Informācija

Būs darbs — būs sociālās garantijas

Pēc Pašvaldību darba devēju asociācijas kopsapulces

Mums šajā sakarā ir būtiska Latvijas pilnīga pievienošanās Eiropas pašvaldību hartai, īpaši uzsverot pašvaldību darbinieku darba apmaksu, darba apstākļus, darbinieku izglītošanu un sociālās garantijas.

Kopsapulces izskaņā tikāmies ar vairākiem vidzemniekiem — Limbažu un Gulbenes rajona pārstāvjiem. Viņiem jau ir gandrīz gadu ilga pieredze, darbojoties Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijā.

Stāsta Juris Balodis

, kas pārstāvēja Limbažu pagastu:

— Es pats nāku no Vidrižiem, un man nav sveša kopaina. Daļēji tāpēc, ka patlaban esmu arī Limbažu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. Laika gaitā notikušas būtiskas pārvērtības: pirms Otrā pasaules kara Limbažos bija aptuveni 3500 iedzīvotāju, tagad — gandrīz trīs reizes vairāk. Mums pagasts izveidots no kādreizējā Nabes, Lādes un Limbažu pagasta, teritorijā iekļauta aptuveni puse no Umurgas. Tad nu sanāk, ka mums ir gandrīz 23 tūkstoši hektāru, divarpus tūkstoši iedzīvotāju.

Mūsu pamatvērtība — darbs. Mums ir ap pusotra tūkstoša zemes īpašnieku. Tas nozīmē, ka uz ģimeni iznāk 3,5 līdz četri hektāri. Tā sakot — iztikšanai. Tādu, kam aptuveni simt hektāru, ir tikai daži. Pats galvenais — visi vai gandrīz visi var strādāt. Kā kurš prot un spēj.

Mana lielā sāpe ir izglītība. Trīs skolas un divi bērnudārzi. Lādes skolai jau būs 125 gadi, tā apkalpo arī Stieni, tur deviņās klasēs ir simt bērnu. Bet Lādezerā ir bērnudārzs ar divām grupām un 45 aprūpējamiem. Tas ir bijušais Nabes pagasts, un tur skolā ir ap 100 audzēkņu. Vēl Ozolainē, trīs kilometrus no pilsētas, ir bērnudārzs un jau pirmā klase.

Bet pagasta budžets — 150 tūkstoši. Pērn izdevās iekasēt tikai 65 procentus nodokļu. Kā būs šogad, nezīlēsim. Lai savilktu galus, jālauza ne tikai galva. Tomēr jāstrādā, jāmeklē domubiedri — arī mūsu asociācijā.

Kolēģi papildina Gunta Lāce , Pāles pagasta priekšsēdētāja:

— Būdama jau 35 gadus savā apkaimē, zinu visu, kas ar to saistās. Atšķirībā no Jura Baloža minētajiem datiem mēs esam pundurīši: ir tikai 988 iedzīvotāji, mums ir tipiska lauku teritorija, apsaimniekojam 900 hektārus, viss ir apstrādāts, un tas vieš cerības. Tomēr mūs ļoti satrauc demogrāfiskā situācija: pērn aizsaulē aizgāja 18, bet pasaulē nāca tikai trīs jaundzimušie. Nav jābūt statistiķiem, lai saprastu, ar ko tas saistīts. Jā, arī mums ir sava skola ar 164 audzēkņiem, šogad svinēsim tās sešdesmitgadi, jo jauna tās ēka pagastā tika uzbūvēta 1938. gadā.

Kur lai dabū līdzekļus? Arī mēs pagājušā gadā ievācām tikai aptuveni 80 procentus paredzēto nodokļu. Tas liecina par pagasta iedzīvotāju reālajām iespējām, un ar to ir jārēķinās. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžets reālā dzīvē ir tikai simbolisks.

Un nu — cits novads. Gulbenes rajona Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis :

— Arī mani ļoti satrauc tas, par ko runāja Gunta Lāce. Aizgājēju un jaunpienācēju bilance ir vairāk nekā negatīva: 25 pret septiņi. Pagasts nav no lielajiem — 12 tūkstoši hektāru, ap 1200 iedzīvotāju. Laika gaitā Tirzai administratīvi pievienota Virāne, sešus kilometrus uz Dzelzavas pusi.

Patlaban mums stabili turas ap desmit uzņēmēju: trīs kokzāģētavas, kamīnmalkas cehs (sadarbībā ar Dāniju), divi veikali, privātaptieka. Ir sava skola ar 150 audzēkņiem, lauku slimnīca ar 25 vietām. Pašlaik ceram uz jauno SIA "Grodi", kur būs 12 darbavietas topošajā benzīna uzpildes stacijā. Divas trešdaļas no mūsu budžeta, kas nepārsniedz 80 tūkstošus latu, prasa skola, slimnīcas un lauku ambulances uzturēšana. Arī mums ir savas nodokļu iekasēšanas problēmas, bet valsts metodika — visiem vienāda. Darba iespējas nav stabilas — rādās, ka no trim zāģētavām turpmāk būs tikai viena. Kur paliks tie, kas tur strādā, vajadzētu domāt jau laikus. Bet mēs esam "tikai" 160 kilometrus no Rīgas, tātad ar minimālām iespējām nokļūt tā sauktajā lielajā apritē. Tālab darbošanās Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijā nav tikai mirkļa iegriba. Ir jāmeklē un ir arī jāatrod reālas kopdarba iespējas. Cita ceļa neredzu.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Mūsu arhīvi — mums

Turpinājums no 1.lpp.

Valsts arhīvi nodrošināja gan 1172 privatizējamo un likvidējamo uzņēmumu 1,5 milj. lietu un glabājamo vienību (84% no kopējā pieņemto glabājamo vienību apjoma) pieņemšanu, gan 251,2 tūkst. lietu un glabājamo vienību ikgadējo pieņemšanu no 1063 valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbilda plānotajam.

Tomēr vēl joprojām valsts arhīvu uzskaitē esošajās valsts un pašvaldību institūcijās ilgāk par noteikto termiņu (līdz 1988. gadam) glabājas 169,1 tūkst. lietu, kas primāri būtu jāpieņem valsts arhīvos 1998. gadā. Lielākie šādu lietu apjomi ir Jelgavas un Daugavpils ZVA, LVA.

Saskaņā ar plāna uzdevumiem ZVA pieņēma glabāšanā 1997.gadā notikušo pašvaldību vēlēšanu dokumentus.

