Londona 1998. gada 12.–15. marts

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs, sasveicinoties ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Guntaru Krastu Eiropas konferencē Londonā Foto: epa–A.F.I.

Eiropas Savienības vides, reģionālās sadarbības, tieslietu un iekšlietu politika (ES III pīlārs), kopējā ārējā un drošības politika (ES II pīlārs) ir sektori, kuros kandidātvalstis var pilnvērtīgi iesaistīties, tikai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz Luksemburgas Eiropas Padomei šādu iespēju daļēji piedāvāja strukturētais dialogs.

Vakar, 12.martā, Londonā, piedaloties ES un kandidātvalstu vadītājiem, svinīgi atklāja Eiropas konferenci. Tas ir daudzpusējs politisks augstākā līmeņa konsultāciju forums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES kandidātvalstīm, kurš turpmāk nodarbosies ar minētajiem jautājumiem.

Latviju tajā pārstāv Ministru prezidents Guntars Krasts. Latvijas Republika apsveic Eiropas konferences izveidošanu un uzskata to par kopēja dialoga, pieredzes apmaiņas un abpusējas informētības paaugstināšanas iespēju starp kandidātvalstīm un ES dalībvalstīm.

Eiropas konference piedāvā Latvijai iespēju piedalīties Eiropas Savienības II un III pīlāra darbā, kā arī māca uzņemties atbildību un dot savas valsts ieguldījumu starptautiska rakstura jautājumu risināšanā, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar Latvijas Republiku (piemēram, ES kopēju ārlietu un drošības politikas jautājumi).

Jautājumu pārreģionālais raksturs nosaka ciešas sadarbības nepieciešamību. To uzskatāmi pierāda III pīlāra temats — "Organizētās noziedzības apkarošana", kas kļuvis par starpvalstu vadītāju intensīvas diskusijas objektu Eiropas konferencē.

Starptautisko kriminālo grupējumu interesēs ir tādu valdību veidošana, kuras ar kukuļdošanu un iebiedēšanu viegli ietekmējamas un manipulējamas. Šādi grupējumi ignorē nacionālās robežas un darbojas daudzās pasaules daļās. Pieaugošais transnacionālās organizētās noziedzības fenomens var sagraut daudzus pēc aukstā kara perioda gūtos starptautiskas nozīmes sasniegumus.

Latvijas valdība uzskata, ka vienīgi ciešā un koordinētā sadarbībā ir iespējams efektīvi risināt šo starptautiska rakstura problēmu. Ir jāizstrādā kopējas rīcības programmas, un katrai valstij ir jāsniedz savs ieguldījums nelabvēlīgo noziedzības tendenču un noziedzību veicinošo cēloņu novēršanā, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darba pilnveidošanā.

Vienlaikus Latvijas Republikas paveiktais III pīlāra jautājumu, tai skaitā cīņas ar organizēto noziedzību, narkotiku tranzīta, naudas "atmazgāšanas", korupcijas, nelegālās migrācijas u.c., risināšanā palielina uzticību un veido priekšstatu par Latvijas Republiku kā kvalitatīvu nākamo Eiropas Savienības dalībvalsti.

Atbilstoši Latvijas Republikas valdības deklarācijai, kas paredz tiesiskās sistēmas sakārtošanu un iekšējās drošības orgānu nostiprināšanu un tādējādi Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā veicināšanu (pamatojoties uz Eiropas Savienības dokumentu "Agenda 2000"), 1998.gada 14.janvārī tika pieņemta LR Noziedzības novēršanas programma.

Analizējot esošās noziedzības tendences, var atzīt, ka prioritārie noziedzības novēršanas objekti ir organizētā noziedzība, apdraudējumi finansu un ekonomikas nozarē un ar to saistītā korupcija un likumpārkāpumi valsts pārvaldes sfērā, nelikumīgas operācijas ar narkotiskajām vielām, nepilngadīgo noziedzība un likumpārkāpumi.

Lai pastiprinātu cīņu pret organizēto noziedzību, Valsts policijā tiek īstenoti pasākumi atsevišķu struktūrvienību darba uzlabošanai, kuras veic cīņu pret organizēto noziedzību.

Liels darbs tiek veikts kriminālās un administratīvās likumdošanas normu uzlabošanai. Izskatīšanai Saeimā nodots jauns Krimināllikums. Tuvākā laikā tiks pārstrādāti un pieņemti vēl citi likumi, kuru saturs atbilst Eiropas Savienības likumdošanas normu prasībām.

Latvijas Republikā jau reāli darbojas starpresoru institūcijas organizētās noziedzības jomā un korupcijas novēršanā: Starpresoru kontrabandas un ar to saistīto organizēto ekonomisko noziegumu apkarošanas koordinācijas centrs, Korupcijas novēršanas padome. Pastāvīgi funkcionējoša institūcija ir Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs, uz kā bāzes tiek veidota starpresoru informatīvā sistēma.

1998.gada 27.februārī valdība pieņēma Korupcijas novēršanas koncepciju.

Organizētās noziedzības apkarošanā liela loma ir reģionālajai sadarbībai. 1998.gada 22. un 23.janvārī Rīgā notikušajā otrajā Baltijas jūras valstu galotņu sanāksmē tika nolemts turpināt pēc pirmās šādas tikšanās Visbijā uzsākto cīņu pret organizēto noziedzību Speciālās komisijas darbības ietvaros — regulāri rīkojot sanāksmes ar premjerministru pilnvaroto pārstāvju un ekspertu piedalīšanos, kā arī veicot citas aktivitātes.

Cīņu ar organizēto noziedzību starptautiskajā mērogā lielā mērā ietekmē tiesiskais nodrošinājums — ir parakstīti starpvalstu līgumi par juridisko palīdzību krimināllietās, noziedznieku izdošanu u.c. Starpvalstu līgumi nepieciešami arī cīņai ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu, jo finansu sistēmā nepastāv starpvalstu robežas.

ĀM preses centrs