likumdevējs ir pirmais, kam jārūpējas par valsts varas adekvātu reakciju, realizāciju un likuma precīzu izpildi. Domāju, ka būtu loģiski Saeimai par šo jautājumu lemt, neatlikt to malā un izslēgt no Saeimas sastāva J.Ādamsonu. Ja mēs lemjam, pieņemam citus lēmumus, tad ir jautājums, vai mēs vēlamies ievērot likumu un tiesas spriedumu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Man ir skumji, ka Tautas partija vienkārši atriebjas savam politiskajam oponentam. Es gribētu citēt "Latvijas ceļa" priekšsēdētāja A.Panteļējeva atzinumu, kas vairākkārt izskanējis presē, ka Jāņa Ādamsona gadījums principā nozīmē likumdošanas nesakārtotību. Tas ir tās sekas. Galvenais, ka Tautas partija piedāvā profesiju un vēlēšanu aizliegumus attiecināt uz visiem tiem Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kas dienējuši robežapsardzības karaspēkā. Ja pašreiz dokumenti liecina, ka lietas, kas saistītas ar Valsts drošības komitejas sadarbības lietām, varētu būt par 4000 cilvēkiem, tad Tautas partija iet to ceļu, kas šo skaitli palielina līdz 60–70 tūkstošiem Latvijas Republikas iedzīvotāju. Domāju, tas ir traģiski, ka atkal mēģina šķelt un sarīdīt mūsu tautu. Tā ir Tautas partijas metode — strādājošos pensionārus pretstatīt nestrādājošiem pensionāriem, studentus budžetniekus pretstatīt studentiem, kuri maksā paši par savām studijām. Skaldi un valdi, sarīdi vienu grupu pret otru, un tādi valdīšanas rezultāti arī ir iespējami.

Gribētu minēt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Mēs, sociāldemokrāti, kopā ar Jaunās partijas atsevišķiem deputātiem — I.Ūdri, I.Stirānu un neatkarīgo deputātu O.Grīgu bijām pieprasījuši un iesnieguši demisijas prasību pret Ministru prezidentu A.Šķēli, finansu ministru E.Krastiņu un izglītības un zinātnes ministru M.Vītolu. Šie jautājumi vairs nebija šodien jāuzdod — viss tika atrisināts, jo politiskais spiediens no opozīcijas un valdības partijām bija tik spēcīgs, ka A.Šķēles kungs bija spiests demisionēt. Domāju, tas ir apsveicams rezultāts. Jaunajai valdībai mēs novēlam nerīkoties pēc A.Šķēles valdības parauga — nepārdomāti, neargumentēti, nepamatoti valdības lēmumi pat bez valdības Saeimas frakciju atbalsta un zināšanas. Mēs ceram, ka tādas lietas kā Satversmes tiesas likvidācija un Pensiju likuma grozījumi, kas tika veikti referenduma laikā, vairs neparādīsies mūsu politiskajā dzīvē, ka lauku ceļiem neatņems naudiņu un administratīvi teritoriālo reformu nenovedīs strupceļā. Arī "Latvenergo" varētu palikt tautas īpašumā kā līdz šim. Tāda veida politiskā darbība kā Nacionālās bibliotēkas projekta finansēšanas avots, kas gultos uz visiem iedzīvotājiem ar 2,6% tarifu pieaugumu, uz rūpniecības uzņēmumiem — 2,8% tarifu pieaugumu, mūsuprāt, ir strupceļš.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): 13. aprīli Latvijā es uzskatu par sēru dienu. Nolasīts pedofilijas izmeklēšanas komisijas darba apkopojuma ziņojums, nosauktas, iespējams, ar šo noziegumu saistītas augstas valsts amatpersonas. Kā mēs varējām pieļaut tik dziļu morāles un godīguma kritumu? Cik man zināms, pat lopi seksuāli neizmanto savus bērnus. Diemžēl pedofilija, prostitūcija, narkomānija, noziedzība, nabadzība un citas mūsu tautas bēdas, tās ir sekas. Iemesli ir citi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tauta tika sadalīta pilsoņos un nepilsoņos, skaldot un valdot taču vieglāk izmantot un izsaimniekot Latvijas bagātību, privatizēt labākos objektus. Neķītras darbības rezultātā, nepārdomātas nodokļu un muitas nodevu politikas rezultātā dziļa krīze ir mūsu rūpniecībā, lauksaimniecībā, izglītībā un labklājībā. Gandrīz 75% Latvijas iedzīvotāju tikko izdzīvo, 17 tūkstoši cilvēku ir izlikti no dzīvokļiem. Pagājušajā gadā policija konstatēja 3757 nepilngadīgo likumpārkāpēju. Simtiem bērnu ir seksuāli izmantoti. Cik nožēlojamā stāvoklī var novest valsti, mēs redzam pēdējos deviņos gados. Pa šiem gadiem nomainījušās astoņas valdības. Tās mainās kā cimdi franta rokās, bet neviens ne par ko neatbild — ne valdošās partijas, ne premjeri, ne ministri. Pēdējo deviņu gadu laikā tautas labklājības ziņā Latvija noslīdēja no 30. vietas uz 92. vietu pasaulē. Es uzskatu, ka pietiek. Jālaiž pie varas godīgi cilvēki, jāizstrādā valsts ekonomikas attīstības koncepcija, jārūpējas par bērniem un veciem cilvēkiem, jānostiprina tiesu vara un jāiznīcina korupcija. Jāpalīdz tiem, kuri nevar, tas ir, bērniem un veciem cilvēkiem, un jādod iespēja tiem, kuri var. Latvija šodien ir slima. Ceru, ka ar laiku mūsu valsts izveseļosies. Tas ir atkarīgs arī no jums, cienījamie Latvijas iedzīvotāji. Ticu, ka domājoši cilvēki agrāk vai vēlāk panāks saskaņu. Visu gaišu jums Lieldienu priekšvakarā!