Pieņemot dokumentus valsts glabāšanā konstatēts 14793 lietu zudums (1,1% no kopējā pieņemto lietu skaita) 350 juridiskajām personām. Galvenokārt tas izskaidrojams ar glabātavu trūkumu valsts arhīviem padomju periodā, kā arī ar to, ka juridiskās personas neievēro likumu "Par arhīviem".

1998. gadā prognozējama valsts arhīvos pieņemamo lietu apjoma samazināšanās līdz 833,8 tūkst. lietu un glabājamo vienību, jo beigsies privatizācijas process.

1998. gadā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai un arhīviem ir jāstrādā pie valsts arhīvu komplektēšanas avotu izvērtēšanas, to atlases kritērijiem, lai nodrošinātu Latvijas nacionālā arhīva fonda uzkrāšanu ar vispusīgu un vēsturiski vērtīgu informāciju, tai skaitā arī audiovizuālo un mašīnlasāmo.

Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzība juridisko personu arhīvos

Valsts arhīvu uzskaitē un uzraudzībā 1997. gadā bija 4296 juridisko personu arhīvi, no tiem kā pastāvīgi dokumentu uzkrāšanas avoti bija 2164 un 2132, kuros valsts arhīvi veic personālsastāva dokumentu aprakstīšanas un saglabāšanas uzraudzību.

Lai nodrošinātu Latvijas nacionālā arhīva fonda saglabāšanu, izpildot likuma "Par arhīviem" 4. panta prasības, valsts arhīvi veica juridisko personu arhīvu uzraudzības un kontroles darbu par "Instrukcijas par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu" prasību izpildi.

Sniedzot metodisko palīdzību dokumentu uzskaitē un saglabāšanā, risinot jautājumus saistītus ar juridisko personu veidotās informācijas izvērtēšanu un optimizāciju, valsts arhīvi saskaņoja 1316 juridisko personu lietu individuālās nomenklatūras. Ģenerāldirekcija kopā ar valsts institūcijām sagatavoja un saskaņoja 8 lietu paraugnomenklatūras.

Ģenerāldirekcija izstrādāja juridisko personu arhīvu pārbaudes veidlapu "Izziņa par dokumentu uzkrāšanas, uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas nodrošināšanu".

Tomēr valsts arhīvi trīs gadu ciklā nav panākuši visu uzskaitē un uzraudzībā esošo juridisko personu lietu nomenklatūru saskaņošanu.

Valsts arhīvi pārbaudīja 1122 juridisko personu arhīvu darbu. Pārbaužu analīze liecina, ka trijos gados nav veiktas visās uzskaitē un uzraudzībā esošās juridiskās personās arhīvu pārbaudes.

Par likuma "Par arhīviem" neievērošanu administratīvi sodītas 97 amatpersonas un citas personas, no kurām 73 izteikti brīdinājumi un 24 uzlikti naudas sodi, iekasējot Ls 641,00, kuri ieskaitīti valsts budžetā.

No administratīvi sodītajām personām 33% ir pagasta un pilsētu pašvaldību institūciju amatpersonas, 22% valsts institūciju un uzņēmumu amatpersonas. Sodi piemēroti par dokumentu uzkrāšanas, uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšanu.

Administratīvi amatpersonas un citas personas tiek sodītas, galvenokārt, pēc APK 190.8 panta par arhīva fonda dokumentu saglabāšanas kārtības neievērošanu. 1997. gadā savās prasībās visstingrākie pret juridiskām personām ir bijuši Alūksnes, Jēkabpils, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes ZVA.Vienīgi LVA nav uzlicis nevienu administratīvo sodu par pieļautajiem likuma pārkāpumiem.

Veikta kompleksā pārbaude Latvijas Zinātņu akadēmijas Centrālajā arhīvā, un jautājums par šī arhīva turpmāko statusu izskatīts Valsts arhīvu padomes 07.01.1998. sēdē.

Nodrošinot Nacionālā arhīva fonda uzskaiti un dokumentu sakārtošanu, valsts arhīvu Ekspertu komisijas izskatīja 2234 juridisko personu pastāvīgi glabājamo un personālsastāva lietu aprakstus, kuros bija uzskaitītas 403,1 tūkst. sakārtotās lietas.

No valsts arhīvu 2164 komplektēšanas avotiem saskaņā ar pastāvošajām prasībām dokumentus līdz 1994. gadam ieskaitot uzskaitījušas un sakārtojušas 1378 juridiskās personas (67,3%). Labākos rezultātus sasnieguši Valmieras, Siguldas un Jēkabpils ZVA.

Tomēr 668 juridiskas personas 1997. gadā nav veikušas savlaicīgu dokumentu uzskaiti un sakārtošanu. Ir pieļauta atpalicība pat līdz 15 gadiem. Pamatā tās ir tiesas, prokuratūras, lauksaimniecības iestādes, mācību iestādes, pašvaldības un to iestādes (sk. 9. pielikumu), kuras nav ievērojušas likuma "Par arhīviem" un "Instrukcijas par juridisko personu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu" prasības.

Lai palīdzētu likvidēt atpalicību, valsts arhīvi uz līgumsaistībām sniedza pakalpojumus 202 valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem 35840 lietu sakārtošanā un uzskaitē.

Ģenerāldirekcija un valsts arhīvi organizēja juridisko personu lietvedības un arhīva darbinieku apmācības. Ģenerāldirekcijas organizēto kursu teorētiskās un praktiskās nodarbības apmeklēja 65 klausītāji, savukārt valsts arhīvi organizēja 10 semināra nodarbības lietvedības un arhīva darba jautājumos.

Lai sniegtu maksimālu palīdzību juridiskajām personām to arhīvu fondu saglabāšanā, valsts arhīviem jāpilnveido uzraudzības un kontroles darba formas, Ģenerāldirekcijai jāizstrādā vienoti valsts noteikumi darbam ar juridiskām personām.

1998. gadā, turpinot darbu pie informācijas izvērtēšanas un dokumentu optimizācijas jautājumu risināšanas, kopā ar valsts un pašvaldību institūcijām ir jāveido nozaru un specifisko dokumentu glabāšanas termiņu saraksti, jāizstrādā dokumentu novērtēšanas kritēriji, jāvāc informācija par jauniem dokumentu veidiem, aktuāli kļūst arī jautājumi, kas saistīti ar privātuzņēmumu un citu nevalstisko organizāciju arhīvu saglabāšanu.

