Projekti

Par likumprojektu "Par pašvaldības aptauju"

 

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsauc savu iepriekš izstrādāto un Saeimas komisijām 1997.gada 4.jūnijā nodoto likumprojektu "Par pašvaldību aptaujām" (reģ. nr.782, dok. nr.2748) un iesniedz Saeimai izskatīšanai 1. lasījumā komisijā izstrādāto un konceptuāli atbalstīto alternatīvo likumprojektu "Par pašvaldības aptauju".

Komisijas vārdā lūdzu iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā alternatīvā likumprojekta "Par pašvaldības aptauju" izskatīšanu 1.lasījumā.

Cieņā, — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

1998.gada 26.februārī priekšsēdētāja biedrs J.Rubulis

 

Likumprojekts

Par pašvaldības aptauju

Saeimas dok. nr.3862, likumprojekts nr.1076

1 nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šā likuma mērķis ir palielināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes (padomes) darbību iedzīvotāju interesēs un noteikt kārtību, kādā ierosināmas un organizējamas pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas.

2.pants.

(1) Pašvaldības lemjošajā aptaujā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi, kuri saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (padomi) (tupmāk — vēlētāji).

(2) Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas — Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja tiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk — pašvaldības iedzīvotāji), kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

3.pants.

(1) Pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izdod šā likuma izpildes nodrošināšanai un izpildes kontrolei nepieciešamās instrukcijas.

4.pants.

Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt.

II nodaļa. Pašvaldības aptaujas sarīkošana

5.pants.

Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā var notikt tikai par šādu pašvaldības pieņemto lēmumu atcelšanu:

1) atlīdzības apmēra noteikšanu un tās piešķiršanas kārtību pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot savus pienākumus;

2) pašvaldības piešķirto nosaukumu ielām, parkiem un laukumiem, kā arī to pārdēvēšanu;

3) pašvaldības lēmumiem, kas pieņemti saistošo noteikumu veidā un attiecas uz:

a) tirdzniecību sabiedriskajās vietās,

b) reklāmas metariālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās,

c) mājdzīvnieku turēšanu.

6.pants.

Pašvaldības lemjošā aptauja notiek:

1) likumā īpaši paredzētajos gadījumos;

2) ja prasību par šā likuma 5.pantā paredzēto pašvaldības lēmumu atcelšanu parakstījuši vismaz 20% no attiecīgās domes (padomes) vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās pašvaldības vēlēšanās.

7.pants.

(1) Pašvaldības lēmjošā aptauja šā likuma 6.panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likumā minēto apstākļu iestāšanās.

(2) Pašvaldības lemjošā patauja šā likuma 6.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija konstatējusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

8.pants.

Pašvaldības konsultatīvā aptauja var notikt tikai par attiecīgās pašvaldības pastāvīgajā kompetencē esošu jautājumu.

9.pants.

Pašvaldības konsultatīvā aptauja notiek, ja:

1) attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju;

2) prasību par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu parakstījuši vismaz 20 procenti no to pašvaldību iedzīvotāju skaita, kuri saskaņā ar pašvaldību vēlēšanām reģistrēti attiecīgajā pašaldībā attiecīgā gada sākumā un kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

10.pants.

(1) Pašvaldības domes (padomes) lēmums par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu iesniedzams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.

(2) Vēlēšanu komisija pēc šā lēmuma saņemšanas ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

11.pants.

(1) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 8.panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīga pašvaldības domes (padomes) lēmuma.

(2) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 8.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija atzinusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju parakstījis nepieciešamais pašvaldības iedzīvotāju skaits.

12.pants.

Pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas dienu nosaka un paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

III nodaļa. Pašvaldības aptauju ierosināšana

13.pants.

Lemjošo un konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt, ja līdz pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads.

14.pants.

(1) Lemjošo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās domes (padomes) vēlētāji — Latvijas pilsoņi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk — lemjošas aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošas aptaujas ierosināšanai.

15.pants.

(1) Konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ja ievērota kārtība, kas noteikta šā likuma III nodaļā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk — konsultatīvās aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu konsultatīvās aptaujas ierosināšanai.

16.pants.

(1) Iesniegumā par parakstu vākšanas uzsākšanu tiek norādīts lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju vārds, uzvāds, personas kods un pastāvīgā pieraksta vieta. Pirmās trīs personas, kas parakstījušas iesniegumu, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju intereses.

(2) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanu uzsākšanu pievieno pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu tiek ierosināta pašvaldības lemjošā aptauja.

(3) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanas uzsākšanu pievieno lēmuma projektu, par kuru tiek ierosināta pašvaldības konsultatīvā aptauja.

17.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 48 stundu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pārbauda, vai iesniegums atbilst šā likuma 5. — 9.panta prasībām un vai personas, kas parakstījušas iesniegumu, atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 5.–9.panta prasībām vai iesniegumu parakstījušas personas, kas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija uzdod lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātājiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt iesniegumu.