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Jā, šī diena nav iepriecinoša, un diemžēl tas notiek tieši Lieldienu priekšvakarā. Es gribētu piekrist J.Plinera kungam tajā, ko viņš teica par pedofilijas lietu. Vēlreiz apstiprinot, gribu ziņot sabiedrībai, ka neviens nedrīkst palikt nesodīts. Ja kāds vēl to turpina darīt, tad sods šo cilvēku sasniegs, vienalga, kādu amatu viņš ieņem.

Bez šīs nepatīkamās lietas šodien Saeimā mēs izskatījām arī vairākas izmaiņas nodokļu likumos, tajā skaitā likumā par akcīzes nodokli. Šīs izmaiņas nedaudz iepriecinās cilvēkus, kas nodarbojas ar lietoto automašīnu tirgošanu, un tos, kas grib tās iegādāties, jo nedaudz tika samazināts akcīzes nodoklis šīm automašīnām. Pēc pieņemtajām izmaiņām šo nodokli būs daudz vieglāk arī administrēt.

Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīts svarīgs likumprojekts — likums par zvērinātiem revidentiem. Priekšlikumi šī likuma otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 3. maijam. Izmantojot izdevību, aicinu revidentus, revidentu un grāmatvežu asociācijas aktīvi piedalīties šī likuma izstrādē, jo pašiem vien ar šo likumu būs jādzīvo.

Runājot par J.Ādamsona kungu, arī mūsu partija neatbalstīja viņa sodīšanu, jo jebkura deputāta saistību ar Valsts drošības komiteju pārbauda pirms viņa ievēlēšanas, un J.Ādamsons bijis deputāts jau vairākās Saeimās. Viņš bijis pat "Latvijas ceļa" "lokomotīve". Domāju, ka šī fakta konstatācija, kas minēta tiesas lietā, jau iepriekš bija visiem zināma.

Ja vēl runājam par personālijām — par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, finansu ministram un izglītības ministram, tad gribu teikt, ka faktiski šīs valdības demisija bija jau nolemta. Domāju, ka vislielākā kļūda šajā valdībā bija tā, ka valdība dzīvoja ar lozungu — "Reformas, un ātri!". Diemžēl šim lozungam nesekoja skaidrojumi, kādas reformas, kāpēc tās jāveic, kāpēc tik ātri. Būtībā šis politiskais lozungs kļuva par demagoģiskiem saukļiem.

Manuprāt, vislielāko uzmanību šī valdība veltīja privatizācijai. Netika domāts par to, kas notiks un kā valsts dzīvos pēc tam, kad privatizācija tiks pabeigta. Par to liecina tas, ka vakar nenotika Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēde. Diemžēl mums jāatzīst, ka mūsu frakcijas izvirzītais pārstāvis tika pakļauts šantāžai un pat draudiem zaudēt dzīvību, jo viņš, slims būdams, nevarēja ierasties uz šo sēdi. Šodien Jaunās partijas frakcija izskatīja JP valdes priekšlikumu nomainīt mūsu pārstāvi Privatizācijas aģentūrā. Balsojot mēs neatbalstījām valdes priekšlikumu. Man ļoti žēl, ka par tādām nepatīkamām lietām jārunā Lieldienu priekšvakarā, bet, neskatoties uz to, es gribu jums novēlēt priecīgas un mierīgas Lieldienas.

Saeimas preses dienests