 

Fizisko un juridisko personu pieprasījumu izpilde

Valsts arhīvi 1997. gadā sagatavojuši 62483 izziņas pēc fizisko un juridisko personu pieprasījumiem. Izziņu kopskaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies (58,9% no 1996. gada izziņu skaita) sakarā ar zemes reformas un īpašumu tiesību atjaunošanas procesa beigām (sk. 10. pielikumu). Salīdzinoši lielākais izziņu skaita samazinājums par 56 % ir LVVA (1996. gadā — 73641, 1997. gadā — 32672). Turpretī ZVA samazināšanās tendence nav tik izteikta, atsevišķos arhīvos iepriekšējā gada līmenis pat pārsniegts. Izpildīto izziņu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis arī Rīgas un Jūrmalas PPDA.

Mainās pieprasījumu tematiskā struktūra — aktuāli kļūst pieprasījumi par darba stāžu, darbu vecāku saimniecībā (izziņu veidi, ko galvenokārt sagatavo ZVA, Rīgas un Jūrmalas PPDA).

Visi arhīvi, ar nelieliem izņēmumiem, izpilda Latvijas iedzīvotāju pieprasījumus 1 mēneša laikā, ZVA iezīmējas tendence izpildes laikam saīsināties līdz 15 dienām.

Neizpildīto pieprasījumu uzkrājums kopumā ir samazinājies (16375 — 1996. gadā, 13810 — 1997. gadā, sk. 11. pielikumu). Sistēmas neizpildīto pieprasījumu pamatmasu — 75 % — sastāda uzkrājums LVVA, kurš, panākot Latvijas iedzīvotāju pieprasījuma izpildi mēneša laikā, nav izpildījis 10 tūkst. pieprasījumus no NVS pilsoņiem par ievešanu Latvijā 2. pasaules kara laikā, sakarā ar neatrisināto apmaksas jautājumu. Ģenerāldirekcija kopā ar LVVA 1997. gada laikā mēģinājusi rast izeju no situācijas sarunās ar Krievijas vēstniecību Latvijā, Krievijas Federālo arhīvu dienestu, Krievijas valdības dibināto Savstarpējās saprašanās un izlīguma fondu. Krievijas amatpersonas nav atsaukušās sadarbības piedāvājumiem. Saņemot no Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas apstiprinājumu šo izziņu samaksas likumībai, gada nogalē sākta pieprasījumu pārsistematizācija un paziņojumu nosūtīšana pieprasītājiem par izziņu samaksas kārtību.

Pārējos arhīvos uzkrājums nepārsniedz darba procesā esošo pieprasījumu skaitu, izņemot Daugavpils ZVA.

Sakarā ar Ģenerāldirekcijas 12.11.1996. rīkojumu nr. 93 par maksas pakalpojumu loka paplašināšanu būtiski samazinājies bezmaksas izziņu skaits arhīvos — tās tagad izsniedz tikai īpašos gadījumos ar direktora rezolūciju, tāpēc bezmaksas izziņu skaits sastāda 11% no izziņu kopskaita (iepriekšējos gados — 35—40%), kā rezultātā arhīvos pieaug neizņemto un neapmaksāto izziņu skaits. Daudzi pieprasītāji atsakās no izziņas, jo nav spējīgi samaksāt rēķinu. Rīgas un Jūrmalas PPDA šādu pieprasījumu skaits sastāda 40% no sagatavoto izziņu skaita, LVVA — 5%, ZVA — vidēji 6 %. Kopā neizņemto izziņu skaits valsts arhīvos 1997. gada nogalē bija aptuveni 3 tūkstoši.

Pievēršot uzmanību apmeklētāju konsultēšanas darba uzlabošanai un zinātniskās uzziņu sistēmas pilnveidošanai, arhīvos samazinājies negatīvo atbilžu īpatsvars no kopējā izziņu skaita — tagad tas visos arhīvos ir apmēram 10 — 15%, iepriekšējā gadā tas sasniedza 25 — 30 %.

Valsts arhīvos pieņemti un konsultēti 26089 apmeklētāji, tajā skaitā ZVA — 16962. Neskatoties uz pieprasījumu skaita samazināšanos, vērojama tendence palielināties apmeklētāju skaitam, jo pieprasījumi kļūst sarežģītāki.

1998. gadā galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu pieprasījumu izpildi likumos noteiktajos termiņos, samazināt negatīvo atbilžu īpatsvaru un panākt, lai sagatavotās maksas izziņas tiktu apmaksātas un izņemtas, elastīgi pielietojot maksas pakalpojumu izcenojumus.

 

Dokumentu saglabāšana

Dokumentu saglabāšanas darba organizācijā un nodrošināšanā līdz šim tika izmantoti iepriekšējā sistēmā pastāvošie metodiskie un normatīvie noteikumi un piemēroti starptautiskie ieteikumi. 1997. gadā sagatavots projekts metodiskajiem norādījumiem par lietu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes veikšanu un sākts darbs pie arhīvu darba pamatnoteikumiem dokumentu saglabāšanā.

Viens no prioritārajiem uzdevumiem bija nodrošināt pieņemtajiem dokumentiem atbilstošus glabāšanas apstākļus.

1997. gadā Zemesgrāmatā ir reģistrēts nekustamais īpašums Alūksnē, Rūpniecības ielā 1, un Ventspilī, Pils ielā 86/88.

Izveidotas jaunas glabātavas Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils un Valmieras ZVA 706 m2 kopplatībā (sk. 12. pielikumu). Uzsākti darbi, bet, galvenokārt nepietiekama finansējuma dēļ, pilnībā nav pabeigtas glabātavas 2634 m2 platībā LVA Kurzemes prospektā 5, Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras ZVA. Izveidotajām glabātavām Kurzemes prospektā 5 nav pieslēgta apkure. Tukuma ZVA, Kandavas ielā 18a, darbs pie glabātavu izveides netika veikts neatrisinātā ēkas īpašumtiesību jautājuma dēļ. Jautājuma risināšanā tika iesaistītas gan Tieslietu ministrija, gan Privatizācijas aģentūra, bet risinājuma joprojām nav. Tikai gada beigās, saskaņojot ar Privatizācijas aģentūru, varēja pasūtīt darba projektu ēkas rekonstrukcijai arhīva vajadzībām.

Regulāri veiktā glabātavu mikroklimata un temperatūru analīze rāda, ka lielākā daļā glabātavu mikroklimata svārstības ietekmē apkārtējie apstākļi. Paaugstināts mitrums vērojams rudens un pavasara periodos pirms un pēc apkures sezonas sākuma un beigām, vasarā lietus periodos. Lai novērstu lielas mitruma svārstības un samazinātu mitrumu dokumentu glabātavās, gada beigās tika nopirkti 5 gaisa mitruma nosūcēji, kas uzstādīti Jelgavas, Ventspils, Siguldas, Daugavpils, Cēsu ZVA. Ja šīs iekārtas dos redzamu uzlabojumu pastāvīga mikroklimata izveidei, tad nākotnē iekārtas varēs uzstādīt arī citās glabātavās.