18.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosināšanai, pieņem lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu vai šā priekšlikuma noraidīšanu.

(2) Vēlēšanu komisijas lēmums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības aptaujas ierosināšanai:

1) attiecībā uz rajoniem, republikas pilsētām un rajonu centru pilsētām publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā;

2) attiecībā uz pagastiem un šīs daļas 1.punktā minētajām pilsētām izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas, kā arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā.

(3) Vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams šajā likumā paredzētajā kārtībā.

19.pants.

(1) Parakstu vākšanas termiņš, kurā vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīt ierosinājumu par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu, ir 30 dienas. Parakstu vākšanas dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana pašvaldības aptaujai netiek pieļauta.

(2) Vietas, kurās vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētājiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem) būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji (pastāvīgie iedzīvotāji) var parakstīties. Šajās vietās aģitācija nav pieļaujama.

20.pants.

(1) Parakstu vākšanas lapās atzīmējams pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un ierosinājuma parakstīšanas datums.

(2) Pirms ierosinājuma parakstīšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai tā pilnvarota persona pārbauda ierosinājuma parakstītāja dokumentus un lemj par viņa tiesībām parakstīt ierosinājumu.

21.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs dienas pēc noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās pārbauda, vai parakstu vākšana ir notikusi likumā noteiktajā kārtībā, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma otrās nodaļas noteikumiem.

(2) Vēlēšanu komisija lēmumā par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu norāda aptaujas dienu un lēmumam pievieno:

1) lemjošās aptaujas gadījumā — pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu ir ierosināta aptauja;

2) konsultatīvās aptaujas gadījumā — aptaujai nodoto lēmuma projektu.

IV nodaļa. Balsošana un balsu skaitīšana

22.pants.

(1) Balsošanai par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu jānotiek ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pēc tam, kad ir izsludināts vēlēšanu komisijas lēmums par apšvaldības aptaujas sarīkošanu.

(2) Balsošanai jānotiek sestdienā un svētdienā.

23.pants.

(1) Balsošanas sagatavošanu organizē, kā arī balsošanas rezultātus aprēķina un tos publicē attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas norisi uzrauga un balsis saskaita iecirkņu vēlēšanu komisijas.

(3) Balsošanas iecirkņi pēc iespējas iekārtojami visās vietās, kur tie bija, kad tika vēlēta attiecīgā dome (padome).

24.pants.

(1) Balsošanas iecirkņi iekārtojami ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas. Balsošanas iecirkņos redzamā vietā izliekams vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas izsludināšanu, pašvaldības domes (padomes) lēmums vai lēmuma projekts, kurš tiek nodots balsošanai, un balsošanai nodotais jautājums.

(2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes balsošanas zīmē.

25.pants.

(1) Balsošanas zīmes paraugu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas zīmē ierakstāms:

1) pašvaldības nosaukums;

2) pašvaldības aptaujai nodotais jautājums;

3) vārdi "jā" un "nē".

(3) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu vēlēšanu komisijām balsošanas zīmes pietiekamā skaitā.

26.pants.

(1) Balsošanas kārtību reglamentē Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 25.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa, 26., 27., 32., 33., 34., 35. un 36.pants, kā arī šā panta noteikumi.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases un šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc pašvaldības pastāvīgā iedzīvotāja cita personas dokumenta ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Balsošana par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu ir aizklāta. Katram balsotājam izsniedz vienu balsošanas zīmi.

(4) Ja balsotājs uz pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvai aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt apstiprinoši, viņš balsošanas zīmē atstāj nenosvītrotu vārdu "jā" un nosvītro vārdu "nē". Ja balsotājs uz pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt noliedzoši, viņš balsošanas zīmē nosvītro vārdu "jā" un atstāj nenosvītrotu vārdu "nē".

(5) Kad balsotājs ir izdarījis šā panta ceturtajā daļā paredzētos svītrojumus, viņš balsošanas zīmi saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē to apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē.

(6) Par nederīgām atzīstamas balsošanas zīmes, kurās izdarītās atzīmes neatbilst šā panta ceturtās daļas noteikumiem, saplēstas balsošanas zīmes vai arī tādas, no kurām nav saprotama balsotāja attieksme pret pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvajai aptaujai nodoto jautājumu.

27.pants.

(1) Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kuras pieteiktie kandidāti ir ievēlēti attiecīgajā domē (padomē).

(2) Pirms balsošanas kastes atvēršanas neizmantotās un sabojātās balsošanas zīmes ir saskaitāmas un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā dzēšamas.

(3) Pēc tam izdarāma balsu skaitīšana. Vispirms atver balsošanas kastes, saskaita balsošanas zīmes un pārliecinās, vai to skaits saskan ar balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu. Pēc tam nošķir un atsevišķi saskaita derīgās un nederīgās balsošanas zīmes. Ja rodas domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

(4) Pēc tam saskaita, cik balsis ir nodotas par un cik pret aptaujai nodoto jautājumu.

