Informācija

Mūsu arhīvi — mums

Par valsts arhīvu sistēmas un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas darbu 1997. gadā

Valsts arhīvu sistēmas iestādes savu darbu organizēja, izpildot 1997. gadam apstiprinātos darbības pamatrādītājus, Valdības deklarācijas un "Agenda 2000" programmu arhīvu sistēmai atbilstošos pasākumus. Prioritārie uzdevumi bija dokumentu pārņemšana no privatizējamām un likvidējamām iestādēm, kā arī kārtējā dokumentu komplektēšana, dokumentu saglabāšanas nodrošināšana un juridisku un fizisku personu pieprasījumu izpilde.

Ir pārsniegti darba uzdevumi dokumentu pieņemšanā, aprakstīšanā, kartonēšanā, dezinfekcijā u. c., savukārt daži arhīvu uzdevumi — fotofonodokumentu aprakstu pārstrādāšana, dokumentu sagatavošana restaurācijai u. c. izpildīti daļēji.

Gada laikā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija (turpmāk — Ģenerāldirekcija) un arhīvi ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumos: "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāzu sastāvu", "Par valsts civildienestu", "Par arhīviem", recenzējuši Ministra Kabineta noteikumu projektus: "Par valsts īpašumā esošo Latvijas filmu izmantošanas kārtību", "Par valsts īpašumā esošo audiovizuālo darbu izmantošanu", likuma projektu "Par valsts kultūras institūcijām" un atzinumu Eiropas Padomes rekomendāciju projektam par arhīvu pieejamību.

Ģenerāldirekcijas, kā arī vēlāk LVVA un Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas ir izstrādājušas arhīvu attīstības koncepcijas vairākus variantus. Sistēmas darba organizēšanas un plānošanas pamatā ir koncepcijas variants, kura pamatnostādnes 01.07.1997. Ministru Kabineta sēdē pieņemtas zināšanai.

 

Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu uzkrāšana

Lai nodrošinātu Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu uzkrāšanu un uzkrājamās informācijas izvērtēšanu, Ģenerāldirekcija izstrādāja normatīvos dokumentus:

— Norādījumi par pagastu (pilsētu) zemes komisiju dokumentu sakārtošanu un nodošanu Valsts zemes dienesta rajonu, pilsētu nodaļām;

— Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu dokumentu glabāšanas termiņu saraksts un šo dokumentu sakārtošanas noteikumi;

— Norādījumi rajonu un pilsētu valsts statistikas nodaļām par mājsaimniecību budžeta pētījumu dokumentu sakārtošanu un nodošanu valsts arhīvos.

Kopā ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju sagatavoti "Metodiskie norādījumi par dzīvojamo māju un to privatizācijas objektu (dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu) privatizācijas dokumentu lietvedību un glabāšanas kārtību pašvaldībās".

Galvenais prioritārais uzdevums bija nodrošināt likvidējamo un privatizējamo uzņēmumu dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā, kā arī risināt ar to saistītās pārņemšanas un saglabāšanas problēmas.

Valsts arhīvi 1997.gadā plānoja pieņemt glabāšanā 1 milj. lietu un glabājamo vienību. Noritot straujam uzņēmumu likvidācijas un privatizācijas procesam, valsts arhīvi 1997. gadā pieņēma 1,7 milj. lietu un glabājamo vienību, to skaitā 314,7 tūkst. zinātnes un tehnikas dokumentācijas, 20,0 tūkst. personālizcelsmes dokumentu, 155,4 tūkst. glabājamo vienību audiovizuālo dokumentu. Papildus pieņemtas arī 185,3 tūkst. fizisko personu mainītās un norakstītās pases.

Turpinājums — 3.lpp.

Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas sa-gatavots pārskats. 1997. Tiek publicēts saīsināti

 

Ar kaimiņu, liktens un asinssaitēm vienoti

Nacionālajā bibliotēkā — Lietuvas 80.gadskārtai

Vakar, 12. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā tika atklāta dokumentu un grāmatu izstāde "Lietuva, tēvija mūsu...", kas veltīta mūsu kaimiņzemes valstiskuma atjaunošanas 80. gadskārtai un pieskaņota vēl citai dienai — 1990. gada 11. martā Lietuva pirmā no PSRS "neatkarīgajām republikām" savas valsts likumdevēju personā paziņoja par atdalīšanos no Padomju Savienības.

Izstādē fotoattēli un dokumenti iepazīstina gan ar tiem divdesmit vīriem, kas ar saviem parakstiem pasaulei apliecināja Lietuvas valstiskuma atjaunošanu 1918. gada 16. februārī, gan ar krietni vien kuplāku deputātu pulku — 120 pārstāvjiem, kuri nebaidījās skaļi apliecināt tautas gribu 1990. gada 11. martā. Protams, laiks bija cits, bet grāmatu draugs Rimvīds Kazlausks, kas pats izjutis izsūtīšanas un represiju slogu, izrēķina, ka pietiktu divu dzelzceļa vagonu, lai visus Neatkarības akta parakstītājus aizgādātu uz Sibīriju. Kādreiz taču tā notika...

Arī par to pauž izstāde — par neatlaidīgo un nemitīgo cīņu pret svešas varas spaidiem, par brīvības cīnītājiem visā atjaunotās valsts 80 gadu ritējumā. Īpaša grāmata šajā klāstā — "Lietuvas Republikas prezidenti". No Antana Smetonas līdz Aļģirdam Brazauskam. Latvijai pagaidām šāda vērienīga un būtiska darba nav. Bet cik mūsdienu sabiedrībā zina kaut ko vairāk par mūsu prezidentu Jāni Čaksti un Gustavu Zemgalu, arī par Kārli Ulmani? Pēdējam veltīta prāva monogrāfija, kas izdota vēl pirmskara Lietuvā.

Vēl kāda lappuse — par divu kaimiņtautu, asins radinieku sadarbību divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, rīkojot vērienīgus abu valstu sabiedrības, kultūras darbinieku, zinātnieku un valstsvīru kongresus gan Rīgā, gan Kauņā.

Izstādi iekārtojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo Martīna Mažvīda bibliotēku un Lietuvas vēstniecību Latvijā. Atklāšanā runāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Lietuvas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija un Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas direktora vietniece Ona Taluntīte. Rimants Karazija atzīmēja: "Lai gan starp mūsu valstīm valda ļoti labu kaimiņu attiecības, tomēr allaž rodas arī dažādas problēmas un neatrisināti jautājumi. Daļa šo problēmu tiek atrisinātas, bet dzīve arvien izvirza jaunus jautājumus, kas arī ir risināmi. Liktenis mums ir lēmis dzīvot kaimiņos, liktenis mums ir lēmis asinssaites un arī turpmāku sadarbību."

Runātāji uzsvēra, ka izstāde var būt ļoti interesanta lappuse jaunatnei, ko saista vēsture un divu baltu tautu saskarsme cauri laiku lokiem.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Stendā fotoattēlā redzams arī Latvijas Valsts prezidenta rokasspiediens kopā ar nu jau bijušo Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku, Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski un jauno Lietuvas prezidentu Valdu Adamku

Izstādes atklāšanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas direktora vietniece Ona Taluntīte un Lietuvas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija Foto: Arnis Blumbergs, "LV"