Gada laikā esošajās glabātavās veikti modernizācijas un remonta darbi: laboti jumti, hermetizēti logi, veikta siltināšana, uzstādīti apkures skaitītāji ar siltuma regulatoriem — LVKFFDA, Rīgas un Jūrmalas PPDA, Jelgavas, Ventspils ZVA u. c.

Turpināti darbi arhīvu glabātavu optimizācijā, atsakoties no nelielām telpām ar sliktiem glabāšanas apstākļiem un pārvietojot lietas uz lielākām glabātavām. Ieekonomētos līdzekļus ir iespējams ieguldīt lielo glabātavu materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā. Šāda veida ekonomiju pierādīja 1997. gadā veiktā Kuldīgā glabājamo lietu pārvietošana uz Liepāju, atstājot Kuldīgā tikai konsultāciju centru.

Arhīvu glabātavās dokumentu izvietošanai uzstādīti plaukti 15 kilometru kopgarumā (15 580 lineārie m ), iepirktas un pašu spēkiem izgatavotas 180 750 kārbas, CMDRL izgatavotas 22200 aploksnes fotonegatīvu glabāšanai un 53 speciālas kārbas restaurēto ādas iesējumu, zīmogu un pergamentu glabāšanai.

Pieņemot lietas glabāšanā, veikta to atputekļošana, nepieciešamības gadījumā arī to dezinfekcija. Pamatā dokumentu dezinfekcija tika veikta ar rokām, izmantojot dezinfekcijas salvetes. Dezinfekcijas apjomi salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieauguši aptuveni 5 reizes (170 tūkst. lietu). Vislielākais darba apjoms bija jāveic Rīgas un Jūrmalas PPDA (86% no kopapjoma). Atputekļošanas darbu intensificēšanai un glabātavu gaisa attīrīšanai 1997. gadā ZVA nopirktas 11 gaisa atputekļošanas iekārtas, kuru efektivitāti darbā pārbauda arhīvos.

Pastāvīgi glabājamo lietu kartonēšanā izmantotas neitrāla (pH 7) kartona kārbas, kas atbilst starptautiskajām prasībām. Nestandarta dokumentus un lietas saiņoja. Gada laikā iekartonētas vai iesaiņotas praktiski visas aprakstītās lietas, jo arhīvi bija nodrošināti ar nepieciešamo kārbu un kartona daudzumu. Liels nekartonēto lietu uzkrājums joprojām saglabājas LVVA sakarā ar telpu trūkumu (sk. 13. pielikumu). Tomēr jāatzīmē, ka LVVA šogad iekartonēto lietu skaits, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pieaudzis 2,5 reizes (aptuveni 46 tūkst. — 1996. g. un 100 tūkst. — 1997. g.).

Papildus jaunpieņemto lietu kartonēšanai veikta arī pārkartonēšana, nomainītas fiziski nolietojušās kārbas pret jaunām — aptuveni 10% no kartonēšanā veiktā apjoma.

Dokumentu saglabāšanas nodrošināšanā arvien lielāka nozīme ir jaunajām tehnoloģijām — gan dokumentos esošās informācijas saglabāšanā, gan dokumentu fiziskā saglabāšanā, gan glabātavu aprīkojumā. Tādēļ nozīmīga ir 1997. gadā iesāktā valsts investīciju projekta par mikrofilmēšanas nodaļas izveidošanu CMDRL īstenošana, kas turpināsies arī 1998. gadā. 1997. gadā praktiski pabeigta Mikrofilmēšanas nodaļas izveide un iegādātas jaunas jaudīgas mikrofilmēšanas iekārtas. Līdz šim lasītavās un izziņu sagatavošanai tika izmantoti dokumentu oriģināli. Jaunās mikrofilmēšanas iekārtas ļaus būtiski uzlabot darba kvalitāti un tempu, lai izveidotu dokumentu izmantošanas un nodrošinājuma fondu. Ja 1996. gadā mikrofilmēti tika 54 877 kadri, tad jau 1997. gadā mikrofilmēti 100224 kadri un 1998. gada plāns ir 178000 kadri. Jāizlemj jautājums par mikrofilmu vai mikrofišu izmantošanu lasītavās, kas nodrošinātu oriģinālu saglabāšanu un neaizskaramību. Tas ir ļoti aktuāli, jo LVVA ir konstatēti fakti, ka lasītāji savās interesēs oriģinālos izdara viltojumus un pēc tam pieprasa izziņas no šiem dokumentiem.

1997. gadā LVKFFDA, izmantojot jaunas tehnoloģijas, ir uzsācis veidot nodrošinājuma un izmantošanas fondu fonodokumentiem, kas pasargās dokumentu oriģinālus.

Siguldas ZVA uzsācis darbu pie dziestošo tekstu informācijas fiksācijas un atjaunošanas, izmantojot datortehniku. Ja veikto darbu kvalitāte būs apmierinoša, viņu pieredzi varēs pārņemt arī citi arhīvi.

1998. gadā dokumentu glabāšanas apstākļu nodrošināšanā svarīgs uzdevums ir pabeigt iesākto glabātavu izbūvi un aprobēt jaunāko aprīkojumu glabātavās. Jau 1996. gadā glabātavu aprīkošanā Rīgas un Jūrmalas PPDA sāka izmantot Somijā ražotos kompaktos plauktus. 1997. gadā šāda tipa plauktu ražošana tika sākta Latvijā un eksperimentālais variants uzstādīts Jēkabpils ZVA. Ja plaukti darbā būs pieņemami, tad, šāda veida plauktus varēs izmantot arī citu glabātavu aprīkošanā, nomainot koka plauktus, jo Latvijā ražoto kompakto plauktu izmaksa ir par 40% zemāka nekā importētajiem plauktiem.

Ļoti sasāpējis jautājums, kam jāatrod risinājums, ir LVVA glabātavu pārslodze, kas sastāda 175%. 1996. gadā izdarītie pētījumi un ēkas pamatu stiprināšanas darbi rāda, ka tuvāko 2—3 gadu laikā jāizdara ēkas atslogošana no liekā svara, t. i., daļa dokumentu jāpārvieto uz citām glabātavām. Līdz ar to ļoti svarīgs uzdevums ir jaunu glabātavu izveidošana Kurzemes prospektā 5, kur jādomā arī par mūsdienīgu un ekonomisku risinājumu apkurei, ugunsdrošības un apsardzes signalizācijām, ventilācijai.