(5) Pēc balsu skaitīšanas un protokola sastādīšanas visas derīgās, nederīgās un neizlietotās balsošanas zīmes un viens iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplārs ir iesaiņojams, caurauklojams un apzīmogojams. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus balsošanas materiālus attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Līdz ar balsošanas materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā norādīts, kad un ar ko balsošanas materiāli nosūtīti.

28.pants.

(1) Pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas balsošanas rezultātus aprēķina pēc protokoliem, kas saņemti no iecirkņu vēlēšanu komisijām.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja uzskatāma par notikušu, ja tajā ir piedalījies ne mazāk par 50 procetiem no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pašvaldības konsultatīvā aptauja uzskatāma par notikušu neatkarīgi no tajā piedalījušos pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

(3) Konsultējošajā aptaujā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē aptaujā piedalījušos balsotāju kopējo skaitu, apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaitu.

29.pants.

(1) Balsošanas rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas protokoliem to nekavējoties nosūta attiecīgās pašvaldības domei (padomei), vienu lēmuma kopiju Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet otru — pašvaldības aptaujas ierosinātājam, ja tā nav attiecīgās pašaldības dome (padome).

(2) Republikas pilsētu un rajonu centru pilsētu, kā arī rajonu pašvaldību aptaujas rezultāti, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašaldības vēlēšanu komisijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Šā panta otrajā daļā neminēto pilsētu un pagastu padomes pašvaldību aptaujas rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā izliekami redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas.

30.pants.

(1) Pašvaldības aptaujas ierosinātājiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata triju dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka pašvaldības aptaujas ierosināšanas vai balsošanas procesā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas izšķiroši ietekmējuši balsošanas rezultātus, tā ar savu lēmumu atceļ vēlēšanu komisijas lēmumu par balsošanas rezultātu apstiprināšanu. Šādā gadījumā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 10 dienu laikā izsludina atkārtotu balsošanu.

31.pants.

(1) Pašvaldības lemjošajai aptaujai nodotais pašvaldības lēmums uzskatāms par atceltu, ja par tā atcelšanu nodoto balsu skaits pārsniedz pusi no aptaujā piedalījušos vēlētāju kopējā balsu skaita. Par atcelšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija paziņo balsošanas rezultātus.

(2) Pašvaldības konsultatīvās aptaujas rezultāti pašvaldības domei (padomei) nav saistoši un tiem ir informatīva nozīme.

V. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

32.pants.

Ar pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no attiecīgās pašvaldības budžeta.

33.pants.

(1) Ja pašvaldības lemjošajā aptaujā nav piedalījies pietiekams balsotāju skaits, atkārtoti ierosināt pašvaldības lemjošo aptauju par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

(2) Pašvaldības konsultatīvo aptauju atkārtoti ierosināt par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par maternitātes un slimības pabalstiem"

Saeimas dok.nr.3882; likumprojekts nr.1080

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1998.gada 3.marta sēdē akceptēts (prot.nr.11, 8.§)

un 4.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

2. Aizstāt visā likumā vārdus "valsts sociālās apdrošināšanas iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdu "darbinieks" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "darba ņēmējs" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

4. Aizstāt visā likumā, izņemot 36.pantu, vārdu "izpeļņa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "apdrošināšanas iemaksu alga" (attiecīgā locījumā).

5. Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:

"Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas gadījums — sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā šī persona pilnīgi vai daļēji zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas lieli papildu izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai citai personai — sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;

2) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) pabalsta saņēmējs — fiziskā persona, kurai saskaņā ar šā likuma normām ir piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts;

4) apgādībā esošs ģimenes loceklis — sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas nāves gadījumā;

5) slimības nauda — algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā."

6. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

"Likuma uzdevums ir regulēt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību šajā likumā noteiktajos apdrošināšanas gadījumos, kā arī noteikt personas, kurām ir tiesības uz šiem pabalstiem, un gadījumos, kad rodas minētās tiesības."

7. Izslēgt 3.panta otro daļu.

8. Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesības uz maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem ir personām, kuras sociāli apdrošinātas saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.panta pirmo, otro, trešo un sesto daļu (turpmāk — apdrošinātā persona). Citām personām ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā."

9.5.pantā:

9.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.";

9.2. izslēgt piektajā daļā vārdus "un bērns nodzīvojis ilgāk par septiņām diennaktīm";

9.3. papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sievietei, kura pēc dzemdībām likumā paredzētajā kārtībā atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku nepiešķir."

10. Izslēgt 9.pantā vārdus "un izziņa par darba samaksu, par kuru izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas".

11. Izteikt. 11.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

"Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:".

12. Izslēgt 12.pantā vārdus "un izziņa par darba samaksu, par kuru izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas".

13.15.pantā:

13.1. papildināt pantu pirms vārdiem "sociālās apdrošināšanas" ar vārdu "valsts";

13.2. izslēgt pirmajā daļā vārdus "un kopējie apdrošināšanas stāža pārtraukumi šo divu mēnešu laikā nepārsniedz septiņas kalendārās dienas".

14. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Slimības pabalsta izmaksa personām, kurām darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā vai laikā, kad tās bijušas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas

(1) Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi ikgadējā atvaļinājumā, slimības pabalstu piešķir vispārējā kārtībā. Ja darba nespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu, pabalstu piešķir ar darba nespējas dienu, kad darba ņēmējam bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām.

(2) Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimības pabalsta izmaksu uzsāk ar darba nespējas 15.dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad darba ņēmējam bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām."

15. Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja apdrošinātās personas vai tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāve iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām un persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām, apbedīšanas pabalstu piešķir vispārējā kārtībā."

16. Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātās personas nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, bet ne mazāku par divkāršu valstī noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošinātās personas nāves dienā.

(2) Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst divkāršai valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai), kāda bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā.

(3) Apdrošinātās personas nāves gadījumā, par kuru ir tiesības saņemt pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma "Par valsts pensijām" normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu."

17.Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

(2) Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāk par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas."

18. 26.pantā:

18.1. izslēgt pirmajā daļā vārdu "pastāvīgās";

18.2. izslēgt otro daļu.

19. Izslēgt 28.pantu.

20. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem."

21. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā un likuma 32.pantā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai viņai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas).

(3) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtību valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai visos šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.

32.pants. Periods vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanai valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai pašnodarbinātajam

Pašnodarbinātajam vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosakāma no apdrošināšanas iemaksu algas par divpadsmit kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums."

22. Aizstāt 33.pantā vārdus "valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta" ar vārdiem "invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta".

23. Izteikt 34.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ieturējumus no valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz valsts institūciju (amatpersonu) lēmumiem, ,kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai tā pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās pabalstu summas, kas pabalsta saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta".

24.36.pantā:

24.1. papildināt pirmo daļu pirms skaitļiem "75" un "80" ar vārdiem "ne mazāk kā";

24.2. papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Vidējo izpeļņu slimības naudas apmēra aprēķināšanai nosaka saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksa 103.pantu, un slimības naudu izmaksā saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksa 101.pantu.";

24.3. izslēgt otrajā daļā vārdus "izziņa par darbinieka darba samaksu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas".

25. Izslēgt 38.pantā vārdus "Labklājības ministrijā, bet tās lēmumu —".

26. Izslēgt Pārejas noteikumu.

Par likumprojektu

Labklājības ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par materinātes un slimības pabalstiem"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par materinātes un slimības pabalstiem"" sagatavots, lai nodrošinātu likuma "Par materinātes un slimības pabalstiem" normu atbilstību likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kurš stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, normām, lai saskaņotu minētā likuma normas ar citu sociālās drošības paketes likumu normām un precizētu tās atbilstoši sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstībai.

Minētā rezultātā veikta personu loka, kurām ir tiesības uz maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem, precizēšana, noteikts visoptimālākais (sešu mēnešu) periods vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, veikti citi precizējumi.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" izskatīts 1997.gada 13.novembra valsts sekretāru sanāksmē, saskaņots ar Tieslietu ministriju un Finansu ministriju. Tieslietu ministrijai iebildumu nav. Finansu ministrijas iebildumi izskatīti 1997.gada 19.decembra starpministriju sanāksmē, kurā Finansu ministrija un Labklājības ministrija vienojās par likumprojekta teksta precizēto redakciju.

Saistības ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā šim likumprojektam nav.

Likumprojekts

Profesionālās izglītības likums

Saeimas dok. nr. 3898; likumprojekts nr. 1084

Saeimas deputātu grupas (I.Kreituse, A.Kreituss,

V.Kalnbērzs, A.Kiršteins, J.Ābele, J.Kalviņš)

1998. gada 5. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās produktīvai darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.

(2) Profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.

(3) Profesionālā pilnveide — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana (tālākizglītība) un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.

(4) Profesionālās izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina noteiktas pakāpes profesionālās izglītības programmai atbilstošas izglītības iegūšanu.

(5) Profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas līmenim atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē.

(6) Profesionālās izglītības iestādes licencēšana — tiesību iegūšana izglītības iestādei uzsākt konkrētas profesionālās izglītības programmas īstenošanu un savā vārdā izsniegt dokumentu pēc attiecīgās izglītības programmas apguves.

(7) Profesionālās izglītības programmas akreditācija — tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(8) Profesionālās izglītības iestādes akreditācija — izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir valsts atzītas profesionālās izglītības iestādes statusu un tiesības īstenot noteiktas profesionālās izglītības programmas.

2. pants. Likuma mērķis un pamatuzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir radīt priekšnoteikumus tam, lai valsts iedzīvotāji varētu apgūt profesionālās zināšanas un iemaņas visa mūža garumā un lai viņu rīcībspēja tiktu nodrošināta atbilstoši darba tirgus prasībām, cilvēku individuālajām spējām un interesēm.

(2) Likuma pamatuzdevumi ir šādi:

1) noteikt profesionālās izglītības pakāpes un to raksturojumus;

2) noteikt profesionālās kvalifikācijas līmeņus;

3) reglamentēt profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu darbību.

3. pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka profesionālās izglītības īstenošanu koledžās, vidējās izglītības un pamatizglītības iestādēs.

(2) Profesionālās izglītības īstenošanu augstskolās reglamentē Augstskolu likums.

(3) Likums attiecas uz visām profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītajām institūcijām, fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības.

4. pants. Profesionālās izglītības sistēmā noteiktā mācībvaloda

No valsts vai pašvaldības budžeta finansēta profesionālās izglītības ieguve notiek valsts valodā.

5. pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmā iedibinātajai profesionālās kvalifikācijas līmeņu struktūrai ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi:

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktisā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu aroda speciālista izpildītāja darbu;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteikta aroda speciālista izpildītāja kompleksus pienākumus, kuros ietilpst arī izpilddarba plānošana un organizēšana;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģīta aroda speciālista izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju veikt zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

6. pants. Profesionālās izglītības pakāpes un to raksturojums

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas trīs profesionālās izglītības pakāpes:

1) pamata pakāpe;

2) vidējā pakāpe;

3) augstākā pakāpe.

(2) Pamata pakāpes profesionālā izglītība ir profesionālā pamatizglītība.

(3) Vidējās pakāpes profesionālā izglītība iedalāma šādi:

1) arodizglītība;

2) profesionālā vidējā izglītība.

(4) Augstākās pakāpes profesionālā izglītība iedalāma šādi:

1) profesionālā koledžas izglītība;

2) profesionālā augstskolas izglītība.

(5) Pamata pakāpes profesionālā izglītība nodrošina pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(6) Arodizglītība nodrošina otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un nedod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(7) Profesionālā vidējā izglītība nodrošina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un dod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē. Izglītības programmas uzsākšanai ir nepieciešama pamatizglītība.

(8) Profesionālā koledžas izglītība nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Izglītības programmas uzsākšanai ir nepieciešama profesionālā vidējā vai vispārējā vidējā izglītība.

(9) Profesionālā augstskolas izglītība nodrošina piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Izglītības programmas uzsākšanai ir nepieciešama profesionālā vidējā vai vispārējā vidējā izglītība.

7. pants. Profesionālās izglītības dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti apliecina iegūtās profesionālās izglītības pakāpi, sasniegto profesionālās kvalifikācijas līmeni un iegūto kvalifikāciju.

(2) Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti ir:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) atestāts par profesionālo vidējo izglītību;

4) profesionālās koledžas diploms;

5) profesionālās augstskolas diploms.

(3) Valsts atzītos profesionālās izglītības dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz attiecīgā profesionālās izglītības iestāde.

8. pants. Profesionālās kvalifikācijas dokumenti

(1) Pirmā, otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina profesionālās kvalifikācijas apliecība, kurā norādīts sasniegtais profesionālās kvalifikācijas līmenis un iegūtā kvalifikācija.

(2) Ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina attiecīgs ieraksts profesionālās koledžas diplomā.

(3) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina attiecīgs ieraksts profesionālās augstskolas diplomā.

(4) Profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniegšanas kārtību nosaka šis likums, speciālie likumi vai attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

9. pants. Maksa par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi

(1) Valsts izglītības iestādes atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem finansēšanas normatīviem un noteiktajai kārtībai no valsts budžeta sedz:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguvi;

2) profesionālās izglītības ieguvi personām, kuras izturējušas konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu koledžās un apgūst koledžas izglītības programmu pirmo reizi;

3) profesionālās izglītības programmā plānoto kvalifikācijas eksāmenu izmaksas un citas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saistītās izmaksas — vienu reizi katras izglītības programmas apguves laikā.

(2) Profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz:

1) notiesātajiem — brīvības atņemšanas vietās;

2) personām, kurām ir garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, — psihoneiroloģiskas un somatiskas slimības vai citas īpašas vajadzības, — speciālās izglītības vai sociālās un pedagoģiskās korekcijas iestādēs.

(3) Pašvaldību un citu juridisko personu dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji. Realizējot valsts pasūtījumu, mācību maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz no valsts budžeta.

10. pants. Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana

Personai, kura apgūst augstākās pakāpes profesionālās izglītības programmu, ir tiesības saņemt studiju kredītu. Studiju kredīta piešķiršanas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa

Profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītās institūcijas un personas, to kompetence

11. pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets, vienojoties ar Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvo padomi nosaka:

1) valsts politikas un stratēģijas virzienus profesionālās izglītības jomā;

2) atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņu struktūrai — nepieciešamo valsts finansēto izglītojamo skaitu tautsaimniecības nozarēs;

3) profesionālās izglītības finansēšanai noteikto ikgadējo valsts budžeta sadaļu.