 

Dokumentu uzskaite un zinātnisko uzziņu sistēmas veidošana

1997.gadā Ģenerāldirekcija sagatavoja metodiskus materiālus tradicionālajā dokumentu uzskaitē, uz kuru pamata organizēja divus Vidzemes un Latgales novadu zonālo valsts arhīvu seminārus. Dokumentu uzskaites problēmu iztirzāšana un metodisko materiālu praktiska ieviešana bija ļoti noderīga, jo aizvadītajā gadā valsts arhīvi veica tradicionālo uzskaites dokumentu precizēšanu, kas 1998. gadā tiks izmantoti arhīvu dokumentu uzskaites datorizācijā un arhīvu vienotas automatizētas informācijas sistēmas (VAIS) veidošanā. Semināros aprobētie metodiskie materiāli 1998. gadā tiks izmantoti valsts arhīvu darba pamatnoteikumu sagatavošanai.

Valsts arhīvos ņemti uzskaitē visi 1997. gadā glabāšanā pieņemtie dokumenti — 1,38 milj. glabāšanas vienības (gl.v.) un 7,8 milj. nosacītās gl. v. — pieņemtie izklaidus dokumenti un lapas, kas ir par 50% vairāk, salīdzinot ar 1996. gadu. Uz 01.01.1998. valsts arhīvos kā neaprakstītas ir uzskaitītas 141,7 tūkst. lietas, 148,5 tūkst. foto, 6,8 tūkst. fonodokumentu un 9,5 milj. nosacīto gl. v. (sk. 14., 15. pielikumi), kuru aprakstīšana un iekļaušana izmantošanas apritē ir izvirzīta kā prioritārs arhīvu darba uzdevums 1998. gadā.

Ģenerāldirekcijas Centrālajā fondu katalogā uz 01.01.1998. koncentrēta apkopojoša informācija par 22022 valsts arhīvu fondiem (fondu dokumentu apjoms, saturs, glabāšanas vieta), kas 1997. gadā papildināta ar informāciju par 860 fondiem. Centrālais fondu katalogs nodrošina operatīvu juridisko un fizisko personu informatīvo apkalpošanu (darbdienās tālr. 7226532, fakss 7225564 (diennakts)).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par budžeta līdzekļiem izpildītā darba apjoms dokumentu zinātniskās uzziņu sistēmas pamatelementa — lietu aprakstu — sastādīšanā, pārstrādāšanā un pilnveidošanā, kopumā par 22% pārsniedzot plānoto, jo atsevišķos gadījumos arhīviem bija jānodrošina tūlītēja pieņemto dokumentu izmantošana. Pirmkārt, tas attiecās uz personālsastāva dokumentu aprakstu sagatavošanu izmantošanai Rīgas un Jūrmalas PPDA un ZVA. LVA pārskata periodā uzsākta vislielākā neaprakstīto dokumentu kompleksa — zinātniski tehniskās dokumentācijas — aprakstīšana un ieviesta vienkāršotas aprakstīšanas metode personu fondu dokumentu sakārtošanā. 1997. gadā turpināta LKP dokumentu aprakstīšana, kura jābeidz 1998. gadā. LVKFFDA, sakarā ar neaprakstīto fotodokumentu apjoma neparedzēto pieaugumu, vairāk kā četras reizes pārsniedza plānotos apjomus dokumentu ekspertīzē.

Lai atvieglotu un intensificētu dokumentu izmantošanu arhīva izziņu sagatavošanā par aktuālajiem dzīvokļu, apbūves gabalu piešķiršanas un nekustamā īpašuma jautājumiem, LVA un ZVA turpināja padomju perioda TDP izpildkomiteju dokumentu kataloģizāciju. LVA un vairāki ZVA veica padomju periodā izveidotā sistemātiskā kataloga analīzi un izvērtēja tā potenciālās izmantošanas iespējas. LVVA papildināja tematisko starpfondu rādītāju ar informāciju par Valsts zemes bankas dokumentiem.

Ģenerāldirekcija noslēdza vairākus gadu desmitus uzkrātās informācijas apkopošanu un 1997. gadā izdeva zinātnisku arhīvu rokasgrāmatu "Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940. — 1941., 1944. — 1990.)", kas var būt noderīga ne tikai arhīvu speciālistiem, bet arī valsts un pašvaldību darbiniekiem, lai iegūtu informāciju par administratīvo vienību pārmaiņām Latvijas PSR un lai risinātu pašlaik aktuālos administratīvās pārvaldes reformas jautājumus. LVA turpināja darbu pie rokasgrāmatu "LPSR (1986. — 1990.) augstākās un centrālās valsts iestādes" un "Latvijas Republikas (1990. — 1993.) augstākās un centrālās valsts iestādes" teksta sastādīšanas un rediģēšanas. Iesākta analoģiska informācijas vākšana par 1994. — 1996.gadiem (sk. 18. pielikumu).

Dokumentu uzskaitē un zinātniskās uzziņu sistēmas veidošanā būtiska ir jaunas darba tehnoloģijas — procesu datorizācijas — ātrāka ieviešana. 1997. gadā datori uzstādīti arī visos ZVA un sagatavoti speciālisti darbam ar datoru. Gatavojoties VAIS pirmās kārtas — "Fondu reģistra" — programmas ieviešanai valsts arhīvos, LVA sadarbībā ar SIA "Data Pro" veica programmprodukta testēšanu un ar tās rezultātiem iepazīstināja arhīvu sistēmas darbiniekus. Tā instalēta LVVA un darbam apmācīti 2 arhīva speciālisti, visos arhīvos iegādātas licences darbam ORACLE vidē. LVA notika arī programmprodukta "Lietas" testēšana, turpināts darbs programmas "Avoti" veidošanā un informācijas ievadīšana arhīva datu bāzē, pilnveidota arhīva AIS attīstības koncepcija. Diemžēl LVA ietvaros izveidotā Informācijas daļa līdz šim risinājusi tikai sava arhīva uzdevumus, kaut gan tika radīta visu valsts arhīvu VAIS izveidošanai. Tāpēc netika īstenota visu arhīvu darbinieku apmācība, attālināto lietotāju datu apmaiņas procedūras izstrādāšana un tās aprobēšana. Ģenerāldirekcijas, Siguldas ZVA un SIA "Realtek" sadarbībā izveidota datorprogramma aktīvi izmantojamo dokumentu kataloģizācijas intensificēšanai. Rīgas un Jūrmalas PPDA datorā veido glabājamo fondu sarakstu un tematisku rādītāju.

1998. gadā galvenie uzdevumi ir apgūt un uzsākt "Fondu reģistra" programmas ieviešanu visos valsts arhīvos, iespējami samazināt neaprakstīto dokumentu apjomu un sagatavot arhīvu fondu rokasgrāmatu.