(2) Ministru kabinets:

1) nosaka ministriju un citu profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju funkcijas;

2) dibina, reorganizē un likvidē valsts profesionālās izglītības iestādes, valsts profesionālās izglītības atbalsta iestādes un valsts profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centrus;

3) apstiprina to institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par attiecīgo profesionālās kvalifikācijas valsts un nozaru standartu izstrādi un apstiprināšanu;

4) apstiprina to profesiju sarakstu, kurām nepieciešams profesionālās kvalifikācijas valsts standarts;

5) apstiprina profesionālās kvalifikācijas valsts standartus;

6) izdod profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas noteikumus;

7) izdod citus profesionālo izglītību reglamentējošus aktus.

12. pants. Profesionālās izglītības padome

(1) Profesionālās izglītības padome (turpmāk — Izglītības padome) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas veicina:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādi;

2) profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju sadarbību;

3) lēmumu pieņemšanu profesionālās izglītības jautājumos, kas ir saistīti ar dažādu institūciju pārziņā, pakļautībā vai pārraudzībā esošo profesionālās izglītības iestāžu darbības koordināciju.

Izglītības padomes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(2) Izglītības padomi 12 locekļu sastāvā uz četriem gadiem pēc Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Izglītības padomes sastāvā ir Izglītības un zinātnes ministrijas, citu ministriju, valsts un pašvaldību institūciju, izglītības iestāžu, arodbiedrību, darba devēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Darba devēju orgnaizāciju, sabiedrisko organizāciju un arodbiedrību pārstāvju īpatsvars Izglītības padomē sastāda 50 procentus.

(3) Izglītības padomes priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, ievēl Izglītības padome 14 dienu laikā pēc tās sastāva apstiprināšanas vai iepriekšējā priekšsēdētāja pilnvaru laika beigšanās. Izglītības padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir divi gadi.

13. pants. Izglītības padomes galvenie uzdevumi

(1) Izglītības padome izvērtē priekšlikumus un sniedz ieteikumus:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādei;

2) par pārmaiņām profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centru tīklu struktūrā;

3) profesionālās izglītības iestāžu, atbalsta iestāžu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centru finansēšanas noteikumu izstrādei;

4) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādei un aktualizācijai;

5) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas noteikumu izstrādei;

6) profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un šo iestāžu un programmu akreditācijas noteikumu izstrādei;

7) pedagogu izglītošanas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas organizēšanai;

(2) Izglītības padome drīkst pieprasīt no šā likuma 2. pantā minētajām institūcijām un citām personām informāciju, kas nepieciešama Izglītības padomes uzdevumu veikšanai.

14. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības padomi izstrādā profesionālās izglītības valsts politiku un stratēģiju;

2) koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju un juridisko personu darbību;

3) nodrošina Izglītības padomes darbību;

4) organizē profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības standartu izstrādi un tos apstiprina;

5) apstiprina noteikumus par profesionālās izglītības programmu īstenošanu vispārējās izglītības iestādēs;

6) organizē profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu paraugnolikumu izstrādi un apstiprina tos;

7) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā tiesību aktus par pārmaiņām profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centru tīklu struktūrā;

8) sagatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un šo iestāžu un programmu akreditācijas noteikumus;

9) sagatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās izglītības dokumentu, sekmju izrakstu un profesionālās kvalifikācijas apliecības paraugus;

10) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās koledžas paraugnolikumu;

11) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centra paraugnolikumu;

12) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas noteikumus;

13) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādes un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centru finansēšanas noteikumus;

14) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā budžeta pieprasījumu nākamā gada valsts budžeta projektam, finansē savā padotībā esošās iestādes no šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem;

15) organizē pedagogu izglītošanu, profesionālo tālākizglītību un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

16) savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kā arī izstrādā profesionālās izglītības sistēmas darbībai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

15. pants. Citu ministriju kompetence

Citas ministrijas sadarbībā ar nozaru un teritoriālajām trīspusējām darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvajām padomēm:

1) savas kompetences ietvaros analizē tautsaimniecības nozaru attīstības perspektīvas un darba tirgus pieprasījumu;

2) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā budžeta pieprasījumu nākamā gada valsts budžeta projektam, finansē savā padotībā esošās iestādes no šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem;

3) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē un aktualizācijā;

4) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) profesionālās izglītības iestāžu un programmu licencēšanā un akreditēšanā;

6) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju koordinē savā pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu profesionālo tālākizglītību un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu.

16. pants. Pašvaldību kompetence

Rajonu, republikas pilsētu un pagastu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteiktajām pašvaldību pastāvīgajām funkcijām:

1) piedalās profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

2) sadarbībā ar darba devēju orgnizācijām un arodbiedrībām attiecībā uz savu administratīvo teritoriju analizē darba tirgus pieprasījumu un prognozē dažādās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamo speciālistu skaitu;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dibina, reorganizē un likvidē profesionālās izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

4) piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sadarbībā ar darba devēju organizācijām risinot jautājumus, kas saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu izglītojamām personām pašvaldības teritorijā esošajos uzņēmumos.