 

Arhīvu dokumentu popularizācija

Valsts arhīvos 1997. gadā ritēja darbs pie 10 dokumentu krājumiem, sagatavoti 5 paredzētie krājumi, no kuriem 3 izdoti (sk. 18. pielikumu). Veiksmīgi īstenota arhīvu dokumentu popularizēšana: izstādes, publikācijas presē, radio un televīzijas raidījumi, ekskursijas ( sk. 17. pielikumu).

Īpašu ievērību pelna Krišjāņa Valdemāra vēstuļu krājuma izdošana LVVA. Arhīvs noslēdzis apjomīga zinātniska projekta pirmo posmu, organizējis ierosmes bagātus, izzinošus krājuma prezentācijas pasākumus arhīvā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Latvijas Kuģniecībā (sagatavota dokumentu izstāde, izdevuma buklets, reklāmas publikācijas periodiskajos izdevumos). Dokumentu krājumā iekļauti ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Krievijas dokumentu glabātavās apzinātie dokumenti, tam izveidots vispusīgs zinātniskais aparāts. Krājuma teicamā poligrāfiskā kvalitāte tika novērtēta visas Latvijas izdevējdarbības kontekstā (2. vieta konkursā "Gada skaistākā grāmata").

LVA turpināja dokumentu krājumu sagatavošanu par padomju okupācijas režīma noziedzīgo darbību , gadā izdodot vienu un strādājot vēl pie diviem dokumentu krājumiem. Ir izveidota arhīva oriģināldokumentu publikāciju sagatavošanas komisija un izstrādāts publikāciju perspektīvais plāns līdz 2000. gadam.

Aktuālu projektu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju realizējis LVKFFDA, sagatavojot dokumentālu mācību programmu latviešu literatūras stundām. Nākamā gada uzdevums ir realizēt līdzīgu projektu — mācību programmu Latvijas vēstures stundām.

Izdoti žurnāla "Latvijas Arhīvi" paredzētie 4 numuri. Žurnāla redkolēģijai sadarbībā ar arhīvu direktoriem būtu jākoriģē žurnāla koncepcija, lai žurnāls sniegtu visu nepieciešamo informāciju jebkuram arhīvistam, bet vienlaikus būtu zinātniski — populārs izdevums, kas spētu piesaistīt plašu lasītāju loku. Jāatrisina autoru honorāru jautājums.

Paplašinās valsts arhīvu radošās un kultūrizglītojošās sadarbības tendences ar citām ieinteresētajām institūcijām — Ārlietu, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas kuģniecību, pašvaldībām, masu saziņas līdzekļiem, novadu muzejiem un skolām, arhīvu dokumentu popularizēšanā.

Aizvadītajā gadā lielu ievērību 11 Latvijas rajonos guva Ģenerāldirekcijas organizētā ceļojošā dokumentu kopiju izstāde "VDK arhīvu mantojums Baltijas valstīs" , kā arī 9 Rīgas skolās eksponētā izstāde "Latvijas armija brīvības cīņās

1918. — 1919.g." (sk. 16. pielikumu). Ievērojot lielo interesi par šo dokumentu popularizēšanas formu un vēstures skolotāju lūgumus, paredzēts organizēt pārvietojamu ekspozīciju par 1941. un 1949. gada masveida represijām Latvijā. Sadarbības tālākai attīstībai ar citām institūcijām un arhīvu darbības koordinēšanai Ģenerāldirekcija sagatavoja Rīgas 800 — gadei veltīto valsts arhīvu pasākumu perspektīvo plānu.

Samazinoties slodzei pieprasījumu izpildē, dokumentu popularizēšanu aktivizējuši ne vien LVVA, bet arī ZVA, kas sagatavojuši 30 publikācijas presē, 37 tematiskus pasākumus (ekskursijas, lekcijas, u.c.). Atzinīgi vērtējama Ventspils ZVA piedalīšanās kopā ar vietējā laikraksta redakciju izdevuma "Ventspils novada hronika" sagatavošanā un Jēkabpils ZVA sagatavotā pārvietojamā dokumentu izstāde "Jēkabpils apriņķa zemniecība 40.—to gadu represiju virpulī", kas tiek eksponēta Jēkabpils rajona mācību iestādēs, kā arī publikācijas presē par šo tēmu.

Publikācijās un citos dokumentu popularizēšanas pasākumos valsts arhīvi visbiežāk pievērsušies padomju varas represīvās politikas atspoguļošanai Latvijā, Latvijas Republikas (1918. — 1940.) perioda vēsturei, arī kultūras vēsturei. Turpmāk būtu nepieciešams aktualizēt senākā perioda Latvijas vēstures avotu publikācijas, kā arī arhīvu darba problemātikai veltītus pasākumus, sadarbojoties ar ārvalstu arhīviem. 1998. gadā par prioritārām dokumentu popularizēšanas tēmām jāizvirza Latvijas Republikas dibināšanas 80. gadadiena, gatavošanās LVVA 80. gadadienai, Rīgas 800—gadu jubileja un arhīvu starptautiskā sadarbība (Starptautiskās arhīvu padomes 50 gadu jubilejas kontekstā).

1997. gadā valsts arhīvos par 40% pieaudzis lasītāju skaits, sasniedzot 3217, kuri izmantojuši 72153 arhīvu lietas. Tas liecina, ka pieaug arhīvu informatīvā un izglītojošā loma sabiedrībā. Arhīviem jābūt gataviem 1998. gadā uzņemt atbilstoši lielāku lasītāju plūsmu un nodrošināt kvalitatīvu un maksimāli ātru apkalpošanu.

Nepieciešams paplašināt lasītavu telpas, saīsināt lietu izsniegšanas laiku, pilnveidot lasītavu zinātnisko uzziņu sistēmu un aprīkojumu.

 

Darba organizācija un darbs ar personālu

Arhīvu sistēmā uz 01.01.1997. kopējais darbinieku skaits bija 814, no tiem ierēdņu kandidātu skaits — 297. Gada beigās kopējais darbinieku skaits — 795, ierēdņu kandidātu skaits — bez izmaiņām.

Izpildot Ministra Kabineta 17.08.1996. noteikumu Nr. 339 prasības, Ģenerāldirekcijā uz sistēmā esošās štatu bāzes ir izveidota Finansu, budžeta un kontroles daļa, kurai jāveic sistēmas budžeta plānošana, sastādīšana un piešķirtā budžeta izpildes kontrole.

Veikta personālsastāva dokumentu saglabāšanas daļu apvienošana Tukuma, Liepājas un Daugavpils ZVA, kas ļāva racionālāk izmantot budžeta līdzekļus un vienmērīgāk noslogot arhīvu speciālistus.