17. pants. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju kompetence

Darba devēju un darba ņēmēju organizācijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros piedalās:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

2) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē un aktualizācijā;

3) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

4) profesionālās izglītības iestāžu un programmu licencēšanā un akreditēšanā;

5) darbinieku profesionālās tālākizglītības organizēšanā.

18. pants. Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes dibina:

1) Ministru kabinets, nododot tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā;

2) rajonu vai republikas pilsētu pašvaldības vai citas juridiskas (fiziskas) personas.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes pamatuzdevums ir:

1) sniegt informatīvo un metodisko palīdzību izglītības iestādēm;

2) izstrādāt profesionālās izglītības saturu un mācību līdzekļus;

3) vērtēt profesionālās izglītības kvalitāti;

4) pētīt darba tirgu un veikt citus ar profesionālo izglītību saistītus pētījumus.

19. pants. Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centri

(1) Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centri tiek dibināti pie profesionālās izglītības iestādēm. Šie centri sadarbībā ar izglītības iestādēm, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām atbilstoši attiecīgā līmeņa profesionālās kvalifikācijas prasībām:

1) izstrādā kvalifikācijas eksāmenu saturu;

2) izveido kvalifikācijas eksāmenu komisijas;

3) organizē un rīko kvalifikācijas eksāmenus;

4) izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecības;

5) var organizēt un vadīt profesionālās izglītības iestādēs izglītojamo personu praktiskās mācības un praksi.

(2) Valsts profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centrus dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma vai citas ministrijas ierosinājuma, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības padomes atzinumu.

(3) Pašvaldību profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centrus dibina, reorganizē un likvidē rajonu un republikas pilsētu pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības padomes atzinumus.

(4) Privātos profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centrus dibina, reorganizē un likvidē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības padomes atzinumus.

20. pants. Pedagogi un izglītojamie

Pedagogu un izglītojamo personu statusu, kā arī to tiesības un pienākumus nosaka šis likums, Izglītības likums, speciālie likumi vai attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

III nodaļa

Profesionālās izglītības iestādes

21. pants. Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ņemot vērā Izglītības padomes atzinumu.

(2) Dibinot jaunas valsts profesionālās izglītības iestādes, tās tiek nodotas Izglītības un zinātnes ministrijas vai rajonu vai republikas pilsētu pašvaldību pārziņā, pakļautībā vai pārraudzībā.

(3) Rajonu vai republikas pilsētu pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(4) Privātās profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

22. pants. Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

(1) Profesionālās izglītības iestāde ir juridiska persona, tās darbības tiesiskais pamats ir šis likums un normatīvie akti, kā arī nolikums vai statūti.

(2) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, valsts profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā, pakļautībā vai pārraudzībā ir attiecīgā izglītības iestāde.

(3) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, pašvaldības profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu, saskaņo to ar Izglītības un zinātnes ministriju, un šo nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome).

(4) Profesionālās koledžas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

23. pants. Profesionālās izglītības iestādes nolikums (statūti)

Profesionālās izglītības iestādes nolikumā (statūtos) norāda:

1) iestādes nosaukumu un juridisko adresi;

2) pamatdarbības mērķi un uzdevumus;

3) izglītības programmas un to īstenošanas formas;

4) izglītojamo personu un iestādes darbinieku tiesības un pienākumus;

5) pārvaldes un konsultatīvās institūcijas un to kompetenci;

6) pašpārvaldes formas;

7) iestādes finansēšanas kārtību;

8) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

24. pants. Profesionālās izglītības iestādes nosaukums

(1) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju, atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes, organizācijas formas un izglītības programmu rakstura, iekļaujams viens no tālāk tekstā norādītajiem vārdiem:

1) arodskola vai skola — ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās pamatizglītības programma;

2) arodvidusskola — ja tiek īstenota vismaz viena arodizglītības programma;

3) ģimnāzija vai tehnikums — ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma;

4) amatniecības vidusskola — ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam — amata zellim — obligāto kvalifikācijas prasību izpildi;

5) koledža — ja ne mazāk kā 50% no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas;

6) amatniecības meistaru skola — ja ne mazāk kā 50% no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas, kuru apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam — amata meistaram — obligāto teorētisko zināšanu pārbaudes prasību izpildi.

(2) Profesionālo augstskolu nosaukumu piešķiršanu reglamentē augstskolu likums.

25. pants. Profesionālās izglītības iestādes darbības uzsākšana

Profesionālās izglītības iestāde uzsāk savu darbību pēc tam, kad ir saņēmusi licenci noteiktas profesionālās izglītības programmas īstenošanai, bet ne vēlāk kā gada laikā no reģistrācijas brīža. Izglītības iestādes un izglītības programmas ierakstīšana Izglītības iestāžu un izglītības programmu reģistrā jāveic mēneša laikā no licences saņemšanas. Licencēšanu un reģistrēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

26. pants. Profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija

(1) Lai profesionālās izglītības iestāde iegūtu tiesības izsniegt valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus, tai nepieciešama akreditācija.

(2) Profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē Izglītības un zinātnes ministrija.

IV nodaļa

Profesionālās izglītības īstenošana

ārpus akreditētas profesionālās izglītības iestādes

27. pants. Profesionālās izglītības īstenošana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot profesionālās izglītības programmu pēc attiecīgas Izglītības un zinātnes ministrijas atļaujas saņemšanas.

28. pants. Profesionālās izglītības īstenošana amata meistaru darbnīcās un studijās

Kārtību, kādā izglītojamās personas iegūst profesionālo izglītību amata meistara darbnīcā vai stuidjā, nosaka šis likums, likums "Par amatniecību" un citi amatniecību reglamentējoši tiesību akti.

29. pants. Profesionālās izglītības īstenošana darba devēju uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)

Profesionālo izglītību darba devēja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var iegūt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki, apgūstot profesionālās izglītības programmas kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.

30. pants. Valsts atzīta profesionālās izglītības dokumenta izsniegšanas noteikumi

(1) Lai persona, kas profesionālo izglītību ieguvusi ārpus akreditētas profesionālās izglītības iestādes saņemtu valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu, tai akreditētā profesionālās izglītības iestādē kārtojams noslēguma pārbaudījums.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar noslēguma pārbaudījumiem un profesionālās izglītības dokumentu izsniegšanu, saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu tāmi sedz izglītojamā persona.

V nodaļa

Profesionālās izglītības satura reglamentācija

31. pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir:

1) profesionālās izglītības standarts;

2) profesionālās izglītības programma.

32. pants. Profesionālās izglītības standarts

(1) Profesionālās izglītības standarts atbilstoši attiecīgajai profesionālās izglītības pakāpei nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus;

2) profesionālās izglītības pamatsaturu un programmas īstenošanas plānu;

3) mācību rezultātu vērtēšanas kritērijus un metodiku.

(2) Profesionālās izglītības standartus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota persona.

33. pants. Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma atbilsoši profesionālās izglītības standartam nosaka:

1) programmas mērķi un uzdevumus;

2) prasības izglītojamo iepriekš iegūtajai izglītībai;

3) profesionālās izglītības saturu;

4) pogrammas īstenošanas plānu;

5) programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansiālos un materiālos līdzekļus.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, un to apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

(3) Profesionālās izglītības programas apguvi noslēdz mācību rezultātu novērtējums. Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

VI nodaļa

Profesionālās kvalifikācijas ieguve

34. pants. Profesionālās kvalifikācijas standarts

Profesionālās kvalifikācijas standarts nosaka prasības — minimālo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas un prasmes, kas dod iespēju veikt darba pamatuzdevumus attiecīgajā profesijā.

35. pants. Profesionālās kvalifikācijas piešķiršana

(1) Lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, ir jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Tiesības kārtot kvalifikācijas eksāmenu ir personai, kura ir izpildījusi attiecīgajā profesionālās kvalifikācijas standartā noteiktās prasības.

(2) Kvalifikācijas eksāmenus rīko profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa

Profesionālās izglītības finansēšana

36.pants. Profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādes finansēšana

Profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādi finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

37.pants. Profesionālās izglītības atbalsta iestāžu finansēšana

(1) Valsts dibinātās profesionālās izglītības atbalsta iestādes finansē no valsts budžeta.

(2) Juridisko personu dibinātās profesionālās izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.

(3) Valsts var piedalīties pašvaldību un citu fizisko un juridisko personu dibināto profesionālās izglītības atbalsta iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

38.pants. Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centru finansēšanas avoti

(1) Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centra finanses veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

(2) Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas centra finansējuma valsts budžeta daļas apjomu un tās izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Profesionālās izglītības programmu finansēšana

(1) Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes finansē attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta, paredzot līdzekļus mācību procesa nodrošināšanai saskaņā ar finansēšanas noteikumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas apjomu un kārtību nosaka to dibinātāji.

(3) Valsts var piedalīties pašvaldību un privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 4.panta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2005.gadu.

2. Šā likuma 7., 8., 19. un 35.panta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2003.gada 1.septembri. Līdz 2003.gada 31.augustam profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecinošs dokuments ir profesionālās izglītības iestādes izsniegts diploms vai profesionālās kvalifikācijas apliecība. Izglītības un zinātnes ministrija saskaņo ar Profesionālās izglītības padomi to iestāžu sarakstu, kuras ir tiesīgas līdz 2003.gada 31.augustam izsniegt attiecīgos dokumentus.

3. Šā likuma 10.panta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2001.gadu.

4. Ministru kabinets mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas apstiprina Profesionālās izglītības padomes nolikumu. Izglītības un zinātnes ministrs mēneša laikā no nolikuma apstiprināšanas dienas sasauc Profesionālās izglītības padomi.