Strukturālas izmaiņas un štata vienību skaita samazināšana notika LVVA.

Viens no svarīgākajiem no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanas posmiem ir darba novērtēšana, sadalīšana pa kvalifikācijas kategorijām un darbinieku kvalifikācijas noteikšana, pamatojoties uz Ministru Kabineta 28.05.1996. noteikumiem Nr. 185 "Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku". Lai nodrošinātu noteikumu izpildi arhīvu sistēmā, tika izveidotas dažādu līmeņu ekspertu grupas, kuras veica valsts civildienesta ierēdņu amatu un visu pārējo arhīvu sistēmas iestāžu darbinieku amatu novērtēšanu un kvalifikācijas kategoriju noteikšanu, kā arī izstrādāja projektu sistēmu amatu vērtējuma kopsavilkumam iesniegšanai Labklājības ministrijā.

Intelektuālā darba novērtēšanai un sadalīšanai pa kvalifikācijas kategorijām par pamatu tika ņemti izstrādātie un apstiprinātie amatu apraksti, kurus vajadzēja pārstrādāt un precizēt sakarā ar veiktajām sistēmas iestāžu iekšējām reorganizācijām.

1997. gadā sadarbībā ar Valsts civildienesta pārvaldi uzsākta programmas "Personāla uzskaite datorsistēmā" ieviešana.

Tika organizēts darbs Ministru Kabineta 15.07.1997. noteikumu Nr. 249 "Noteikumi par vienotās uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansētajās valsts institūcijās" ieviešanu arhīvu sistēmā. Šī uzskaites sistēma nodrošina nepārtrauktu un vienotu informācijas apkopošanu, dod iespēju sistematizēt un analizēt iestāžu pamatdarbību, lai izslēgtu funkciju dublēšanos, un veikt iekšējo vadības auditu.

Arhīvu sistēmā tiek rīkoti konkursi uz vakantajām ierēdņu amatu kandidātu vietām saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 7. pantu. Konkursa kārtībā 1997. gadā sistēmas iestādēs ierēdņu amatos iecelti 15 valsts civildienesta ierēdņu kandidāti. Civildienests ir veidots pēc karjeras principa, diemžēl, tikai 2 no ierēdņu kandidātiem tika iecelti amatos konkursa kārtībā, ievērojot šo karjeras principu.

Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma ir iesniegti arhīvu priekšlikumi sadarbībai ar Vāciju, Dāniju, Somiju, Krieviju, taču reāli rezultāti ir tiem projektiem un pasākumiem, kurus organizē arhīvi tiešos kontaktos ar ārvalstu arhīviem, un aktivitātēm, kas notiek ar Starptautiskās arhīvu padomes iniciatīvu. Valsts arhīvu sistēmas iestāžu darbinieki piedalījās konferencēs:

Spānijā — Barselonā Eiropas arhīvu konferencē par dokumentu saglabāšanas jautājumiem;

Anglijā — Edinburgā Starptautiskajā arhīvu apaļā galda konferencē par dokumentu pieejamības jautājumiem;

Polijā — Golovicos par Centrāl — un Austrum — Eiropas valstu arhīvu sadarbību informācijas jomā;

Igaunijā — Tallinā Baltijas valstu arhīvistu vadītāju tikšanās par arhīvu darbības likumdošanas aspektiem;

Krievijā — Maskavā Starptautiskajā konferencē par vēsturnieku un arhīvistu sadarbību.

LVVA darbinieki veica dokumentu apzināšanu Zviedrijas un Polijas arhīvos sadarbības līgumu ietvaros iespējamai dokumentu kopiju apmaiņai. Starptautiskajai arhīvu padomei iesniegtas Latvijas arhīvu pretenzijas par izvesto dokumentu atgūšanu. LVKFFDA direktore piedalījās Latvijas — Vācijas Jauktās kultūras komisijas kārtējā sēdē, kurā tika atbalstīti arhīvu darbinieku apmaiņas braucieni un sadarbība vēsturisko pētījumu jomā un palīdzība filmu saglabāšanā.

Arhīvu darba metodiskai nodrošināšanai ir izstrādāti un ieviesti metodiskie un normatīvie dokumenti (sk. 2. pielikumu).

Lai pilnveidotu darbinieku zināšanu līmeni un paaugstinātu darbinieku personīgo atbildību, sistēmā tika organizēta darbinieku kvalifikācijas celšana. Profesionālā apmācība bija orientēta metodisko dokumentu un ārvalstu pieredzes apgūšanai.

LVA un LVVA turpināja apgūt ārvalstu arhīvu darba teoriju un praksi, izmantojot iespējas stažēties ārzemēs: Zviedrijas Nacionālajā arhīvā, Norvēģijas Nacionālajā arhīvā, Brēmenes valsts arhīvā, Latviešu studiju centrā Kalamazū, Centrālās Eiropas universitātes kursos, Starptautiskajos arhīvu kursos Parīzē, Hamburgas arhīva skolas kursos. LVKFFDA 2 darbinieki stažējās Kanādas Nacionālajā arhīvā un CDMRL darbinieki mācījās Dānijas dokumentu restaurācijas laboratorijās un Dokumentu restaurācijas centrā ASV. Organizēts arhīvistu pieredzes apmaiņas brauciens uz Tallinas Konservācijas centru.

Ir aizsākta jautājuma risināšana ar Centrālās Eiropas universitātes kursu vadītāju un ASV Dokumentu restaurācijas centra vadītāju par divu semināru organizēšanu Latvijā. LVA darbinieki ir iztulkojuši T. Šellenberga grāmatu "Arhīva vadība", kuru izmanto savu darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumos. Turpinās darbs pie Arhīvu terminoloģijas vārdnīcas sagatavošanas.

Ar Polijas valsts arhīvu ģenerāldirekcijas atbalstu 11 ZVA direktoriem bija iespējams iepazīties ar Polijas arhīvu darbu un dokumentu restaurācijas laboratoriju.

Organizēti semināri ZVA speciālistiem "Norādījumi dokumentu uzskaitē un aprakstīšanā", "Par arhīva izziņu sastādīšanu un noformēšanu", "Uzziņu aparāta organizēšana arhīvu darbinieku informatīvajai apkalpošanai" utt.

1997. gadā sistēmas 124 ierēdņu kandidāti turpināja mācības Valsts administrācijas skolas mācību centros un ievērojams darbinieku skaits pilnveidoja savas svešvalodu zināšanas, apmeklējot intensīvos un regulāros Valodu mācību centra organizētos valodu kursus.

Ģenerāldirekcijā analizēti sistēmas darba rezultāti par 1996. gadu un noteikti uzdevumi 1997. gadam, kontrolēta to izpilde. Ir veikta Cēsu ZVA darba kompleksā pārbaude, kā arī 17 tematiskās pārbaudes valsts arhīvos un ZVA. Ir pārbaudīta privatizējamo uzņēmumu lietu sakārtošana un uzskaite arhīvos, lasītavu darbs, normatīvo un metodisko dokumentu ievērošana, dokumentu saglabāšana, izcenojumu pielietošana.

1997. gadā Ģenerāldirekcijā, LVVA, LVA un Rīgas un Jūrmalas PPDA pārbaudes ir veikusi Valsts kontrole. Pārbaudes aktos izteiktos aizrādījumus par grāmatvedības darba organizāciju līdz gada beigām nav novērsis LVA.

Valsts arhīvu inspekcijas daļa ir pārbaudījusi 25 sūdzības par arhīvu izsniegtajām izziņām, no kurām 6 atzītas par pamatotām.

Gada laikā sistēmā izskatītas 4 ierēdņu kandidātu disciplinārlietas.

Gada laikā notikušas 3 Arhīvu padomes sēdes, kurās izskatīti jautājumi par valsts arhīvu sistēmas attīstības koncepcijām, neatliekamiem grozījumiem likumā "Par arhīviem".

 

Sistēmas finanses

1997. gadā valsts arhīvu sistēmai bija paredzēts finansējums Ls 3792 tūkst., no tām budžeta dotācijās Ls 2160 tūkst. un pašu ieņēmumi Ls 1632 tūkst. (sk. 19. pielikumu).

Pašu ieņēmumu plāns izpildīts tikai par 58 %, jeb Ls 717 tūkst., jo netika saņemti paredzētie līdzekļi Ls 399 tūkst. no Privatizācijas aģentūras par pakalpojumiem. Parāds pārskaitīts 1998. gada februārī. Mazāk nekā bija plānots ieņemts par pakalpojumiem, kas saistīti ar izziņu sagatavošanu klientiem.

1997. gadā veikti visi arhīviem nepieciešamie maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (siltums, elektrība, telefoni, apsardze, pasta izdevumi u. c.). Darba alga izmaksāta savlaicīgi. Diemžēl nepietiekošais finansējums neļāva pabeigt iesāktos remonta darbus dokumentu glabātavu izveidē Valmieras, Rēzeknes un Daugavpils ZVA.

Arhīvi nevarēja apgūt visus finansu līdzekļus, tāpēc ka lielāko daļu finansējuma mēs saņēmām no Privatizācijas aģentūras oktobra sākumā. Pārejošo līdzekļu atlikums no pašu ieņēmumiem uz 01.01.1998. ir Ls 267,6 tūkst., tai skaitā darba samaksai par privatizējamo vai likvidējamo uzņēmumu dokumentu pārņemšanu Ls 181,6 tūkst. un arhīvu glabātavu ierīkošanai dokumentiem Ls 28,6 tūkst. (sk. 20. pielikumu).

Līdz ar to vienas lietas uzturēšanas izmaksas vidēji arhīviem no plānotā rādītāja Ls 0,20 par lietu ir tikai Ls 0,18 (sk. 21. pielikumu). Apgūta ir visa piešķirtā investīciju summa Ls 100 tūkst. apmērā un iegādātās iekārtas palīdzēja plānotos mikrofilmēšanas apjomus šajā gadā palielināt divas reizes. Gada beigās (decembrī) tika saņemti Ls 50 tūkst. no Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Plānots bija saņemt Ls 300 tūkst.. Līdzekļi apgūti, iegādājoties 6250 m arhīvu plauktu un 32 tūkst. arhīva kārbu, Ls 22,3 tūkst. ieguldīti dokumentu glabātavu ierīkošanai Valmieras, Daugavpils, Rēzeknes ZVA un Rīgas un Jūrmalas PPDA.

Visi 1997. gada Programmas 06. 00. 00. "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" rezultatīvie un citi ekonomiskie rādītāji izpildīti, izņemot vienas glabājamās vienības uzturēšanas izdevumus, kas nepietiekamā finansējuma dēļ un sakarā ar ievērojumu lietu pieņemšanas rādītāja pārpildīšanu (161 %) ir izpildīts par 90 % (sk. 22. pielikumu).

Bezdeficīta budžeta apstākļos daudz sarežģītāks finansu jomā būs 1998. gads, jo plānotais finansējuma kopapjoms programmai 06. 00. 00., salīdzinot ar 1997. gadu, samazinājies par 16% un sastāda Ls 3176 tūkst., no tiem 31% jeb Ls 995 tūkst. jāiegūst no pašu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Lai nodrošinātu valsts glabāšanā esošo 13,4 milj. lietu normālus uzturēšanas apstākļus, šiem mērķiem būtu nepieciešami Ls 2921 tūkst. (Ls 0,20 vienas lietas uzturēšanai gadā ar valstī gadā noteikto inflāciju 9%).

Ņemot vērā to, ka iepriekšējā gadā reālie pašu ieņēmumi ir mazāki par plānotajiem, 1998. gada programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" kopējais finansējums nodrošinās tikai arhīvu eksistenci, bet ne attīstību.

Bet mēs meklēsim savas attīstības iespējas, optimizējot arhīvu sistēmu.

Jāturpina ZVA rajonu personālsastāva daļu dokumentu apvienošana ar arhīva dokumentu pamatglabātavām, jo privatizācijas process laukos faktiski beidzies.

Atbalstot Saeimas 1996. gada 22. augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju, ir nepieciešams vēsturisko dokumentāro mantojumu par PSRS okupācijas režīma periodu (1940. — 1990. g.) atdalīt no Latvijas Republikas dokumentārā mantojuma, kas veidojas pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, un nodot šos okupācijas perioda dokumentus no LVA glabāšanas LVVA glabāšanā.

Tiks pilnveidota klientu apkalpošanas kultūra arhīva lasītavā, vienuviet koncentrēta izziņu sagatavošana no vēsturiskā dokumentu masīva. Ieekonomētos līdzekļus, kas veidosies novēršot funkciju dublēšanos, varēs novirzīt arhīvu attīstībai.

 

Valsts arhīvu ģenerāldirektors V. Štāls

 

Tekstā lietotie sistēmas iestāžu nosaukuma saīsinājumi:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs — LVVA,

Latvijas Valsts arhīvs — LVA,

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs — LVKFFDA,

Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīvs — Rīgas un Jūrmalas PPDA, zonālie valsts arhīvi — ZVA,

Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija — CMDRL.